1 / 44

Kontroles būtība un veidi

Kontroles būtība un veidi. Laima Špude, maģ. Uzņēmējdarbības vadībā, Ventspils Tehnikums, Mācību priekšmets : Revīzija un Audits. Jēdzienu “kontrole”, “revīzija”, “audits” būtība. Kontrole

ula
Download Presentation

Kontroles būtība un veidi

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Kontroles būtība un veidi Laima Špude, maģ. Uzņēmējdarbības vadībā, Ventspils Tehnikums, Mācību priekšmets : Revīzija un Audits

  2. Jēdzienu “kontrole”, “revīzija”, “audits” būtība • Kontrole ir cēlies no latīņu vārdiem „countra rotulus”, no kuriem izveidots franču vārds „control”, kas nozīmē novērošana, salīdzināšana vai pretstatījums. • Revīzija ir cēlies no latīņu vārda “revisio”, kas nozīmē – “no jauna apskatu”, tātad no jauna aplūkot vai pārbaudīt jau notikušus (pagātnes) faktus. • Audits angļu valodā – ”audit”, latīņu valodā “auditos”, kas nozīmē “klausīšanās, dzirdēšana”- pēc savas būtības ir identisks vārdam “revīzija”. Arī Starptautiskajos Revīzijas Standartos (SRS), kas tulkoti no angļu valodas, vārda “audit” vietā latviski lietots vārds “revīzija”.

  3. Kontrole Vārds "kontrole" nozīmē novērošanu vai uzraudzību pārbaudes nolūkā. Ar vārdu "kontrole" saprot arī iestādes un personas, kas pārbauda kādas citas iestādes vai personas darbību. Kontrole ir viena no uzņēmuma pamatfunkcijām, viens no svarīgākajiem līdzekļiem: • finansiāli saimnieciskās darbības pilnveidošanā, • trūkumu un pārkāpumu novēršanā un nepieļaušanā, • likumības ievērošanā, izvirzītā mērķa sasniegšanā un paredzēto uzdevumu izpildē.

  4. Uzņēmuma saimnieciskās darbības kontroles raksturojums Kontrolei ir jābūt: • visaptverošai-jāaptver visas finansiāli saimnieciskās jomas; • nepārtrauktai-sistemātiskai; • iedarbīgai-aktīvi jāiedarbojas uz finansiāli saimnieciskās darbības procesiem; • objektīvai- jāatspoguļo patiesā situācija; • ekonomiskai- tā izdarāma ar minimālām izmaksām; • zinātniskai- tai izmantojami jaunākie zinātnes un tehnikas sasniegumi; • plānveidīgai-kontroles veicamas pēc iepriekš izstrādāta plāna; • konfidenciālai- rezultātus nedrīkst izpaust, tos izmanto attiecīgie dienesti un darbinieki saskaņā ar pastāvošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

  5. Uzņēmumu finansiāli saimnieciskās darbības kontroles funkcijas Uzņēmumu finansiāli saimnieciskās darbības kontroles funkcijas: • uzraudzības funkcija: sasniegto uzņēmējdarbības rezultātu novērošana sniedz ziņas par to atbilstību pieņemtajiem lēmumiem un plāniem; • vērtēšanas funkcija: faktisko un plānoto parametru novērtēšana liek pastiprināt, mainīt vai traucēt līdzšinējo darbību; • aizsardzības funkcija: uzņēmuma darbinieki apzināti reaģē uz kontroles rezultātiem. Kontrole ietekmē viņu rīcību uzņēmuma mērķu īstenošanā un normu izpildīšanā, tādējādi stiprinot uzņēmuma izdzīvošanas spējas; • pielāgošanās funkcija: kontrole veicina pozitīvās izmaiņas, piemērošanos izvirzītajām prasībām un uzņēmējdarbības videi; • uzmundrināšanas funkcija: ja uzņēmējdarbībā ir nevēlama, uzņēmuma mērķiem pretrunīga attīstība, tad kontrole ir pamats nepieciešamajām izmaiņām; • prognozēšanas funkcija: kontroles rezultāti ļauj paredzēt gaidāmos rezultātus un ierobežot blēdīgas izdarības, piem., sagrozīt pārskatu.

