1 / 36

Starptautiskā darbaspēka kustība

Starptautiskā darbaspēka kustība. Cilvēkkapitāls Migrē kapitāls, cilvēks tam līdzi. Migrē kapitāls, cilvēks tam līdzi. Piemērs. Persija līča valstīm par bagātību jāpateicas naftai, bet par komfortu viesstrādniekiem. Sarežģītākais SEA elements jo procesā tiek iesaistīti dzīvi cilvēki.

shania
Download Presentation

Starptautiskā darbaspēka kustība

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Starptautiskā darbaspēka kustība Cilvēkkapitāls Migrē kapitāls, cilvēks tam līdzi

  2. Migrē kapitāls, cilvēks tam līdzi

  3. Piemērs Persija līča valstīm par bagātību jāpateicas naftai, bet par komfortu viesstrādniekiem

  4. Sarežģītākais SEA elements jo procesā tiek iesaistīti dzīvi cilvēki Delikātākais SEA elements, bet pretēji WTO, SVF, tirdzniecībā un monetārajā sfērā, cilvēku migrācijas regulēšanai nav izveidoti nekādi noteikumi un nav nekādas organizācija (piem., pasaules migrācijas organizācija), kas to paveiktu.

  5. Migrācija ir iedzīvotāju pārvietošanas, kuras rezultāta uz ilgāku vai īsāku laiku izmaiņas to izvietojums teritorija, ka ari skaits un sastāvs katra no apmaiņas reģioniem. Atslēgas vārdi: darbaspēka ģeogrāfiska mobilitāte, migrācija, emigrācija, imigrācija, reemigracija, migrācijas politika

  6. Kādā kontekstā? Dabas bagātības Darbs Labāki dzīves apstākļi Mācības

  7. Motīvs Darbaspēks kā svarīgākais ražošanas faktors, cenšas sev atrast visefektīvāko pielietojumu ne tikai nacionālā, bet arī starptautiskā līmenī – notiek darbaspēka pašregulēšanās Gūt labumu no teritoriālās atšķirības

  8. Kustības virzieni • No attīstības valstīm uz attīstītajām • No attīstītajām uz attīstītajām • No attīstības valstīm uz attīstības • No attīstītajām uz attīstības valstīm (pārsvarā saistīts ar speciālistu piesaisti)

  9. Migrantu skaits pieaugs Novecojošajām postindustriālajām valstīm vajadzīgs darbaspēks, bet nabadzīgo valstu iedzīvotājiem – darbs Piemēram, 1/7 daļa no Filipīnu iedzīvotājiem, migranti dienā var piepildīt Airbus A380

  10. Net migration rate world

  11. Word Bank Vidējas ienākumu atšķirības starp izcelsmes un mītnes zemēm vidēji ir pieckārtīga Migrantu izcelsmes zemes galvenokārt saņem ienākumus no viņu naudas pārvedumiem, kas 2005. gada kopuma pasaule tiek rēķināti 167 miljardi dolāru, un šī summa piedejos piecos gados ir divkāršojusies. Citos avotos 2006.g. pat 300 miljardi.

  12. Apjoms • 1960.gads – 3.2 miljoni • 1995.gads – 35 miljoni • 2005.gads – 50 līdz 100 miljoni • 2008.gads – 100 līdz 200 miljoni + 200 miljoni apgādājamo • Ja šis pus miljards nodibinātu atsevišķu valsti, tad tā būtu trešā lielāka valsts pasaulē.

  13. Apjoms naudā Indija – 25,4 miljardi Meksika – 24,7 miljardi Ķīna – 23,3 miljardi Filipīnas – 15 miljardi Latvija??? Piem., Meksikā 2.9% no IKP, bet Filipīnās – 13%

  14. Migrāciju vilņi • 19gts. vidus un beigas – masveida migrācija uz ASV no Īrijas un Itālijas • 20 – 50gadi – saistīti ar pēckara periodu un ar to saistītām grūtībām • Pēckara periods – ‘’Smadzeņu aizplūšana’’ uz valstīm, kur tās vajadzīgas. Dodamies studēt, piemēram, uz ASV un atpakaļ Latvijā vairs neatgriežamies • Dzelzs priekškars – bēgšana no PSRS • Ekonomiskā migrācija no Meksikas un Kubas uz ASV

  15. Kvalificētā un nekvalificētā darbaspēka migrācija KV atbalsta kapitāla transnacionalizaciju un ievieš attiecīgā uzņēmuma politiku citas zemes. Vadītāji un speciālisti dod priekšroku īsiem līgumiem, kas nodrošina augstāku samaksu, jo palielinoties laikam, kas pavadīts cita valsti, algas līmenis izlīdzinās ar šis valsts ienākumu līmeni. NK samazina bezdarbu un paaugstina algu līmeni reģionos, no kuriem masveida izbrauc darbinieki.

