Strukturālās reformas izglītības un ekonomikas jomās (valsts konkurētspējas veicināšana)

1. Strukturālās reformas izglītības un ekonomikas jomās (valsts konkurētspējas veicināšana) Iesniegto pasākumu izvērtējums un analīze

2. Valsts konkurētspējas veicināšana • Valsts konkurētspējas veicināšana • Konkurētspējas, kā ekonomisko reformu virsmērķa, atbalsta pasākumi • Uzņēmējdarbības vides, kas vērsta uz investīciju piesaisti un inovācijām, pilnveidošana: • Birokrātisko šķēršļu un administratīvā sloga mazināšana • Caurskatāmas un stabilas nodokļu sistēmas izveide • Ēnu ekonomikas apkarošana • Fiskālās atbildības stiprināšana • Izglītības sistēmas reforma, lai atbalstītu ekonomikas konkurētspēju • Kvalitātes paaugstināšana, izglītības iestāžu starptautiskās konkurētspējas veicināšana • Augstākās izglītības un arodizglītības sasaiste ar darba tirgus pieprasījumu un darba tirgus pasākumiem • Jaunu darba vietu radīšana un nodarbinātības veicināšana (LM priekšlikums)

3. Uzdevums ministrijām sagatavot priekšlikumus, norādot: • konkrētas problēmas un to cēloņus, kas būtiski ietekmē valsts attīstību atbilstoši apstiprinātajiem virzieniem • līdz 2014.gadam īstenojami mērķi un rezultatīvie rādītāji (politikas rezultāti), kas būtu jāsasniedz, lai novērstu strukturālās problēmas un cēloņus • iecerētie pasākumi (nozares ietvaros un nepieciešamie starpnozaru pasākumi) atbilstoši apstiprinātajiem principiem • iecerētā pasākuma atbilstība strukturālo reformu principiem • konsultēties ar valdības partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

4. Strukturālo reformu mērķis Strukturālo reformu mērķis panākt tādas izmaiņas Latvijas sabiedrībā un ekonomikā, lai ikvienam sniegtu attīstības iespējas, atbrīvotu ekonomiskos resursus produktīvākam darbam,samazinātu sociālo nevienlīdzību un palielinātu kvalitatīvo gadu skaitu katram sabiedrības loceklim.

6. Globālās konkurētspējas indekss (GCI)

7. Konkurētspējas pīlāri ar izteiktām problēmām (1) Efektivitātes palielināšana (Latvija 47.vietā no 134 valstīm) 7

8. Konkurētspējas pīlāri ar izteiktām problēmām (2) Bāzes prasības (Latvija 55.vietā no 134 valstīm) 8

9. Konkurētspējas pīlāri ar izteiktām problēmām (3) Inovācijas un attīstības faktori (Latvija 84.vietā no 134 valstīm) 9

10. Strukturālo reformu “ES2020” un “Konverģences programmas” kontekstā • Latvijas makro-strukturālie izaicinājumi/šķēršļi (bottlenecks)ir: • pārmērīgā budžeta deficīta samazināšana; • labi funkcionējoša un stabila finanšu sektora nodrošināšana, ņemot vērā augstās privātā sektora parādsaistības; • sabalansētas tautsaimniecības attīstības nodrošināšana, veicinot tirgojamo nozaru attīstību un ceļot produktivitāti; • strukturālā bezdarba mazināšana, nodrošinot labāku kvalifikācijas un prasmju atbilstību darba tirgus prasībām; • uzņēmējdarbības vides uzlabošana, efektīva ES fondu izmantošana, uzņēmumu pieejas finansēm nodrošināšana ar mērķi atbalstīt produktīvās investīcijas.

11. Ekonomikas ministrijas priekšlikumu atbilstība valsts konkurētspējas veicināšanas pasākumiem (1) Attīstīt tirgojamās nozares, uzturot uzņēmēju konkurētspēju atvērtos preču tirgos un veicinot zinātņietilpīgu produktu ražošanu (EM) • Problēmas: • zems tirgojamo nozaru īpatsvars (9,9% no IKP), • zemā produktivitāte (27,5% no ES vidējā), • zems inovatīvo uzņēmumu īpatsvars (20,1% no visiem uzņēmumiem) • nepietiekams ieguldījums pētniecībā un attīstībā (0,5% no IKP 2009.g.). • Risinājumi: • Ārvalstu inovāciju piesaiste uz eksportu orientētām un nozarēm ar augstu pievienoto vērtību. • ārējo tirgu apgūšanas atbalsts • Inovāciju veicināšana • Atbalsts darba organizācijas metožu pilnveidošanai • Pētījumu komercializācija • Nozaru kooperācija, starpnozaru sadarbība, kopēju zīmolu veidošana • Prioritāro nozaru ilgtermiņa attīstības programma • Rezultāti: • Tiešo investīciju ikgadējs pieaugums par 10% salīdzinot ar iepriekšējo gadu • Eksporta pieaugums par 1 -2 % • Privātā sektora ieguldījums R&D 50 milj. Ls, inovācijām 240 milj. Ls

