Tālis Tisenkopfs un Ilze Lāce LU

Teorētiskaizpratne par lauku un reģionuattīstību: ES ETUDE projektarezultāti un politikasieteikumi Tālis Tisenkopfs un Ilze Lāce LU

Saturs • Par projektu • Teorētiskā izpratne: Lauku un reģionālās attīstības (L&RA) tīkls un vietu tipoloģija • Gadījumu studijas: Smiltenes novads un Abavas ieleja • Secinājumi un politikas jautājumi

ETUDE, 6. Ietvara zinātniskais projekts http://www.etuderd.eu • Uzdevums: Ilgtspējīgas un integrētas lauku attīstības konceptuāla analīze • Konceptuālais modelis: • Lauku ekonomikas endogenitāte • Teritoriju spēja radīt ´jaunumus´ • Spēja radīt jaunus tirgus • Institucionālā sadarbība un pārvaldība • Efektīvi un elastīgi ilgtspējas risinājumi • Sociālais kapitāls

Attīstības tīkli un teritoriju tipoloģija Specializētas lauksaimniecī-bas teritorijas Relatīviaugsta Segmentētas teritorijas Lauksaimnie-cības nozīme ‘Sapņu zeme’ Jaunās lauku teritorijas Perifērās teritorijas Piepilsēta Relatīvi zema Regresija Attīstība

Reģionālās gadījumu studijas Abavas ieleja Smiltenes novads • Pilsēta un 8 pagasti • Iedzīvotāji – 5911 + 8718 • Teritorija –7.2 + 941.8 km2 • Tipoloģija – ‘jaunie lauki” Abavas ieleja • Ģeogrāfiska nevis administratīva vienība • 7 novadi un pagasti • Iedzīvotāji – apmēram 9000 • Teritorija – apmēram 360km2 • Tipoloģija – segmentētie lauki

Smiltenes stāsts: novada attīstība Teritorijas dinamika: RĪCĪBA • Uzņēmējdarbības aktivitāte un • daudzveidība • Lauku un pilsētas mijiedarbība: vienota dzīves, darba un pakalpojumu telpa • Apvienošanās (administratīvi teritoriālā reforma) • Savas politiskās kapacitātes veidošana • Konsekvents vietējais attīstības plāns • Starptautiskas sadarbības pieaugums • Ikdienas kontakti un neformālais komunikāciju tīkls • Iedzīvotāju piedalīšanās kultūrā, sportā, sabiedrības dzīvē • Uzņēmēju un organizāciju sadarbība • Jauna institucionālā organizācija Vietas raksturojums: KAPITĀLI • Dabas kapitāls: Reljefs, meži, ezeri, bioloģiskā daudzveidība, vides kvalitāte, izmanto mežsaimniecībā, pārtikas ražošanā, lauku tūrismā • Ekonomiskais kapitāls: Mežsaimniecība un kokapstrāde, ceļu būve, lauksaimnieciskā ražošana un pārstrāde, tirdzniecība • Sociālais kapitāls: Rosīga sabiedriskā dzīve, sports, kultūra, pašdarbība, pasākumi, savstarpējā uzticēšanās vietējais patriotisms • Cilvēkkapitāls: Iedzīvotāji, migrācija, izglītības iestādes, jaunieši, līdzsvarota paaudžu situācija • Kultūras kapitāls: Tradīcijas, vēsture, Smiltenes noslēpums, piederības izjūta • Institucionālais kapitāls: Sadarbības vēsture, pašvaldības spēja, organizāciju sadarbība REZULTĀTS • Smiltenes attīstība sekmīga gandrīz visās jomās – uzņēmējdarbībā, kultūrā, izglītībā, infrastruktūras ziņā. Attīstības indekss viens no augstākajiem Vidzemē • Izmantojot vietējos resursus, sociālo kapitālu un veidojot jaunu institucionālo ietvaru, Smiltene kļuvusi par veiksmīgu „jauno lauku teritoriju”

Smiltenes attīstības tīkla konfigurācija Ssadarbība starp pašvaldību un uzņēmējiem; uzņēmēju klubs; topošā publiskā un privātā partnerība; saikne starp pilsētu un lauku pašvaldībām; lauku partnerības; novada veidošana; iekšējais institūciju tīkls; iekļaušanās reģionālās politikas tīklā Sporta klubi, komandas; kultūras iestādes; pašdarbība; kori; deju kolektīvi; amatierteātris; iedzīvotāju iesaistīšanās Jaunatnes organizācijas Atzinība jaunām idejām; investīcijas ražošanas tehnoloģijās; pieci augsto tehnoloģiju uzņēmumi; multifunkcionāla lauksaimniecība; tūrisma pakalpojumi; novitātes sportā un kultūrā 300 aktīvu uzņēmumu; lielie, vidējie, mazie; uzņēmumu sadarbība; sociālā atbildība; vietējais, Latvijas un starptautiskais tirgus; uzņēmumu modernizācija; uzņēmējdarbības talants; personības Vietējais patriotisms; sadarbības gars; identitāte; atbildības kultūra; sabiedriskā dzīve; ļauj pārvarēt barjeras arī politisko partiju starpā

