2014.gada 27.maijā, Rīgā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde

1. Zvērinātu revidentu atzinumu sniegšanas sistēma pašvaldībās un valsts kapitālsabiedrībās. Publiskā pārraudzības sistēma. 2014.gada 27.maijā, Rīgā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde

2. Ārējās revīzijas pakalpojuma likumdošanas ietvars

3. Zvērinātu revidentu sniegto atzinumu skaits Avots: Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija

4. Papildu statistiskā informācija • Zvērinātu revidentu sniegto atzinumu skaits 2013.gadā – kopā sniegti 7158 zvērinātu revidentu atzinumi: - 119 atzinumi sniegti pašvaldībām; - 47 atzinumi valsts un pašvaldību iestādēm un aģentūrām 2012.gadā– kopā sniegti 6719 zvērinātu revidentu atzinumi: - 116 atzinumi sniegti pašvaldībām; - 57atzinumi valsts un pašvaldību iestādēm un aģentūrām • LZRA kvalitātes kontroles pārbaudes 2013. gadā -35 kārtējās kvalitātes kontroles un 6 ārkārtas kvalitātes kontroles - 21no tām ir veikta zvērinātiem revidentiem, kuri ir snieguši revīzijas pakalpojumus pašvaldībām un valsts un pašvaldību iestādēm un aģentūrām. - 8 valsts kapitālsabiedrībām un pašvaldībām sniegto revīzijas pakalpojumu kvalitāte 2012.gadā - 25 kārtējās kvalitātes kontroles un 9 ārkārtas kvalitātes kontroles: - 10 no tām ir veikta pārbaudīti zvērināti revidenti, kuri ir snieguši revīzijas pakalpojumus pašvaldībām un valsts un pašvaldību iestādēm un aģentūrām. - 5 valsts kapitālsabiedrībām un pašvaldībām sniegto revīzijas pakalpojumu kvalitāte. • 2012.-2013. gadam – ierosinātas 3 disciplinārlietaszvērinātiem revidentiem, kuri ir snieguši revīzijas pakalpojumus pašvaldībām un valsts kapitālsabiedrībām Avots: Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija

5. Revidenta atbildība un neatkarība • Zvērināts revidents normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par savu profesionālo darbību ir disciplināri, civiltiesiski un krimināltiesiski atbildīgs, tajā skaitā, ir pilnībā atbildīgs par revidenta ziņojumā iekļauto atzinumu. • Zvērināts revidents nav atbildīgs par organizācijas vadības (izpildvaras) vai tai pakļauto struktūru pārkāpumiem, izņemot gadījumus, kad revidents par šiem pārkāpumiem ir zinājis, bet nav informējis organizācijas pārvaldības struktūru. • Iekšējā audita un ārējās revīzijas organizācija iestādē: • Zvērinātam revidentam ir jāievērolikumā noteiktās neatkarības un konfidencialitātes prasība un jāsniedz revīzijas pakalpojumi, ievērojot profesionālās ētikas normas. Neatkarības princips attiecas arī uz zvērinātu revidentu komercsabiedrību. • Revīzijas līgums nosaka organizācijas un revidenta savstarpējas saistības (t.i., darījuma mērķi, organizācijas pienākumus, revidenta pienākumus, atlīdzību un šī darījuma robežas). Iekšējais audits Auditu veic neatkarīgs dienests (struktūra), kas izveidots organizācijā Audita organizācija Revīzija nav organizācijas kontrolē un var neatbilst tās izvirzītiem mērķiem Obligātā (ārējā) revīzija

6. Revīzijas pakalpojuma kvalitāte • Iekšējā kvalitātes kontroles vide - Revīzijas uzņēmums izstrādā un uztur kvalitātes kontroles sistēmu, ko veido pamatprincipi un procedūras, kuru elementi ir sekojoši: - Revidents ievēro ētikas prasības (godīgums, objektivitāte, konfidencialitāte, kompetence) • Ārējās kvalitātes kontrole - Zvērinātu revidentu komercsabiedrības un zvērināti revidenti ir pakļauti Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas kvalitātes kontroles pārbaudēm: – ne retāk kā reizi 5 gados; –ne retāk kā reizi 3 gados, ja ir sniegti revīzijas pakalpojumus finanšu institūcijām un komercsabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti dalībvalstu regulētajā tirgū. Pārbaudes Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija veic kopš 2004.gada. • Zvērinātu revidentu komercsabiedrības un zvērināti revidenti, kas snieguši revīzijas pakalpojumus finanšu institūcijām un komercsabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti dalībvalstu regulētajā tirgū, ir pakļauti Finanšu ministrijas kārtējai pārbaudei ne retāk kā reizi 3 gados. Pārbaudes Finanšu ministrija veic kopš 2010.gada. ! Zvērināts revidents ir neatkarīgs un patstāvīgs savu profesionālo pienākumu izpildē.

