Uzņēmuma investīciju novērtējums

1. Uzņēmuma investīciju novērtējums 1.Investīciju veidi 2.Uzņēmuma investīciju politika 3.Investīciju novērtēšanas metodes

2. Investīciju veidi Atbilstoši investīciju objektam izšķir dažādus investīciju veidus. INVESTĪCIJAS Finanšu investīcijas Nefinanšu investīcijas Materiālās Nemateriālās investīcijas investīcijas (intelektuālās)

3. Investīciju veidu raksturojums Materiālās investīcijas ir līdzekļu ieguldījums materiālos objektos: ražošanas līdzekļos, zemes gabalos, ēkās, krājumos. Finanšu investīcijas ir ieguldījums vērtspapīros, citu uzņēmumu daļās. Nemateriālās investīcijas ir investīcijas, kuras iegulda, piemēram, tirgus izpētē, reklāmā, darbinieku kvalifikācijas celšanā un citos pasākumos.

4. Tiešās un portfeļinvestīcijas Tiešās investīcijas ir ieguldījumi saimnieciskā subjekta pamatkapitāla (statūtu fondā) ar mērķi iegūt tiesības piedalīties šī uzņēmuma pārvaldē. Portfeļinvestīcijas saistās ar vērtspapīru portfeļa veidošanu( akcijas, obligācijas, ķīlu zīmes, apdrošināšanas polise u.c.). Pēc īpašuma formas investīcijas iedalās: privātās, fizisku vai juridisku personu investīcijas, ārvalstu investīcijas, valsts investīcijas.

5. Investīciju struktūra Reālās un nemateriālās investīcijas Investīcijas Investīcijas pamatkapitālā apgrozāmajos aktīvos Līdzekļi Līdzekļi (izejvielu, materiālu materiālos nemateriālos krājumu palielināšanai, aktīvos (zeme, ēkas, aktīvos (uzņēmuma gatavo preču apjoma iekārtas, mašīnas u.c.) attīstība, licences u.c.) palielināšanai u.c.)

6. Sakarība starp investēšanu un finansēšanu Ja līdzekļus iegulda uzņēmējdarbībā, tad šo investīciju mērķis ir peļņa. Sakarību starp investēšanu un kreditēšanu uzskatāmi var attēlot, izmantojot uzņēmuma bilanci. Bilance

7. Uzņēmuma investīciju politika Investīciju politika ir daļa no kopējās uzņēmuma finanšu stratēģijas, kas izpaužas kā atjaunošanas un paplašināšanas izdevīgāko virzienu izvēle ar mērķi nodrošināt uzņēmuma ekonomisko attīstību. Uzņēmuma investīciju politika veido vairāku darbību kopumu. 1. Atsevišķu investīciju darbības virzienu noteikšana atbilstoši uzņēmuma attīstības stratēģijai. Šo virzienu izstrādāšanai jārisina šādi galveni uzdevumi: - galveno investīciju formu izvēle atsevišķos uzņēmuma attīstības periodos; - investīciju darbības jomas virzienu noteikšana; - investīciju darbības reģionālo virzienu noteikšana.

8. 2.Ārējās investīciju vides izpēte Investīciju darbību tie paši ārējās vides faktori, kuri ietekmē uzņēmuma darbību kopumā. Ārējās vides izpētes procesā tiek pētīti investīciju darbības tiesiskie nosacījumi, tiek analizēta investīciju tirgus konjunktūra un noteikta tās tuvākā prognoze pa atsevišķiem tirgus segmentiem, kas saistīti ar uzņēmuma darbību.

9. 3.Atsevišķu investīciju objektu meklēšana un to novērtēšana atbilstoši uzņēmuma investīciju darbības virzieniem Šīs investīciju politikas darbības realizēšanas procesā tiek izpētīts investīciju tirgus stāvoklis, tiek atlasīti detalizētai izpētei atsevišķi reāli investīciju projekti, kas vispilnīgāk atbilst uzņēmumu investīciju darbības mērķiem un veikta vispārēja atlasīto projektu ekspertīze. 4.Investīciju efektivitātes nodrošināšana. Atlasītie investīciju objekti tiek analizēti no to ekonomiskās efektivitātes pozīcijām, un analīzes rezultātā tiek atlasīti visefektīvākie projekti.

