1 / 15

Noslēpumainā monētu pasaule

Noslēpumainā monētu pasaule. Darba autors: Renāte Cakule 12.sb klase Darba vadītājs: Agnese Brangule Darbs izstrādāts: Valsts proves uzraudzības inspekcijā. Zinātniski pētnieciskais darbs ķīmijā. Darba uzdevumi:. Iepazīties ar literatūru par monētu rašanās vēsturi, attīstību un veidošanos;

abrienda
Download Presentation

Noslēpumainā monētu pasaule

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Noslēpumainā monētu pasaule Darba autors: Renāte Cakule 12.sb klase Darba vadītājs: Agnese Brangule Darbs izstrādāts: Valsts proves uzraudzības inspekcijā Zinātniski pētnieciskais darbs ķīmijā

  2. Darba uzdevumi: • Iepazīties ar literatūru par monētu rašanās vēsturi, attīstību un veidošanos; • Iepazīties ar instrumentālām metodēm ķīmiskā sastāva noteikšanai.

  3. Pētnieciskie jautājumi: • Vai monētu izskats ataino materiālu, no kura tā ir veidota? • Kurš metāls ir visbiežāk izmantots monētu veidošanā? • Vai blīvuma aprēķini atklāj monētas ķīmisko sastāvu?

  4. Darba Hipotēzes: • Monētu ķīmiskais sastāvs atšķirsies no valsts un monētu nominālvērtības; • Blīvuma mērījumi atainos monētu ķīmisko sastāvu; • Pieaugot nominālvērtībai ķīmiskais sastāvs kļūst sarežģītāks.

  5. Ķīmiskā sastāva noteikšanas metodes: • Hidrostatiskā svēršana – metāla ķīmiskā sastāva paredzējums, balstoties uz blīvumu; • Rentgenfluorescences spektometrija (RFS) – detalizēta ķīmiskā sastāva noteikšana.

  6. Hidrostatiskā svēršana • Balstās uz Arhimeda spēku likumu ρ(Cietai Vielai )= = m/V = = (m/(m-m1))*ρ(Šķidrumam) Kur m – masa gaisā m1 – masa ūdenī ρ - blīvums

  7. Rentgenfluorescenses spektometrija • Pamatprincips ir uztvert rentgenstaru izdalīto enerģiju no ierosināta atoma; • Ierosinātās iekšējās čaulas elektrons atstāj atomu; • Enerģijas starpība, kas rodas elektronam atstājot atomu, tiek aizpildīta ar ārējās čaulas elektrona pārlēcienu uz zemāku orbitāli. Pārlēciena laikā izdalās rentgenstarojums.

  8. Datu analīze Visbiežāk izmantotais metāls ir Varš (Cu) un niķelis (Ni). Īpaši populārs ir šo divu metālu sakausējums.

  9. Nominālā vērtība Sastāvs (pēc RFS) 5 fen. Fe-99,77; Mn-0,23 10 fen. Cu-77,42; Zn-22,58 50 fen. Cu-74,71; Ni-24,91; Fe-0,24; Mn-0,118; Co-0,028 1 marka Cu-74,82; Ni-24,80; Fe-0,98; Mn-0,234; Co-0,050 Vācijas monētas

  10. Dānijas monētu ķīmiskais sastāvs

  11. Lielbritānijas mānīgās monētas

  12. Dzelzs Monētas

  13. Secinājumi • Eiropā visplašāk izmantotais metāls ir varš; • Visplašāk izmantotais sakausējums ir vara niķeļa sakausējums; • Monētas ārējais izskats bieži vien ir maldinošs un neatklāj monētas patieso sastāvu; • Ne vienmēr pieaugot nominālvērtībai pieaug arī monētas ķīmiskā sastāva sarežģītības pakāpe; • Blīvuma mērījumi ataino tikai monētas ķīmiskā sastāva pamatelementu.

  14. Paldies par uzmanību Jūsu jautājumi

More Related