Ceļu inovatīvais centrs Izglītība un darba tirgust Piena pārstrādes uzņēmums Smiltenes piens Reģiona tēla veidošana ar produkciju un pasākumiem (“Piena festivālsl”) Izglītība Uzņēmējdarbība LEADER grupa (Palsmane, Variņi) Kultūras aktivitātes un jaunumi Kultūra un sports Uzņēmēju klubs Institucionāli risinājumi Uzņēmējdarbība un kultūra Uzņēmēju sporta komandas Smiltenes sporta centrs Institucionāli risinājumi Komandu sports Smiltenes amatierteātris Kultūras jaunumi Lokālā identitāte un patriotisms Tīkls darbībā: iniciatīvas tā stiprināšanai

Tīkla ietekme uz Smiltenes konkurētspēju Kāda ir tīkla ietekme uz konkurētspēju? Endogenitāte: daudzveidīga daba, vēsturiski veidojušās sporta un kultūras tradīcijas, mīkla par “veiksmes stāstu”, cilvēku kapitāls, izteikta identificēšanās ar vietu, “lokalpatriotisms” Tirgus pārvalde: attīstītas un labi iesakņojušās biznesa tradīcijas, ar vietējiem resursiem saistīta ražošana, sociāli atbildīgi uzņēmumi, kas iesaistās sabiedriskajā dzīvē Socialais kapitāls: institucionālā sadarbība, sociālā kapitāla izplatība (lobiji galvaspilsētā), aktīva kultūras un sporta dzīve, “komandas gars”, kas vēlāk transformējas individuālā un organizatoriskā konkurētspējā Jaunais institucionālais ietvars: attīstīta pakalpojumu sfēra, institucionalizēta kultūras un sporta dzīve, pozitīvas un funkcionējošas attiecības starp pilsētu un kaimiņpagastiem

Tīkla ietekme uz dzīves kvalitāti Endogenitāte: ģeogrāfiskā atrašanās vieta, pievilcīga daba, bioloģiskā daudzveidība, lepnums, “lokālpatriotisms” Novitātes: kultūras un sporta pasākumi, uzņēmēju attiecības problēmu risināšanā un sporta un kultūras dzīves organizēšanā Tirgus pārvaldība: sadarbība un konkurence, nodarbinātības iespējas, uzņēmumu iesaiste sabiedriskajā dzīvē Sociālais kapitāls: piedalīšanās kultūras un sporta dzīvē, aktīva sabiedriskā dzīve, izteikts “komandas gars”, iesakņotība, institucionālā sadarbība pakalpojumu nodrošināšanā Kāda ir tīkla ietekme uz dzīves kvalitāti?

Tīkla ietekme uz vietas attīstību 1) Resursi ražošanai un inovācijām (arī lauksaimniecībā) 2) Cilvēkresursi, komandas darbs Endogēnie resursi (cilvēkresursi) Iniciators 1) Saikņu un tīklu veidošana sociālā kapitāla ietvaros ar kultūras un sporta pastarpinājumu vēlāk sekmē attīstību(komandas gars, lobēšana) 2) Lokālpatriotisms, spēja pārvarēt politisko partiju sāncensību 3) Individuāls un kolektīvs Sociālais kapitāls Iniciators 1) Lielāki sadarbības tīkli, tīklu un teritoriju apvienošanās 2) Vairāk resursu attīstībai Jauns institucionālais ietvars Rezultāts 1) Stabila ekonomiskā izaugsme 2) Veselīga konkurence Tirgus pārvaldība Rezultāts Jauninājumu radīšana Rezultāts Sociālais kapitāls Eļļotājs 1) Pašvaldības atbalsts jaunām uzņēmējdarbības idejām 2) Kultūras un sporta inovācijas 3) Tehnoloģiskās inovācijas 1) Pakalpojumi, funkcionāls centrs apkārtējām pašvaldībām 2) Darba tirgus iespējas un jauni profesionāļi Ilgtspējība Rezultāts

Tīklojuma potenciāls: saistīt un veicināt attīstību, uzlabot dzīves kvalitāti un konkurētspējuSmiltenē