12. Ekonomikas ministrijas priekšlikumu atbilstība valsts konkurētspējas veicināšanas pasākumiem (2) Birokrātisko šķēršļu un administratīvā sloga samazināšana (EM) • Problēmas: • Īpašuma reģistrēšana, būvniecības atļauju saņemšana, uzņēmējdarbības izbeigšana, nodokļu maksāšana, uzņēmējdarbības uzsākšanas jomas nav pievilcīgas vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem • Risinājumi: • Ikgadējais uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns • Rezultāti: • Uzņēmumu elektroniska reģistrācija • Būvniecības procedūru samazināšana • Datu apmaiņa starp Zemesgrāmatu un VZD • Maksimālie muitas procedūru laiki • Elektroenerģijas pieslēguma nodrošināšana laiks un izmaksas

13. Ekonomikas ministrijas priekšlikumu atbilstība valsts konkurētspējas veicināšanas pasākumiem (3) Uzņēmumu pieeja finanšu resursiem(EM) • Problēmas: • Nākotnes pasūtījumu nenoteiktība, zems iekšējais un ārējais pieprasījums, zema ražošanas jaudu noslodze pasliktina uzņēmumu finansiālo stāvokli un sašaurina finansēšanas iespējas • Mērķi (nav noteikti) • Risinājumi: • Atbalsts riska investīcijām, veicinot piekļuvi kredītiem • Atbalsts uzņēmējdarbības uzsācējiem • Vienotas attīstības finansējuma institūcijas izveide • Rezultāti: • Nodarbinātības līmeņa palielinājums par 1-1,5% ik gadu

14. Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu atbilstība valsts konkurētspējas veicināšanas pasākumiem (1) Uz kvalitāti un eksportspēju vērsta zinātnes sistēma • Problēmas: • ierobežota pieeja ārvalstu pētniecības pasūtījumiem nepietiekamā līdzfinansējuma un modernas pētnieciskās aparatūras trūkuma dēļ • ieguldījumu īpatsvars P&A 2009.gadā – 0,46% no IKP, ES-27 – 2,01% no IKP) • Zinātniskā personāla novecošanās. • Ierobežotas zināšanu komercializācijas iespējas un prasmes. • Risinājumi (sektorāli risinājumi): • Koncentrēt resursu trīs līmeņa institūcijās (33-34), • Reģionāla līmeņa zinātniskās institūcijas (ap 20); • Valsts nozīmes pētniecības centri (9); • Eiropas līmeņa zinātniskie centri (ESFRI projekti ERIC ietvaros 4-5). • Veikt valsts zinātnisko institūciju starptautisku izvērtēšanu, • Konsolidēt zinātnisko institūciju cilvēkresursus un infrastruktūru un celt to konkurētspēju. Izveidot valsts nozīmes pētniecības centrus (VNPC), attīstot konkurētspējīgu zinātnisko institūciju infrastruktūru, veikt modernas pētniecības aparatūras iegādi. • Nodrošināt praktiski pielietojamu pētījumu izstrādi un rezultātu komercializāciju, privātā sektora un pētniecības efektīvu sadarbību jaunu tehnoloģiju un produktu radīšanai. • sekmēt dalību Eiropas Kosmosa aģentūras programmās • Rezultāti (nav izmērāmu rezultātu ir sektorāli, kvalitatīvi rādītāji, nav noteikts sasniegšanas termiņš, ieguldījuma rādītāji):

15. Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu atbilstība valsts konkurētspējas veicināšanas pasākumiem (2) Augstākā izglītība • Problēmas: • Pārāk liels skaits sadrumstalotas studiju programmas, • novecojis akadēmiskais personāls, • nepietiekama zinātniskā darbība, mazs procents ārvalstu studentu un novecojusi normatīvā bāze kas liecina par nepietiekamu augstākās izglītības sistēmas starptautisko konkurētspēju. • Risinājumi (sektorāli risinājumi): • Novērst studiju programmu dublēšanos, izvērtēt resursu pietiekamību, paaugstināt studiju programmu starptautisko konkurētspēju. Veikt studiju programmu kvalitātes, resursu pietiekamības un ilgtspējas starptautisku izvērtēšanu un nodrošināt jaunu inovatīvu un starpdisciplināru studiju programmu izstrādi. • Mainīt augstākās izglītības finansēšanas principu, ieviešot uz rezultatīvajiem rādītājiem orientētu augstākās izglītības finansēšanas modeli. • Palielināt augstas kvalitātes maģistru un zinātņu doktoru sagatavošanas intensitāti dabaszinātņu, matemātikas, informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu, veselības aprūpes, vides zinātņu un radošo industriju jomā. • Uzlabot studiju un zinātniskā darba kvalitāti noteiktajās izglītības tematiskajās grupās • Samazināt birokrātisko procedūru akreditācijas procesā • Veicināt studiju programmu izstrādi ES valodās, kā arī kopīgu studiju programmu izstrādi un īstenošanu ar ārvalstu partnerinstitūcijām. • Rezultāti: • izvērtētas ~550 studiju programmas. • Gadā vidēji sagatavoti 150 doktori un 700 maģistri. • Vismaz 31 augstākās izglītības iestādē modernizēta materiāli tehniskā bāze. • Veicināta vismaz 10 studiju programmu izstrāde ES valodās. Ārvalstu studentu īpatsvars Latvijā 2012.gada 4.ceturksnī ir sasniedzis 3% no kopējā studentu skaita

16. Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu atbilstība valsts konkurētspējas veicināšanas pasākumiem (3) Profesionālā izglītība • Problēmas: • Vietu skaits pārsniedz audzēkņu skaitu. • tiek īstenotas vienādas izglītības programmas un nevienmērīgs pārklājums. • infrastruktūra un materiālā bāze ir novecojusi, • nepietiekama pašvaldību, plānošanas reģionu un darba devēju līdzdalība un atbildība profesionālās izglītības pieejamības nodrošināšanā. • Risinājumi (plaša spektra sektorāli risinājumi): • Programmu konsolidācija, iestāžu skaita pielāgošana audzēkņu skaitam, pedagogu kompetences paaugstināšana • Darba tirgus prasībām neatbilstošs profesionālās izglītības saturs, elastīgu profesionālās izglītības programmu piedāvājums • Motivēt pašvaldības pārņemt profesionālās izglītības iestādes un veidot integrētas izglītības iestādes. • Rezultāti (ieguldījuma rādītāji): • Strukturētās 12 profesionālās nozares • Izstrādāti 80 profesiju standarti • Izstrādātas 20 profesionālās vidējās izglītības programmas un 35 profesionālās pieaugušo izglītības programmas. • 14 – profesionālās izglītības kompetences centri, • 14 – profesionālās izglītības iestādes ar specializāciju, • 2 – profesionālās izglītības iestādes bāzes • Profesionālo kompetenci ir paaugstinājuši 1570 profesionālās izglītības pedagogi un ap 3000 vispārējās izglītības pedagogu.

17. Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu atbilstība valsts konkurētspējas veicināšanas pasākumiem (4) Vispārējā izglītība • Problēmas: • Pēdējo trīs gadu laikā vispārējās izglītības iestāžu skaits ir samazinājies līdz 87%, skolēnu skaits līdz 86%, skolotāju skaits ir samazinājies līdz 90% Finansējums pedagogu darba samaksai līdz 67% salīdzinot ar situāciju 2007.2008 mācību gadā. • Latvijā netiek sniegts pietiekams atbalsts spējīgajiem un talantīgajiem skolēniem, tādēļ tiek izstrādāti priekšlikumi pasākumiem, kas uzlabotu šos rādītājus un nodrošinātu pietiekamu iespēju apdāvinātajiem skolēniem īstenot savu potenciālu. • Risinājumi (plaša spektra sektorāli risinājumi): • Nepieļaut ilgstošu neattaisnotu mācību kavēšanu vai skolas neapmeklēšanu, nodrošināt pedagoģisko atbalstu. • Izstrādāt tālmācības izglītības programmas paraugus pamatizglītības otrā posma un vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanai • Īstenot izglītības kvalitātes pētījumus (OECD). • Veicināt starpministriju sadarbību jauniešu nodarbinātības jautājumos. • Rezultāti: • 98% skolēnu mācās, nepaliekot uz otru gadu (2010. – 97.9%; 2011. – 97.5%; 2012. - 97.7%; 2013. – 97.9%; 2014. – 98%). • Samazinās bezdarbnieku īpatsvars līdz 10% jauniešu (no 15 līdz 24 gadiem) vecumā.

