Anita Līce LDDK izglītības un nodarbinātības eksperte

1. Darba devēju piedāvājums arodizglītības sistēmas uzlabošanai un nodarbinātības veicināšanaiLATVIJAS PAŠVALDĪBU IZPILDDIREKTORU SANĀKSME2010.gada 7.aprīlī Anita Līce LDDK izglītības un nodarbinātības eksperte

2. Saturs • Par LDDK • Esošā situācija un galvenie izaicinājumi; • LDDK nodarbinātības un izglītības politika; • Galvenie īstermiņa un ilgtermiņa uzdevumi; • Konkrēti risinājumi: sasniegtais un turpmākie uzdevumi.

3. LDDK • Lielākā darba devēju intereses pārstāvošā organizācija • Sociālā partnere no darba devēju puses valdībai un Latvijas brīvo arodbiedrību savienībai • Apvieno 58 nozaru un profesionālās asociācijas un reģionālās darba devēju organizācijas, kas kopumā pārstāv apmēram 5000 darba devējus • Apvieno94 sektoru vadošos uzņēmumus, kas nodarbina virs 50 darbiniekiem • Biedri nodarbina vairāk kā 37% no nodarbinātajiem • Lielākais biznesa tīkls un konsultāciju platforma (www.lobijs.lv)

4. Izaicinājumi • Bezdarbs − milzīga sociālā problēma • Migrācija • Demogrāfija • Nesabalansēta tautsaimniecības struktūra ar izglītības piedāvājumu

5. Bezdarbnieku un reģistrēto brīvo darba vietu skaits Avots: Nodarbinātības valsts aģentūras operatīvie dati

6. Vai apstrādes rūpniecība veseļojas? Sezonāli izlīdzinātie dati, 2006.g. decembris = 100 Avots: Ekonomikas ministrija 6

7. LDDK izglītības un nodarbinātības politika LDDK apsolījums saviem biedriem: LDDK izglītības un nodarbinātības politikas mērķis ir veicināt izglītības sistēmas sakārtošanu un pilnveidi, lai tā atbilstu darba tirgus prasībām, nodrošinātu uzņēmējus ar kvalificētu, prasmju un iemaņu ziņā atbilstošu darba spēku, un tādejādi paaugstinātu viņu konkurētspēju gan Latvijas, gan ES un pasaules tirgos. MĒRĶI: Darbaspēka resursu pieejamības nodrošināšana; Cilvēku nodarbināšanai labvelīgas uzņēmējdarbības vides veidošana, kas nozīmē kompleksu pieeju nodarbinātības jautājumu risināšanā.

8. Nodarbinātības politika: uzdevumi problēmu risināšanai (1) Īstermiņa pasākumi: Aktīvie nodarbinātības veicināšanas pasākumi (NVA). Ilgtermiņā: Darbaspēka resursu pieejamības nodrošināšana; Tautsaimniecības nozaru attīstības plānošanas un prognozēšanas kvalitātes palielināšanās, lai izlīdzinātu piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū; Atbalstot uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, veidot pamatu sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības attīstībai;

9. Nodarbinātības politika: uzdevumi problēmu risināšanai (2) Veicināt nelegālās nodarbinātības samazināšanos; Sekmēt attieksmes maiņu gan no DD, gan no nodarbināto puses; sociālā līdzatbildība; Atbalstīt MVU kā darba devēju attīstību, veicinot nodokļu politikas pārskatīšanu, administratīvo barjeru samazināšanu, atbalsta MVU nodrošināšanu.

10. Uzņēmējdarbības vides uzlabošana Avots: Pasaules Banka, Doing Business

11. Atšķirība starp algām un produktivitāti rūpniecībā mazinās %, pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni Avots: Ekonomikas ministrija 11

12. Sociālā dialoga loma ekonomikas stabilizācijā un nodarbinātības kāpināšanai • Sociālajam dialogam krīzes apstākļos ir sevišķi liela nozīmes, ar sociālā dialoga palīdzību var risināt problēmas gan uzņēmuma, gan nozares, gan nacionālā līmenī; • Var risināt darba vietu saglābšanas jautājumus; • Arodbiedrībām jācenšas izprast darba devēju grūtības un jāiet uz kompromisiem kopējā mērķa dēļ • Sociālo partneru lomai vajadzētu šajos apstākļos pieaugt, tāpēc arī šo organizācijām atbildība pieaug; • Svarīgi vienoties par elastdrošību darba attiecībās, lai abas puses būtu apmierinātas • Citu valstu pieredze rāda, ka tur, kur ir bijis efektīvs sociālais dialogs pirms krīzes, tas ir efektīvs arī krīzes laikā; Uzziņai:sociālie partneri ir darba devēju un arodbiedrību organizācijas, kas slēdz savā starpā koplīgumus un iesaistās sociālā dialogā ar valsts, pašvaldību un atbilstošām starptautiskajām organizācijām

