Sadarb ba ar diasporu neiesp jam b et neizb gam misija
Download
1 / 26

Sadarbība ar Diasporu : “ Neiespējamā , b et neizbēgamā misija. ” - PowerPoint PPT Presentation


  • 152 Views
  • Uploaded on

Sadarbība ar Diasporu : “ Neiespējamā , b et neizbēgamā misija. ”. Speciālo uzdevumu vēstnieks Rolands Lappuķe. Kādēļ sadarbība ar diasporu?. Transnacionāla valsts un kopiena.

loader
I am the owner, or an agent authorized to act on behalf of the owner, of the copyrighted work described.
capcha
Download Presentation

PowerPoint Slideshow about ' Sadarbība ar Diasporu : “ Neiespējamā , b et neizbēgamā misija. ”' - chloe


An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Presentation Transcript
Sadarb ba ar diasporu neiesp jam b et neizb gam misija
SadarbībaarDiasporu:“Neiespējamā, bet neizbēgamāmisija.”

Speciālo uzdevumu vēstnieks

Rolands Lappuķe



Transnacion la valsts un kopiena
Transnacionāla valsts un kopiena

Intensīvas cilvēku kustības rezultātā, pilsoņu kopums kļūst «transnacionāls», t.i., tas atrodas vairāku valstu teritorijās.

Lai valsts spētu attīstīties intensīvas mobilitātes apstākļos, tai jāpārorientējas uz jaunu pārvaldes veidu, kas vērsts uz transnacionālās kopienas labklājību, kā arī izmanto šo kopienu kā resursu.

Nacionāla valsts transnacionāla valsts; tauta transnacionāla kopiena.



Latvijas diaspora
Latvijas Diaspora

Latvijas diaspora ir visi ārpus Latvijas dzīvojošie (pastāvīgi vai pastāvīgi un īslaicīgi?) pilsoņi un viņu pēcteči, neatkarīgi no izbraukšanas iemesliem un laika, kad Latvija atstāta.

Gan Latvijā, gan ārpus Latvijas dzīvojošie iedzīvotāji pieder pie Latvijas transnacionālās kopienas, tādēļ sadarbība ar diasporu praktiski nozīmē transnacionālās kopienas integrāciju dažādās dzīves un politikas jomās.


Emigr cijas apjoms
Emigrācijas apjoms

Pēc tautas skaitīšanas 1989. gadā Latvijā dzīvoja ap 2,7M iedzīvotāju, bet 2012.gadā apmēram 2M.

1990-tajos gados lielākā daļa izbrauca no Latvijas austrumu virzienā.

Pēdējās tendences nav labvēlīgas, jo izbrauc daudz jauniešu, diplomētu personu, uzņēmēju.

Izbraukšana vēl pasliktina jau tā vājo demogrāfisko situāciju. 2011. gada septembrī Latvijas skolas apmeklē apmēram 220.000 skolēnu, salīdzinot ar 370.000 pirms desmit gadiem.


Mihails Hazāns savā pētījumā “Latvijas migrācijas mainīgā seja 2000-2010” lēš, ka izbrauca starp 170.000 un 200.000 Latvijas iedzīvotāju:

tūkstoši


Emigr cijas c lo i
Emigrācijas cēloņi mainīgā seja 2000-2010” lēš, ka izbrauca starp 170.000 un 200.000 Latvijas iedzīvotāju:

Globalizācija

Brīvā cilvēku kustība ES telpā

Sociālā mobilitāte: Latvija ir par mazu kvalitatīvu iespēju garantēšanai visās jomās

Piespiedu mobilitāte: neapmierinoši socio-ekonomiskie apstākļi

Ārkārtas mobilitāte: krīze

Dzīves kvalitāte: politiskā kultūra un sociālās attiecības veicina negatīvu attieksmi pret valsti


Da das migr cijas pl smas
Dažādas migrācijas plūsmas mainīgā seja 2000-2010” lēš, ka izbrauca starp 170.000 un 200.000 Latvijas iedzīvotāju:

Pastāvīgā migrācija

Tranzīta migrācija

Cirkulārā migrācija

Repatriācija


Migr cijas v rt ana
Migrācijas vērtēšana mainīgā seja 2000-2010” lēš, ka izbrauca starp 170.000 un 200.000 Latvijas iedzīvotāju:

Pozitīvi

Negatīvi


Vald bas dokumenti par sadarb bu ar diasporu
Valdības dokumenti par sadarbību ar diasporu mainīgā seja 2000-2010” lēš, ka izbrauca starp 170.000 un 200.000 Latvijas iedzīvotāju:

Valdības Rīcības plānā ir atsevišķa 22.sadaļa par Latvijas tēlu un sadarbību ar diasporu.