  6. Saimnieciskās kontroles veidus pēc to izdarīšanas laika var iedalīt: • Priekškontrole- ir vēl nenotikušas saimnieciskas darbības pārbaude, piemīt profilaktisks raksturs; To veic, lai nodrošinātu darījumu likumību un ekonomisko lietderību. • Kārtējā jeb operatīvā kontrole- ir novērtēšanas, pētīšanas un pārbaudes nepārtrauktība; To veic ikdienā finanšu un citu dienestu darbinieki, pārbaudot un analizējot dokumentus, operatīvos pārskatus, ziņojumus. • Pēckontrole- tās mērķis ir noteikt finansiāli saimniecisko darījumus likumību, pareizību un ticamību. Konkrētas vadīšanas un pēckontroles funkcijas veic iekšējais audits, kā arī specializētās kontroles institūcijas. Visi trīs saimnieciskās kontroles veidi/priekškontrole, kārtējā jeb operatīvā kontrole, pēckontrole – ir savstarpēji saistītas un to veikšana ir obligāts priekšnoteikums kontroles sistēmā.

  7. Pēc saimnieciskās kontroles veikšanas tehniskajiem paņēmieniem, rakstura, mērķa, uzdevumiem un veicējiem izšķir : • Revīzija; • Audits; • Pārbaude.

  8. Revīzija Revīzija - uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes, organizācijas vai amatpersonas saimnieciski finansiālās darbības pārbaude, ko veic revidenti ar mērķi atklāt un novērst trūkumus to darbībā, kā arī pārbauda to darbības likumību. Revīzijas veic revidenti- personas, kas pilnvarotas veikt revīziju, t.i. pārbaudīt kādas iestādes vai amatpersonas darbību. Par veiktajām revīzijām revidenti sastāda revīzijas aktu vai ziņojumu. Saimnieciski finansiālās darbības revīzija izpaužas kā: • veikto saimniecisko operāciju likumības un lietderības ievērošanas pārbaude; • īpašuma saglabāšanas pasākumu izpildes pārbaude; • vispusīga ekonomiskā stāvokļa, darba efektivitātes un kvalitātes pārbaude un analīze; • grāmatvedības uzskaites pārbaude.

  9. Audits Audits - neatkarīga auditora viedokļa izteikšana par kādu no revidējamiem objektiem (uzņēmumu gada pārskatiem, iekšējo kontroli, kvalitātes vadību u.tml.), atbilstoši audita mērķim vai saskaņā ar attiecīgiem normatīvajiem dokumentiem. Auditors ir augsti kvalificēts neatkarīgs speciālists auditējamā jomā. Par veikto auditu, auditors sagatavo ziņojumu audita pasūtītājiem vai likumos noteiktajām institūcijām. Profesionālās kompetences un pieredzes prasības auditoriem tiek noteiktas ar attiecīgiem likumiem vai citiem normatīviem dokumentiem , bet to profesionālā darbība tiek reglamentēta ar nacionālo profesionālo auditoru organizāciju apstiprinātajiem standartiem.

  10. Pārbaude Pārbaude ir uzņēmuma finansiāli saimnieciskās darbības atsevišķu operāciju vai jautājumu kontrole pēc speciāli izstrādāta uzdevuma. Pārbaudi var veikt dažādu nozaru un institūciju speciālisti un darbinieki. Parasti pārbaudē cenšas savākt svarīgāko informāciju, bet tā nespēj nodrošināt augstu kontroles drošības līmeni, radīt pārbaudīto finansiāli saimniecisko darījumu absolūtu pārliecību.

