Pirmā tautskola Latgalē – Vārkavas pamatskola

1. Pirmā tautskola Latgalē – Vārkavas pamatskola

2. Vārkavas pamatskola no 1888. gada līdz 1976. gadam. Vārkavas pamatskola no 1989. gada

3. Skolas vēsture līdz 1888.gadam • 19.gs.sākumā Latgale bija atrauta no citiem Latvijas novadiem, jo ietilpa Vitebskas guberņā. Citur pirmās skolas jau bija radušās 17 gadsimtā. Latgale bija vairāk atpalikusi un apspiesta gan ekonomiskā, gan nacionālā ziņā. Tomēr arī te dzīvojuši cilvēki, kas jau pagājušā gadsimta sākumā tiekušies pēc gara gaismas un domājuši par vienkāršās tautas izglītošanu. • Tādi bijuši brāļi Jānis un Indriķis Upenieki, dzimuši Vārkavas pagasta Šķilteros 18. gadsimta beigās. Upenieki bijuši diezgan turīgi, jo līdzās zemkopībai nodarbojušies arī ar linu tirdzniecību. Viņi uzpirkuši linus no vietējiem zemniekiem, bet ziemā veduši pārdot uz Rīgu. • 1820. gadā Jānim Upeniekam piedzima dēls Ādams. Tēvs gribēja, lai dēls apgūtu zinības. Taču skolu Latgalē vēl nebija. Tāpēc Ādams tika atdots mācīties pie Vārkavas katoļu baznīcas mācītāja Jerezka. Tur viņš izglītojās desmit gadus, bet vēlāk tēvs ņēma Ādamu sev līdz uz Rīgu tirgus gaitās. Tiekoties ar citu pagastu zemniekiem, Upenieki uzzināja, ka kaimiņu novados zemnieki panākuši sava stāvokļa uzlabošanos. Vidzemē un Zemgalē tika drukātas grāmatas un citi periodiski izdevumi latviešu valodā, izveidotas skolas. • 1841. gadā J. Upenieks raksta vēstuli Vitebskas gubernatoram ar lūgumu atļaut atvērt Vārkavas pagastā skolu zemnieku bērniem. Taču gubernators noraida šo lūgumu. Apmēram pēc gada Jānis Upenieks pats brauc pie gubernatora, kurš šoreiz ir ļoti nikns par šādu brīvdomību un liek zemnieku nogrūst no sava nama kāpnēm. Upenieks ir neatlaidīgs, dodas pie gubernatora vēlreiz. Tomēr tiek padzīts arī otro un trešo reizi. • 1843. gadā gubernators, kārtējo reizi noklausījies Jāņa Upenieka lūgumu, izjautā viņu un beigās dod atļauju celt skolu. Taču atsakās sniegt palīdzību un jebkādus līdzekļus.

4. 1844. gadā Jānis un Indriķis Upenieki par saviem līdzekļiem uzceļ skolu Vārkavas pagasta Regentavas ciemā. 1845. gadā skola sāk darboties. Pirmais skolotājs ir Ādams Upenieks. Viņš ir arī aktīvs cīnītājs pret apspiedējiem. Par pretošanos valdībai un arī par satīriskajiem dzejoļiem skolotāju vairākkārt smagi pēruši, taču tas nav Ietekmējis viņa domas un rīcību. Vietējie iedzīvotāji cienījuši un aizstāvējuši savu skolotāju. 1861. Gadā Ādamu Upenieku zemnieki ievēl par pagasta vecāko. Viņš aicina zemniekus nepildīt muižnieku rīkojumus, jo dzimtbūšana jau atcelta. Sākas sadursmes, muižnieki grib piespiest zemniekus pakļauties. Kādā Sadursmē viens no muižniekiem iet bojā, un pēc šī gadījuma pārējie muižnieki piespiež Upeniekus skolu nojaukt. Taču brāļi uzceļ skolu no jauna Šķilteru ciemā. Vēlāk skola pārcelta uz Lielajiem Klapariem, kas tagad ietilpst Vārkavas ciemā. Kalpotājas neuzmanības dēļ skola nodeg. Mācības turpinās īrētās telpās, kamēr 1888. gadā Skolai uzceļ jaunu ēku, kurā tagad atrodas Vārkavas tautas nams.