Secinājumi par Smilteni • Smiltenes veiksmes pamatā ir sociālā kapitāla, institucionālās organizācijas un tirgus tīklojums • Kultūra un sociālais kapitāls veido vienojošu platformu institucionālai organizācijai un pārvaldei • Sociālais kapitāls ir nozīmīgs visu faktoru mijiedarbībā • Turpmāk svarīga būs organizacionālā spēja nostiprināt esošos tīklus un veidot jaunus • Galvenais izaicinājums ir tīkla gatavība iekļaut jaunus uzdevumus: • Kā tīkls varēs nodrošināt jaunās vajadzības un pakalpojumus pēc administratīvi teritoriālās reformas? • Kā tīkls risinās jauniešu un cilvēkresursu piesaistīšanu novadam? • Kā tiks veicināta dzīves kvalitātes uzlabošana, veselības aprūpe, vides infrastruktūra, nodrošinot privāto un publisko partnerību? • Kā tiks sekmēta vietējā ekonomika, inovācijas?

L&RA iniciatori Jauninājuma radīšana Endogēnie resursi Sociālais kapitāls L&RA saistītājs Tirgus pārvalde L&RA saistītājs Jaunais institucionālais ietvars(formālais/neformālais)L&RA saistītājs Ilgtspēja Rezultāts Abavas ielejas stāsts: jaunie lauku pakalpojumi Abavas ielejas lauku/reģionālais tīkls

Pakalpojumu uzņēmumu tīkls Abavas ielejā Vecsīmaņi (Viesu nams) Nav tiešas sadarbības Upeslīči (izjādes) Biernes (saimniecība, pirts) Imulas (viesu nams, restorāns, meža taka) Indāni (bioloģiskā saimniecība, naktsmītnes) Pedvāles brīvdabas skulptūru muzejs Plosti (sporta un atpūtas nometnes) Zviedru cepure (rodeļtrase 50 000 clientu) Kandavas Tūrisma informācijas centrs Abava valley development centre Drubazas (botāniskā taka, kempings) Sadarbība mārketingā Tīkla attiecības Informācija Kopīgi projekti

1) Inovācijas un jauni lauku pakalpojumi pilsētas klientiem 2) Vietējo resursu novērtēšana un izmantošana pa jaunam (jaunpienācēju devums) 1) Endogēno resursu mobilizēšana (ainava+ kultūras + vēsturiskais mantojums) 2) Lauksaimniecības, dzīvesveida un dabas resursu integrācija RD initiators Jauninājuma radīšana Vietējie resursi 1) Pieaugoša sadarbība starp pakalpojumu sniedzējiem 2) Informācijas un zināšanu apmaiņa Sociālais kapitāls R&D saistītājs Tirgus pārvalde R&D saistītājs Jaunais institucionālais ietvars (formālais/neform.) R&D saistītājs 1) Ielejas, dabas resursu pārvalde 2) Tūrisma attīstības potenciāla novērtējums un attīstība 3) Kopīgas ielejas identitātes attīstība 4) Abavas ielejas attīstības centrs Ilgtspējība Rezultātse 1) Sadarbība starp ģeogrāfiski vienotiem pakalpojumu sniedzējiem 2) Pakalpojumu daudzveidība un papildinātība, uzņēmumu ‘klāsteris’ 1) Lauku ekonomikas daudzveidība 2) Dabas aizsardzība Tīkla ietekme uz vietas attīstību

Konkurētspēja Endogenitāte: Ainavas vērtība, dabas resursi, vēsturiskas tūrisma tradīcijas, reģionālais “brends” Tirgus pārvalde: Lauku pakalpojumu tīklu rašanās/ “klāsteri”, lauku pakalpojumu piedāvājuma dažādošanās un piesātināšanās Jauninājumi: Jauns lauku pakalpojumu nodrošinājums un organizācija, jauna pieeja dabas un kultūras lieguma zonu pārvaldē (starppašvaldību NVO) Endogenitāte: Pievilcīga un daudzveidīga ainava, biodaudzveidība, vēsturiskais un kultūras mantojums Ilgtspēja: Ielejas pārvaldība, biodaudzveidība Jaunais institucionālais ietvars: NVO, kas vērsts uz sadarbību ielejas attīstībā, profesionālo organizāciju ( un sociālo tīklu) loma pakalpojumu attīstībā Tirgus pārvalde: sadarbība un konkurence, ienākumi un nodarbinātība, ielejas pārvaldība Sociālais kapitāls: biznesa sadarbība, institucionālā sadarbība, dabas resursu apzināšanās ar kopīgām darbībām Dzīves kvalitāte Tīkla ietekme uz konkurētspēju un dzīves kvalitāti Abavas ielejā

