1 / 56

Dzīvības ķīmija

Dzīvības ķīmija. 5. lekcija. Metabolisma pamatprincipi Enzīmi. O rganismi ir ķīmiskās fabrikas. M etabolisms. = Šūnas ķīmisko reakciju kopums No grieķu valodas μεταβολή (metabole), «mainīt». Vielu aprite - makromolekulu, to sastāvdaļu un citu šūnas vielu biosintēze un noārdīšanās.

Download Presentation

Dzīvības ķīmija

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Dzīvības ķīmija 5. lekcija Metabolisma pamatprincipi Enzīmi

  2. Organismi ir ķīmiskās fabrikas

  3. Metabolisms = Šūnas ķīmisko reakciju kopums No grieķu valodas μεταβολή (metabole), «mainīt» Vielu aprite - makromolekulu, to sastāvdaļu un citu šūnas vielu biosintēze un noārdīšanās Enerģijas aprite – ķīmiskās enerģijas ieguve un izmantošana šūnas dzīvības norisēm Informācijas aprite – iedzimtības informācijas izmantošana, saglabāšana un pārraide

  4. Informācijas aprite DNS RNS Proteīni Informācijas plūsma Informācijas nesēja replikācija

  5. Metabolisms Anabolisms -Organisko savienojumu sintēze, izmantojot enerģiju Katabolisms -Organisko vielu noārdīšana, lai iegūtu enerģiju un materiālu citu vielu sintēzei

  6. Šūnas vielmaiņa Barības vielas (būvmateriāli) Atkritumi ŠŪNA Enerģija Papild- komponenti Starpprodukti Šūnas komponenti SEKUNDĀRAIS METABOLISMS Barības vielas (kurināmais) Atkritumi PAMAT (PRIMĀRAIS) METABOLISMS

  7. Primārais un sekundārais metabolisms • Primārais metabolisms – reakciju kopums, kurš ir absolūti nepieciešams organisma dzīvotspējai • Sekundārais metabolisms – reakciju kopums, kurš organismam ir noderīgs noteiktos apstākļos – piem. antibiotiķu un alkaloīdu sintēze

  8. Enerģijas avoti VAIRUMAM ŠŪNU ENERĢIJU PIEGĀDĀ ĶĪMISKĀS REAKCIJAS - OKSIDĒŠANĀS PROCESI [O] C12H22O11→ 6H2O + 6CO2 AUGU UN DAŽU MIKROORGANISMU ŠŪNĀS ENERĢIJAS AVOTS IR ARĪ GAISMA

  9. Organismu klasifikācija pēc to enerģijas un oglekļa avotiem -Lielākā daļa augu ir fotoautotrofi -Visi dzīvnieki ir organoheterotrofi -Visi litotrofi ir baktērijas vai arheobaktērijas

  10. Oglekļa un skābekļa aprite biosfērā • Katru gadu Zemes biosfērā aprit aptuveni 4x1011 tonnas oglekļa O2 Heterotrofi Fotosintezējoši autotrofi Organiskie savienojumi CO2 , H2O

  11. Slāpekļa aprite biosfērā • Slāpekļa saturs atmosfērā ir 78%, bet lielākā daļa organismu brīvu slāpekli nespēj uzņemt • Slāpekli spēj piesaistīt slāpekli fiksējošās baktērijas un arheobaktērijas • Neliela daļa slāpekļa tiek fiksēta arī zibens spērienu laikā Atmosfēras N2 Denitrificējošie prokarioti un sēnes Slāpekli fiksējošie prokarioti Nitrificējošie prokarioti NO2- Nitrīti NO3- Nitrāti NH4+ Amonijs Augi Augi Dzīvnieki Aminoskābes

  12. Enerģijas aprite KOMPLEKSAS, REDUCĒTAS VIELAS (glikoze) ADP ATP ENERĢIJA KATABOLISMS ANABOLISMS VIENKĀRŠAS, OKSIDĒTAS VIELAS (CO2; H2O)

  13. Enerģijas aprite Enerģijas uzkrājums Šūnā izmantojamais enerģijas nesējs Ārējais enerģijas avots Augiem: ciete, eļļas ATF Organiskās vielas (organotrofiem) Dzīvniekiem: glikogēns, tauki Neorganiskās vielas (litotrofiem) Gaisma (fototrofiem)