5. Skolas ģeogrāfiskais novietojums. • Vārkavas septiņgadīgā skola atrodas Preiļu rajona Vārkavas c.- p. l /a “Boļševiks” teritorijā. Līdz Preiļu rajona centram, t. i. Preiļu pilsētai ir 12 km liels attālums. Tuvākā dzelzceļa stacija ir Nīcgale uz Daugavpils – Rīgas dzelzceļa līnijas. Preiļu – Līvānu šoseja ir 9 km attālumā. Pa šoseju regulāri notiek autobusu satiksme. Garām skolai tek neliela “Odziņas” upīte, kura ir Dubnas pieteka. Plaši tā pārpildīta pavasaros , bet vasarā gandrīz pilnīgi iznīkst. • Vārkava ir apdzīvota vieta, kur atrodas sakaru kantoris, veikals, šuvēju darbnīca un lauku slimnīca ar 10 gultām, kuru atvēra 1955. gada oktobra mēnesī. • Skola atrodas Austrumlatvijas līdzenuma dienvidaustrumu stūrī. Uz rietumiem no skolas plešas plašais Ašenieku purvs, kurš aizņem 1800 ha lielu platību. Purva nomales ir apaugušas ar jauktu koku mežu, bet vidienā ir sūnu klajumi un neaizauguši plaši akači. Reti kur aug kroplas priedītes un mazi bērziņi. Rudeņos un pavasaros, pārlaižoties purvam pāri apmetas dzērves. Uz austrumiem no skolas stiepjas šauras jaukto mežu un purvu joslas. • ZIŅAS PAR SKOLAS VĒSTURI. • Uzrakstītas pēc A. Ušpeļa atmiņām. Skolas piederumi pirkti par sabiedriskajiem līdzekļiem, kuri tikuši ievākti no bērnu vecākiem. Līdzekļu piešķiršanu regulējusi vecāku komiteja. Skolnieki dzīvojuši kopmītnēs. Kopmītņu telpām izmantotas klases , kurās vakaros ienestas divstāvu gultiņas “naras” . Internāta uzturēšanai līdzekļus devuši bērnu vecāki, kas saveduši graudus skolas klētī visam mācību gadam. Citi produkti arī pirkti par sabiedrības līdzekļiem. Tie glabājušies pie pagasta stārasta. Par gultas piederumiem rūpējušies paši vecāki. Saimniece ir vārījusi ēdienus kopējā katlā, un arī pati izdalījusi pusdienas.

6. 20.gs. sākums. Par to , kāda šī skola bijusi 20. gadsimta pašos pirmajos gados, savā autobiogrāfijā stāsta publicists Antons Dzenis, kuru var dēvēt par Latgales ievērojamāko bibliofilu. Mācības notikušas krievu valodā. Sākumā skolā gājuši tikai zēni. Pirmās sešas meitenes skolu sākušas apmeklēt tikai 1901. /1902. mācību gadā. Par skolotāju strādājis Grigorijs Šipulo pēc skolotāju semināra beigšanas. Mācīties vajadzējis četrus gadus. Skolā esot bijušas trīs nodaļas. Šipulo vairāk interesējies par trešo nodaļu., jo tajā mācījušies bērni, kam tajā gadā bija jābeidz skola. Pirmo un otro nodaļu mācījuši vecākie skolēni. Visas nodaļas atradušās vienā telpā. Rakstīt vispirms mācījušies ar grifeli uz tāfeles, pēc tam ar zīmuli uz papīra, tikai tad ar tinti. Skolā bijusi saimniece, kas vārījusi pusdienas, un saimniecības pārzinis, kurš pircis produktus un mācījis bērniem vingrošanu. Lai piesaistītu bērnus skolai, rakstāmpiederumi un pusdienas kādu laiku bijuši par brīvu. Mācību gada sākumā skolēnu bijis daudz, gada laikā skaits sācis dilt. Vecāki nelikuši bērniem mācīties, tāpēc palikuši uzcītīgākie. Rudenī bērni nesanāca skolā vienā laikā, jo daudziem bija jāiet ganos. Arī pavasarī šie skolēni beidza mācības agrāk. Bērni nepratuši krievu valodu un sākumā nezinājuši, ko viņiem jautā. Lielāku vērību skolotājs pievērsis apdāvinātākajiem audzēkņiem. Bijuši arī tādi, pie kuriem skolotājs gada laikā tā arī nepiegājis. Ticības mācību pasniedzis mācītājs Kazimirs Daugaulovičs. Pirms stundu sākuma visi skaitījuši lūgšanu latīņu valodā. Vēlāk par skolotāju ticis atsūtīts Vasilijs Ivanovičs Ivanovs. Bijis ļoti stingrs. Par nepaklausību sitis un atstājis bez pusdienām. Daudz bijis jāmācās no galvas dzejoļu krievu valodā. Skolotājs Ivanovs mācījis bērniem arī dzīves gudrības, būt godīgiem, labi uzvesties. Pats viņš bijis taisnīgs, izturējies vienādi gan pret krieviem, gan pret latviešiem. Mācījis audzēt un kopt arī dārzājus. Pie skolas bijušas dažas ābeles un puķu dārziņš. Otrā pusē ceļam – kartupeļu un dārzāju lauks. Skolēni stādījuši arī eglītes gar ceļa malu.