10. 5.Finanšu risku minimizācija, kas saistīta ar investīciju darbību Šī darbības procesa ir nepieciešams risku identifikācija un to risku novērtēšana, kas raksturīgi konkrētam investīciju objektam. Pēc novērtēšanas rezultātiem visi investīciju objekti tiek iedalīti pēc to riska līmeņiem un īstenošanai atlasīti tie objekti, kas ar citiem vienādiem nosacījumiem nodrošinās investīciju risku minimizāciju.

11. 6.Investīciju likviditātes nodrošināšana Atsevišķi investīciju projekti tiek novērtēti pēc likviditātes kritērijiem un vēlāk atlasīti tie projekti, kuriem ir augstāks likviditātes līmenis. 7.Nepieciešamā investīciju resursu apjoma noteikšana un to avotu struktūras optimizācija Šajā investīciju politikas realizēšanas virzienā tiek prognozēta kopējā vajadzība pēc investīciju resursiem: tiek noteikta šo resursu veidošanās iespēja uz pašu kapitāla rēķina vai, vadoties pēc situācijas kapitāla tirgū, tiek noteikta iespēja izmantot aizņemto kapitālu.

12. 8.Uzņēmuma investīciju portfeļa veidošana un novērtēšana Ņemot vērā investīciju resursu iespējamo apjomu, tiek veidots kopējais uzņēmuma investīciju portfelis. Tiek noteikti tā veidošanas principi, kā arī nepieciešams noteikt kopējo ienesīguma, riska un likviditātes līmeni. 9.Investīciju projektu realizēšanas paātrināšana Realizācijai paredzētie investīcijas projekti ir jārealizē pēc iespējas ātrāk, jo ja ātrāk tiek realizēts investīciju projekts, jo ātrāk uzņēmumam veidojas papildu naudas plūsma, kā arī investīciju projekta paātrināšana samazina aizņemta kapitāla izmantošanas termiņus, veicina uzņēmuma ekonomisko attīstību, samazina riska līmeni, kas ir saistīts ar investīciju tirgus konjunktūras izmaiņām un ārējās investīciju vides pasliktināšanos.

13. Investīciju plānošana Investīciju plānošanas izejas punkts ir pieņēmumi par to, ka naudas līdzekļu ieguldījumiem, kas tiek maksāti šodien, ir cita reālā vērtība nekā ieguldījumiem, kas tiks maksāti nākotnē. Ta, piemēram, lai pēc n gadiem saņemtu nākotnes vērtību Fn, mums šodien ir jābūt sākotnējai summai Po, kas tiek aprēķināta pēc formulas: Po = Fn/(1 + r)ⁿ, kur r – procentu likme gadā; n – gadu skaits. Šādu tagadnes vērības aprēķināšanu sauc par diskontēšanu vai vērtības samazināšanu. Formulas saucēju sauc par diskonta faktoru.

14. Piemērs

15. Investīciju projekta novērtēšanas metodes Investīciju projekts ir pasākumu kopums noteikto mērķu īstenošanai. Īstenojot projektu, ir nepieciešams novērtēt, par cik sagaidāmie rezultāti atbilst investora prasībām pēc ienākuma līmeņa un investīciju atmaksāšanas perioda. Svarīgi arī noskaidrot, vai ieguvumi no projekta pārsniegs tā realizējamus izdevumus. Investīciju projektu novērtēšanas metodes: 1.Neto tagadnes vērtības metode (NPV) 2.Projekta atmaksāšanas periods (PP) 3.Projekta peļņas norma (PI) 4.Iekšējā peļņas norma (IRR)

16. Neto tagadnes vērtības metode (NPV metode) balstās uz naudas plūsmas diskontēšanu un raksturo ieguldīta kapitāla atdevi. Diskontēšanas likme ir kopējo ieguldījumu likme, kuru investors vēlētos saņemt. NPV aprēķina formula: NPV = (PV1 + PV2 …+ PVn) – (PC1 + PC2…+ PCn) PV – nākotnē saņemtas naudas plūsmas tagadnes vērtība) PC – investīciju izmaksu tagadnes vērtība. Ja NPV > 0 – projekts ir izdevīgs Ja NPV < 0 - projekts nav izdevīgs Ja NPV = 0 - projekts ir neitrāls.

