1 / 14

PUBLISKĀS UN PRIVĀTĀS PARTNERĪBAS ASOCIĀCIJA

PUBLISKĀS UN PRIVĀTĀS PARTNERĪBAS ASOCIĀCIJA. PPPA un RAPLM pētījums “Publiskās un privātās partnerības izmantošanas iespējas pašvaldībās”. LR Finanšu ministrija PPP konsultatīvā padome 2011. gada 24. februārī, Rīgā. Pētījuma mērķis.

arlen
Download Presentation

PUBLISKĀS UN PRIVĀTĀS PARTNERĪBAS ASOCIĀCIJA

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. PUBLISKĀS UN PRIVĀTĀS PARTNERĪBAS ASOCIĀCIJA PPPA un RAPLM pētījums “Publiskās un privātās partnerības izmantošanas iespējas pašvaldībās” LR Finanšu ministrija PPP konsultatīvā padome 2011. gada 24. februārī, Rīgā

  2. Pētījuma mērķis • Atklāt gan pašvaldības interesējošus, gan tām aktuālus problēmjautājumus saistībā ar PPP, kas turpmāk atvieglotu PPP projektu attīstību Latvijā, tādējādi sniedzot būtisku labumu sabiedrībai – nodrošinot to ar kvalitatīvu infrastruktūru un pakalpojumiem uzreiz • Noteikt pašvaldību: • Noskaņojumu attīstīt PPP projektus • Faktorus, kas ietekmē šo lēmumu

  3. Pētījuma izlase un laiks • Pētījumā piedalījās 71 pašvaldība, kas ir 58% no pašvaldību skaita • Aptauja tika veikta elektroniski, aptaujas veikšanas laiks: 2010. gada janvāris līdz 23. aprīlis.

  4. Būtiskākā tendenču izmaiņas:Transporta un sakaru nozare • Šobrīd pašvaldības visbiežāk izmanto pakalpojuma līgumus • Nākotnē plānots uz pusi samazināt pakalpojuma līgumu izmantošanu • Būtiski tiks palielināta kopuzņēmumu veidošana, PPP projektu ieviešana

  5. Būtiskākā tendenču izmaiņas:Izglītība, kultūra, sports un sociālā nozare • Šobrīd pašvaldības visbiežāk izvēlas pašas nodrošināt pakalpojumus • Nākotnē pašvaldības plāno turpināt pašas nodrošināt pakalpojumus, tomēr jau mazākā apjomā • Būtiski pieaugs PPP projektu skaits

  6. Būtiskākā tendenču izmaiņas:Būvniecība un komunālie pakalpojumi • Šobrīd pašvaldības galvenokārt slēdz pakalpojumu līgumus. Tikai neliela daļa pašvaldību pašas nodrošina šāda veida pakalpojumus • Nākotnē tiks saglabāti pakalpojumu līgumi • Tendence būtiski palielināt būvniecības un komunālo pakalpojumu jomā kopuzņēmumu, PPP projektu skaitu

  7. Būtiskākā tendenču izmaiņas:Tūrisms • Šobrīd visbiežāk pašvaldības pašas nodrošina tūrisma jomas pakalpojumus. Tikai nelielai daļai pašvaldību ir noslēgti pakalpojumu līgumi • Nākotnē pašvaldības visbiežāk pašas vai ar pakalpojumu līgumiem nodrošinās tūrisma jomas pakalpojumus • Tendence nedaudz palielināties kopuzņēmumu, PPP projektu skaitam

  8. Secinājumi

  9. Sadarbība • Pašvaldību vidū pastāv zināma robeža attiecībā uz kopējas sadarbības praktizēšanu, kas neļauj tām izvērtēt sadarbības pozitīvos aspektus, tādus kā efektivitāte, resursu koncentrācija, zināšanu uzkrāšana un pilnveidošana, pieredzes gūšana u.c.

  10. Pašvaldību attieksme:Vēlme iesaistīties PPP (I)

  11. Pašvaldību attieksme:Vēlme iesaistīties PPP (II) • Lielajām pašvaldībām (>20milj.) ir gan vēlme, gan resursi, gan kompetence, lai realizētu PPP projektus • Mazās pašvaldības (<5milj): • Mazo pašvaldību optimismu, iespējams, var skaidrot kā alternatīvu projektu realizācijas veidu apzināšanu nepietiekamu finanšu resursu situācijā, kas neatbilst PPP likumam un PPP projektu realizācijas labajai praksei • PPP likums nosaka, ka PPP projektus drīkst realizēt, ja finanšu ekonomiskais pamatojums skaidri parāda PPP realizācijas veida pārākumu pār citiem projekta realizācijas veidiem • Līdz ar to var uzskatīt, ka nelielo pašvaldību kompetence PPP projektu realizācijai ir nepietiekama, jo pie PPP projektu realizācijas plānošanas netiek ievēroti PPP likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie priekšnoteikumi

  12. Attieksme pret PPP • Pašvaldību attieksmi pret PPP izmantošanu lielā mērā ietekmē līdzšinējā pieredze, ja līdz šim pašvaldības ir veiksmīgi īstenojušas PPP projektus, ja ir guvušas attiecīgu pieredzi šajā jomā, tad attieksme to pierāda, attiecoties pret PPP kā līdzekli efektīvākai darbībai un mērķu sasniegšanai • Lai gan pašvaldības lielākoties apzinās tos līdzekļus, ar kuriem būtu panākama PPP projektu attīstība, neraugoties uz to, šobrīd attieksme pret PPP, kopumā ņemot, ir rezervēta. To raksturo šaubas, nepārliecinātība, neticība un skepse pret PPP kā relatīvi jaunu pakalpojumu nodrošināšanas veidu.

  13. Pašvaldību kompetences līmenis • Lai sekmētu PPP vides attīstību valstī, svarīgi paaugstināt pašvaldību kompetences līmeni attiecībā uz PPP izmantošanas iespējām. Jo nereti pašvaldībās trūkst pietiekoši kompetentu cilvēkresursu, arī līdz šim uzkrātās zināšanas un pieredze PPP projektu izstrādē nav pietiekoša • Lai gan pašvaldības izrāda interesi un gandrīz visās nozarēs plāno būtiski palielināt PPP projektu skaitu, tomēr pašu pieredzes trūkums var būt būtisks iemesls neizvēlēties PPP, pieņemot gala lēmumu (Pašvaldību attieksmi pret PPP izmantošanu lielā mērā ietekmē līdzšinējā pieredze)

  14. Paldies  PPP asociācijas izpilddirektors Guntars Polis E-pasts: guntars.polis@pppa.lv Tālrunis: (+371) 29 540 357 2011. gada 24. februārī Rīgā

More Related