finans juma pieejam ba es fondu atbalsta sa m jiem banku sektora skat jum
Download
Skip this Video
Download Presentation
Finansējuma pieejamība ES fondu atbalsta saņēmējiem banku sektora skatījumā

Loading in 2 Seconds...

play fullscreen
1 / 12

Finansējuma pieejamība ES fondu atbalsta saņēmējiem banku sektora skatījumā - PowerPoint PPT Presentation


  • 148 Views
  • Uploaded on

Finansējuma pieejamība ES fondu atbalsta saņēmējiem banku sektora skatījumā. Latvijas Komercbanku asociācija 24.09.2010. Informācija par kredītu tirgu Latvijā.

loader
I am the owner, or an agent authorized to act on behalf of the owner, of the copyrighted work described.
capcha
Download Presentation

PowerPoint Slideshow about ' Finansējuma pieejamība ES fondu atbalsta saņēmējiem banku sektora skatījumā' - zenia


An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Presentation Transcript
finans juma pieejam ba es fondu atbalsta sa m jiem banku sektora skat jum

Finansējuma pieejamība ES fondu atbalsta saņēmējiem banku sektora skatījumā

Latvijas Komercbanku asociācija

24.09.2010

inform cija par kred tu tirgu latvij
Informācija par kredītu tirgu Latvijā

Banku izsniegto aizdevumu apjoms Latvijas rezidentiem ir samazinājies, šobrīd tas sasniedzis 13,0 miljr. latus (2008.gada beigās 14,6 miljr. lati)

Banku juridiskām personām izsniegtais kredītu apjoms sastāda aptuveni 54% no kopējiem banku kredītiem (7,1 miljr. lati)

Aptuveni 46% no kopējiem banku kredītiem ir hipotekārie kredīti, apgrozāmo līdzekļu kredīti – 20%.

Būvniecība un nekustamo īpašumu nozares kredīti sastāda 44%, apstrādes rūpniecība – 13%, tirdzniecība – 11%, pakalpojumi – 8%, transports un uzglabāšana – 6%, bet lauksaimniecība – 5% no kopējiem banku kredītiem.

slide5

90 un vairāk dienas kavēto aizdevumu apjoms no kopējā banku kredītportfeļa uz 30.06.2010 (%)

slide6

Banku kredīti

  • Banku kredīti ir populārākais ārējā finansējuma piesaistīšanas veids, ar salīdzinoši nelielu “riska apetīti” un līdz ar to arī salīdzinoši zemākām procentu likmēm
  • Banku kredītu vēlamā atdeve salīdzinājumā ar citiem instrumentiem:

% gadā

finan u pieejam bas raksturojums
Finanšu pieejamības raksturojums

Kopumā banku kredītu pieejamība uzlabojas stabilizējoties ekonomiskai situācijai Latvijā. Tomēr banku prasības pret uzņēmumu finanšu rādītājiem, līdzfinansējuma un nodrošinājuma apmēru ir pieaugušas salīdzinājumā ar pirmskrīzes periodu.

Latvijas komercbankas finansē aptuveni 30% no struktūrfondu projektu pieteikumiem Latvijā. Pārējos projektus finansē uzņēmēji no pašu resursiem, citu uzņēmumu aizdevumiem, ārvalstu finanšu institūciju finansējuma.

Bankas finansē projektus, kuri arī bez struktūrfondu finansējuma būtu dzīvotspējīgi, ņemot vērā risku, ka finansiālais atbalsts (grants) tomēr netiek izmaksāts

slide8

Banku prasības aizņēmējiem

  • Sakārtotas finanses, skaidrs biznesa plāns, spēja to realizēt
      • Dzīvotspējīgs biznesa projekts ar pamatotu nākotnes naudas plūsmu
      • Uzņēmums spēj segt esošās saistības no uzņēmuma naudas plūsmas
      • Uzņēmums spēj maksāt aizdevuma procentu maksājumus investīciju perioda laikā
      • Uzņēmums norēķinās laikā (bez būtiskiem kavējumiem) ar banku un citiem kreditoriem
      • Uzņēmuma pašu kapitāla īpatsvars vismaz ~ 30% (riska dalīšana)
      • Aizdevuma pret nodrošinājuma attiecība – līdz 75%
  • Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, daudzi uzņēmēji jaunu SF projektu realizāciju vienkārši nevar atļauties.
projektu dz votsp ja
Projektu dzīvotspēja
  • Biznesa projektu izvērtēšanā bankas vērtē:
      • Projekta kvalitāti;
      • Kompetenci, zināšanas un pieredzi;
      • Līdzfinansējumu;
      • Naudas plūsmu;
      • Izvēlētās tehnoloģijas;
      • Gala patērētāju;
      • Projekta ieviešanas saistība ar kopējo nozares attīstību.

Prakse liecina, ministriju un banku vērtēšanas kritēriji par iesniegtajiem projektiem būtiski atšķiras. Ministrijas kritērijus izstrādā no publiskās pārvaldes skatījuma, nevis no biznesa viedokļa.

galvenie projektu noraid anas iemesli
Galvenie projektu noraidīšanas iemesli
  • Neskaidras biznesa projekta perspektīvas, nepietiekams biznesa projekta ekonomiskais pamatojums
  • Pārāk mazs noieta tirgus (eksporta tirgus apguves grūtības), liels piegādātāju/pircēju risks
  • Nepietiekami kvalificēta vadības komanda, pieredzes trūkums uzņēmuma darbībai attiecīgajā nozarē, speciālistu trūkums, jaunu nepārbaudītu tehnoloģiju ieviešana utt.
  • Negatīva reputācija, kredītvēsture; maksājumu kavējumi
  • Nepietiekams līdzfinansējuma un nodrošinājuma apmērs
  • Struktūrfondu atbalsta piesaiste – pēdējais glābšanas salmiņš
  • Nepamatotas izmaksu tāmes
sadarb bas uzlabo ana
Sadarbības uzlabošana

Tikšanās starp nozares ministrijām un bankām, izstrādājot/grozot atbalsta programmas, lai vienotos par optimālāko programmas realizācijas mehānismu.

Atbildīgai ministrijai atsevišķos gadījumos nepieciešams paredzēt pasākumus finansējuma pieejamības uzlabošanai

Projektu vērtēšanai plašāk jāpiesaista banku speciālistus

Banku izziņas par aizdevuma piešķiršanu būtu pieprasāmas pēc atbalsta biznesa projektam apstiprināšanas (bet pirms attiecīgā atbalsta līguma slēgšanas)

Būtu jāņem vērā banku izstrādātās procedūras un prakse aizdevumu sniegšanā. Banku sistēma specifiska pielāgošana atbalsta programmu realizācijai ir darbietilpīga un dārga

Kopīgi popularizēt veiktos grozījumus atbalsta programmu īstenošanā (avansa ieskaitījums bankas kontā)

Pašvaldību projektu finansēšana arī no banku puses

ad