17. Uzņēmējdarbības projektu novērtēšanas kritēriji 1.Peļņa ir galvenais uzņēmuma darbības efektivitātes kritērijs. 2.Investīciju atmaksāšanas laiks (t) izsaka, cik ilga laikā (parasti gados) ieguldītie līdzekļi tiek atgūti (pieņemot, ka peļņas lielums būtiski nemainīsies vairāku gadu laikā). Aprēķina formula: t = INV / Pg (gadi), kur INV – investīciju vērtība Pg – peļņas lielums gadā. Jo t ir mazāks, jo atmaksāšanās ir ātrāka.

18. Piemērs

19. Atmaksāšanas perioda aprēķina formula Atmaksāšanas periodu var aprēķināt pēc formulas: Atmaksāšanas periods = Pilns gadu skaits pirms atmaksāšanas gada + (Nekompensēta vērtība uz atmaksāšanas gada sākumu : Naudas līdzekļu ienākums atmaksāšanas gada laikā) 2 + 300/600 = 2,5 gadi. Trūkumi – netiek ņemts vērā laika faktors, kas ietekmē naudas vērtības samazināšanas nākotnē, ka arī šī projekta realizācijas risku. Aprēķināsim atmaksāšanas periodu, ievērojot laika faktoru. Pieņemsim, ka diskonta likme – 15%.

20. Investīciju atmaksāšanas perioda aprēķins, ievērojot laika faktoru Atmaksāšanas periods: 3 + 57/457 = 3,1 gada.

21. 3.Rentabilitāte 3.Rentabilitāte ir uzņēmuma darbības efektivitātes rādītājs. Rentabilitāte nosaka uzņēmuma peļņu dalot ar uzņēmuma kopējo vai pašu kapitālu. Rentabilitāti nosaka procentos. Jo augstāks šis procenta līmenis, jo uzņēmuma darbība ir efektīvāka. Rentabilitāte izsaka, kādu investīciju daļu atgūst gada laikā. Aprēķina formula: Rentabilitāte = 1 / t = Pg / INV(decimāldaļa, var izteikt procentos), kur Pg – peļņas lielums gadā INV - investīcijas Jo lielāka rentabilitāte, jo augstāka investīciju atdeve. Ieguldītajam kapitālam jādod peļņa, kura ir lielāka nekā aizņemtā kapitāla procenti.

22. Projekta rentabilitātes indekss (PI), vai projekta peļņas norma Investīciju projektu var arī novērtēt pēc projekta rentabilitātes indeksa vai projekta peļņas normas. Šinī gadījumā ir iespējams salīdzināt investīciju projektus, kuri atšķiras ar izmaksu un ienākumu plūsmām. Projekta rentabilitātes indeksu var aprēķināt pēc formulas: PI = NPV/INV, kur INV – investīcijas projektā.

23. Projekts A

24. Projekts B

25. Projekta rentabilitātes indeksa aprēķins Ka redzams no iepriekšējam tabulām: NPV projekta A ≈ NPV projekta B. Aprēķināsim projekta rentabilitātes indeksu - PI: PI projekta A = 155/900 x 100 = 17,2% PI projekta B = 156/325 x 100 = 48,0%. Projekts B ir izdevīgāks. Rentabilitātes indeksu var arī aprēķināt pēc formulas: PI = ΣPn/(1 + r )ⁿ : INV, kur Pn – tīrā peļņa INV – investīcijas Ja PI > 1 – projekts ir izdevīgs Ja PI < 1 – projekts neizdevīgs Ja PI = 1 – projekts neitrāls.

26. Iekšējās peļņas normas metode – IRR (InternalRateofReturn) IRR metode balstās uz diskonta likmes maksimālā lieluma noteikšanu, pie kuras projekti ir rentabli. IRR – tāda diskonta likme, pie kuras NPV = 0. IRR aprēķina formula: IRR = r1 + (r2 – r1) x [NPV1/(NPV1 – NPV2)] x 100, kur r1 – zemākā diskonta likme, ar kuru NPV vel ir pozitīvs; r2 – augstākā diskonta likme, ar kuru NPV ir negatīvs; NPV1 – NPV ar diskonta likmi r1; NPV2 – NPV ar diskonta likmi r2.

27. Piemērs Projektā A investēti – Ls 1200. Izvēlētās diskonta likmes ir 5% un 20%. IRR = r1 + (r2 – r1) x [NPV1/(NPV1 – NPV2 ) x 100 IRR = 0,05 + (0,2 – 0,05) x 299[299 – (-277)] x 100 ≈12,8%. Projekts būs izdevīgs ja IRR = 12,8%.

