Liepāja, 2013.gada 05.aprīlī

1. Starptautiskā zinātniski praktiskā konference «Kā nodrošināt globāli konkurētspējīgu augstāko izglītību Latvijas attīstības centros?»Deklarācija «Par konkurētspējīgas augstākās izglītības sistēmas attīstības vadlīnijām» Liepāja, 2013.gada 05.aprīlī

2. Starptautiskā zinātniski praktiskā konference „Kā nodrošināt globāli konkurētspējīgu augstāko izglītību Latvijas attīstības centros?”. Liepājā 2013.gada 5.aprīlī Konferences rīkotāji: Liepājas Universitāte sadarbībā ar Liepājas pilsētas Domi, Latvijas Universitāti Vairāk nekā 100 dalībnieku: • Latvijas augstskolu rektori • zinātniski pētniecisko institūtu vadītāji • Izglītības un zinātnes ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbildīgās amatpersonas • pašvaldību vadītāji • profesionālo nevalstisko organizācijas pārstāvji • izglītības, ekonomikas un finanšu jomas eksperti • studenti un doktoranti • referenti no Igaunijas un Lietuvas

4. Deklarācija Par konkurētspējīgas augstākās izglītības sistēmas attīstības vadlīnijām Sadaļas: Augstākās izglītības attīstības stratēģiskie principi un to īstenošanas iespējas Pārvaldības modeļa izvēle Augstākās izglītības finansēšanas modeļi Augstākās izglītības loma reģionos

5. Augstākās izglītības attīstības stratēģiskie principi un to īstenošanas iespējas AI vidēja un ilgtermiņa politikas īstenošanas principi: • Jādefinē AI mērķi un jāsaskaņo tos ar Latvijas un Eiropas Savienības (ES) attīstības stratēģiskajiem dokumentiem Latvijas Ilgtspējīgās attīstības stratēģija līdz 2030.gadam, Latvijas Nacionālās attīstības plāns 2020 un Stratēģija Eiropa 2020, nodrošinot AI būtisku ieguldījumu valsts konkurētspējas palielināšanā, ievērojot valsts policentriskās attīstības principu • Jāpanāk, lai AI politika atbilstu AI nozares darbinieku pieredzē un zināšanās balstītam redzējumam par AI misiju, mērķiem un līdzekļiem, ņemot vērā arī starptautisko pieredzi, nostiprinot AI konkurētspēju globālā mērogā un piešķirot atbilstošu nozīmi izteikumam par augstākās izglītības institūciju vadošo lomu zināšanu sabiedrības veidošanā Latvijā

6. Augstākās izglītības attīstības stratēģiskie principi un to īstenošanas iespējas • «Latvijas augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālā koncepcija 2013.-2020. gadam» • Koncepcijā ir definēti AI attīstības principi • Koncepcijā ir izteikta AI iesaistīto pušu, vispirms – akadēmisko aprindu, vēlēšanās īstenot pārmaiņas, lai veidotu kvalitatīvāku un konkurētspējīgāku AI Latvijā, izmantojot līdzsvarotu risinājumu AII pārvaldībā, tipoloģijā un finansēšanas mehānismos • Koncepcija ir leģitīma AI nozares gribas un apņemšanās izpausme

7. Augstākās izglītības attīstības stratēģiskie principi un to īstenošanas iespējas Īstenojot AI reformas, ir svarīgi apzināties, ka neviendabīgā studiju kvalitāte, nepietiekamā studiju procesa sasaiste ar pētniecību, uzņēmējdarbības vidi un citiem sociālās dzīves segmentiem vispirms ir jāsasaista ar finanšu un strukturālajiem nosacījumiem, kas daudzus gadus raksturo Latvijas situāciju Latvijas situāciju lielākajā mērā ir ietekmējis • nepietiekamais publiskais finansējums • nepārdomātas reformas vidējās izglītības līmenī • nekonsekventā valsts atbalsta politika Publiskā finansējuma trūkums AII ir būtiskākais šķērslis pilnvērtīga studiju procesa nodrošināšanai, īpaši resursu ietilpīgajos studiju virzienos, kā arī līdzvērtīgu partnerattiecību nodibināšanai starptautiska mēroga izglītības un pētniecības projektos. Finansējuma trūkums daudzus gadus ir diktējis nepieciešamību AII studiju procesa finansējuma nodrošināšanai meklēt vieglāk īstenojamus, bet studiju bāzi noplicinošus īstermiņa risinājumus