  14. ATF • ATF (ATP) mēdz saukt par «šūnas enerģijas valūtu» • Visi organismi izmanto ATF enerģiju metaboliskajiem procesiem • Enerģija atbrīvojas, no ATF atšķeļoties fosfāta grupai • Cilvēka organisms satur ap 250 g ATF • 1 ATF molekula cilvēka organismā dienas laikā tiek ap 800 reižu reģenerēta no ADP • Tādejādi, cilvēka organisms 1 dienas laikā sintezē ATF daudzumu, kas aptuveni atbilst visa organisma masai • Kāpēc tieši ATF (nevis GTF, CTF vai UTF) ? • Es nezinu... ATF ADF

  15. Katabolisms Proteīni Polisaharīdi Lipīdi Hidrolīze Taukskābes Aminoskābes Monosaharīdi Aminoskābju katabolisms Beta-oksidācija Glikolīze Acetil-koenzīms A Krebsa cikls, oksidatīvā fosforilēšana Enerģija (ATP) CO2, H2O

  16. Acetil- koenzīms A (AcetylCoA) • Piegādā degradēto organisko vielu oglekļa atomus (acetilgrupas veidā) Krebsa ciklam tālākai oksidācijai Acetilgrupa

  17. Pakāpeniska enerģijas atbrīvošanās C6H12O6+ 6O2 C6H12O6+ 6O2 ADP ATP ADP ATP ADP ATP ADP ATP 6CO2+ 6H2O + 38 ATP 6CO2+ 6H2O • Glikozes bioloģiskajā oksidēšanas procesā enerģija atbrīvojas pakāpeniski, daudzu secīgu reakciju gaitā • Atbrīvotā enerģija tiek uzkrāta ATF veidā • Teorētiski no 1 glikozes molekulas var iegūt 38 ATF, enerģijas zudumu dēļ realitātē ap 30 ATF molekulām • Ķīmiski sadedzinot glikozi, visa enerģja atbrīvojas ļoti ātri siltuma veidā

  18. Enzīmi • No grieķu valodas ενζυμον- «ieraugs» • Latviski mēdz saukt arī par fermentiem • Bioloģiskas makromolekulas, kuras katalizē dzīvības procesu ķīmiskās reakcijas • Gandrīz visi enzīmi ir proteīni • Dažām RNS arī piemīt katalītiskas funkcijas – piem. ribosomai • Vielas, kuras tiek pārveidotas enzīmu katalizētajās reakcijās - substrāti

  19. Enzīmi – efektīvi katalizatori • Enzīmi katalizē reakcijas, kuras normālos apstākļos notiek ļoti lēni • Piemēram, cukurs maisos var glabāties gadiem, bez vērā ņemamas oksidēšanās par CO2 un H2O vai spirtu • Enzīmi to pašu reakciju paveic daudz ātrāk • Enzīms orotidīna fosfāta dekarboksilāze reakciju paātrina 1017 reizes – tātad, reakcija, kura bez enzīma notiktu 78 miljonos gadu, notiek 18 milisekundēs • Atšķirībā no daudziem mazmolekulāriem katalizatoriem, enzīmi savu funkciju veic fizioloģiskos apstākļos

  20. Enzīmu nomenklatūra • Daudzu enzīmu nosaukumā to subtrātam vai katalizētajam procesam tiek pievienota izskaņa –āze, piem. proteāze, polimerāze • Enzīmu sistemātiskajā nomenklatūrā tiek identificēta katalizējamā reakcija, piemēram enzīms, kurš katalizē reakciju: ATF + D-glikoze → ADF + D-glikozes-6-fosfāts tiek saukts: ATF:glikozesfosfotransferāze • Daudziem enzīmiem lieto arī triviālos nosaukumus, piem. invertāze – enzīms, kurš hidrolizē saharozi par glikozi un fruktozi

  21. Enzīmu vispārējā uzbūve • Globulāri proteīni • Tikai neliela enzīma daļa – aktīvais centrs – piesaista substrātus un veic katalīzi • Pārējās enzīma daļas nodrošina aktīvā centra pareizu konformāciju

  22. Enzīmi pazemina reakcijas aktivācijas enerģiju • Aktivācijas enerģija nepieciešama, lai molekulas sasniegtu pārejas stāvokli • Saistoties aktīvajā centrā, tiek samazināta aktivācijas enerģija, t.i. pārejas stāvoklis tiek sasniegts vieglāk • Rezultātā reakcija notiek ātrāk

