Smiltis Eiropas naudas sadales zobratos

1. Sabiedriskās politikas centrs Smiltis Eiropas naudas sadales zobratos Gatis Litvins 2010. gada 24. novembrī ES fondu Uzraudzības komitejā

2. Prezentācijas saturs • Pētījuma mērķis • Pētījuma metodika • Secinājumu un priekšlikumu formulējums • ES fondu vadības sistēmas pazīme – saprātīgums • Secinājumi un priekšlikumi • Kopsavilkums

3. Pētījuma mērķis • Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai un kur slēpjas korupcijas riski* ES fondu vadības procesā izglītības un zinātnes nozarēs, kā arī akcentēt galvenās problēmas ERAF un ESF vadībā. *Ar korupcijas risku tiek izprasts objektīvs priekšnoteikums jeb apstākļu kopums, kas ir labvēlīgs korupcijas gadījumiem.

4. Pētījuma metodika • Pētījuma veikšanas laikā: • veiktas kopsummā 14 intervijas ar ES fondu vadībā iesaistītām personām, ekspertiem un institūciju pārstāvjiem, kas veic uzraudzību un kontroli; • analizēti normatīvie akti, politikas plānošanas dokumenti, iestāžu un tiesu prakse, kā arī ārvalstu pieredze.

5. Secinājumu un priekšlikumu formulējums • Lai arī pētniecības lauks par ES fondu vadību tika ierobežots ar izglītības un zinātnes nozarēm, secinājumi un priekšlikumi tika izdarīti tā, lai tie būtu attiecināmi uz ES fondu vadību kopumā (cik tas iespējams, caur izglītības un zinātnes nozares prizmu paskatīties kopumā uz sistēmu).

6. ES fondu vadības sistēmas pazīme - saprātīgums • Dalībvalstij ir svarīgi radīt efektīvu ES fondu vadības sistēmu, kas nodrošinātu mērķtiecīgu un saimniecisku līdzekļu izlietojumu, t. sk. novērstu korupcijas riskus. Tomēr vadības sistēmai jābūt arī saprātīgai,– tai jānovērš ļaunprātības, vienlaicīgi neliekot šķēršļus efektīvai līdzekļu izlietošanai.

7. Secinājumi un priekšlikumi • Finansējuma saņēmēju nepietiekamā izpratne par interešu konfliktiem • Problēma: No 2007. līdz 2009. gadam pret izglītības sistēmas pārstāvjiem (vispārējās izglītības skolu direktoriem, augstskolu pārstāvjiem) un pašvaldību pārstāvjiem, kas iesaistīti ES fondu izlietojumā, KNAB salīdzinoši bieži ierosinājis administratīvo pārkāpumu lietas par atrašanos interešu konfliktā. • Priekšlikums: KNAB un citām institūcijām būtu jāveic skaidrojošs darbs un apmācības par interešu konfliktu regulējumu personām, kas iekļaujas ES fondu vadības sistēmā.

8. 2. Procesa sarežģītība un pārspīlēts iesniedzamo dokumentu daudzums • Problēma: procesa sarežģītība var kalpot par aizsegu prettiesiskām darbībām. Tā dēļ notiek arī pārpratumi, kas var novest pie tā, ka izmaksas tiek atzītas par neattiecināmām. Procesi ir tik sarežģīti, ka bez papildu metodiskajiem norādījumiem ir viegli pieļaut kļūdas. • Priekšlikums: pārskatīt iesniedzamo dokumentu daudzumu un pāriet uz elektronisko dokumentu apriti, t.sk. pilnveidojot ES fondu Vienoto informācijas sistēmu.

9. 3. Projektu vērtēšanas kritēriju kvalitāte • Problēma: MK noteikumi par projektu kritērijiem un atlases procesu pēc to pieņemšanas/ projektu atlases procesa laikā nereti tiek grozīti, kas liek uzdot jautājumus par to sagatavošanas un pieņemšanas procesa kvalitāti. • Priekšlikums: nevar izslēgt, ka šādiem gadījumiem ir objektīvi iemesli, tomēr paliek jautājums, vai pirms tam ir veikts viss iespējamais, lai novērstu to. Katrā šajā gadījumā būtu jāveic analizē par grozījumu veikšanas apstākļiem, iemesliem un sekām.