8. Augstākās izglītības attīstības stratēģiskie principi un to īstenošanas iespējas Latvijas AI konkurētspējas uzlabošanai, ir jānodrošina pieaugošs publiskā finansējuma apjoms studijām un pētniecībai - Latvijā tam nevajadzētu būt zemākam nekā kaimiņvalstīs Vienlaikus ir jāuzlabo publiskā finansējuma pārvaldības efektivitāti, radot nosacījumus, lai veidotos finansējuma izlietojuma struktūra, kas nepārprotami iezīmētu finanšu resursus tālākai AII attīstībai

9. Augstākās izglītības attīstības stratēģiskie principi un to īstenošanas iespējas Diversitāte un konverģence ir vienlīdz svarīgi principi tādas AI kvalitātes veidošanā, kura ņem vērā AII stratēģiskās izvēles, respektējot akadēmisko brīvību, taču paredz arī nepārtraukti nodrošināt tās starptautisko konkurētspēju un sadarbības spēju, atbilstību darba tirgus pieprasījumam, valsts ekonomikas un zinātnes gudrās specializācijas principiem Ilgtermiņa perspektīvā dzīvotspējīgas un izcilas AII ir spēcīgas AI sistēmas pamatnosacījums. AII spēks ne vienmēr ir saistāms ar to lielumu, ja AII spēj precīzi pozicionēt un attīstīt izcilību noteiktā nišā, pilnveidojot sadarbības potenciālu un konkurētspēju arī starptautiskā mērogā. AII konsolidācija kā viena no publiskā AI sektora strukturālo pārmaiņu alternatīvām līdztekus AII konsorcijiem un citām sadarbības formām ne tikai starp Latvijas, bet arī Latvijas un ārvalstu AII. Iespējamo sadarbības formu spektrs ir leģitimējams AI politikas dokumentos un likumdošanā. AII konsolidācija ir pieeja, kas var nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu un pārskatāmāku to pārvaldību. Tomēr ir jāņem vērā, ka konsolidējot teritoriāli vai tipoloģiski attālinātas AII, kļūst komplicētāka un grūtāk nodrošināma arī efektīva studiju un pētniecības procesa vadība

10. Augstākās izglītības attīstības stratēģiskie principi un to īstenošanas iespējas Sekmējot AII kapacitāti, ir jāievēro funkciju un uzdevumu spektru, ko valsts un arī atsevišķu reģionu/pilsētu attīstībā nodrošina AII, sniedzot gan tiešos ieguvumus, kas ir saistāmi ar kvalitatīva studiju un pētniecības procesa īstenošanu, gan netiešos ieguvumus, kas ir saistāmi ar sabiedriskajiem labumiem AII tipoloģija ir nozīmīga faktors AI zīmolvedībā un reputācijas nostiprināšanā. Skaidra un precīza AII tipoloģija vistiešākajā veidā ietekmē augstskolu un koledžu starptautisko konkurētspēju. AI koncepcijā ir iekļauts AI tipoloģiskais dalījums, neatkarīgi no to vēsturiskajiem nosaukumiem: universitātes tipa AII (universitātes, akadēmijas, augstskolas, kas īsteno trīs vai divu ciklu akadēmiskās un profesionālās studiju programmas) un ne-universitātes tipa AII (augstskolas un koledžas, kas īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas un bakalaura programmas)