8. Vārkavas pamatskolas skolotāji un skolotāji 1936.g.

9. Vārkavas pašdarbības pulciņš skolas pārziņa Zepa vadībā 1937.g.

10. 1920. -1940. • Divdesmitajos gados skolā turpina strādāt Kaufmaņa jaunkundze un Leišupes jaunkundze, sāk strādāt skolotājs Kaktiņš. Ticības mācību visu šo laiku brauc mācīt Vārkavas mācītājs Zunda. Katru rītu dežurējošais skolnieks sāk skaitīt tēvreizi, pārējie viņam pievienojas. Pēc stundām skolēni skaita’” Esi sveicināta”. Jau vairāk kā pusgadsimtu savu dzimto skolu atmiņā ir paturējuši daudzi vārkavieši, jo viņi skolā ir mācījušies trīsdesmitajos gados, kad godā bija dzimtā valoda un darba tikums. Savās atmiņās ar mums dalījās vārkavieši Bronislavs Spūlis un Veronika Vaivode. Trīsdesmitajos gados Vārkavas četrgadīgā pamatskola pārtop par sešgadīgo pamatskolu. • Šajā laikā par skolas direktoru strādājis Izidors Zeps. Direktors pats mācījis gan fizkultūru, gan vēsturi. Mājturību un dziedāšanu trīsdesmitajos gados mācīja Anna Zepa, bet darbmācību zēniem skolotājs Timme. Skolotāja Blice mācīja matemātiku un vācu valodu, skolotāja Cīrule – latviešu valodu un literatūru, skolotāja Bondare – dabas mācību un ģeogrāfiju. Skolā bija viena apvienota klase. Daudzi bērni skolas gaitas beidza 4. vai 5. klasē, jo 6. klasi beidza uzcītīgākie bērni. • Arī trīsdesmitajos gados skolā vienu reizi nedēļā ieradās mācītājs Zunda, vēlāk Lavrinovičs, trīsdesmito gadu beigās – Lazdāns. Skolā atradies krucifikss, pie kura tika skaitītas lūgšanas. Skolā mācījušies ne tikai katoļticīgie , bet arī vecticībnieki. Arī tos vienu riezi nedēļā apmeklējis garīdznieks no Moskvinas vecticībnieku baznīcas. Pie skolas bija uzstādīts krusts, kuru 1940. gadā nopostīja. • Skolā noritēja aktīva kultūras un sporta dzīve. Starpbrīži pagāja, spēlējot bumbu sporta laukumā, arī mazpulku kustība skolā bija populāra, bet Ziemassvētkos un lieldienās tika svinēti svētki skolā. Tos organizēja literatūras skolotājs. Pēdējā skolas dienā Vārkavas pamatskolā bija lieli bērnu svētki, uz kuriem ieradās arī kaimiņu skolas bērni. Notika sacensības, rotaļas, spēles.

11. 15. maijā Vārkavas pamatskolas skolēni un skolotāji braukuši uz Vārkavas vidusskolu. Tur skolas parkā svinēti 15. maija svētki. Vārkavas zemnieki no Nīcgales meža bija atveduši kociņus – liepas un bērzus, kurus vecākie skolēni iestādīja Vārkavas pagasta centrā. Vēl šodien te šalc 15. maija bērzu birzs un liepu aleja. • Tieši šajos trauksmainajos, gaišu sapņu un cerību pilnajos gados Vārkavas sešgadīgo pamatskolu beidzis Alberts Spoģis. Taču drīz vien visas cerības un sapņus nomāc sveša vara. • Otrais pasaules karš. Tas skar arī Vārkavu, taču Vārkavas pamatskola šajā laikā netiek slēgta. Skolā mācīties gribētāju netūkst. Vārkavietis Antons Ivbulis atceras, ka toreiz skolā mācījušies aptuveni 125 skolēni, meiteņu skolā bijis ļoti maz. Ar visu šo skolēnu lērumu galā tikušas divas skolotājas – Anna Leišupe un Bronislava Kaufmane. Skolotājas bijušas ļoti stingras, skolā bijusi laba disciplīna. Vecākie skolēni palīdzējuši skolotājām mācīt jaunākos. Mūziku mācījis vecs skolotājs Balodis. Mūzikas instrumentu nebijis, skolēni kopā ar skolotāju dziedājuši latviešu tautasdziesmas, arī baznīcas dziesmas. Atzīmes nopelnīt bijis ļoti grūti, vajadzējis daudz mācīties.