13. Ko no izglītības sistēmas vēlas Latvijas darba devējs? Darba devējam nepieciešami absolventi, kas: − spēj risināt praktiskus uzdevumus (kompetences, zināšanas); − pārvalda svešvalodas; − ir ar praktiska darba pieredzi (prasmes); − spēj strādāt komandā. • Tātad, Latvijas ekonomikas atveseļošanās, tautsaimniecības attīstība un produktivitātes pieaugums būs atkarīgs no tā, vai Latvijā būs pieejams kvalificēts un uz uzņēmējdarbību vērsts darbaspēks. • Ir akūta nepieciešamība jauniešos veidot pozitīvu un atvērtu attieksmi pret uzņēmējdarbību kā valsts attīstības, jaunu darbavietu un sabiedrības labklājības nodrošinātāju. • Visā izglītības sistēmā mācību procesā ir jāpievērš daudzlielāka uzmanība uzņēmējspēju attīstībai (jaunu uzņēmumu dibināšana).

14. Izglītībā ir jābūt adekvātam, atbilstošam piedāvājumam ļoti dažādiem audzēkņiem/ studējošajiem: • Ne tikai jauniešiem, bet arī cilvēkiem ar dažādu profesionālo pieredzi, kas vēlas iegūt papildu izglītību apliecinošu dokumentu; • cilvēkiem, kas jau ir ieguvuši izglītības grādu un vēlas papildināt zināšanas. Tāpēc piedāvājumam jābūt ļoti elastīgam: • modulāras progrmmas visplašākajām vecuma grupām - kā mūžizglītības iespējas; • Elastīgi studiju ceļi; • Neformālās izglītības atzīšana; • Uz studiju rezultātiem balstīta pieeja (viegli novērtējama un saprotama).

15. Pamatkompetences – izglītības ilgspējas un kvalitātes pamatā Pamatprasmju apgūšana izpratne par turpmākās mācīšanās un jaunu zināšanu apgūšanas nepieciešamību un spēja uzņemties atbildību par saviem mācību rezultātiem un savas turpmākās izaugsmes un karjeras attīstību praktiskas un pielietojamas pamatkompetences, kas ir nepieciešamas, pildot reālus darba uzdevumus darba vietā prasme strādāt patstāvīgi savā profesionālajā jomā, izmantojot iegūtās teorētiskās tehniskās zināšanas (tas īpaši attiecas uz inženierzinātņu un dabaszinātņu programmu absolventiem)* * Saskaņā ar Business Europe: galvenie aspekti nodarbinātības nodrošināšanai

16. Profesionālā izglītība (t.sk.arodizglītība): problēmas un risinājumi (1) Izvēle starp vispārējo un profesionālo izglītību pēc pamatskolas: var nepieaugt audzēkņu skaits PII Pakāpeniska uzsvara maiņa no vispārējās uz prof.izglītību vidējās izglītības posmā. Profesionālās izglītības prestižs – neapmierinošs sociālo partneru, DD līdzdalība; Tehniskā bāze, infrastruktūra; izglītības kvalitāte (pedagogi, kvalitātes nodrošināšana); Nesekmīgo audzēkņu problēmas risināšana visā izglītības sektorā (papildus apmācības iespējas, konsultanti); ..

17. ..Profesionālās izglītības prestižs – neapmierinošs uz studiju rezultātiem balstīta pieeja (caurspīdīgums un saprotamība, skaidri definētas kvalifikācijas); studiju ceļu elastīgums (progresēšanas iespējas); Attieksme – profesionālā izglītība = papildus iespējas, nevis iespēju ierobežojumi. Piedāvājuma un pieprasījuma atbilstība: sektora un studiju programmu plānošanā; nodrošinājumā dažadām mērķauditorijām. Profesionālā izglītība (t.sk.arodizglītība): problēmas un risinājumi (2)

18. Sasniegtais un turpmākie uzdevumi (1) Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšanas koncepcija (neformālās izglītības atzīšana, eksaminācijas centri, pamats nozaru ekspertu padomju izveidei); Darbs pie Profesionālās izglītības likuma, iestāžu un programmu akreditācijas kārtības; Sākta profesionālo izglītības iestāžu tīkla optimizācija (jānodrošina ESF un ERAF finanšu līdzekļu apguves uzsākšanu infrastruktūras un mācību satura attīstīšanai); Pieejamo finanšu resursu efektīva izmantošana un pārvaldība (PII finansēšanas kārtība);

19. Sasniegtais un turpmākie uzdevumi (2) Projekta ietvaros izveidot Nozaru ekspertu padomes (LDDK sadarbībā ar LBAS); Profesiju aktualizācija nozarēs: uzsākt nozaru izpētes, cilvēkresursu attīstības un kompetenču un prasmju analīzes procesu, lai izstrādātu nozaru kvalifikācijas struktūras; Aktualizēt izglītības programmas; Sadarbība ar sociālajiem partneriem un individuāliem darba devējiem (programmu veidošanā, kvalitātes novērtēšanā, īstenošanā, rezultātu novērtēšanā, pedagogu izglītošanā).

20. Paldies par uzmanību! Izaugsmei un labklājībai! Konsultācijas biedriem: www.lobijs.lv Informācija sabiedrībai:www.lddk.lv