18. Citu ministriju ierosinātie pasākumi • Augstākās militārā izglītības attīstība (Aizsardzības ministrija) • Ārējās ekonomiskās politikas instrumentu apvienošana un nodošana Ārlietu ministrijai, to īstenojot vienotas Latvijas ārpolitikas ietvaros • Zemkopības ministrija • Saņemt taisnīgu un godīgu lauksaimniecības tiešo maksājumu sadalījumu • Pasākumi lai samazinātu neizmantotās lauksaimniecības zemes (saražotās produkcijas eksportu veicinoši pasākumi) • Atbalstīt mazo un nerentablo lauku saimniecību pārprofilēšanu, mazo un vidējo uzņēmumu kooperāciju, veicinot konkurētspējīgu ražošanu • Kultūras ministrija (Dzimis Latvijā) • Nepietiekami nostiprināta sabiedrības vērtību sistēma .... • Kultūras ministrija (Darbīgā Latvija) • Radošo un kultūras industriju eksporta pieaugums...

19. Darba tirguspasākumu reforma Darba tirgus pasākumu reforma, nodrošinot to kvantitatīvo un kvalitatīvo pieejamību, atbilstoši vidēja termiņa prognozēm (Labklājības ministrija) • Problēmas (bez kvantitatīviem pierādījumiem): • tautsaimniecības resursu neatbilstošas pārdales efekts • Aizvietošanas risks • Potenciālās aizvietošanas risks • Iekļaušanas efekts • Strukturālo reformu kavēšanas valsts sektorā • Mērķi: • Nodrošināt mērķētus un efektīvus aktīvās darba tirgus politikas pasākumus • Tuvināt darba tirgum ekonomiski neaktīvās sabiedrības grupas, jo īpaši – sociālās palīdzības klientus, attīstot reģionālās mobilitātes pasākumus  • Efektivizēt un modernizēt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) darba metodes bezdarbnieku pēc iespējas ātrai iekļaušanai darba tirgū • Plašs pasākumu klāsts, nav noteikti izmērāmi un sasniedzamie rezultāti

20. Citu ministriju ierosinātie pasākumi Ekonomikas ministrijas priekšlikumi: • Mērķtiecīga darba meklētāju pārapmācība • Sociālās atbalsta sistēmas pārskatīšana, lai motivētu meklēt darbu un uzlabotu darba iemaņas Kultūras ministrija (Izglītotā Latvija) priekšlikumi: • Augstākās un vidējās profesionālās izglītības programmu (kultūras jomā?) saturs nav saskaņots ar darba tirgus prasībām • Izstrādāt tālākizglītības un mūžizglītības (kultūras jomā?) piedāvājumu (programmas) atbilstoši darba tirgus prasībām Vienotā Latvija (Kultūras ministrija) • Konstatētās problēmas (pierādījumi?) • Sociālās izolācijas, sociālās apātijas, nepietiekamas izglītības un valodas atšķirības dēļ... • Ģeogrāfiskā nošķirtība... • Mērķi (sašaurināti) • Bibliotēku un informācijas pakalpojumu pieejamība ... • Pasākumi, risinājumi (sašaurināti) • Digitālo prasmju attīstība...

21. Secinājumi (1)Nepieciešams koncentrēt risinājumus, lai novērstu lielākās atpalicības

22. Secinājumi • Ministriju priekšlikumi pasākumi ir tikai daļēji saistīti ar valsts konkurētspējas veicināšanu, kas: • Veicina klasteru attīstību • Atbalsta augsto tehnoloģiju produktu valsts iepirkumu • Risina zinātnieku un inženieru esamību • Problēmas un risinājumi ne vienmēr ir izteikti skaitliski, izmērāmas, tās ir vāji saistītas ar mērķiem un pasākumiem strukturālo reformu kontekstā • Vairāki risinājumi ir šauri nozariski, sektorāli • Pasākumus rezultātus nevar novērtēt atbilstoši reformu principiem (piem., motivācijas, ekonomijas principiem) • Vairumā gadījumu piedāvātie risinājumi izriet no jau pieņemtajiem vai sagatavotajiem attīstības plānošanas dokumentiem, normatīvajiem aktiem, tos atkārtojot vai pārkombinējot savādākā secībā. Nav piedāvājums strukturālo reformu politiskajām vadlīnijām.