12. 1940. Gads padomju varas nodibināšanās Latvijā. • Pēc padomju varas nodibināšanās Latvijā 1940. gadā skolas vadību uzņēmusies direktore Cīrule. Bez direktores skolā strādājuši 3 skolotāji un vecākais pionieru vadītājs Trofimovs. Skolā nodibināta pionieru organizācija, kurā bija uzņemti labākie skolēni. Pavisam skolā bija 15 pionieru. Pionieru organizācija darbojusies aktīvi. Vecākais pionieru vadītājs Trofimovs ar pionieriem organizēja interesantas nodarbības. Skolā pionieru vienības nebija. Bija tikai 2 pionieru pulciņi. Organizēja rotaļas, lasīja grāmatas, organizēja pārgājienus, dziedāja pionieru dziesmas. • 1941. gada 1. maijā ar skolas iniciatīvu noorganizēta darbaļaužu demonstrācija, kuras priekšgalā gājuši pionieri, skolotāji, darbinieki un ap 400 apkārtējo iedzīvotāju. • Pionieru pulciņu nodarbībās iesaistīja visus bērnus, kas vēlējās darboties pionieru organizācijā. Viņiem tagad bija plašas iespējas izmantot sporta laukumu, rīkot ekskursijas. Nodarbības parādīja, ka mūsu republikas darbaļaužu bērni saprot, cik viņiem daudz dod padomju vara. • Viņi ļoti interesējās par politiskajiem jautājumiem, kāri uztvēra katru paskaidrojumu, ar sajūsmu dziedāja pionieru dziesmas. Šis pirmais padomju varas gads deva mūsu skolas bērniem ļoti daudz jauna un saistoša. • Pēc fašistu uzbrukuma mūsu zemei skolā pārtrauca iesākto darbu ar bērniem. Pionieru organizācija skolā tika likvidēta. Skolā pionieru organizācijas nebija līdz 1944. gadam. Pēc Latvijas teritorijas atbrīvošanas no fašistu okupantiem skolā pionieru organizācija atjaunoja savu darbu. 1944. / 45. mācību gadā par vecāko pionieru vadītāju strādāja Andrejeva. Andrejeva bija aktīva pionieru vadītāja. 1945. /46. mācību gadā par vecāko pionieru vadītāju strādāja Larionova.

13. 1940. Gads no skolas vēstures. • 1940. gads Latvija tiek pakļauta svešai varai, tas ietekmē arī izglītības sistēmu. Vārkavas sešgadīgā pamatskola arī tiek ierauta šajā pārmaiņu mutulī. Izrādās, ka bijušais skolas direktors Zeps ilgāk nedrīkst palikt savā amatā, jo viņš ir saistīts ar aizsargu organizāciju. Viņa vietā stājas jauns direktors Andrejs Ušpelis. Pēc 1940. gada skolēnus jāsāk virzīt uz jauniem mērķiem un ideāliem. Laiks prasīja, lai bērni tiktu audzināti padomju patriotisma un internacionālisma garā. • Tas bija noteikts skaits pasākumu, kas veltīti V. I.Ļenina dzīvei un darbībai, noteikts skaits politpārrunu, kurās slavinātas sociālisma dzīves priekšrocības. Plaši tika atzīmēti Oktobra un • 1. Maija svētki. Visi šie lielie masu pasākumi bieži vien palika tāli un nepieņemami mazajam skolas bērnam. Skolotāji prata arī tajos laikos atrast kaut ko skolēnu sirdij tuvāku un mīļāku. Tās bija izstādes “Dāvana māmiņai”, tautas dziesmu un zīmējumu konkursi, skolas apzaļumošana un puķu stādīšana. • Skolai ir laimējies ar latviešu valodas un literatūras skolotājiem, kuri savā darbā vienmēr ielikuši daliņu no savas sirds. Skolā notikušas lasītāju konferences, Raiņa, Viļa Plūdoņa un citu dzejnieku dienas. Lidija Kalme, Valija Broka, Solomeja Tievgale – bijušas skolotājas, kuras mācījušas mīlēt literatūru un cienīt dzimto valodu.

14. Vecākā pionieru vadītāja Rožāne un pionieru vienība

15. Dziesmu svētkos

16. Pionieri mācību stundā

18. NO J. SPŪLES ATMIŅĀM. • Mazpulkā bērniem pavērās interesanta un darbīga dzīve vasarā. Katram mazpulcēnam vecāki ierādīja nelielu zemes gabaliņu un varēja audzēt kādu kultūru: linus, saulespuķes, kāpostus, burkānus vai ko citu. Vajadzēja pielietot mēslojumu, ravēt, kopt, laistīt un izaudzēt labu ražu. Rudenī skolā notika izstādes un balvas tika labākajiem. Mazpulku dalībniekiem bija skaistas formas: pelēka kleitiņa ar zaļu krādziņu, pelēka cepurīte ar pelēku un baltu rotājumu un lapiņas veida nozīmīte. Meitenes šajā pulciņā nodarbojās ar rokdarbiem. • Skolā mācīja ticības mācību. Dažreiz to darīja paši priesteri. Vasaras brīvdienās notika bērnu sagatavošana pirmajai komūnijai. Tie bija skaisti svētki bērnu dzīvē. Svinīgi ģērbušās meitenes baltās kleitiņās ar miršu vainadziņu galvā, zēni baltos kreklos, svinīgi, ar svecīti rokā. Cilvēki tika audzināti godbijībā, lielā Tēvzemes mīlestībā, tika cienīts darba tikums. • Skolā notika skaisti vakari- saukti izrīkojumi. Sākumā bērnu vai pieaugušo priekšnesumi, pēc tam dejas ragu orķestra pavadījumā. Vakaros vienmēr piedalījās arī skolotāji, skolas bērni un jaunieši no apkārtnes. Zāle vienmēr bija pilna. • Uz skolu, reizēm, tika aicināti arī aktieri no Rīgas. Kādos Ziemassvētkos bija ieradies Ziemassvētku vecītis aktiera KRISTAPA LINDES personā. • Atceros, ka skolā ieradās kāds pārstāvis no Rīgas un organizēja atturībnieku pulciņu. Mūs sasauca zālē un iepazīstināja ar noteikumiem. Tos, kas solījās nekad nelietot alkoholu, ierakstīja • “Zelta grāmatā”. Vajadzēja teikt svinīgus vārdus, solīties nelietot alkoholu, solīties kalpot tautai un Tēvzemei. Tad piesprauda nozīmīti – zelta grāmatas veidā.