7. Revīzijas maksas politika Revīzijas maksas lielums • Finanšu pārskatu revīzijas cena tiek noteikta ņemot vērā: - revīzijas darba apjoma; - izriet no organizācijas/uzņēmuma darbības veida; - dokumentu aprites un grāmatvedības uzskaites automatizācijas pakāpes. • Izdevumus par revīziju var samazināt, ja organizācijā ir spēcīga iekšējā audita sistēma. Revīzijas maksa un neatkarība • zvērinātam revidentam jābūt neatkarīgam no revidējamās organizācijas/uzņēmuma, lai nodrošinātu objektīvu tās/tā grāmatvedības un darbības revīziju. Zvērināta revidenta, arī atbildīgā zvērināta revidenta, un zvērinātu revidentu komercsabiedrības neatkarību apdraud šādi apstākļi: (1) tiešas vai netiešas finansiālas saistības un līdzdalība klienta darījumos; (2) esošas vai pēdējo triju gadu laikā pastāvējušas darba attiecības ar klientu; (3) klienta vadības funkciju pildīšana; (4) zvērināta revidenta vai viņa laulātā atrašanās radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei ar klienta amatpersonu vai dalībnieku; (5) būtiska atkarība ieņēmumos no viena vai vairāku savstarpēji saistītu klientu apkalpošanas; (6) par revīzijas pakalpojumiem saņemtās atlīdzības atkarība no revīzijas iznākuma vai sniegtajiem papildu pakalpojumiem; (7) dāvanu, atlaižu vai citu labvēlīgu darījuma nosacījumu pieņemšana no klienta; (8) citi apstākļi, ko par tādiem atzinusi LZRA. ! Iestājoties kaut vienam no minētajiem apstākļiem, zvērināts revidents un arī zvērinātu revidentu komercsabiedrība nedrīkst uzņemties sniegt revīzijas pakalpojumus attiecīgi šim klientam.

8. Publiskā pārraudzības sistēma (2 līmeņu uzraudzības sistēma pār zvērinātiem revidentiem) • RKP locekļu nominēšana • RKP darbības tehniskā nodrošināšana Finanšu ministrija (Revīzijas uzraudzības komisija) Sadarbība pārrobežu jautājumos Sniedz ieteikumus Ārvalstu kompetentā institūcija revīzijas jomā (Eiropas Savienībā, Trešajās valstīs), uzraugu kolēģijas Revīzijas konsultatīvā padome Valstiskā uzraudzība Sniedz ieteikumus Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija • LZRA veic: • Zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību apstiprināšanu un reģistrēšanu; • Trešo valstu revidentu un revīzijas uzņēmumu reģistrēšanu; • Tālākizglītības un kvalitātes (kvalitātes kontroles pārbaudes) nodrošināšanu; • Izmeklēšanu un disciplinārlietu ierosināšanu, izskatīšanu un sodu piemērošanu. Eksaminācijas komiteja Kvalitātes komiteja Ētikas komiteja Izglītības komiteja Revīzijas komisija LZRA Valde LZRA biedru kopsapulce

9. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai deleģēto uzdevumu izpildes kontrole Finanšu ministrija: • pārbauda un atceļ vai groza LZRA lēmumu, ja tas ir prettiesisks (apstrīdēšanas, arī nejaušas izlases kārtībā); • veic FM izdoto lēmumu pēckontroli; • pēc nepieciešamības piedalās LZRA kopsapulcēs, valdes, komiteju un komisiju sēdēs; • caurskata LZRA izdotos normatīvos aktus, sniedzot iebildumus vai komentārus, un tos saskaņo; • veic kārtējās un ārkārtas revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudes zvērinātu revidentu prakses vietās. Saskaņā ar Finanšu ministrijas rīkojumu: • Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valstisko uzraudzību nodrošina Finanšu ministrijas Revīzijas uzraudzības komisija; • Ikgadējās revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudes veic 7FM pārstāvji (FM 2013.gada 21.oktobra rīkojumu Nr.446). FM īstenotās revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudes: 2010. gadā – 9 pārbaudes zvērinātu revidentu komercsabiedrībās; 2011. gadā – 6 pārbaudes zvērinātu revidentu komercsabiedrībās; 2012. gadā – 3pārbaudes zvērinātu revidentu komercsabiedrībās; 2013. gadā – 12pārbaudes zvērinātu revidentu komercsabiedrībām/revidentu praksēm. FM pieņemtie lēmumi par apstrīdētajiem LZRA lēmumiem: 2008.gadā – 1 lēmums; 2009.gadā – 3 lēmumi (visi 3 pārsūdzēti Administratīvajā rajona tiesā); 2010.gadā – 1lēmums; 2011.-2013.gads – 2 lēmumi.

10. Priekšlikumi sistēmas uzlabošanai • Revīzijas uzraudzības koncepcija; • Jauna datu savākšanas un analīzes sistēmas ieviešana (IT datu bāze), lai veicinātustatistikas, normatīvo prasību ievērošanas kontroli, kā arī datu nodošanu uzraudzības iestādēm; • Informācija par zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām piemērotajiem sodiem būtu publiskojama; • Sadarbības ar Valsts kontroli un Valsts ieņēmumu dienestu būtiska stiprināšana; • Izvērtēt iespēju pašvaldību un valsts kapitālsabiedrību revīzijām noteikt tādas pašas prasības kā sabiedriskās nozīmes struktūru revīzijām saskaņā ar Jauno Revīzijas regulu; • Izvērtēt iespējufinanšu revīzijas principusintegrētlietderības revīzijas principos (lietderības revīziju veikt kā finanšu revīzijas integrētu sastāvdaļu); • Izvērtēt iespēju noteikt vienotus parametrus (kritērijus) revīzijas izlases veidošanai; • Dialogs starp revidentu un publisko iestāžu un organizāciju pārvaldības struktūru; • Revidentu iesaiste kukuļdošanas, kukuļņemšanas darījumu identificēšanā un ziņošanā (saistībā ar OECD Konvenciju); • IT sistēmas ieviešanas jautājuma risināšana mazajām revidentu praksēm; • Revidentu apmācības starptautiskajos revīzijas standartos, publisko iestāžu un organizāciju revīzijās.

11. Paldies par uzmanību! Finanšu ministrija Revīzijas uzraudzības komisija Smilšu ielā 1 Rīgā, LV – 1919 Tālr.: 67095615, Fax.: 67095421 E-pasts: revkom@fm.gov.lv