10. 4. Ārvalstu profesionāļu iesaiste projektu pieteikumu vērtēšanā • Problēma: Latvijā zinātnes un izglītības, t.sk. arī citās nozarēs ir ierobežots skaits speciālistu, kas var neatkarīgi un profesionāli veikt projektu pieteikumu novērtēšanu. Ja vēl jāvērtē kāds specifisks jautājums, tad potenciālais vērtētāju loks ir vēl ierobežotāks. • Priekšlikums: nodot projekta pieteikuma vērtēšanu kvalificētiem ārvalstu profesionāļiem ar labu reputāciju. ES būtu jārada kopīgas vadlīnijas, kā varētu notikt profesionāļu apmaiņa, jāizveido ekspertu datu bāzes utt.

11. 5. Argumentācijas trūkums lēmumos par projektu pieteikumu noraidīšanu • Problēma: no lēmumiem nav iespējams pilnībā izprast projekta pieteikuma noraidīšanas iemeslus. Ja arī noraidītā projekta iesniedzējs vēlētos iesniegt apstrīdēšanas iesniegumu par konkrēto lēmumu, tad bez papildu vēršanās pēc informācijas tas nebūtu izdarāms.Radīts šķērslis efektīvai apstrīdēšanai un prasa papildu resursu patēriņu. • Priekšlikums: ja lēmums bez izvērstas argumentācijas nonāk tiesā, tad var prognozēt, ka tas tiks atzīts par prettiesisku, līdz ar to atteikuma lēmumi ir jāpamato vēl vairāk, nodrošinot līdzsvaru starp pamatotības principu un valsts pārvaldes resursu taupības principu.

12. 6. Ārējas kontroles trūkums pār projektu vērtēšanas procesu • Problēma: patlaban atraidītie projektu pieteikumu iesniedzēji nevēršas tiesā, jo tiesas procesa ilglaicīguma dēļ pat pozitīvs spriedums nedod iespējas saņemt finansējumu projekta īstenošanai. • Priekšlikums: 1)ES fondu lietu izskatīšana administratīvajā tiesā paātrinātā kārtībā; 2) pagaidu noregulējuma instrumenta izmantošana; 3) ES fondu kvazi-tiesas izveidošana; 4) tiesībsarga iesaistīšana vai arī speciāla ES fondu tiesībsarga izveidošana.

13. 7. Informācijas pieejamības robežu paplašināšana • Problēma: netiek izpausta informācija par personām, kuras vērtē vai ir vērtējušas ES fonda projekta iesniegumu, izņemot vērtēšanas komisijas locekļus. • Priekšlikums: vērtētāju vārdi būtu jāpatur noslēpumā pirms un paša vērtēšanas procesa laikā. Tie pilnībā būtu atklājami pēc vērtēšanas procesa noslēguma, jo būs zudusi nepieciešamība aizsargāt no iespējamās ietekmēšanas. Šīs secinājums saskan arī ar ārvalstu praksi.

14. 8. Nespēja cīnīties ar pārkāpumiem iepirkumu procedūrā • Problēma: iepirkumu organizētāju tiesiskā kultūra netiek līdzi tiesiskajam regulējumam, tomēr neskatoties uz to reāli nepastāv atbildība par pārkāpumiem iepirkumu organizēšanā, kas rada visatļautības sajūtu un neattur no pārkāpumu izdarīšanas. • Priekšlikums: jāturpina izglītojošs un preventīvs darbs, kā arī jāsakārto tiesiskais regulējums, lai par pārkāpumiem iepirkumu procesā personas varētu saukt pie atbildības.

15. Kopsavilkums • Projektu pieteikumu vērtēšanas posmā un publisko iepirkumu jomā potenciāli ir iespējami vislielākie korupcijas riski. Gan dalībvalstīm, gan arī ES veicami pasākumi, lai veicinātu atklātības un tiesiskuma palielināšanos. • Šī pētījuma un šīsdienas pasākuma pamatā ir (man tik simpātiskā) Sokrāta filozofija: kritiska diskusija ir vērtība pati par sevi. Līdz ar to es līdzīgi kā Sokrāts ar šo rakstu vēlējos uzdot jautājumus, aicināt diskutēt. • Rakstā dodu savu redzējumu (tēzi), jūs šodien varat izteikt savu viedokli (antitēzi) un cerams diskutējot sasniegsim atbilstošāko risinājumu (sintēzi).

16. Paldies!