19. 1948.Gads 1.rindā Romualds Kavinskis kopā ar skolēniem.

20. Pionieru organizācija. • Pionieru organizācijā bija 53 pionieri. Mācību gada pavasarī skolā bija 1. pionieru salidojums, kur bērni parādīja savus sasniegumus mākslinieciskajā pašdarbībā, fizkultūrā un citos sava darba veidos. 1946. /47. mācību gads. Skolā darbojās dažādi pulciņi. Bija naturālistu un dramatiskais pulciņš. Pionieri aktīvi iesaistījās pulciņu darbā. 1947. /48. mācību gadāskolā pionieru rindas strauji auga. 1948. gadā nodibināja skolā pionieru vienību, kuru nosauca Ļubas Ševcovas vārdā. Labākā klase bija 7. klase. Šinī klasē no 11 skolēniem 9 bija pionieri. 1948. gadā skolā pionieru darbs ievērojami uzlabojās. Vairāk vērības pionieri veltīja mācību un disciplīnas jautājumiem. Par vecāko pionieru vadītāju strādāja Spūlis Vladislavs. No 1946. gada viņš ir partijas biedrs. Skolā bija 90 pionieru. Pionieru vienība sastāvēja no pulciņiem un pulciņi no posmiem. 1949. /50. mācību gadā skolas pionieri gatavojās republikas 2. pionieru salidojumam, kuru bija paredzēts sasaukt ar devīzi “Esi gatavs darbam un aizsardzībai.” Šajā laikā pionieru pulciņos notika spraigs darbs. Notika vairākas sanāksmes, kurās tika stāstīts par komjauniešu – varoņu pašaizliedzību un drošsirdību. Vecāko klašu pionieri iepazīstināti ar komjaunatnes vēsturi un uzdevumiem. • 1951. – 1954. gadam par vecāko pionieru vadītāju strādā b. Rožāne. Skolā pionieru vecumā bija 81 skolēns, taču pionieri bija tikai 44. 4. klase bija pionieru klase , par klases audzinātāju strādāja skolotāja Spūle A. Pionieru organizācijas darbs bija ļoti daudzpusīgs. Bija pulciņa tematiskās sanāksmes un neklātienes ceļojumi pa karti. Visi pionieri bija sadalīti pa pulciņiem. Katrā klasē bija savs pionieru pulciņš. Bez tematiskajām sanāksmēm pionieru pulciņos gatavoja māksliniecisko pašdarbību, izveda dažādus konkursus. Daudz pionieru darbā palīdzēja skolotāja • V. Vaivode, mācot dziesmas, skolotāja Tievgale mācīja izteiksmīgi deklamēt.

21. 1949./50.m.g. skolotāji un apkopējas

22. Skolas kolektīvs 1951. gadā

23. Skolotāju un skolēnu kolektīvs

24. Piecdesmito gadu beigās skolu beidz S. Tievgales dēls, kurš tagad pazīstams kā dzejnieks Egils Bārs. • E. BĀRS. • No Kartāgas līdz Klapariem Caur krustnesi caur nāvi Pa vidu tu kā šūpulī Uz Dieva delnas stāvi Pār Dubnas līci gārnis ceļ Jau pontonu no zelta Šalc pureņdzelmē Vārkava Cik latviska tik ķelta Vai katolis vai luterāns Vai ķeceris pēc skolas Viss viens ir svētais sakraments Un skaistas lieldienolas Vird zemes dzīslās asinis Un zāle tulko pienu Un tavās krūtīs Pompeja Svin appļāvības dienu.