  11. Atsevišķu kontroles veidu pamatpazīmes Tabula

  12. Kontroles metodes ir paņēmienu kopums, kurā ietilpst: • mērīšana: plāna un faktisko rādītāju salīdzināšana, datu kvantitatīva vērtēšana, ja nav noteikti kādi citi mērogi, atskaites sistēma; • novērošana: nozīmīgāko lielumu vērošana, tiklīdz konstatē novirzes, jāveic koriģējoša iejaukšanās; • analīze:regulāru un gadījuma rakstura noviržu parametru noskaidrošana.

  13. Kontroles iedalījums Pēc datu avotiem un pārbaudes paņēmieniem: • faktiskajā kontrolē - revidējamā uzņēmuma apskate un atsevišķu objektu izpēte; materiālo vērtību inventarizācija; ekspertīzes novērtējums; eksperiments; tiešā aptauja. • dokumentālajā kontrolē - dokumentu lasīšana; dokumentu matemātiskā pārbaude; dokumentu pretstatījums; ekonomiskā analīze; rakstisks paskaidrojums. Pēc kontrolieru attiecībām ar uzņēmumu: • iekšējo kontroli; • ārējo kontroli.

  14. Kontroles sistēma Latvijā

  15. Valsts kontrole (1) Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla iestāde, kuras uzdevums ir uzraudzīt, lai valsts un pašvaldību pamatbudžeta un speciālā budžeta līdzekļu iekasēšana un to izlietošana, kā arī rīcība ar valsts un pašvaldību mantu būtu likumīga, lietderīga un pareiza. Avots: www.lrvk.gov.lv/ 2008.gada 18.decembrī Saeima ar pārliecinošu balsu vairākumu valsts kontrolieres amatā atkārtoti iecēla Ingunu Sudrabu.

  16. Valsts kontroles tiesiskais regulējums un struktūra Latvijas Republikas Satversmes 87.pants nosaka, ka Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla iestāde, savukārt 88.pants paredz, ka Valsts kontroles iekārtu un kompetences nosaka sevišķs likums. Valsts kontroles darbību reglamentē: • Valsts kontroles likums • Valsts kontroles nolikums Atbilstoši Valsts kontroles likumam Valsts kontrole pati nosaka revidējamo vienību, revīzijas laiku, veidu un uzdevumu.

  17. Valsts kontroles misija, vīzija, vērtības un uzdevumi Valsts kontroles misija ir sekmēt: • efektīvu un likumīgu sabiedrisko līdzekļu izlietojumu;       •  finanšu pārvaldības attīstību un atbildību par izlietotajiem līdzekļiem; • godīgu un caurskatāmu lēmumu pieņemšanas procesu publiskajā sektorā. Valsts kontroles vīzija ir palīdzēt valstij gudri pārvaldīt un izlietot resursus. Valsts kontroles vērtības ir atbildība, atklātība un attīstība. Valsts kontroles uzdevumi ir: • sekmēt finanšu kontroles sistēmas attīstību valstī; • sekmēt likumu ievērošanu; • mazināt kļūdu un pārkāpumu risku; • sekmēt iekšējā audita attīstību un iekšējo revīzijas dienestu atbildības palielināšanos; • veicināt likumu un citu normatīvo aktu pilnveidošanu, pamatojoties uz revīzijās izdarītajiem secinājumiem.

  18. Valsts kontroles tiesības • Atbilstoši Valsts kontroles likumam Valsts kontrolei ir tiesības saņemt Saeimā un Ministru kabinetā izskatāmo normatīvo aktu projektus un sniegt par tiem atzinumus, ja normatīvie akti var ietekmēt valsts un pašvaldību ieņēmumus un izdevumus vai paredzēt rīcību ar valsts mantu, kā arī Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju piešķirtajiem līdzekļiem. • Valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis, revīzijas departamenta sektora vadītājs un valsts kontroliera pilnvaroti darbinieki, ja tas ir nepieciešams Valsts kontroles uzdevuma veikšanai, var netraucēti apmeklēt iestādes un uzņēmumus (komercsabiedrības) neatkarīgi no to pakļautības un īpašuma piederības un pieprasīt visu nepieciešamo informāciju. • Pēc Valsts kontroles pieprasījuma, ja tas ir nepieciešams revīzijas veikšanai, bankām un citām kredītiestādēm ir pienākums Kredītiestāžu likumā noteiktajā apmērā un kārtībā sniegt Valsts kontrolei tās pieprasītās ziņas par revidējamo vienību kontiem un veiktajiem darījumiem.

