1 / 77

Lekcija

Lekcija. Sēņu vispārējais raksturojums. Eukarioti ( ir noformēts kodols atšķirībā no mikroorganismiem) Vairojas dzimuma vai bezdzimuma ceļā Tām nav hlorofila Tās ir multinukleāri vai multicelulāri organismi

jadzia
Download Presentation

Lekcija

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Lekcija

  2. Sēņu vispārējais raksturojums • Eukarioti ( ir noformēts kodols atšķirībā no mikroorganismiem) • Vairojas dzimuma vai bezdzimuma ceļā • Tām nav hlorofila • Tās ir multinukleāri vai multicelulāri organismi • Sēnes sadala organiskās vielas vienkāršākos savienojumus, ko pēc tam var izmantot baktērijas

  3. Sēņu nozīme Sēnes izmanto • Fermentu iegūšanai • Antibiotiku iegūšanai • Spirtu iegūšanai • Vitamīnu iegūšanai • Lopu barošanai

  4. Medicīniskā mikoloģija Medicīniskā mikoloģija ir zinātne par sēnītēm, kas var izraisīt saslimšanas cilvēkiem Sēnīšu izraisītās saslimšanas sauc par mikozēm

  5. Mikožu klīniskās izpausmes • Virspusējās mikozes jeb saprofītijas • Ādas un tās derivātu mikozes (dermatomikozes • Zemādas mikozes (implantācijas slimības) • Sistēmiskās (respiratorās mikozes) • Oportūnistiskās mikozes.

  6. Virspusējās mikozes jeb saprofītijas   Novēro pārsvarā epidermas raga kārtas bojājumu un mata stiebra virspusēju bojājumu. Pārsvarā gadījumu rada tīri kosmetoloģiskas problēmas un speciāla ārstēšana nav nepieciešama. Pieder klijveida ēde un baltā un melnā piedra.

  7. Ādas un tās derivātu mikozes (dermatomikozes)   Saslimšana visbiežāk sākas pēc kontakta ar bojājuma perēkli. Izsaucēji vairojas ādā un tās derivātos. Pārsvarā gadījumu bojājuma perēklis spontāni norobežojas, neizplatās dziļāk audos. Smagas veselības problēmas var radīt imūnsupresētiem pacientiem.

  8. Zemādas mikozes (implantācijas slimības) Parasti rodas mikroorganismiem nokļūstot zemādas audos traumas rezultātā, reti novēro fungiēmiju un muskuļaudu iesaistīšanos infekcijas procesā. Saslimšana noris hroniski ar mezgliņu un čūlu veidošanos. Formas ar pašnorobežošanos netiek novērotas vai arī ļoti retas.

  9. Sistēmiskās (respiratorās mikozes)   Saslimšana nav transmisīva, rodas ieelpojot sēnīšu sporas. Pirmā perēkļa lokalizācijas vieta – plaušas. Respiratorie bojājumi parasti norit viegli un regresē spontāni. Reti sastopamas diseminētas formas ar iekšējo orgānu bojājumu (dziļās mikozes). Prognoze neārstētām diseminētām mikozēm ir bēdīga. Šo mikožu izraisītāji ir sapropīti, raksturs endēmisks.

  10. Oportūnistiskās mikozes. Izraisītāji saprofīti, kas iekļūst no apkārtējās vides, piemēram Aspergilus, Mucor, vai endogēni, piemēram, Candida. Mikozes norit personām ar novājinātu imūnsistēmu, piemēram AIDS slimniekiem, vai nokļūstot vietās ar lokāliem imūnsistēmas bojājumiem, piemēram, apdegumi.

  11. Dermatofīti Eiropā pēc biežuma • Bieži sastopamie • Trichophyton rubrum • Trichophyton interdigitale • Epidermophyton floccosum • Microsporum canis • Trichophyton verrucosum

  12. Reti sastopamie • Trichophyton erinacei • Trichophyton soudanense • Trichophyton violaceum • Trichophyton eqinum • Microsporum gipseum

  13. Dermatofītu iedalījums pamatojoties uz saimnieku un dabisko vidi. (antropofīlie) Epidermophyton floccosum Microcporum spp. • M. audonii • M. ferrugineum Trichophyton spp. • T. concentricum • T. kanei

  14. T.gourvilii • T. megninii • T. mentagrophytes var. interdigitales • T. raubitchekii • T. rubrum • T. schoenlenii • T. soudanense • T. tonsurans • T. violaceum • T. yaoundei

  15. Ģeofīlās sēnītes Microcporum spp. • M.fulvum • M. gipseum • M.nanum • M.persicolor • M. praecocx • M. racemosum • M. vanbreuseghemi

  16. zoofīlās Microsporum spp. • M. canis • M. equinum • M. gallinae  Trichophyton spp. • T. equinum • T. mentagrophytes var. erinacei • T. simii • T. verrucosum

  17. Onikomikožu izraisītāji ASV. • Tr. rubrum –71% • Tr. mentagrophytes – 20% • C. albicans –5,5% • Scopulariopsis brevicularis- 1% • Citi pelējumi –2,5% (Pfaizer firmas materiāli )