25. Skolēni kopā ar audzinātāju.

27. Pionieri kopā ar audzinātāju.

29. Skolas vēsture 60-tajos gados. • Skolas vēsturē atrodam ierakstus, kuri vēsta, ka skolā runājuši arī par to, kā radušies Ziemas- Svētki un kādas ir šo svētku tradīcijas. Un tas noticis 60-tajos gados, kad kolektīva Ziemassvētku svinēšana bijusi aizliegta. Piecdesmito gadu skolēni stāsta, kā esot centušies Pelnu dienā piekarināt viens otram pelnu maisiņus aiz muguras. Izveicīgākie pat iemanījušies piekarināt šādus maisiņus arī skolotājiem. Sešdesmitajos gados Vārkavas pamatskola jau izveidojusies par astoņgadīgo pamatskolu. Skolēni uzturējuši draudzīgas attiecības ar kaimiņu skolām. Kopā ar Ančkinu skolu stādīja draudzības aleju. Sešdesmitajos gados vecāko klašu skolēni satikušies draudzības vakaros ar Rudzētu skolu. Toreiz populāra bijusi arī neklātienes draudzība. Skolēni sarakstījušies ar Ļeņingradas un Rostokas skolām. Šajā laikā aktīvi darbojas Ļubas Ševcovas vārdā nosauktā pionieru organizācija. 1962. gadā skolā bija 49 pionieri. 1962. gada 2. oktobrī Ļubas Š evcovas vārdā nosauktās pionieru vienības pionieri stājās ļeņiniskajā sardzē par godu pionieru organizācijas 40. gadadienai, kopš pionieru organizācijai piešķirts Ļeņina vārds. Iesaistījās vissavienības sacensībās “Par labāko pionieru pulciņu”. Sacensības mērķis : panākt, lai katrs pulciņš kļūtu par pionieru darbu centru, dzīvotu kaujinieciski, aizraujoši, lietderīgi, interesanti, lai nevienā pionieru pulciņā nebūtu tādu, kas stāvētu nomaļus no lieliem , sabiedriskiem darbiem. Sacensības devīze : Ļeņina vārds mūsu sirdīs, Partijā, darbos mūs dzirdi! Pulciņi mācījās dzīvot un strādāt ļeņiniski. Pulciņi vienībā organizēja deklamāciju vakarus, lasītāju konferences, kinolektorijas par V. I .Ļeņinu tematiskus vakarus. Izstādes par tematiem : “Kā mēs pildām V. I. Ļeņina novēlējumus”. Iekārtoja Ļeņina gaiteni. Mācījās dziesmas par Ļeņinu, rīkoja konkursus par labāko dzejoli, par vadoni. Pulciņi aktīvi piedalījās darbā Dzimtenes labā: audzēja kukurūzu, cukurbietes, kopa jaunlopus. Pulciņa pionieri rūpējās, lai visi mācītos skolā.

30. Gatavošanās svinīgajai līnijai.

31. Skolotāja Spūle ar saviem audzēkņiem

34. Tikšanās ar draugiem.

35. Pulciņa pionieri rūpējās , lai visi mācītos skolā. Šajā nolūkā organizēja pionieru posteņus vispārējās obligātās izglītības likuma izpildes pārbaudei, rīkoja reidus, palīdzēja pirmklasniekiem sagatavoties skolai .Pionieru organizācijā rūpējās par biedriskumu, savstarpējo palīdzību, rūpējās par to , lai katrs pionieris būtu zinātkārs, prastu strādāt ar grāmatu. 1963. / 64. mācību gadā 5. klases pionieri piedalījās zīmētāju izstādē un rajonā ieguva pirmo vietu, tika apbalvoti ar goda rakstu. Skolā rīkoja svētkus, sacensības, tūristu pārgājienus “zelta rudens” un “Pretī pavasarim”. 1964. /65. mācību gadā skolā bija 58 pionieri. Par vienības padomes priekšsēdētāju bija Anna Vilcāne. 1964. gada 2. oktobrī Ļubas Ševcovas vārdā nosauktās pionieru vienības pionieri pieņēma saistības par godu Padomju Latvijas 25. gadadienai un Lielā Oktobra 50. gadadienai. Visi pionieri piedalījās labo darbu skatē” Mirdziet ļeņiniskās zvaigznes!” Skate noritēja 7 posmos. 1) “Varoņgaitas slavas ceļojums” ar devīzi “ Līdzās piecstūru zvaigznei, Sarkanais kaklautiņš kvēl”. 2) Ekspedīcija “ Pēc V . I. Ļeņina novēlējumiem” ar devīzi: “ Uz priekšu ciešās rindās, Kur Ļeņins ceļu rāda.” 3) Pionieru miera maršs ar devīzi: “ Lai arvien būtu saule!” 4) Pionieri- oktobrēniem. 5) Mākslas stafete. 6) Ļeņiniskā darba sardze, ar devīzi: “Komunismu var uzcelt ar darbu, darbu un tikai ar miljonu cilvēku darbu.” 7)Mazā piecapļu olimpiāde. “Arī tu vari kļūt par olimpieti.”

36. 1964./ 65. m. g. izlaidums – komjauniešu klase.

37. 6. Klase pārgājienā.

38. .Pārgājiens uz Daugavpili.