  19. Valsts kontroles struktūra un personāls Valsts kontroles sastāvā ir valsts kontrolieris, Valsts kontroles padome, revīzijas departamenti un atbalsta struktūrvienības. Valsts kontrolieri amatā ieceļ Saeima uz četriem gadiem, savukārt Valsts kontroles padomes locekļus pēc valsts kontroliera ieteikuma apstiprina Saeima uz četriem gadiem. Viena un tā pati persona nevar vadīt Valsts kontroli vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.  Valsts kontroles padomi apstiprina Valsts kontroles darbu reglamentējošus dokumentus, pieņem lēmumus par revīzijas ziņojumu apstiprināšanu. Revīzijas departamenti veic revīzijas saskaņā ar Valsts kontroles padomes apstiprinātu revīziju gada plānu. Atbalsta struktūrvienības ( Kanceleja, Personāla, Juridiskā, Iekšējā audita daļa) darbības mērķis ir radīt priekšnoteikumus Valsts kontroles saskaņotai un optimālai darbībai.

  20. Valsts kontroles revīzijai pakļautās revidējamās vienības: Revīzijai pakļautās revidējamās vienības: • valsts iestādes; • valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības likuma "Par valsts un pašvaldību daļām un kapitālsabiedrībām" izpratnē; • pašvaldības un to izveidotās iestādes un komercsabiedrības; • citas komercsabiedrības, biedrības, nodibinājumi un fiziskas personas, ja to rīcībā vai glabāšanā ir valsts vai pašvaldību līdzekļi, tās tiek finansētas no valsts vai pašvaldību līdzekļiem un tās pilda valsts vai pašvaldību iepirkumus; • Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju piešķirto un valsts budžetā vai pašvaldību budžetos iekļauto līdzekļu lietotāji.

  21. Revīziju veidi Valsts kontrole veic triju veidu revīzijas: • Finanšu revīzijas, kuru ietvaros revidenti izvērtē:         –   vai finanšu pārskatos nav būtisku kļūdu vai neatbilstību,        –   vai finanšu pārskats sagatavots atbilstoši normatīvo aktu prasībām un grāmatvedības standartiem, un izsaka atzinumu par finanšu pārskatiem. • Likumības revīzijas, kuru ietvaros revidenti veic pārbaudes par revidējamo vienību darījumu un darbības atbilstību normatīvajiem aktiem un plānotajiem rezultātiem. • Lietderības revīzijas, kuru mērķis ir sniegt informāciju par to, cik lietderīgi tiek izlietoti valsts un pašvaldību līdzekļi un apsaimniekota manta. To ietvaros revidenti veic pārbaudes par revidējamo vienību darbības ekonomiskumu, efektivitāti un produktivitāti.

  22. Revīzijas standarti Valsts kontrole veic revīzijas atbilstoši Latvijas Republikā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem: • INTOSAI (International Organization of Supreme Audit Institutions), kas norāda, ka katrai augstākajai kontrolējošai organizācijai ir jāizlemj, kā nosaka būtiskumu un revīzijas pārliecības līmeni. •  IFAC (International Federation of Accountants), kas ir Starptautiskās grāmatvežu federācijas standarti.