Atbalsts ārzemju latviešiem ir viens no uzdevumiem, kas iekļauts Ministru kabineta 2011. gada 11.oktobrī apstiprinātajās Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas pamatnostādnēs 2012.-2018.gadam. Bet šobrīd nav vienota politikas dokumenta, kas būtu veltīts vienīgi diasporas jautājumiem. Pēdējais bija IUMSILS “Diasporas atbalsta programma 2004.-2009.”

Parakstīts sadarbības memorands 2011. gada 6.janvārī starp ĀM un Pasaules Brīvo Latviešu Apvienību, un 2011. gada 14.septembrī starp KM, IZM un ĀM sadarbības ar diasporas koordinēšanai.

MK 2011. gada 13.decembrī vienojās par politikas plānošanas dokumenta sagatavošanu līdz 2012.g. jūnijam Ārlietu ministrijas vadībā.


Uzdevumi
Uzdevumi mainīgā seja 2000-2010” lēš, ka izbrauca starp 170.000 un 200.000 Latvijas iedzīvotāju:

Virsuzdevums, saprotams, ir uzlabot Latvijas ekonomisko un sociālo situāciju visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Attiecībās ar diasporu jācenšas saglabāt saikni ar dzimteni, kā arī attīstīt abpusēji interesējošas iespējas. Repatriācijai jābūt galvenajam mērķim. Tomēr, apzinoties, ka liela daļa izbraukušo neatgriezīsies, jāveicina viņu cilvēka kapitāla daļēja atgriešana.


Uzdevumi1
Uzdevumi mainīgā seja 2000-2010” lēš, ka izbrauca starp 170.000 un 200.000 Latvijas iedzīvotāju:

Stiprināt valsts saikni ar ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem, sekmējot nacionālās identitātes saglabāšanu, t.sk. latviešu valodu.

Atbalstīt viņu pilsonisko līdzdalību, dubultpilsonības jautājuma risināšana, pilsoņu reģistrs.

Veicināt repatriāciju, uzlabojot atkal uzņemšanas apstākļus.

Uzlabot Latvijas sabiedrības izpratni par emigrāciju, kā arī emigrācijas attieksmi pret Latviju.


Uzdevumi rlietu ministrijai

Vadīt darba grupu par jaunu politikas plānošanas dokumentu;

Koordinēt dialogu ar diasporu;

Sekot pilsonības likuma grozījumu pieņemšanai.

Uzdevumi Ārlietu Ministrijai


Uzdevumi v stniec b m
Uzdevumi Vēstniecībām dokumentu;

Turpināt līdzšinējo darbību ar diasporas sabiedriskajā un kultūras jomā;

Papildus konsulāri darbinieki, kur emigrantu loks paplašinājies;

Veicināt latviešu paorganizēšanos;

Veicināt pilsonisko saiti;

Datu bāze.


Darba grupas darb bas jomas
Darba grupas darbības jomas dokumentu;

  • 1. Migrācija

  • Diaspora ir viena no migrācijas sekām. Ne visi ar migrāciju saistītie jautājumi attiecas tieši uz diasporas problemātiku.

  • Problemātika:

  • Migrācijas noraksturošana

    • Migrantu kategoriju dažādība

    • Latviešu migranti atsevišķās valstīs

    • Darba meklējumi

    • Jauniešu uzskati

    • Trešo valstu migranti

  • Migrācijai labvēlīgie apstākļi, sakritība ar demogrāfiju veicinošajiem apstākļiem


2. Repatriācija dokumentu;

Vispārējā izpratnē repatriācija līdz šim attiecās vairāk uz latviešu izcelsmes ļaudīm, kas vēlējās atgriezties uz Latviju, sevišķi no Krievijas. Tiem ir paredzēts vienreizējs atbalsts. Laikiem mainoties, saplūst repatriācijas un re-emigrācijas jēdzienu saturs.

Problemātika:

Repatriantu atpakaļuzņemšana Latvijas dzīves vidē problēmas analīze

Juridiskie aspekti: Likumdošanas šķēršļi (nodokļu, sākuma deklarācija…)

Dubultpilsonība

Izglītība: bērnu izglītošana, bērnu uzņemšana Latvijas skolu sistēmā

Nodarbinātības veicināšanas instruments

Sociālie aspekti pēc atgriešanās

Diasporas brīvprātīgo programmas: definēt specializētas jomas un sameklēt eventuālos diasporas ekspertus


3. Pilsoniskā līdzdalība dokumentu;

Daudzveidīga pilsoniskā līdzdalība veicina pilsoņu saites ar Latviju simboliskā ziņā, bet arī praksē. Ir valsts interesēs stiprināt šīs saites un, līdz ar to, atvieglināt iespējas Latvijas pilsoņiem piedalīties Latvijas sabiedriskajos procesos.