Tīklojuma potenciāls: saistīt un veicināt attīstību, uzlabot dzīves kvalitāti un konkurētspējuAbavas ielejā

Secinājumi par Abavas ieleju • Abavas ieleja ir ‘segmentēta’ lauku teritorija, ekonomika pārstrukturējas • Attīstība balstīta uz vietējo resursu izmantošanu inovācijā – jaunu lauku pakalpojumu radīšanā • Sociālais kapitāls veidojas uzņēmēju vidū, bet mazāk droši un ilgtspējīgi – vietējā kopienā un pārvaldībā • Veidojas aizmetņi integrētam teritorijas attīstības tīklam, taču to apgrūtina administratīvās barjeras un sociālā kapitāla vājums

Kopēji secinājumi par Latviju • L&RA tīkliem ir pozitīva ietekme uz vietu konkurētspēju un dzīves kvalitāti • Latvijā ‘stiprie’ tīkli balstīti uz: • Ekonomiku, uzņēmēju sadarbību • Kultūru un sportu • ‘Vājāki’ ir: • Izglītības tīkli • Teritoriālās pārvaldības tīkli • Jāveicina dažādi novadu un pārnovadu attīstības tīklojumi: • Sadarbība (starp dažādiem aģentiem, organizācijām, pašvaldībām, pilsētām un laukiem) • Partnerības • Vietējas un reģionālas inovāciju platformas • Attīstības alianses • Jaunu zināšanu un prakses kopienas • Vietu, novadu, teritoriju zīmološana

Kopēji Eiropas secinājumi un politikas jautājumi: vietējais/ reģionu līmenis • Pašreizējais lauku un reģionālās politikas budžeta sadalījums ir nevienlīdzīgs un bloķē lauku un reģionālās attīstības tīklojumu • Par LA publisko finansējumu jālemj, iesaistot visus lauku tīkla dalībniekus, šim nolūkam jāveido reģionālus forumus • Lauku tīklu ietekmē dažādas politikas; tās jāvērtē no tīkla perspektīvas – cik lielā mērā tās ņem vērā visu lauku tīkla dalībnieku intereses • Reģionālajā līmenī vajadzētu veidot vienojošu institūciju – platformu, kas koordinētu reģionālo sadarbību • Līdzdalības process lauku attīstībā jāreformē un jāpadara patiesi atvērts visiem lauku un reģionālās attīstības tīkla dalībniekiem: zemniekiem, lauciniekiem, pašvaldībām, zinātniekiem, pilsētniekiem, patērētājiem uc. jārada iespēja iesaistīties

Kopēji Eiropas secinājumi un politikas jautājumi: nacionālais līmenis • Jāstiprina vietējās attīstības instrumenti • Tīklošanās un sadarbība prasa uzticēšanos un prasmes, jāmāca un jāatbalsta tīklošanās prasmes • Jāatbalsta zemnieku saimniecības kā daudzveidīgu aktivitāšu un daudzfunkcionālas lauksaimniecības vietas • Tirgus panākumi ir svarīgs LA iniciatīvu mērķis; ir jāizmanto prasmīga tirgus pārvaldība, lai efektīvi izmantotu lauksaimniecību un lauku teritorijas • Ir jārada ‘telpa’, kur rasties jaunumiem: piemēram – riska fondi jaunu iniciatīvu sācējiem laukos un mazpilsētās

Kopēji Eiropas secinājumi un politikas jautājumi: nacionālais līmenis • Kuram pārvaldes līmenim Latvijā vajadzētu “iekustināt” un intensificēt L&RA tīklu? Pagastiem? Novadiem? RAA? NVO – Lauku tīklam? RAPLM? • No šaura uz plašu politikas skatījumu? • No atbalsta individuāliem labumu guvējiem uz sistēmisku pieeju un atbalstu tīkliem • No lauku uz lauku-pilsētas politiku?

Kopēji Eiropas secinājumi un politikas jautājumi: ES līmenis • KLP reforma un LA pīlāra stiprināšana – vai LA virzīšana Kohēzijas politikas virzienā? • Pašreiz ES LA programmā vienpusīgs iedalījums: lauksaimniecība – ne-lauksaimniecība? • Jāveic KLP ‘veselības pārbaude” – pārāk mazs uzsvars un lauku tīklu, sevišķi cilvēka aspektiem? • ES jāveic valsts atbalsta pārbaude – vai pašreizējā atbalsta sistēma laukiem nebremzē uz vietējiem resursiem balstītu un integrētu attīstību?

Paldies par uzmanību! Tālis Tisenkopfs, Talis.Tisenkopfs@lu.lv http://www.etuderd.eu

Tālis Tisenkopfs un Ilze Lāce LU