  23. Nozaru specializētā kontrole Nozaru specializētā kontrole ir kontrole, ko veic iestāde vai iestāžu sistēma, kam pakļauta kāda valsts pārvaldes nozare. Šo institūciju pienākumus un tiesības kontroles jomā nosaka attiecīgi normatīvie dokumenti par šiem dienestiem. Kā biežākā specializētā kontrole ar kuru jāsaskaras uzņēmumiem ir Valsts ieņēmumu dienesta revīzijas. Pie specializētām kontrolēm var pieskaitīt arī, piemēram, kontroles, ko uzņēmumos savas kompetences jomās veic Valsts darba inspekcija, Vides aizsardzības dienests u.c.

  24. Valsts ieņēmumu dienests VID uzdevumi nodokļu (nodevu) administrēšanā ir noteikti likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18.pantā, kā arī likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 8. pantā. Galvenie uzdevumi ir: • Nodrošināt nodokļu maksātāju uzskaiti; • Nodrošināt nodokļu, nodevu un citu valsts obligāto maksājumu iekasēšanu; • Īstenot valsts muitas politiku; • Novērst un atklāt noziegumus valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu jomā; • Konsultēt nodokļu maksātājus normatīvo aktu piemērošanas jautājumos. Avots: www.vid.gov.lv Kopš 2010.gada 16.marta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatā iecelta Nelija Jezdakova.

  25. Valsts ieņēmuma dienesta nodokļu kontrole: Galvenie kontroles (audita) veidi: • Tematiskās pārbaude Ir nodokļu administrācijas pārbaudes, kas kontrolē atsevišķu aktu ievērošanu, pārbauda atsevišķus grāmatvedības dokumentus, salīdzinot tos ar darījuma dalībnieku grāmatvedības informāciju, kā arī veic citas pārbaudes , kuru rezultātā nenosaka papildu nodokļu maksājumus budžetā. • Nodokļu audits (revīzija) Ir nodokļu administrācijas pārbaudes, kas kontrolē viena vai vairāku nodokļu deklarācijas posteņu vai nodevu un citu Valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas, deklarēšanas un iemaksāšanas Valsts budžetā pareizību un atbilstību normatīvajiem aktiem noteiktajā taksācijas periodā. • Var veikt apsekošanu, novērošanu, speciālo pārbaudi, kā arī nodokļu pārbaudi pēc procesa virzītāja pieprasījuma.

  26. Tematiskās pārbaudes (1) Saskaņā ar VID informāciju, kas izriet no nodokļu maksātāju apkalpošanas, tematiskās pārbaudes var veikt par šādām tēmām: Darba devēji Darba tiesisko attiecību nodibināšanas un iedzīvotāju ienākumu nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķināšanas un maksāšanas budžetā pareizības pārbaude. Mazumtirdzniecība Pārbaude objektos, kur notiek preču pārdošana individuālajam sadzīves patēriņam vai izmantošanai, par ieņēmumu reģistrēšanas un preču dokumentu un reģistrēšanas kārtības ievērošanu. Pakalpojumu sniegšana Pārbaude objektos, kur notiek pakalpojumu sniegšana, par ieņēmumu reģistrēšanas un materiālu uzskaites kārtību..

  27. Tematiskās pārbaudes (2) Vairumtirdzniecība Pārbaude objektos, kur notiek preču pārdošana juridiskai personai un individuālā darba veicējam tālākpārdošanai, ražošanai vai savas darbības nodrošināšanai, par preču uzskaites un norēķinu kārtības ievērošanu. Darbības ar akcīzes precēm Akcīzes preču aprites (uzglabāšana, izsniegšana, pārvietošana, marķējuma atbilstība, vertificēšana) noteikumu ievērošanas pārbaude. Azartspēles Izložu un azartspēļu orgnizēšanas, uzturēšanas un ierobežošanas noteikumu pārbaude. Skaidras naudas darījumi Savstarpēji skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas pārbaude.