  23. Ko enzīmi var, un ko - nevar • Enzīmi paātrina ķīmiskā līdzsvara iestāšanos • Enzīmi nenobīda reakcijas ķīmisko līdzsvaru! • Enzīmi nepadara enerģētiski neizdevīgas reakcijas par izdevīgām • Enzīmi var sajūgt divas reakcijas – vienu enerģētiki izdevīgu un otru – neizdevīgu. Tādejādi abas reakcijas kopā var būt enerģētiski izdevīgas Piemērs – glikozes fosforilēšana • reakcija – ATP → ADP+Pi • reakcija – Pi + glikoze → glikoze-P

  24. Enzīmi palielina sadursmju biežumu starp reaģējošajām molekulām

  25. Enzīmi novieto substrātus optimālā telpiskā izkārtojumā – reaģējošo molekulu sadursmes ir ‘produktīvas’

  26. Enzīmi novieto reaģējošo saiti optimālā polāru vai lādētu grupu tuvumā, lai varētu notikt katalīze

  27. Enzīmu specifiskums • Enzīmi ir substrāta specifiski, substrāta specifiskumu nosaka aktīvā centra uzbūve

  28. Enzīmu specifiskums • Absolūtsspecifiskums • Invertāzešķeļtikaisaharozi • Izteiktsspecifiskums • Alkoholdehidrogenāzeoksidēmetanolu un propanoludaudzlēnāknekāetanolu • Saitesvaigrupasspecifiskums • Fosfatāzeatšķeļfosfātu no DNS, RNS, proteīniem

  29. Enzīmu specifiskums • Stereospecifiskums • Proteāzes (piem., tripsīns) šķeļtikai no L-aminoskābēmsastāvošusproteīnus • Vājiizteiktsspecifiskums • Himotripsīnshidrolizē ne tikaipeptīdsaites, bet arīesterus

  30. Atslēgas un slēdzenesmodelis • Izskaidro enzīmu specifiskumu • Neizskaidro daudzu enzīmu plašo specifiskumu

  31. Inducētās pielāgošanās modelis • Substrāta piesaistīšana spēj modificēt aktīvā centra stuktūru: inducētā pielāgošanās, piem., glikozes saistīšanās ar heksokināzi • Modelis ir reālistiskāks par atslēdzenes – slēdzenes modeli

  32. Enzimātisko reakciju vienādojumi P ES E E S + • Parasti enzimātisko reakciju vienādojumu raksta formā: + • Vai arī, var atsevišķi izdalīt enzīma-substrāta (ES) un enzīma-produkta (EP) kompleksus: • Dažkārt ar substrātu enzīma aktīvajā centrā notiek vairākas secīgas pārvērtības:

  33. Kofaktori • Daži enzīmi katalizē reakciju bez papildus savienojumu klātbūtnes • Citiem enzīmiem ir nepieciešami kofaktori – metālu joni vai organiski mazmolekulāri savienojumi, kuri tieši piedalās katalītiskās reakcijas veikšanā • Prostētiskās grupas ir mazmolekulāri savienojumi, kuri ir cieši saistīti ar enzīmu un no tā neatdalās reakcijas laikā • Koenzīmi ir mazmolekulāri savienojumi, kuri reakcijas laikā piesaistās un atdalās no enzīma • Neaktīvu enzīmu bez kofaktora sauc par apo-enzīmu, bet enzīmu ar kofaktoru – par holo-enzīmu • Dažiem enzīmiem ir vairāki kofaktori • Daudzi vitamīni ir kofaktori Aktīvais centrs Kofaktors

  34. Kofaktora piemērs: NAD+ • Nikotīnamīda adenīna dinukleotīds • Sastopams visās dzīvajās šūnās • Piedalās daudzās organisma oksidēšanās-reducēšanās reakcijās kā elektronu pārnesējs • Eksistē oksidētā (NAD+) un reducētā (NADH) formā

  35. Enzīmu klasifikācija • Visus enzīmus iedala 6 klasēs • Klases iedala apkšklasēs, u.t.t.

  36. E.C.1 –Oksido-reduktāzes • Katalizē oksidēšanās-reducēšanās reakcijas • Piemērs: Nitrāta reduktāze - augu ferments, katalizē nitrāta pārveidošanos par nitrītu - pirmo posmu nitrāta parveidošanas ceļā par anabolismā nepieciešamo amoniju • Kofaktori – molibdēns, NADH NO3- + NADH + H+ -> NO2- + H2O + NAD+