  18. Biežāko nagu sēnīšslimību izraisītāju raksturojums • Trichophyton rubrum • Trichophyton mentagrophytes • Trichophyton tonsurans • Epidermophyton floccosum • Scopulariopsis brevicularis

  19. Chaetomium spp. • Penicilium spp. • Aspergillus spp

  20. Trichophyton rubrum

  21. Trichophyton rubrum: • Patogenitāte: inficē ādu un nagus, tikai ļoti reti bārdu, galvas mataino daļu. Tas ir visbiežākais dermatofīts, kas inficē cilvēkus. • Augšanas raksturojums: lēna, nobriest 14 dienās.

  22. Koloniju morfoloģija • Virsma ir graudaina vai pūkaina, no baltas līdz dzeltenbrūnai krāsai, reversā puse ir tumši sarkana vai purpura krāsā, dažkārt tā ir brūna vai bezkrāsaina. Pigmenta producēšana labāk ir redzama uz gaļas- dekstrozes agāra

  23. Koloniju morfoloģija

  24. Mikroskopiskā morfoloģija • Hīfas ir septētas, ar laterālām asaru formas mikrokonīdijām (2-3 x 3-5m). Makrokonīdija (4-6 x 15-30m), to var būt daudz, maz vai vispār var nebūt. Ja ir, tad tās ir garas, šauras, plānām sieniņām, ar šķērssieniņām sadalītas divās līdz astoņās daļās. Graudainajās kultūrās makrokonīdiju ir vairāk nekā pūkainajās.

  25. Trichophyton mentagrophytes • Patogenitāte: skar visas ķermeņa virsmas vietas, arī matus un nagus. Tas ir visbiežākais dermatofīts, kas inficē pēdas sportistiem. • Augšanas raksturojums: vidēja, nobriest 7-10 dienās.

  26. Koloniju morfoloģija • Daudz variāciju, virsma var būt dzeltenbrūna, kā ar pūderi klāta, vai balta, mīksta un pūkaina, var kļūt rozīga vai dzeltenīga Pūderis veido koncentriskas un radiālas rievas. Pigmenta producēšana labāk ir redzama uz gaļas- dekstrozes agāra

  27. Koloniju morfoloģija

  28. Mikroskopiskā morfoloģija • Hīfas ir septētas, ar laterālām asaru formas mikrokonīdijām (2-3 x 3-5m). Makrokonīdija (4-8 x 20-50m), dažkārt, tām ir cigāru forma, plānas sieniņas, piestiprināšanās vieta pie hīfas ir sašaurināta, ar šķērssieniņām sadalītas sešās daļās un vairāk. Mikrokonīdijas kultūrās no pūderveida kolonijām ir ļoti apaļas, to ir ļoti daudz, tās sakopotas zarotās konīdijforās. Pūkainajās kolonijās mikrokonīdiju ir mazāk, tām ir “asaru” forma. Bieži ir redzamas ritulī saritinātas hīfas.

  29. Mikroskopiskā morfoloģija(Tr. mentagrophytes)

  30. Trichophyton tonsurans • Patogenitāte: Tas ir visbiežākais cirpējēdes izraisītājs ASV, skar arī ādu un nagus. • Augšanas raksturojums: vidēji lēna - nobriest 12 dienās.

  31. Koloniju morfoloģija • Daudz variāciju, virsma var būt balta, pelēcīga, dzeltena, rozīga vai brūngana. Virsma parasti zamšveida ar daudzām koncentriskām un radiālām rievām. Reversā puse parasti ir sarkanbrūna, pigments var difundēt agārā, dažkārt reversā puse ir dzeltenīga vai bezkrāsaina.

  32. Mikroskopiskā morfoloģija • Hīfas ir septētas, ar daudzām variablas formas mikrokonīdijām visapkārt hīfai, vai uz īsām konīdijforām, kas perpendikulāras mātes hīfai. Mikrokonīdijām ir piliena vai vālītes forma, dažkārt tās var būt balonveida. Terminālas vai interkalāras hlamidosporas ir raksturīgas vecām kultūrām. Makrokonīdijas ir retas, neregulāras formas, nedaudz biezām sienām, hīfām var būt spirālveida savijumi un artrokonīdijas. Šai sugai raksturīga daļēja prasība pēc tiamīna.

  33. Epidermophyton floccosum • Patogenitāte: Inficē arī ādu un nagus. Nav novērots matos. • Augšanas raksturojums: vidēja - nobriest 10 dienās.

  34. Koloniju morfoloģija • virsma ir dzeltenbrūna, olīvzaļa vai haki krāsā, sākumā tās ir grubuļainas, vēlāk vidus ieliecas uz iekšu un augot radiāli tās kļūst samtainas. Pēc dažām nedēļām pūkains, balts sterils micēlijs pārklāj koloniju . Reversā puse ir oranžīga vai brūngana, dažreiz ar plānu dzeltenīgu maliņu.