  28. Tematiskās pārbaudes (3) Kokmateriāli Kokmateriālu iegādes, pārstrādes, pārvaldīšanas, glabāšanas un uzskaites kārtības pārbaude. Grāmatvedības uzskaite Grāmatvedības kārtošanas un uzskaites organizācijas pārbaude. Nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšana pašvaldībās NĪP aprēķināšanas, uzskaites un iekasēšanas kārtības pārbaude pašvaldībās. Pavadzīme-rēķins Pavadzīmju noformēšana, reģistrēšana un lietošanas kārtības pārbaude.

  29. Tematiskās pārbaudes (4) Metallūžņi Melno un krāsaino metalu atgriezumu un lūžņu iepirkšanas un realizēšanas kārtības pārbaude. Ievestie pamatlīdzekļi Kārtības, kādā persona piemēro PVN ieviestajiem pamatlīdzekļiem pārbaude. Valsts nodeva Valsts nodevas aprēķināšanas, ieksēšanas un budžetā ieskaitīšanas pareizības pārbaude.

  30. Tematiskās pārbaudes (5) Savstarpējā darījuma salīdzināšana Darījuma dalībnieku atsevišķu darījumu apliecinošo dokumentu pārbaude un salīdzināšana. Akcīzes preču pavaddokumenti Akcīzes preču apriti reglamentējošu normatīvo aktu prasību ievērošanas akcīzes precēm, kas importētas Latvijā no dalībvalstīm vai pārvietojas starp akcizes preču noliktavām Latvijā. Datu salīdzināšana Pārbaudes laikā salīdzina nodokļu maksātāju atsevišķu darījumu atspoguļošanu grāmatvedības reģistros, kā arī konkrētu darījumu apliecinošo dokumentu vai preču faktisko atbilstību VID iesniegtajos pārskatos (deklarācijās) norādītajiem datiem.

  31. Tematiskās pārbaudes akts Tematiskās pārbaudes rezultātā raksta aktu, kurā norāda: • Informācijas par nodokļu maksātāju, kuram veikta tematiskā pārbaude; • Tematiskās pārbaudes veikšanas vietu un laiku, pārbaudes tēmu; • VID ierēdņus, kuri veic tematisko pārbaudi; • Pārbaudes laikā iegūto informāciju. Nodokļu maksātāju iepazīstina ar tematiskās pārbaudes aktu, un to paraksta gan VID ierēdņi, gan nodokļa maksātājs, kuram izsniegts viens akta eksemplārs.

  32. Lēmums par tematiskās pārbaudes laikā konstatētiem pārkāpumiem Par konstatētajiem pārkāpumiem var pieņemt attiecīgo lēmumu: • VID teritoriālās iestādes direktors vai viņa vietnieks vai VID teritoriālās iestādes direktora pilnvarots struktūrvienības pārstāvis. • Par nodokļu likumos noteiktās soda naudas aprēķinu; • Brīdināt par saimnieciskās darbības objektu apturēšanu; • Par saimnieciskās darbības objektu apturēšanu; • Administratīvā pārkāpumu lietā.

  33. Lēmumu par soda naudas aprēķinu pieņem, ja… Lēmumu par soda naudas aprēķinu pieņem, ja tematiskās pārbaudes laikā konstatē: • Pārkāpumus valsts nodevu aprēķināšanas un budžetā ieskaitīšanas pareizībā; • Nedeklarētusskaidrās naudas darījumus; • Ka ar pevienotās vērtības nodokli apliekamā persona, ievedot pamatlīdzekļus ražošanas procesam, nav maksājusi nodokli saskaņā ar Likumu; • Likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” paredzēto paziņojumu neiesniegšanu. Ja konstatē nebūtiskus pārkāpumus, tos norāda aktā, bet sankcijas nepiemēro.

  34. NODOKĻU AUDITS (1) Nodokļu audita pārbaudes veic nodokļu inspektori, kurus sauc par auditoriem. Lai nodokļu inspektors varētu veiksmīgi pildīt savu uzdevumu, svarīgi ievērot dažus nosacījumus, tādus kā: • Nodokļu likumu īstenošana; • Orinientācija uz nodokļu maksātāju; • Vienlīdzība likuma priekšā; • Plānošana un tās pamatotība; • Profesionālā ētika.