  16. Ekonomiskais labums (importētājvalstīm) • Viesstrādnieki pelna un daļu no ienākumiem iztērē turpat valstī • Valstij nav jātērē līdzekļus viesstrādnieku izglītošanai • Viesstrādniekus var uzskatīt par ‘’buferi’’ krīzes situācijās, jo viņi ir pirmie, kuri var tikt atlaisti • Viesstrādniekiem nav nepieciešamas sociālās garantijas (izņemot ES)

  17. Citi ieguvumi • Imigranti spēj uzlabot un uzlabo demogrāfisko situāciju novecojošajā Eiropā. Piem. Francijā, Vācijā un Zviedrijā 10% jaundzimušo ir emigrantu pēcnācēji. Šveicē – 24% un Luksemburgā 38%

  18. Ekonomiskais labums (eksportētājvalstīm) • Papildus valūtas ieguves veids – nopelna un atved, lai mājās iztērētu. Atsevišķām attīstības valstīm darbaspēka tirdzniecība ir lielākais ienākumu avots, apsteidzot preču tirdzniecību un pakalpojumus (piem. Jemena darbaspēka tirdzniecība par pārsniedz ieņēmumus no preču eksporta)

  19. Ekonomiskais labums (eksportētājvalstīm Marokai migrantu pārskaitījumi no ārzemēm ienes vairāk naudas nekā tūrisms, bet Šrilankai nekā tējas eksports. Darbaspēka aizplūšanas rezultātā valstī mazinās bezdarba līmenis un attiecīgi sociālā spriedze

  20. Trūkumi valstiskā līmenī • Importētājiem – sociālā spriedze, jo iebraucēji sāk integrēties darba tirgus nišās, kuras var aizpildīt vietējie, kā ari etniskās nesaskaņas un strīdi • Eksportētājiem – pamatā tā ir ‘’smadzeņu aizplūšana’’

  21. Trūkumi individuālā līmenī Atgriešanās dzimtenē ir tikpat grūts kā ilgais atšķirtības laiks Vientulība, laulības pārkāpumi, atkarības: gluži kā ziepju operas Ģimenes sairšana

  22. Lielākie darbaspēka pievilkšanas centri • ASV – pirmkārt vēsturiskais faktors, otrkārt ģēniju pievilkšanas politika, treškārt lētā darbaspēka asimilācijas politika strādniekiem no Meksikas (50% no iedzīvotāju pieauguma ik gadu) • ES – vismaz ¼ pasaules ārvalstu darbaspēka

  23. Jaunie pievikšanas centri • Naftas valstis – Katara (5 000 000 viesstrādnieku), Saudu Arābija, Apvienotie arābu emirāti. Pārsvarā strādnieki no Ēģiptes un Āzijas, kas valstī veido zemāko kastu • Austrālija • DĀR • Taivāna • Argentīna un Venecuēla

  24. Darbaspēka migrācijas regulēšana • Valsts • Starptautiskie tiesiskie akti 1948.gada ANO cilvēktiesību deklarācija nosaka brīvu dzīves un darba vietas izvēli

  25. Regulu ietekmes virzieni Darbaspēka migrācijas cikls • Darbaspēka aizbraukšana uz citu valsti • Uzturēšanās citā valstī • Darbaspēka atgriešanās dzimtenē

  26. Vispārpieņemtās normas • Tiesību nodrošināšana uz brīvu pārvietošanos un nodarbinātību • Garantēt migrantu atgriešanos • Nodrošināt migrantu nopelnītās naudas ieplūšanu valstī • Virzīt mazāk pieprasītā darbaspēka izplūšanu no valsts, un ierobežot izbraukšanu to profesiju pārstāvjiem, kas valstī ir īpaši pieprasīti • Nodrošināt viesstrādnieku pienācīgu nodarbināšanu sfērās, kas nepieciešamas valsts attīstībai • Sociālo garantiju nodrošināšana migrantiem