39. Par godu Dzimtenei pionieri sāka darba sardzi, devās ekspedīcijā “Pa Ļeņina novēlējumiem.” Uzsāka Varoņgaitas slavas ceļojumu un Miera maršu. Bija bagāta , strauja un aizrautīga pionieru dzīve kā pulciņā , tā vienībā. 6. un 7. klases pionieri kopā ar Ančkinu astoņgadīgo skolu iestādīja draudzības aleju. Tika organizēti draudzības vakari ar Ančkinu astoņgadīgo skolu. Savākti materiāli par ekonomikas un kultūras uzplaukumu Padomju Latvijā 25 gados. Pionieri sarakstījās ar Ļeņingradas, VDR un Lietuvas PSR skolām. 6. klases pionieri sarakstījās ar Arhangeļskas 5. vidusskolu. 6. klases pionieri savāca ziņas par Lielajā Tēvijas karā kritušajiem. Notika tikšanās ar Lielā Tēvijas kara dalībniekiem b. Vaivodu, Spūli u. c. Pionieri piedalījās sestdienas talkās, kurās vāca metāllūžņus. Savāca 5 t metāllūžņu kuģiem. Palīdzēja dzimtajam kolhozam. Apkopa un izaudzēja 3 ha cukurbiešu un novāca 150 t kartupeļu. Visi pionieri pa vasaru strādāja kolhoza laukos. Savāca 10 kg ārstniecības augu. Atzīmēja V.I. Ļeņina 95. dzimšanas gadadienu. Par godu Latvijas 25. gadadienai vienības padome organizēja kara spēli “sarkanā zvaigzne.” Tika organizēti konkursi: ‘Tīrākā burtnīca, “”Labāk noformētais pionieru starmetis, “”Labākā dāvana māmiņai, “Labākais putnu būrītis, “Labākais zīmētājs. “Interesanta pēcpusdiena bija “Atmini manu mīklu! “, ko bija noorganizējusi 7. klase. Decembrī notika draudzības pēcpusdiena ar Vārkavas vidusskolas skolēniem “Draudzības spēks uzvaru gūs”. Skolā notika ziemas sporta sacensības. Notika bērnu rīts, veltīts Padomju Armijas un Jūras kara flotes dzimšanas dienai. 1964. / 65. mācību gadā labo darbu skatē priekšgalā izvirzījās 6. un 7. klases.

40. Ciemos pie draugiem Rudzētu astoņgadīgajā skolā.

41. 1965. -66. mācību gads. Pionieru vienībā 52 pionieri. Vienības padomes priekšsēdētāja Marija Gavare. 1965. gada 2. oktobrī Ļubas Ševcovas pionieru vienība pieņēma saistības par godu Lielā Oktobra 50. gadadienai. Visi pionieri piedalījās labo darbu skatē” Mirdziet, ļeņiniskās zvaigznes. “Visiem pionieru pilciņiem bija nosaukumi: 7. klasē – Volodjas Dubiņina pulciņš, 10 pionieru klases audz. Spūle A. P. 6. Klasē – Valentīnas Tereškovas pulciņš, 12 pionieru klases audz. Broka V. 5. Klasē – Pavļika Morozova pulciņš, 16 pionieru klases audz. Romanovskis J. 4. Klasē – Ļoņas Goļikova pulciņš, 10 pionieru klases audz. Spūle A. J. Pionieri strādāja liellopu fermās un cūku fermā 4. un 5. brigādē. 8. klase strādāja veikalā, 6. klase – pastā. Organizēta draudzības pēcpusdiena ar Ančkinu astoņgadīgo skolu. Organizēts neklātienes ceļojums pa V. I. Ļeņina dzīves vietām. Pionieri rīkoja svētdienas talkas , vāca metāllūžņus, stādīja kokus, košuma krūmus un puķes pie skolas un kolhoza valdes ēkas. Pārgājienos “Zelta rudens” un “Pretī pavasarim “savākti materiāli par pilsoņu kara un Lielā Tēvijas kara dalībniekiem. Apspriesti PSKP 23. kongresa materiāli. Atzīmēta pionieru organizācijas dzimšanas diena. Rezumēti labo darbu skates “Mirdziet , ļeņiniskās zvaigznes!” rezultāti. Labākā izrādījās 7. klase. Skolā organizētas tikšanās ar lauksaimniecības pirmrindniekiem. Organizēti konkursi par labāko zīmējumu, rokdarbnieku, sienas avīžu skate. 7. un 8. klases piedalījās konkursā “Baltijas jūra – miera jūra. “Labākos zīmējumus un sacerējumus aizsūtīja uz republikānisko konkursu. Vienības pionieri sarakstījās ar Rostokas , Ļeņingradas, kā arī mūsu republikas pionieriem.

