Mēs un pasaule

1. Mēs un pasaule

2. Madara šodien nopirka: • Maizi • Lielkonfekti “Serenāde” • Biezpiena sieriņu “Kārums” • Sulu • Ananāsu Kuras preces ir audzētas un ražotas Latvijā?

3. Kuru valstu ražotās preces tu patērē? Kuru «svaru» pusi tev bija vieglāk uzrakstīt? Kāpēc?

4. Tirdzniecība starp valstīm Ikdienā mēs lietojam daudz dažādu lietu, valkājam drēbes, pērkam pārtikas preces. To izcelsme ir tālu aiz mūsu valsts robežām. Kāpēc? Vai , tavuprāt, Latvijā var izaudzēt vīnogas? Var, tikai pie mums tās neizaug tik saldas un lielas, un tik daudz, lai pietiktu visiem, kas vēlas tās nopirkt. Kurā valstī ir piemērotākie laika apstākļi vīnogu audzēšanai? Viena valsts tirgojas ar otru tāpēc, ka tas ir izdevīgi abām valstīm.

5. Tirdzniecība starp valstīm Eksports Imports Citās valstīs ražotu preču ievešanu savā valstī sauc par importu. Savā valstī ražotu preču izvešanu uz citām valstīm sauc par eksportu.

6. Kāpēc Latvijai ir svarīgi eksportēt? • Patērētājs Latvijā izvēlas pirkt tikai Latvijā ražotu preci: • daļu patērētāju naudas tirgotājs saņem kā peļņu (maksā nodokļus); • daļu patērētāju naudas saņem Latvijas ražotājs (maksā nodokļus). • Eksportējot Latvijas preci: • Latvijas tirdzniecības un ražošanas uzņēmums saņem arī ārvalstu patērētāju naudu; • no iegūtajiem ienākumiem maksā nodokļos lielāku summu.

7. Imports un mūsu naudas plūsma Patērētājs Latvijā izvēlas pirkt nevis Latvijā, bet gan ārvalstīs ražotu preci: • daļu patērētāju naudas saņem importa preces piegādātājs (Latvijas uzņēmums maksā nodokļus); • daļa Latvijas patērētāju naudas nonāk pie ārvalstu ražotāja; • Latvijas ražošanas uzņēmums vairs nesaņem naudu par preci.

8. Imports, eksports un mūsu finanses • Nosauc argumentus, kā Latvijā saražoto preču un pakalpojumu iegāde var pozitīvi ietekmēt Latvijā dzīvojošu cilvēku labklājību! • Madaras argumenti: • Latvijā ražojošie uzņēmumi dod darbu iedzīvotājiem; • uzņēmums no ienākumiem maksā saviem darbiniekiem algu, par kuru var pirkt atkal citu ražotāju preces un pakalpojumus; • Latvijas uzņēmumi un darbinieki maksā nodokļus valstij – no tiem samaksā algas skolotājiem, ārstiem, kā arī nodrošina pensijas un citus valsts izdevumus.

9. Imports, eksports un mūsu finanses Iedomāsimies, ka visu Latvijas uzņēmumu un iedzīvotāju rīcībā esošā nauda ir kā “liels, kopīgs naudas maks”! • Kurā gadījumā nauda šajā «makā» kļūst vairāk – eksportējot Latvijas preces un pakalpojumus vai pērkot importa preces un pakalpojumus? Madaras atbilde: «Latvijas naudas makā» naudas apjoms palielinās, ja mēs preces un pakalpojumus eksportējam vairāk nekā importējam.

10. Imports un eksports • Vai mēs Latvijā varētu pilnībā iztikt bez preču un pakalpojumu importa? • Madara atbild «nē», jo: • Latvijā nav visas nepieciešamās izejvielas, piemēram, nafta, gāze; • pie mums šīs preces vispār neražo, piemēram, lidmašīnas; • daudzas preces ir izdevīgāk (lētāk) ražot vai audzēt citur, piemēram, banānus; • cilvēkiem vienmēr gribēsies izvēlēties, jo vajadzības un vēlmes mums ir dažādas.

11. Latvija visvairāk importē • Naftas eļļu, dabasgāzi, elektroenerģiju • Mehānismus un elektroierīces • Medikamentus • Transportlīdzekļus • Metālu un to izstrādājumus (dzelzs, tērauda • pusfabrikātus, dzelzs atkritumus un lūžņus) /pēc Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes/

12. Latvija visvairāk eksportē • Medikamentus • Pārtikas produktus – piena produktus, graudaugus • Koksni un tās izstrādājumus • Metālus • Elektroierīces /pēc Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes/

13. Latvija visvairāk tirgojas ar: • Lietuvu • Igauniju • Krieviju • Vāciju • Poliju • Zviedriju /pēc Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes/ Kuras no šīm valstīm ir Eiropas Savienības dalībvalstis?

