1 / 79

VIRUSOLOĢIJA (VĪRUSI UN ĀRPUSHROMOSOMU ĢENĒTISKIE ELEMENTI)

VIRUSOLOĢIJA (VĪRUSI UN ĀRPUSHROMOSOMU ĢENĒTISKIE ELEMENTI). VĪRUSU UN ĀRPUSHROMOSOMU ELEMENTU GRUPAS dsDNS VĪRUSI. ds DNS vīrusi. Kopējais raksturojums Baktēriju vīrusi Dzīvnieku vīrusi Papilomas - poliomas vīrusi Adenovīrusi Herpesvīrusi Baku vīrusi Bakulovīrusi

ziva
Download Presentation

VIRUSOLOĢIJA (VĪRUSI UN ĀRPUSHROMOSOMU ĢENĒTISKIE ELEMENTI)

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. VIRUSOLOĢIJA (VĪRUSI UN ĀRPUSHROMOSOMU ĢENĒTISKIE ELEMENTI) VĪRUSU UN ĀRPUSHROMOSOMU ELEMENTU GRUPAS dsDNS VĪRUSI

  2. ds DNS vīrusi • Kopējais raksturojums • Baktēriju vīrusi • Dzīvnieku vīrusi • Papilomas - poliomas vīrusi • Adenovīrusi • Herpesvīrusi • Baku vīrusi • Bakulovīrusi • Iridovīrusi

  3. ds DNS vīrusu kopējais raksturojums dsDNS vīrusu saimnieku loks: Eubacteria un Archebacteria, (bakteriofāgi, piem.: Podoviridae, E coli fāgi); Hordata (Pox-, Herpes-, Adeno-, Papiloma- Polyomavirdae); Insecta (Baculo-, Irido- un Polydnaviridae); Eikariotiskās aļģes (Phycodnaviridae). Augi nav dsDNS vīrusu saimniekorganismi

  4. ds DNS vīrusu kopējais raksturojums DNS izmēri: No 5-8 kb (Polyoma- Papilomaviridae), ietverot 30-40 kb (l fāgs un Adenoviridae) līdz 200 kb (Baculoviridae); 300 kb (Herpes- , Pox- , Irido- un Phycodnaviridae) līdz pat 1,2 Mb (Mimiviridae). Mazāko parazītisko prokariotu genoma garums ir ap 600 kb

  5. ds DNS vīrusu kopējais raksturojums DNS formas gredzenveida (Papiloma-, Polyoma-, Baculo- un Polydnaviridae); lineāri (Adeno- un Herpesviridae, daži fāgi); cikliski permutēti lineāri genomi (fāgs T4, daži Iridoviridae); lineāri genomi ar kovalenti noslēgtiem galiem (Pox- un Phycodnaviridae) lineāri genomi ar moduļveida uzbūvi (Herpesviridae) Visiem vīrusiem, izņemot Polydnaviridae ir vienkomponenta genoms.

  6. ds DNS vīrusu kopējais raksturojums Replikācija Replikācija notiek līdzīgi saimniekšūnas genomam. Papavoviridae replikācijas un plazmīdu genoma replikācijas līdzība. Eikariotu šūnās dsDNA vīrusi replicējas kodolā, izmantojot saimniekšūnas polimerāzes, nukleāzes, metilāzes utt. Izņēmums: poksvīrusi, daži bakulovīrusi (granulozes grupa) un daži iridovirusi, replicējas citoplazmā, izmantojot vīrusspecifiskus fermentus (DNS-atkarīga DNS polimerāze !), veidojot īpašus vīrusa ieslēgumus (“viral factories”).

  7. Baktēriju vīrusi Dz.: Myoviridae Ģ.: T4 - līdzīgie fāgi dsDNA ~270 kbp, lineāra, permutēta, galu atkārtojumi, virions satur ap 50 proteīnu, kodē fermentus. Mu, P1, P2

  8. Baktēriju vīrusi T4 - fāga genoma karte

  9. Citozīna atlikums T4 fāga DNS sastāvā ir modificēts (hidroksimetilcitozīns) un glikozilēts glikoze - http://www.genelink.com/newsite/products/images/modificationimages/5-Hydroxymethyl-dC.gif

  10. Baktēriju vīrusi Dz.: Syphoviridae Ģ.: l - līdzīgie fāgi dsDNA ~48 - 50 kbp, lineāra, ar lipīgiem galiem, 9 struktūras proteīni; galvenie kapsīda proteīni D un E

  11. Baktēriju vīrusi Dz.: Syphoviridae Ģ.: l - līdzīgie fāgi Korinebaktēriju b fāgs – lizogēns, tā genoms kodē difterijas A (activity)T (transport)B (binding) toksīna sintēzi Difterijas toksīna struktūra; A domēns citoplazmā katalizē ADP-ribozes (no NAD) pārnesi uz eikariotu proteīna sintēzes elongācijas faktpru EF-2. kas to inaktivē un pārtrauc proteīnu sintēzi Diftamīds – modificēts histidīns EF-2 molekulā http://textbookofbacteriology.net/BetaPhage.jpg

  12. Dz.: Syphoviridae Ģ.: l - līdzīgie fāgi T5 fāga replikācijas stratēģija – agrīno gēnu lokalizācija first step transfer (fst) rajonā fāga genomā IC – infekciju izraisošo fāgu daļiņu skaits 32P radioakīvitāte nogulsnēs Bacteriol.Rev. 32, 227, 1968