11. Pārvaldības modeļa izvēle Pārvaldības un finansēšanas modeļi – būtiskākie elementi efektīvas un uz rezultātiem orientētas AI politikas veidošanā. Ir jāveic AI sistēmas attīstības principiem un mērķiem atbilstoša pārvaldības un finansēšanas modeļa izveide un ieviešana AII pārvaldības reformas izaicinājums – rast līdzsvaru starp ārējo un iekšējo ieinteresēto pušu ietekmi, vienlaikus garantējot akadēmiskās brīvības principu AII pārvaldībā, kas ir izšķiroša, lai saglabātu AI spēju īstenot zināšanu jaunradi plašā disciplinārā spektrā Piesardzīgi ir jāvērtē universāla pārvaldības modeļa īstenošanas iespējas. Pārvaldības formas un struktūru nedrīkst aplūkot atrauti no kopējas kādas organizācijas sistēmas – ir jāņem vērā katras šobrīd dzīvotspējīgas un potenciāli konkurētspējīgas Latvijas publiskās AII specifika: lielums, profils, tradīcijas, AII stratēģija un citi tās raksturlielumi

12. Pārvaldības modeļa izvēle AII padomes - jāveido gan no AII akadēmiskā personāla, gan ārējo institūciju pārstāvjiem. Tām būtu deleģētas pilnvaras pieņemt lēmumu par AII rektora ievēlēšanu, AII stratēģiju, kārtējo finanšu budžetu un citiem svarīgiem institūcijas pastāvēšanas jautājumiem AII padomes – viens no iespējamajiem AII pārvaldības risinājumiem Latvijā AII padomes var nodrošināt dinamiskas attīstības iespēju, augstāku procesu vadības efektivitāti un sekmīgāku sadarbības veidošanu ar ieinteresētajām pusēm no ārējās vides AII padomju ieviešanas gadījumā ir jāsaglabā būtiska akadēmiskā personāla ietekme, jāpanāk finanšu un organizācijas vadības profesionāļu iesaiste ar izpratni par AI specifiku un jāizslēdz politizēšanas riski

13. Pārvaldības modeļa izvēle Ja AII pārvaldībā tiek saglabāti padomnieku konventi – nepieciešams stingrāk reglamentēt to līdzdalību konkrētu lēmumu novērtēšanā, jānosaka kādi jautājumi ir iesniedzami padomnieku konventa izskatīšanai, jānosaka, cik reizes gadā ir jāsasauc konvents Rektora organizācijas vadības kompetences nozīme

14. Augstākās izglītības finansēšanas modeļi Publiskā finansējuma palielināšana ir kritisks Latvijas AI attīstības faktors. Veidojot publiskā finansējuma modeli, to ir jāskata kopā ar AII iespējām iegūt finansējumu arī no citiem finanšu avotiem ilgākā perspektīvā, vērtējot publiskā finansējuma piešķiršanas nosacījumu ietekmi gan uz studiju procesa un pētniecības kvalitāti, gan uz to, vai tas rada priekšnoteikumus arvien lielāka finansējuma apjoma piesaistei no citiem avotiem Ir jāsamazina privāto maksājumu (studentu maksājumu) pozīcijas ietekmi kopējā AII finansējumā, vienlaikus panākot ievērojamu privātā finansējuma apjoma pieaugumu pētniecībā

15. Augstākās izglītības finansēšanas modeļi AI koncepcijā piedāvātais Apvienotajos rezultatīvajos rādītājos balstīts augstākās izglītības finansēšanas modelis – publiskā finansējuma modelis, kurā ir ņemta vērā nepieciešamība saistīt finanšu apjomus ar AII kapacitāti, vidējā un ilgā termiņā sasniedzamajiem rezultātiem AII saņem publisko finansējumu gan par sasniegtajiem, gan sasniedzamajiem rezultātiem, kā arī pretendē uz finansējumu, kas tām ir pieejams konkursa kārtībā. Lai veicinātu privātu finanšu avotu piesaisti zinātnei, zinātniskās infrastruktūras uzturēšanas finansējuma daļa un konkursa kārtībā balstītā zinātnes finansēšanas daļa, būtu jāpapildina ar izlīdzināto finansēšanas daļu, kuras ietvaros AII saņemtu publisko finansējumu proporcionāli apjomam, kādā tā piesaista privāto finansējumu pētniecībai