  27. Pretrunas • Valstij jāievēro atvērtās ekonomikas princips, kura pamatā ir brīva darbaspēka kustība un tanī pat laikā jāievieš dažāda veida regulas, lai ierobežotu darbaspēka migrāciju

  28. Regulu ietekmes virzieni Liberālisms • ES • Romas līgums (1957.g.) par četru ekonomisko brīvību īstenošanu. • Līgums par ES (Mārstrihtas līgums 1992.g.) – ES tiesības brīvi pārvietoties, studēt, strādāt, un ceļot jebkurā ES valstī • Amsterdamas līgums (1997.g.) – valstīm paredzēts kontrolēt nodarbinātības stratēģiju. Piemēram,

  29. Brīva personu pārvietošanās ES • Tūrisms – Šengenas vienošanās par iekšējo robežu likvidēšanu • Iebraukšana, lai strādātu – brīva darbaspēka kustība, lai uzlabotu ekonomisko situāciju

  30. Regulu ietekmes virzieni • Protekcionisms • Vīzas, kas ierobežo pārvietošanos • Darba vīzas, kas ierobežo darbaspēka pārvietošanos • Kvotas piem. ASV ik gadus drīkst iebraukt ne vairāk 200 tūkstoši viesstrādnieku • Eiropa – nepiešķirt pilsonību ne tikai migrantiem, bet arī viņu valstī dzimušajiem bērniem

  31. Cik strādā tūrismā? • Precīzi var noteikt tieši nodarbinātos (pasaulē ~ 385 milj. (~ katrs 8-tais 2010.g.) 50% no tiem viesmīlībā, pārējie – visos pārējos tūrisma uzņēmumos; Latvijā ~ 5 tūkst.) • Netieši nodarbinātie (pasaulē ~ 540 milj.; Latvijā ~ 56 tūkst.)

  32. Nodarbinātības multiplikatora aprēķināšanas piemēri • Pēc pakalpojumu sfērā nodarbināto skaita ( - attīstītās valstīs – 50-60% nodarbin. pakalpojumos, no tiem 5-10% tūrismā, - zema līmeņa valstīs 15-20% nodarbin. pakalpojumos, mazās tūrisma valstīs līdz 50% no ekonom. aktīviem iedzīv. nodarbin. tūrismā) • Pēc tūrismā tieši nodarbināto skaita (Šveices piemērs: ~ 300 tūkst. tieši nodarbināto (10% no strādājošiem): ~ 420 tūkst. netieši nodarbinātajiem, kopā ~ 720 tūkst.jeb 24% no strādājošiem , t.i. 1 tieši nodarbinātais : 1.4 netieši nodarbinātajiem, )

  33. Vispārējas darba resursu izmantošanas likumsakarības tūrismā 1) Jo mazāk attīstīta valsts , jo lielāks kalpotāju skaits viesmīlības uzņēmumos. Kāpēc? - lēts darbaspēks - vājš tehniskais aprīkojums ( Kalpotāju skaits uz 1 vietu viesnīcā Kenijā – 1.6 Seišeļu salās – 1.8) 2) Viesmīlībā pārsvarā (>50%, Somijā 76%, Zviedrijā 63%, Austrijā 61.3%) strādā sievietes, jo: - var būt zemāka kvalifikācija - var būt zemāka alga - nepilna darba diena

  34. 3) Attīstītās valstīs daudz viesstrādnieku (liels roku darba īpatsvars, sezonalitātes dēļ)(Vācijā – 25%,t. sk. 18% no viesnīcu darbiniekiem, Francijā – 24%)

  35. Darba specifika tūrismā • Sezonāls raksturs • Nepilna darba diena • Liels nekvalificēta darba īpatsvars (Austrijā 12% speciālisti, 88% - nekvalificēti darbinieki) • Maz iespēju automatizēt un mehanizēt, roku darbs • Jābūt psiholoģiski sagatavotam • Nav augsti atalgots

  36. Vai Jūs joprojām vēlaties strādāt tūrismā?

More Related