  13. Vai izskaidrosim ?

  14. Baktēriju vīrusi Dz.: Podoviridae Ģ.: T7- līdzīgie fāgi dsDNA ~40 kbp, lineāra, nepermutēta, galu atkārtojumi

  15. Baktēriju vīrusi T7 - fāga genoma karte

  16. Baktēriju dsDNS vīrusi Tectiviridae morfoloģija

  17. Tectiviridae morfoloģija: Krioelektronu mikroskopija un TEM Baktēriju dsDNS vīrusi

  18. Baktēriju dsDNS vīrusi Tectiviridae adsorbcija un penetrācija

  19. Dzīvnieku dsDNS vīrusi

  20. Dzīvnieku dsDNS vīrusi Papilomas - poliomas vīrusi (kārpu un audzēju) Dz., Dz.: Polyomaviridae; Papilomaviridae 45 vai 55 nm diametrs. Membrānas apvalks nav. Gredzenveida dsDNA, 5,0 - 5,5 vai ~8 kbp. 2-3 struktūras proteīni, pārejie: regulācija. Kodējošo iespēju izmantošana, abas ķēdes, pārklājošās nolasīšana. Cilvēka papilomas (kārpu) vīrusa tipi 1 - 58. Peļu poliomas vīruss un SV - 40. Cilvēka JC vīruss. Progresējošā multifokālā leiko-encefalopātija. Cilvēka BK vīruss. Nieru saslimšana (imūnsupresijas fonā) Trušu Šoupa papilomas vīruss.

  21. Dzīvnieku dsDNS vīrusi

  22. Dzīvnieku dsDNS vīrusi Papovavīrusu DNS replikācija

  23. Dzīvnieku dsDNS vīrusi Agrīnais rajons: mazais un lielais T antigēns (transkripcijas faktori); vēlīnais rajons - kapsīda proteīni.

  24. Dzīvnieku dsDNS vīrusi Poliomas (SV40) vīrusa transkripcijas un replikācijas regulācijas rajona struktūra

  25. Dzīvnieku dsDNS vīrusi Papilomas vīrusu genoma struktūra Nepermisīvās šūnās - integrācija. Vīrusa transkripcijas faktori E6 (saista p53); E7 (saista p105RB) - onkogēni. Šūnas cikla regulatori p53; p105RB - antionkogēni, tumoru supresori. HPV16 - saistība ar dzemdes vēzi.

  26. DNS vīrusu onkoģenēze un šūnas cikls

  27. DNS vīrusu onkoģenēze un šūnas cikls Šūnas cikla regulācija

  28. Antionkogēni (tumoru supresori, piemērs RB proteīns) E7 Šūnas cikla regulatori : antionkogēni

  29. 2008. gada Nobela prēmijas fizioloģijā un medicīnā Haraldam zur Hauzenam par atklājumu, ka papiliomas vīrusi izraisa dzemdes vēzi; Fransuāzai Barre-Sinusi un Lukam Montanje par cilvēka imūndeficīta vīrusa atklāšanu.

  30. Dzīvnieku dsDNS vīrusi

  31. Dzīvnieku dsDNS vīrusi

  32. Dzīvnieku dsDNS vīrusi

  33. B. Alisjahbana, R. Dinata, E.Sutedja, I. Suryahudaya, H. Soedjana, N. Hidajat, R. Soetikno, E. Oktaliansah, A. Deng, P. Rady,S. Tyring, A. Gaspari Disfiguring Generalized Verrucosis in an IndonesianMan with Idiopathic CD4 Lymphopenia Arch. Dermatol., 146, (1) 69-73, 2010 Dede Kosawa, Jakarta region, Indonesia

  34. Šoupa papilomas vīruss – keratokarcinomas trušiem http://sites.lafayette.edu/hollidac/files/2009/11/jack07ukansas.jpg http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/7/7e/Rabbit_shopes_papilloma_virus_3.jpg

  35. Dzīvnieku dsDNS vīrusi ADENOVĪRUSI Dz.: Adenoviridae Ģ. Ģ.: Mastadenovirus; Aviadenovirus Ikosaedriski virioni, bez apvalka, diametrs 80 - 110 nm. Lineāra ds DNA, 35 - 40 kbp. 5’ gala kovalenti saistītais proteīns (TP), galu invertētie atkārtojumi Cilvēka adenovīrusi, tipi 1 - 47 Permisīvas, nepermisīvas šūnas Splaisings

  36. Dzīvnieku dsDNS vīrusi Adenovīrusu morfoloģija

  37. Dzīvnieku dsDNS vīrusi Adenovīrusu morfoloģija

  38. Dzīvnieku dsDNS vīrusi Adenovīrusu DNS uzbūve

  39. Dzīvnieku dsDNS vīrusi Adenovīrusu genoma struktūra

  40. Dzīvnieku dsDNS vīrusi Adenovīrusu gēnu splaisinga elektronmikroskopija

  41. Dzīvnieku dsDNS vīrusi Adenovīrusu infekcijas gaita

  42. Dzīvnieku dsDNS vīrusi Adenovīrusu konjuktuvīts

  43. Dzīvnieku dsDNS vīrusi Adenovīrusu onkoģenēze

  44. Dzīvnieku dsDNS vīrusi HERPESVĪRUSI Ikosaedriski virioni, 100 - 200 nm diametrs, ir apvalks. HHV 7 un 8, putnu Mareka slimības vīrusi nav klasificēti ģintīs. Ar AIDS asociēts cilvēka 8. herpesvīruss

  45. Dzīvnieku dsDNS vīrusi Herpesvīrusa morfoloģija

  46. Dzīvnieku dsDNS vīrusi Herpesvīrusu genoma struktūra

  47. Dzīvnieku dsDNS vīrusi Herpesvīrusu gēnu ekspresijas regulācijas

  48. Dzīvnieku dsDNS vīrusi Herpesvīrusa izsitumu saslimšnas norise

  49. Dzīvnieku dsDNS vīrusi HSV1 izsitumi un persistence

More Related