16. Augstākās izglītības finansēšanas modeļi Apvienotajos rezultatīvajos rādītājos balstīts augstākās izglītības finansēšanas modelis ir sekmīgi pielāgojams, lai iekļautu svarīgākos AII, studiju programmu, un pētniecības sniegumu raksturojošos kvalitatīvos un kvantitatīvos parametrus – tādus, kas raksturo studiju kvalitāti, studējošo skaitu un profilu, internacionalizācijas dinamiku, publikācijas starptautiski citējamos izdevumos, patentus u.c. Piešķirot AII publiskā finansējuma apjomu, var veidot aprēķina algoritmu, kas ņem vērā valsts un reģionu intereses noteiktu kompetenču veidošanā Ja valsts nespēj nodrošināt nepieciešamo finanšu apjoma pieaugumu AII konkurētspējas attīstīšanai, būtu pieļaujami dažādi studiju maksas līdzfinansējuma varianti

17. Augstākās izglītības loma reģionos Policentriskāsattīstības princips – Latvijas nacionālās nozīmes attīstības centri var pilnvērtīgi pildīt savas kā izaugsmes centra funkcijas, ja tajos darbojas AII, kas pilda šī attīstības centra izglītības, zinātnes, inovācijas un kultūras centra lomu AII iesaiste un loma reģionālajā politikā – jāmeklē jaunas pašvaldību, privāto uzņēmumu un AII sadarbības formas, kas izpaustos jaunu inovācijas struktūru veidošanā, vienlaikus mainot domāšanas ievirzi; „Trīskāršās spirāles” modelis - vienots skatījums uz AI, industriju un reģionālo politiku Sadarbība ar pašvaldību: sadarbības līgumu slēgšana starp pilsētu domēm un AII, pašvaldībām piedaloties tādu pozīciju līdzfinansēšanā kā cilvēkresursu piesaiste akadēmiskajai darbībai un zinātnei, kā arī doktorantu un maģistrantu atbalstam, ES fondu projektu finansēšana, infrastruktūras nodrošināšana Pašvaldību pārstāvniecību AII padomē/padomnieku konventā, motivējot pašvaldības vēl aktīvāk iesaistīties AII dzīvē un definējot pašvaldību pasūtījumu AII Latvijas nacionālo attīstības centru AII kapacitātes uzlabošana – sadarbība ar citām AII kvalificētākā akadēmiskā personāla izmantošanai kopēju studiju programmu īstenošanai

18. Deklarācijas projektusagatavoja : Andris Nātriņš,konferences organizācijas komitejas priekšsēdētājs, Komercdarbības un finanšu pētniecības aģentūras direktors Juris Ekmanis, Valsts Prezidenta Stratēģiskās attīstības komisijas vadītājs Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes rektors Ivars Kalviņš, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Arvīds Barševskis, Rektoru padomes priekšsēdētājs, Valsts Prezidenta Stratēģiskās attīstības komisijas vadītāja vietnieks Jānis Rimšāns, Liepājas Universitātes rektors Jānis Vētra, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Andris Teikmanis, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors, Augstākās izglītības padomes loceklis Andrejs Rauhvargers, Rektoru padomes ģenerālsekretārs Andris Šternbergs, LU Cietvielu fizikas institūta direktors Aleksandrs Antonovs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs

19. PALDIES PAR UZMANĪBU! andris.natrins@gmail.com www.kofi.lv