  37. E.C.2 - Transferāzes • Katalizē funkcionālo grupu pārnesi starp molekulām • Piemērs: Heksokināze – pārnes fosfāta grupu no ATP uz glikozes molekulu Glikozes-6’-fosfāts Glikoze

  38. E.C.3 - Hidrolāzes • Katalizē sašķelšanu vai atšķelšanu, pievienojot ūdens molekulu • Piemērs: Adenozīndeamināze +H2O +NH3 inozīns adenozīns

  39. E.C.4 - Liāzes • Katalizē ķīmiskās saites saraušanu no hidrolīzes vai oksidācijas atšķirīgā veidā • Bieži rezultātā veidojas dubultsaite vai cikls • Piemērs: Enolāze -H2O 2’- fosfoenolpiruvāts 2’- fosfoglicerīnskābe

  40. E.C.5 - Izomerāzes • Katalizē funkcionālo grupu pārkārtošanu molekulā, t.i. molekulas izomerizāciju • Piemērs: Fosfoglicerātmutāze 3- fosfoglicerīnskābe 2- fosfoglicerīnskābe

  41. E.C.6 - Ligāzes • Katalizē molekulu apvienošanu • Parasti apvienošanas procesā tiek hidrolizēta vienas vai abu apvienojamo molekulu neliela daļa • Piemēri: DNS/RNS polimerāzes • Nukleīnskābei tiek pievienots nukleotīds, atšķeļas neorganiskais fosfāts

  42. Enzīmu aktivitātes regulācija • Enzīmu aktivitāte ir kritiski atkarīga no pareizas trīsimensionālās struktūras un aktīvā centra pieejamības • Daudzu enzīmu darbība ir nepieciešama tikai noteiktos apstākļos, tāpēc to darbību ir nepieciešams regulēt • Enzīmu darbību var regulēt dažādi inhibitori vai aktivatori, kuri var piesaistīties enzīma aktīvajā centrā vai izmainīt aktīvā centra struktūru vai pieejamību • Ievērojama daļa ārstniecisko preparātu ir enzīmu inhibitori

  43. Enzīmuaktivitātezūd, izmainotproteīnastruktūru

  44. Enzīmuaktivitātezūd, izmainotproteīnastruktūru

  45. Enzīmuaktivitātesregulācija: inhibitori Konkurējošais inhibitors Substrāts NEAKTĪVS AKTĪVS NEAKTĪVS Nekonkurējošais inhibitors

  46. Konkurējošā inhibitora piemērs: sulfanilamīds • Sulfanilamīds pēc struktūras ir līdzīgs aminobenzoskābei, kura baktērijās ir nepieciešama folskābes sintēzei • Sulfanilamīds piesaistās folskābi sintezējošiem enzīmiem un bloķē to darbību • Folskābe ir vitāli nepieciešama visiem organismiem kā kofaktors nukleotīdu sintēzē • Cilvēka organisms folskābi nesintezē, bet uzņem ar diētu • Tādejādi sulfanilamīds cilvēka organismu neietekmē Sulfanilamīds p-aminobenzoskābe Konkurējošais inhibitors Substrāts

  47. Enzīmu alostēriskā regulācija • Dažiem regulatorajiem enzīmiem bez aktīvā centra ir arī alostēriskais centrs, kurš piesaista ligandus un regulē aktīvā centra darbību • Alostēriskajā centrā parasti piesaistās enzīma reakcijas tieši vai netieši galaprodukti, substrāti vai to prekursori (t.i., noteikta metaboliskā ceļa pārstāvji) • Alostēriskie regulatori var enzīma darbību gan inhibēt (attēlā), gan aktivēt OK Substrāts Alostēriskais inhibitors

  48. Metabolisma ceļi • Saistītas metabolisma reakcijas veido metabolisma ceļus • Metabolisma ceļi var būt: • Lineāri • Sazaroti • Konverģenti (parasti - katabolismā) • Diverģenti (parasti – anabolismā) • Cikliski

  49. Lineāra metabolisma ceļa piemērs – serīna biosintēze 3-fosfoglicerīnskābe 3-fosfohidroksipiruvāts 3-fosfoserīns Serīns

  50. Lineāra konverģenta metabolā ceļa piemērs – glikozes veidošanās, noārdot dažādus ogļhidrātus Saharoze Glikogēns Ciete Glikoze

More Related