14. Eiropas Savienība Latvija ir viena no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Latvija iestājās Eiropas Savienībā 2004. gada 1. maijā. Latvijas pilsoņi ir arī Eiropas Savienības pilsoņi. Nozīmīgākās ES pilsoņa tiesības ir: • brīvi ceļot pa visām ES dalībvalstīm; • mācīties visās ES dalībvalstīs; • tiesības strādāt tajās ES dalībvalstīs, kuras nolēmušas izsniegt darba atļaujas; • ieņemt amatus ES iestādēs; • vērsties ES iestādēs ar lūgumiem un saņemt atbildi savas valsts valodā. Kur uzzināt par patērētāju tiesībām Eiropas Savienībā? Eiropas Patērētāju informēšanas centrā un mājas lapā «Dolceta»! http://www.ecclatvia.lv/ un http://www.dolceta.eu/latvija/ Uzzini vairāk!

15. Vai notikumi ārvalstīs ietekmē mūsu ienākumus un izdevumus? Latvijā nav naftas un gāzes ieguvju vietu. • Valstīs, kur iegūst naftu un gāzi, karo, • pasaulē naftai un gāzei kāpj cena, • Latvijā ………………… cena …………………………… un, • ģimenei būs …………………………………………………............. palielinās degvielai lielāki izdevumi, piemēram, par benzīnu, apkuri un transporta pakalpojumiem.

16. Vai notikumi ārvalstīs ietekmē mūsu ienākumus un izdevumus? Brazīlija ir viena no lielākajām kafijas pupiņu audzētājām pasaulē. Latvijā kafijas pupiņas netiek audzētas. • Brazīlijā un citās kafijas audzēšanas vietās ir negaidīts sausums, • lielākā daļa ražas sausuma dēļ aizgāja bojā, • kafiju pasaulē patērē daudzi, bet raža bija maza, tādēļ kafijai palielināsies cena, tā ………………………. arī Latvijā. • Madaras vecākiem arī garšo kafija, diemžēl ir jāsamazina kafijas patēriņš, jo …………………………………………................ palielināsies par to ir dārgāk jāmaksā

17. Kāpēc importa preces dažreiz ir tik lētas? Piemērs par banāniem Kompānija United Fruits tika nodibināta1899. gadā. Tai 1949. gadā Jamaikā, Kubā, Dominikānas Republikā, Panamā, Hondurasā, Nikaragvā, Kolumbijā, Gvatemalā piederēja 14 miljoni ha zemes. 1954. gadā ASV ar United Fruits veicināja Gvatemalas valdības gāšanu – jo tā bija paredzējusi atsavināt kompānijai lielas zemes platības un atbalstīt strādnieku prasības uzlabot darba apstākļus, palielināt atalgojumu. Tas kompānijai un ASV nebija izdevīgi. Vēlāk United Fruits tika pārveidota par trim mūsdienās ekonomiski spēcīgākajām banānu ražotājkompānijām – Chiquita Brands, Dole Food Company un Del Monte Fresh Produce. Šīs ir galvenās banānu importētājas uz Eiropas valstīm. /pēc F. Blūmas “Mūsdienu koloniālisms un alternatīva”, Vides Vēstis/

18. 20. gadsimta 90. gados kompānijai Chiquita tika izvirzītas prasības uzlabot strādnieku darba apstākļus. Taču tas netika izdarīts. Strādniecēm iepakošanas fabrikās ir jāstrādā ar veselībai kaitīgām ķimikālijām, kas izraisa nelabumu un padara jēlas kājas. Daudzas sievietes strādā augām dienām un nereti pat naktīs. Ūdeni iedzīvotāji ir spiesti ņemt no akām, kas piesārņotas ar toksiskajām ķimikālijām no apkārtējām plantācijām, jo netiek veidotas attīrīšanas iekārtas. Tieši tādēļ kompānija Chiquita spēj nodrošināt zemās ražošanas izmaksas un lielo ražošanas apjomu. Rietumu patērētājs (arī Latvijā) nepārtraukti saņem lētus un ķīmiski apstrādātus banānus. /pēc F. Blūmas “Mūsdienu koloniālisms un alternatīva”, Vides Vēstis/

19. Secinājumi

20. Izmantotā literatūra • www.bank.lv • http://bolbf.org/ourmission.html • http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Latvijas_kontura.png • http://www.cenuklubs.lv/uploaded_images/catalogue_images14/53472.jpg • http://www.arn.lv/xml/18836/big/IMG2307.jpg • http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=42&what=22 • http://data.csb.gov.lv/DATABASE/atirdz/Ikgadējie statistikas dati/Ārējā tirdzniecība/Ārējā tirdzniecība.asp • http://charlotteusa.com/news-media/news/ Zīmējumu autors: Jānis Taurens, Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas audzēknis