  35. Nodokļu audits (2) Nodokļu audits ir vienīgais nodokļu kontroles veids, kura rezultātā nodokļu maksātājam var aprēķināt papildu maksājumus valsts budžetā. Nodokļu kontroles mērķis: • Nodrošināt, lai visi nodokļu maksātāji iemaksātu nodokļu maksājumus budžetā pilnā apmērā un noteikatā termiņā; • Samazināt iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas, tādējādi novēršot zaudējumu rašanos iespēju; • Nodrošināt godīgo nodokļu maksātāju uzraudzību.

  36. Nodokļu audita veidi Izšķir sekojošus nodokļu audita veidus: • Daļējs nodokļu audits – audita veids, kas aptver nodokļu deklarācijas (pārskata ziņojumus) vai atsevišķas sastāvdaļas vai konkrētus darījumus; • Vienkāršs nodokļu audits- audita veids, kas aptver vienu nodokli; • Komplekss nodoļu audits- audita veids, kas aptver vairākus nodokļus; • Pilns nodokļu audits- audita veids, kas aptver visas nodokļu maksātāju nodokļu deklarācijas kā vienu vesalu.

  37. Nodokļu audita posmi (1) Nodokļu audits sastāv no vairākiem posmiem: • Stratēģija- to var definēt kā procesu, kas nosaka audita virzienu un piesaista nodokļu auditoru izpratni par maksātāja veikto uzņēmējdarbību. • Plānošana- audita detalizēta plānošana, audita darba plāna (programma) izstrādāšana. Programmā jāparedz dažādi pārbaudes posmi, jānosaka pārbaudes mērķi, veids, līdzekļi, kā arī jānorāda laiks, kādā auditors veiks pārbaudi. • Nodokļu audita uzsākšana- nodokļu auditu veic, pamatojoties uz VID lēmumu, kurā norādīts: • Nodokļu audita uzsākšanas diena un veikšanas termiņš; • Pārbaudāmie nodokļi vai nodokļu deklarācijas posteņi, pārbaudāmās nodevas vai citi valsts noteiktie maksājumi; • Pārbaudāmie taksācijas periodi; • Nodokļu maksātāja pienākums līdz audita uzsākšanas dienai sagatavot nodokļu auditam grāmatvedības reģistrus un attaisnojuma dokumentus par pārbaudāmo taksācijas periodu.

  38. Nodokļu audita posmi (2) • Audita pierādījumu iegūšana (audita veikšana) –ticamu, nepieciešamu un pietiekamu audita pierādījumu iegūšana- apskates, aptaujas, novērošanas, ziņu ievākšanas, apstiprināšanas, aprēķināšanas un analītiskās pārbaudes veidā. • Audita pārskats (audita pabeigšana)- nodokļu pārbaudes rezultātu noformēšana, sagatavojot dokumentus par uzņēmuma grāmatvedības un pārskatu atbilstību uzņēmējdarbības rezultātiem, spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, pamatojoties uz auditā veiktajiem pierakstiem, dokumentu orģināliem un izrakstiem, faktiem, kas atspoguļoti nodokļu maksātāju deklaracijās, priekšpārbaužu, pretpārbaužu un inventarizāciju rezultātiem, apsverot visus faktorus, kas atklāti audita laikā. • Izskatīšana – nodokļu audita pārskata apstiprināšana un lēmuma pieņemšana par rezultātiem Nodokļu audits ir jābeidz un lēmums par nodokļu audita rezultātiem jāpieņem 90 dienu laikā no nodokļu audita uzsākšanas dienas.

  39. Auditoru tiesības un pienākumi Lai audita procesā darbs noritētu sekmīgi, nepieciešams zināt auditora tiesības un pienākumus. Pamatojoties uz 1993. gada 28.oktobra likumu “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, visām amatpersonām, pildot dienesta pienākumus nodokļu administrēšanā, ir noteiktas tiesības un pienākumi.