42. Pionieri – oktobrēnu draugi.

43. Rudens talku laikā.

44. Tūlīt sāksies sacensības.

45. 1966. – 67. mācību gads. Pionieru organizācijā 45 pionieri. Ļeņiniskās darba sardzes štābs organizēja palīdzību dzimtajam kolhozam lauku darbos. Visu klašu pionieri strādāja zonās. Vislabāk šo darbu veica 5. klase. Metāllūžņu vākšanā visčaklākie bija 6. klases pionieri. 6. klase vāca ziņas par pilsoņu kara dalībniekiem. 7. klase pagatavoja stendu par V. I. Ļeņinu kolhozam “Vārkava”. Pionieru pulciņos organizētas sanāksmes par tematiem “Zem Ļeņina karoga”, “Sarkanā karoga vēsture”, “Viņu slava dzīvos mūžam”, “PSRS ģerbonis”, “Kā mēs pildām Ļeņina novēlējumus”. Skolā organizēta revolucionāro dziesmu pēcpusdiena – konkurss. Organizēts disputs “Varoņdarbi ikdienā”. Ar jauniem materiāliem papildināts varoņu slavas stūrītis. Pionieri aktīvi piedalījās militāri – patriotiskajā olimpiādē. 7. – 6. klases pionieri piedalījās konkursā “Tēvu slavai līdzi mūsu soļi skan”. Organizēta kara spēle “Robežsargi”. Pionieri piedalījās deju pulciņā , dramatiskajā kolektīvā. Organizēts daiļlasīšanas konkurss. Notika zīmējumu izstāde – disputs “Cilvēkā visam jābūt skaistam”. Oktobrī visi pionieri piedalījās talkā, kur nopelnītā nauda tika nosūtīta Vjetnamas palīdzības fondam. Savāca 10 kilogramu ārstniecības augu, 3 tonnas metāllūžņu, vāca ābolu sēklas, kā arī puķu sēklas. 5. – 8. klašu skolēni uzkopa klases un sanesa malku. Pionieri sarakstās ar VDR, Pāvilostas , Ļeņingradas, Dagestānas pionieriem.

46. Rudens brīvdienas tiek izmantotas lietderīgi.

47. 1966. / 67/ mācību gads. • Padomju Dzimtenes 50. gads. Visi pionieri komjaunatnes vecumā apmaina pionieru kaklautus pret komjaunatnes nozīmīti. Sekretāre – Tekla Vaivode. Komjaunieši redzami visur tur, kur vajadzīga jaunatnes audzināšana. Štābu vadītāji – komjaunieši. Pionieru pulciņa vadītāji – komjaunieši. Komjauniešu pārziņā jau sakuplojusī draudzības aleja, kas iestādīta kopīgi ar Ančkinu astoņgadīgās skolas komjauniešiem. Visi komjaunieši mācās sekmīgi, lai nākošajā mācību gadā varētu turpināt mācības vidējā mācību iestādēs.

48. 1967. -68. mācību gads. Pionieru vienībā 52 pionieri. Pionieru vienības padomes priekšsēdētāja Gavare Marija. Ļeņiniskās darba sardzes štābs organizēja palīdzību dzimtajam kolhozam “Vārkava” lauku darbos . 5. – 7. klašu pionieri strādāja liellopu fermās brigādēs N3 un N4. Visi skolēni ļoti aktīvi piedalījās metāllūžņu vākšanā. Savāca 8t metāllūžņu. 2. oktobrī visi pionieri piedalījās Vissavienības talkā, kas bija veltīta Vjetnamas fondam. Pionieri bija čakli palīgi dzimtajam kolhozam Vārkava. Viņi noraka 56t kartupeļu. Sagaidot Lielā Oktobra sociālistiskās revolūcijas 50. gadadienu, pionieri skolas dārzā iestādīja 50 ābelīšu , ierīkoja celiņus un jaunas puķu dobes. Pionieri piedalījās pārgājienā “Zelta rudens”. Visi pionieru pulciņi devās pa cīņu un darba slavas vietām. Tikās ar darba pirmrindniekiem un Lielā Tēvijas kara dalībniekiem. Pionieri piedalījās konkursā “Tēvu slavai līdzi mūsu soļi skan”. Atzīmēja Oktobra revolūcijas 50. gadadienu. Pulcējās uz sanāksmēm “Slava cilvēces jaunajam rītam” un “Padomju valsts sasniegumi 50 gados”. Visi skolēni piedalījās šaušanas sacensībās un militāri – patriotiskajā olimpiādē. Notika pēcpusdiena veltīta A. Upīša 90. gadadienai. Par godu šai lielajai jubilejai organizēja izteiksmīgās runas konkursu. Skolēni piedalījās ģeogrāfijas , vēstures un matemātikas olimpiādēs. Visu pulciņu pionieri sarakstījās ar Ukrainas PSR , Lietuvas PSR, Igaunijas PSR pionieriem. Cieša draudzība bija starp Ančķinu astoņgadīgās skolas un mūsu skolas skolēniem. Par godu VĻKJS 50. gadadienai pionieri iestādīja draudzības aleju. Pionieri organizēja neklātienes ceļojumu “Piecgades komjaunatnes triecienceltnes”. Skolas sportisti aktīvi piedalījās tūrisma, vieglatlētikas sacensībās. Visiem ļoti patika kara spēle “Cīņā par sarkano karogu”. Katrs pionieris gatavoja dāvanas savām māmiņām, lai piedalītos arī konkursā “Labākā dāvana māmiņai”.

49. Visi uz Vissavienības sestdienas talku.

50. Skolēni sporta nodarbībās.