1 / 18

Kā iemācīties stāstīt stāstus?

Kā iemācīties stāstīt stāstus?. Stāsti un stāstīšana kā sociālās un etniskās integrācijas līdzekļi Guntis Pakalns LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vad. pētnieks, Dr. philol., 1859@inbox.lv. Kā iemācīties stāstīt stāstus?. Uz šo jautājumu var atbildēt ar vienu vārdu.

oliver
Download Presentation

Kā iemācīties stāstīt stāstus?

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Kā iemācīties stāstīt stāstus? Stāsti un stāstīšana kā sociālās un etniskās integrācijas līdzekļi Guntis Pakalns LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vad. pētnieks, Dr. philol., 1859@inbox.lv

  2. Kā iemācīties stāstīt stāstus? Uz šo jautājumu var atbildēt ar vienu vārdu. Kāds tas ir? Stāstot! Pārējais viss ir nianses. Bet, lai iemācītos, ir vajadzīga vēlēšanās mācīties. Vai arī – vajadzība.

  3. Kas ir stāsts? Vieta stāstījumā, kurai ir: • Sākums, vidus, kulminācija un beigas. • Sižets – notikumu secība. • Darbojošās personas. • Vieta un laiks. • Piederība noteiktam žanram. • Savs vēstījums(doma, ideja, jēga, morāle?…). Šaurākā nozīmē: mutvārdos. Plašākā nozīmē – jebkurš sižetisks veidojums, kam ir šīs pazīmes.

  4. Kā folkloras pētnieki iedala stāstus: • Par gadījumiemsavā un citu cilvēku dzīvē: nostāsti, dzīvesstāsti, atmiņas, sapņi... • Pasakas – brīnumu, dzīvnieku, sadzīves. • Teikas– izcelšanās, vēsturiskās, mitoloģiskās (te arī: mīti, spoku stāsti, mūsdienu teikas). • Anekdotes, joki…

  5. Stāstnieks – īpaša identitāte Cilvēks, kam ir: • stāsti, • prasme tos stāstīt – stāstīšanas kompetence, • pieredze – dzīves pieredze, • saikne ar tradīciju un kopienu(mantojums, klausītāji), • savs tēls, stils, • vēlēšanās stāstīt un mācīties. Tradicionālajā kultūrā stāstnieks tiek uzskatīts par īpašu cilvēku, kas saglabā un nodod tālāk kopienas atmiņu un pieredzi.

  6. Storytelling – dažas idejas: • Mūsdienu tehnoloģijas neaizstāj mutvārdu stāstīšanu, bet dod tai jaunas iespējas! • Stāstīt var iemācīties katrs, kas to vēlas – šo prasmi var atmodināt un izkopt (trenēt). • Galvenais, lai iemācītos stāstīt ir – jāstāsta! • Stāstnieka prasmi var apgūt un pārmantot, klausoties labus stāstītājus un stāstot kopā ar viņiem. Klausāmies, kamēr paši sākam stāstīt! • Tekstu nav jāmācās no galvas– jāveido no tā savu stāstu! • Stāstīšana nav monologs– tā ir smalka situāciju un dialogu māksla: īstā brīdī atcerēties īsto stāstu un pielāgot to konkrētai vajadzībai.

  7. Kas pieder pie veiksmīgas stāstīšanas: • Interesants saturs – “labs stāsts”. • Skaidra forma. • Apjoms– labāk par īsu, nekā par garu. • Skaidra valoda – saprotamība. • Labs priekšnesums. • Izteiksmīgums– bet nepārspīlējot. • Dialogsar klausītājiem. • Situācijasizjūta. • …? (emocijas, kompetence, māksla...)

  8. Kur un kā atrast savus stāstus? Senos laikos stāstus mantoja galvenokārt mutvārdos. Mūsdienas nereti ir savādāk. Stāstus var atrast arī: • Bibliotēkā, grāmatās. • Dzīvē – skatoties, klausoties, izjautājot citus. • Atmiņā. • Internetā: www.ailab.lv, www.anekdot.ru, snopes.cometc. Izvēlies to, kas tev patiešām patīk! Ko gribi ar šo stāstu pateikt, vēstīt??? Daudzi rakstīti teksti nav piemēroti stāstīšanai. Ko darīt? Jāpielāgo, veidojot savu stāstu.

  9. Kā atcerēties stāstu? • Izlasīt vairākas reizes, tad nolikt tekstu malā un mēģināt atstāstīt. • Garākus stāstus jāmācās pa gabaliņam. • Stāsta uzbūve – personas, vietas, notikumu secība! • Vizualizēt – redzēt notiekošo, zīmēt “karti”. • Necensties atstāstīt vārdu pa vārdam! Bet der iemācīties īpatnējos izteicienus, formulas. • Veidot savu stāstu! • Stāstīt un stāstīt!

  10. Kā atcerēties anekdotes? • Pierakstīt - svarīgākos vārdus vai izteicienus. • Kādam izstāstīt. • Padarīt citus atkarīgus no tavām anekdotēm. • Kārtot pa tēmām, “atslēgas vārdiem”. • Trenēties – katrai situācijai savu anekdoti. • Trenēties - just situāciju!!! • Atcerēties, kam esi šo anekdoti jau izstāstījis. Nav svarīgi zināt visas anekdotes, bet gan – vienu nākošo!

  11. Stāsta “slīpēšana”: • Sākums un beigas! • Valoda – skaidri, pietiekami skaļi, bez liekvārdības. • Pauzes! • Vienkāršība. Satura un uzbūves skaidrība. (Ja stāsta oriģināls neliekas skaidrs, jāveido sava stāsta iekšējā loģika.) • Dialogi – dažādas balsis! • Situāciju iespējas (komika, saistība ar dzīvi, klausītāju iesaistīšana). • ŽESTI. Ķermeņa valoda. • Stāsti “noslīpējas”, tos stāstot!!!

  12. Uzstāšanās • Vispirms sev, vienatnē: izstāstīt vairākas reizes, skaļā balsī. Var arī savam sunim vai kaķim. • Tad - vienam vai dažiem klausītājiem. • Tērps, tēls! • Pārkārtot telpu, lai ērti. Mikrofons, gaismas. • Arī ikdienā veidot situācijas, kad cilvēki vēlas tevi klausīties.

  13. Uztraukums… Kā ar to cīnīties? • Klausītāji gaida stāstu, ir labvēlīgi noskaņoti. • Nebaidīties! Netaisnoties! • Stāsti kādam no viņiem. Bet neaizmirsti pārējos! • Labi sagatavo stāstu un priekšnesumu. • Elpošana, ķermenis, rokas, acis, smaids… • Vieta – ja nav ērta , pārkārto. • Biežāk uzstāties.

  14. Ko tālāk? • Meklēt un mācīties jaunus stāstus. • Biežāk uzstāties, dažādās situācijās. • Mācīties no kļūdām (klausīties ierakstus, analizēt uzstāšanos). • Meklēt domubiedrus. • Mācīt citus. • Stāstnieks – tā var būt arī profesija vai vaļasprieks.

  15. Tātad - kā iemācīties stāstīt? Stāstīt, stāstīt, stāstīt! Lasīt:storytelling. Meklēt domubiedrus: Guntis Pakalns: 1859@inbox.lv, 29125869, Māra Mellēna: 26522141, mara.mellena@gmail.com Ina Celitāne: 26428513.

More Related