  40. Nodokļu auditoru tiesības (1) • Uzrādot dienesta apliecību, pilnvarojumu apmeklēt Latvijas teritorijā izvietotās juridiskām un fiziskām personām piederošās vai lietošanā esošās ražošanas telpas, noliktavas, tirdzniecības vietas un citas telpas, arī reģistrācijas dokumentos norādītās dzīvojamās telpas, kas saistītas ar ieņēmumu vai peļņas gūšanu, saimniecisko darbību tajās, pārbaudīt uzņēmējdarbībā izmantotos materiāltehniskos resursus, izejvielas un izgatavoto produkciju, kā arī brīvi apmeklē valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes. • Veikt nodokļu aprēķinu un nodokļu maksājumu revīziju,pārbaudīt juridisko un fizisko personu grāmatvedību un tās dokumentāciju, citus ar aprēķiniem un budžeta maksājumiem saistītos dokumentus, citus ar budžeta maksājumiem saistītos dokumentus, saņemt nepieciešamos paskaidrojumus un izziņas, aizzīmogot vai aizplombēt tirdzniecības, ražošanas, noliktavu, arhīvu un kasu telpas, lai nodrošinātu dokumentācijas, naudas līdzekļu un materiālo vērtību saglabāšanu nodokļu maksājumu revīzijas laikā.

  41. Nodokļu auditoru tiesības (2) • Noteikt juridiskām un fiziskām personām termiņu, līdz kuram novēršami konstatētie likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumi saistībā ar VID administrētajiem nodokļiem un nodevām, kā arī citiem valsts un pašvaldību ieņēmumiem, kuru iekasēšanu veic VID. • Pieprasīt uzrādīt dokumentu orģinālus un saņemt no komersantiem, iestādēm, organizācijām, pašvaldībām, finanšu iestādēm un kredītiestādēm dokumentu norakstus ar nodokli apliekamā objekta uzskaitei un reģistrācijai vai nodokļu un nodevu pārbaudei, kā arī sanemt no fiziskām personām nepieciešamās izziņas un norakstus, kas liecina par pārbaudāmās juridiskās vai fiziskās personas nodokļu saistībām un maksājumiem, mantu un ienākumiem, kā arī pieprasīt un saņemt attiecīgos paskaidrojumus. • Sagatavot aktus, kas apstiprina ienākumu vai citu ar nodokļu apliekamu komercdarbību objektu slēpšanu no aplikšanas ar nodokļiem, ja pārkāpta kārtība, kādā drīkst veikt uzņēmējdarbību.

  42. Nodokļu auditoru tiesības (3) • Saskaņā ar Likumu nodokļu administrācijas ierēdnis bez nodokļa maksātāja piekrišanas drīkst sniegt informāciju: • FM- ieņēmumu nodrošināšanai, pārraudzības funkciju veikšanai; • Citai nodokļu administrācijai; • Tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm’; • Citu valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu nodrošināšanai. Nodokļu administrācijas ierēdnim aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju informāciju, kas kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus.

  43. Nodokļu auditoru pienākumi • Kontrolēt nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību; • Piemērot sankcijas nodokļu likumu pārkāpējiem; • Kontrolēt nodokļu atlaižu un atvieglojumu piemērošanas pareizību; • Rakstveidā darīt zināmu nodokļu maksātājiem deklarētā un aprēkinātā maksājuma starpību. Pēc pārbaudes pabeigšanas iesniegt nodokļa maksātājam aktu; • Veikt nodokļu nomaksas kontroli, atbilstoši lēmumam, kurā uzrādīts termiņš; • Citi pienākumi saskaņā ar nodokļu administrācijas uzdevumu.

  44. Izmantotā literatūra • Revīzija, audits un grāmatvedība. Guntis Malderis. Lietišķais apmācības centrs, SIA. • Interneta resursi www.lrvk.gov.lv/; www.vid.gov.lv

More Related