28. 4.Īpatnējās izmaksas (Z) Izsaka, cik izmaksātu nosacīti vienas uzņēmuma jaudas mērvienības iegāde. Dibinot uzņēmumu, svarīgi zināt tā lielumu jeb jaudu. Piemēram, veikala lielumu var raksturot tirdzniecības zāles platība, viesnīcas lielumu – numuru un vietu skaits, mēbeļu darbnīcas jaudu – maksimālais izgatavojamo mēbeļu komplektu daudzums. Aprēķina formula: Z = INV / M (Ls/mērvien.), kur M – jauda. Jo Z ir mazāks, jo lētākās ir uzņēmuma iegādāšanās izmaksas.

29. 5.Reducātās izmaksas (R) Izsaka, cik nosacīti izmaksātu vienas uzņēmuma jaudas mērvienības iegāde un ekspluatācija, rēķinot uz vienu gadu. Aprēķina formula: R =( Cg + Kkrit x INV) / M (Ls/mērvien.) Cg – ekspluatācijas izmaksas gadā, arī ražošanas izmaksas; Kkrit – koeficients, kas nosaka, kādu investīciju daļu varētu attiecināt uz vienu gadu. Piemēram, ja Kkrit = 0,25, tas nozīmē, ka katru gadu varētu attiecināt 1/4 daļu visu investīciju jeb paredzama investīciju atgūšana kopā četros gados. Šo lielumu (kritēriju) nosaka pats uzņēmējs. Jo R ir mazāks, jo lētākas ir uzņēmuma iegādāšanās un ekspluatācijas izmaksas.

30. Investīciju vērtējuma kritēriji Ar šādiem rādītājiem var raksturot savas iespējamās uzņēmējdarbības atmaksāšanos un salīdzinošu lētumu vai dārdzību.

31. Piemērs Lai novērtētu un salīdzinātu dažādas ieguldījumu iespējas, izmantosim piemēru. Anna vēlētos atvērt nelielu frizētavu. Palīdziet viņai novērtēt divus iespējamos variantus:

32. Aprēķini 1.Peļņas aprēķins: Ieņēmumi: 1.variants: 8Ls/pakalp. x 5100 klientu/gadā = 40800 Ls/gadā 2.variants: 5Ls/pakalp. x 9400 klientu/gadā = 47000 Ls/gadā Izmaksas: 1.variants: Cg = 2890 Ls/mēn. x 12 mēn. = 34680 Ls/ gadā 2.variants:Cg = 3450 Ls/mēn. x 12 mēn. = 41400 Ls/gadā Peļņa: 1.variants:Pg = 40800 – 34680 = 6120 Ls/gadā 2.variants:Pg = 47000 – 41400 = 5600 Ls/gadā

33. 2.Investīciju atmaksāšanās laiks 1.variants: t = 27700 : 6120 = 4,5 gadi 2.variants: t = 29400 : 5600 = 5,3 gadi. 3.Rentabilitāte: 1.variants: k = 1 : 4,5 = 0,22 = 22% gadā vai arī: k = 6120 :27700 = 0,22 2.variants: k = 1 : 5,3 = 0,19 = 19% gadā vai arī: k = 5600 : 29400 = 0,19 Investīciju atdeve 1.variantam būtu augstāka.

34. 4.Īpatnējās izmaksas 1.variants: Z = 27700 : 4 = 6925 Ls uz 1 darba vietu; 2.variants: Z = 29400 : 5 = 5880 Ls uz 1 darba vietu; Iegādāšanās izmaksu ziņā lētāks būtu 2.variants

35. 5.Reducētās izmaksas Reducētās izmaksas, pieņemot, ka vēlamā investīciju atdeve ir 20% gadā jeb Kkrit = 0,20: 1.variants: R = (34680 + 0,20 x 27700) : 4 = 10055 Ls uz darba vietu; 2.variants: R = (41400 + 0,20 x 29400) : 5 = 9456 Ls uz darba vietu. Arī iegādāšanās un ekspluatācijas izmaksu ziņā 2.variants būtu lētāks.

36. Secinājums Labāk atmaksātos 1. variants, kaut arī būtu dārgāks. Tomēr galīgais lēmums par izdevīgāko variantu būtu pieņemams, zinot par finansēšanas iespējām, papildus apsverot tirgus situāciju un ievērot citus konkrētos apstākļus, piemēram, konkurentus, inflāciju u.c.