Problemātika

Ārzemēs dzīvojošo Latvijas valsts piederīgo «pašorganizēšanos» un tīklošana

Piedalīšanās valsts politiskajā dzīvē – debates par „sesto reģionu”, par nodokļu maksāšanu

Vēlēšanu reģistrs

Dubultpilsonība

Elektroniskā balsošana

Valsts e-pasta adrese

Pilsoņu informētība


4. Izglītība dokumentu;

  • Latviešu valodas mācības, kā skolās, tā augstskolās, ir pamats identitātes uzturēšanai kā arī kultūras izstarojumam ārzemēs. Tas pieder pie klasiskajiem valsts uzdevumiem, atbalstot diasporu. Vajadzības ir strauji pieaugušas un tehnoloģijas piedāvā jaunus risinājumus.

  • Problemātika:

  • Skolas izglītība:

    • Latviešu valodas mācību satura savietošana ar Latvijas sistēmu

    • Latviešu valodas metodikas attīstīšana, moderno tehnoloģiju izmantošana

    • Latvijas likumdošanas piemērošana

    • Tālmācību izmantošana

    • Latviešu valodas mācīšana oficiālajās skolās ārzemēs

    • Citi priekšmeti


  • Ārpus skolas izglītība: dokumentu;

    • Nometnes Latvijā

    • Nometnes ārpus Latvijas

    • Pašdarbības aktivitātes

    • Konkursi, olimpiādes, Bērnu žūrijas…

  • Augstskolas:

    • Pedagoģisko institūtu sadarbība

    • Latviešu valodas un citu priekšmetu mācīšana ārpus Latvijas


5. Kultūra dokumentu;

Sadarbība ar diasporu kultūras jomā arī ir klasisks uzdevums, kas tiek īstenots dabiskā veidā. Jāmeklē jaunas iespējas mijiedarbībai ar diasporu šajā jomā.

Problemātika:

Kultūras sadarbības iespējas ar tautiešiem ārzemēs: Dziesmu un dejas svētki, izstādes Latvijā un ārzemēs, izrādes ārzemēs

Bibliotēku un arhīvu sadarbība: trimdas arhīva digitalizēšana

Latvijas prestiža celšana: sadarbība ar pasaulē atzītajiem māksliniekiem


6. Sociālo mediju izmantošana un komunikācija dokumentu;

Ir nepieciešams radīt virtuālu telpu, kurā var viegli sastapties visi, kam interesē Latvija. Radīt vilinošu „virtuālu Latviju” pieder pie mūsdienīgajiem izaicinājumiem.

Problemātika

Vienas aģentūras interneta vietne diasporai ar valsts informāciju

Latvijas derīgo portālu izmantošana

Ārzemēs Latvijas valsts piederīgo portālu apzināšana

Interneta platforma to sadarbībai – radīt virtuālu Latviju

Pieslēgumi Latvijas TV programmām.

Tālmācību iespēju attīstība


7. Diasporas loma Latvijas ekonomiskajā attīstībā dokumentu;

Vispirms ir nepieciešams apzināt latviešu izcelsmes potenciālos partnerus ekonomikā un definēt Latvijai svarīgus projektus, kuros iesaistīsies diasporas pārstāvji.

Problemātika

Identificēt diasporas potenciālu un attīstīt mērķtiecīgu profesionāļu datu bāzi.

Veidot latviešu ekonomikas forumu ar ietekmīgiem diasporas pārstāvjiem.

Identificēt iespējamās vajadzības reģionos.

Identificēt projektus: enerģētikā un citās jomās, kur vajadzēs ekspertu un citu darbaspēku.


8. Nodarbinātība dokumentu;

Nodarbinātības jautājums ir pakļauts iepriekšējam ekonomiskajam jautājumam.

Problemātika:

Izpētīt sakritības starp nodarbinātības un migrācijas jautājumiem.

Nodarbinātība reģionos: identificēt iespējamās vajadzības.

Identificēt projektus: sociālo mediju izmantošana, darba devēju biržas emigrācijas valstīs (Lielbritānija, Īrija), duālās mācības.


9. Tūrisms dokumentu;

Pētījumi pierāda diasporas tūrisma izdevīgumu Tā veicināšanai ir vajadzīgi mazāk līdzekļu un infrastruktūras attīstības kā starptautiskajam tūrismam. Tas ļauj izmantot lietderīgāk saikni starp ārzemēs dzīvojošo Latvijas piederīgo un viņa novadu vai pilsētu.

Problemātika:

Izpētīt diasporas izkliedētību (veidot karti ar to koncentrāciju, no kura reģiona, un sakritību ar AirBaltic lidojumiem).

Izpētīt iespējas veicināt mantojuma, medicīnas, biznesa, sporta tūrismu sadarbībā ar diasporu.

Diasporas iesaiste pašvaldības un reģionu attīstībā.

Izglītības iespējas (augstskolas, skolas, vasaras nometnes)



ad