  35. Mikroskopiskā morfoloģija • Hīfas ir septētas, nav mikrokonīdiju visapkārt hīfai, vai uz īsām konīdijforām, kas perpendikulāras mātes hīfai. Mikrokonīdijām ir piliena vai vālītes forma, dažkārt tās var būt balonveida. Terminālas vai interkalāras hlamidosporas ir raksturīgas vecām kultūrām. Makrokonīdijas (7-12 x 20-40m), dažkārt, bet ne vienmēr tām ir cigāru forma, ir retas, neregulāras formas, nedaudz biezām sienām, hīfām var būt spirālveida savijumi un artrokonīdijas. Šai sugai raksturīga daļēja prasība pēc tiamīna.

  36. Scopulariopsis brevicularis • Patogenitāte: Parasti uzskatāms par kontamitantu, bet ir zināms, ka inficē nagus, parasti īkšķu nagus. Reti iesaistās infekcijas procesos mīkstajos audos, kaulos un plaušās imūnsupresētiem pacientiem. Augšanas raksturojums: ātrs- nobriest 5 dienās.

  37. Scopulariopsis brevicularis • Scopulariopsisbrevicularis ir pierādīts kā onikomikozes izraisītājs, kurš bojā pārsvarā kājas lielā pirksta nagu • Pierādīta ir šīs sēnītes saistība ar naga traumatizāciju:

  38. Koloniju morfoloģija • sākumā tās ir grubuļainas, vēlāk kļūst pulverveida, gaiši brūnas, perifērijā tumšākas. Retos gadījumos kolonijas var būt ļoti tumšas. Reversā puse ir brūngana.

  39. Koloniju morfoloģija( Scopulariopsis brevicularis)

  40. Mikroskopiskā morfoloģija • Hīfas ir septētas, Scopulariopsis dažkārt atgādina Penicilium, bet tam ir īsākas un vienkāršākas konīdijforas, bet konīdijas veidojošās šūnas ir annelīdas un var būt vairāk cilindriskas. Pašas konīdijas ir lielākas, biezām sienām, apaļas vai citronveidīgas. Jaunās konīdijas ir raupjas un dzeloņainas.

  41. Mikroskopiskā morfoloģija (Scopulariopsis brevicularis)

  42. Chaetomium spp. Patogenitāte: Parasti uzskatāms par kontaminantu, bet ir dažas monogrāfijas par to, ka var inficēt nagus. Dažkārt iesaistās sistēmiskajās feohipomikozēs. • Augšanas raksturojums: ātrs- nobriest 5 dienās.

  43. Koloniju morfoloģija • Virsma ir vates veidīga, izpletusies, parasti balta, vēlāk kļūst brūni pelēka. Reversā puse parasti oranžbrūna, bet var būt brūna vai melna.

  44. Mikroskopiskā morfoloģija • Hīfas ir septētas, ar lieliem (100-150 x 110-225m) blašķes formas peritēcijiem, kas ir brūni vai olīvzaļi, peritēciji ir trausli, tie ir klāti ar viļņotiem vai taisniem pavedieniem.

  45. Mikroskopiskā morfoloģija(Chetomium spp.)

  46. Penicilium spp. Patogenitāte: Parasti tiek uzskatīti ar kontaminantiem, bet var tikt atrasti pie dažādām saslimšanām, kurās to etioloģiskā nozīme ir neskaidra. Ir zināms kā keratīta ( radzenes iekaisuma) izraisītājs, var izsaukt ārējās auss, respiratorā un urīntrakta infekcijas, kā arī endokardītus pēc sirds vārstuļu protezēšanas. Diseminēta saslimšana ir aprakstīta pacientiem ar akūtu leikēmiju. Dažu sugu pārstāvji producē toksīnus.

  47. *Augšanas raksturojums: ātra- nobriest 5 dienās. • *Koloniju morfoloģija:, virsma sākumā ir balta, “klāta ar miltiem”, vēlāk kļūst zilganzaļa ar baltu robežu. Reversā puse parasti ir balta, bet var būt sarkana vai brūna, pigments var difundēt agārā.

  48. Mikroskopiskā morfoloģija • Hīfas ir septētas, ar daudzām zarotām un nezarotām konīdijforām, sekundāros zarus sauc par metulām.Uz metulām atrodas fialīdas, no kurām veidojas nezarotas gludu vai raupju konīdiiju ķēdes. Visas šīs struktūras veido raksturīgās penicilium “slotiņas”.

  49. Aspergillus spp. • *Patogenitāte: Šīs ģints locekļu izsauktās slimības sauc par aspergilozēm. Saslimšana var būt invazīvas infekcijas toksikozes vai alerģijas formā. Aspergilus sugas kā oportūnisti apdraud pacientus ar samazinātu imunitāti, tādus, kas saņem imūnsupresīvo vai ilgstošu antimikrobo terapiju. Aspergilus sugas ir plaši izplatītas vidē un ļoti bieži kultūrās sastopamas kā kontaminanti.

More Related