1 / 21

Atkritumi cilvēka ķermenī

Atkritumi cilvēka ķermenī. Ko varam darīt, lai sevi pasargātu? 11.04.2011. Daži dati par saslimstību. Pasaulē 2008.gadā 12,7 miljoni tika diagnosticēts audzējs (UK Cancer Research). Latvijā vidēji katru gadu diagnosticē audzēju 9000 iedzīvotāju.

jabari
Download Presentation

Atkritumi cilvēka ķermenī

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Atkritumi cilvēka ķermenī Ko varam darīt, lai sevi pasargātu? 11.04.2011

  2. Daži dati par saslimstību • Pasaulē 2008.gadā 12,7 miljoni tika diagnosticēts audzējs (UK Cancer Research). • Latvijā vidēji katru gadu diagnosticē audzēju 9000 iedzīvotāju. • Vislielākā problēma ir audzēju skaita palielināšanās bērniem vecumā līdz 15 gadiem. • Bērni visbiežāk slimo ar asins un smadzeņu audzējiem. Kopš 20. gadsimta 60. gadiem bērniem Lielbritānijā audzēju skaits ir pieaudzis par 40 %.

  3. Saslimstība Latvijā • Latvijā no 1997. līdz 2007.gadam saslimstība ar audzējiem ir pieaugusi par 18,2 % (Veselības Ministrijas dati). • 2007.gadā ir diagnosticēti 9227 jaunu gadījumu. • Sievietēm saslimstība ar krūts vēzi šajā periodā palielinājusies par 15 %, vīriešiem ar prostatas vēzi par 250%, bet tas saistīts ar diagnostiku.

  4. Kāpēc tas notiek? • Ir uzlabojusies diagnostika? • Ir parādījušies ārējie faktori, kas rada izmaiņas cilvēka organismā, piemēram radiācija? • Ir apkārtējā vidē un uzturā vielas, kurām var būt slimību izraisoša iedarbība?

  5. Kaitīgās vielas, ko satur ikdienā lietojamie līdzekļi

  6. Polibromētie difenilēteri PBDE • Palielinot materiālu ugunsdrošību, ātri uzkrājas cilvēka ķermenī. • Rada attīstības (augšanas) problēmas laboratorijas dzīvniekiem. • Daži no PBDE ir aizliegti ražošanā dēļ to ietekmes uz augļa attīstību un bērnu attīstību. • Svarīgi ir nededzināt vielas, kas satur PBDE.

  7. Ftalāti • Plaši pielietoti – tos pievieno plastmasai, lai tā būtu elastīga, pievieno drēbju skalotājiem, gaisa atsvaidzinātājiem un losjoniem, lai būtu pareiza konsistence. • Laboratorijas dzīvniekiem ftalāti izraisa seksuālās attīstības traucējumus un spermoģenēzi. • Pētījumos ir dati, ka šīs ķīmiskās vielas ļoti ietekmē arī vīriešus, īpaši zēnus viņu agrīnajās attīstības stadijās.

  8. Pesticīdi • Daži , piemēram, DDT, ir aizliegti, bet citi – atrazīns - ir ierobežoti, tomēr pesticīdi vēl joprojām tiek plaši pielietoti. • Vairāki zinātniski pētījumi pierāda pesticīdu nopietno ietekmi. • Tie var veicināt astmas attīstību, neiroloģiskas problēmas, attīstības problēmas cilvēka auglim (bērni Vjetnamā dzima bez acīm pēc pesticīdu masīvas izkaisīšanas kara laikā), imunoloģiskas problēmas, spermoģenēzes problēmas.

  9. PFA – perfluoroktāna savienojumi • Izmanto, lai virsmas būtu izturīgas pret dažādiem šķidrumiem (neveidotos traipi) un pret mehāniskiem bojājumiem. • Savienojumus izmanto arī nepiedegošo pannu virsmām. • PFA ir kancerogēna iedarbība.

  10. PCB /Polihlorinētie bifenili • Nedegošās brīnumvielas, kuras izmanto kā izolācijas materiālus gan temperatūras izolēšanai, gan elektrisko vadu izolēšanai. • Tie diemžēl ir lēni sabrūkoši, uzkrājas dabā, kā arī cilvēka un dzīvnieku šūnās. • PCB ir kancerogēna iedarbība un tie bojā aknas.

  11. Dioksīni • Tik pat toksiski kā PCB, rodas industriālas darbības un dedzināšanas rezultātā. • Tie nokļūst augos un mājlopu audos piesārņotajās teritorijās un nonāk cilvēka ķermenī kopā ar pārtikas produktiem (bijušais Ukrainas prezidents saindējās ar dioksīniem, kas radīja nopietnas ādas izmaiņas). • Dioksīni rada augļa attīstības defektus un ir kancerogēni.

  12. Bisfenoli • Padara plastmasu cietāku un izturīgāku. • Bisfenols A ir mākslīgs estrogēns, kas ar laiku nonāk plastmasa pudelē vai traukā esošajos produktos vai ūdenī. • Kā mākslīgs estrogēns tas ietekmē abu dzimumu augļu attīstību, tas var veicināt krūts un prostatas audzēju.

  13. Metāli • Veca krāsa satur svinu; treknajās zivīs var būt dzīvsudrabs; no vasaras lievenis var saturēt arsēnu un hromu. • Šie metāli var dažādi iedarboties uz cilvēku, bet īpaši bīstami tie ir bērniem. • Ja metāli nokļūst bērna organismā, tie var izraisīt attīstības traucējumus.

  14. Triklozāns • Hlorfenola atvasinājums, kuru lieto zobu pastās, ziepēs un mazgājamajos līdzekļos. • 2002.gadā Zviedrijā veiktajā pētījumā tika atklāts, ka 60 % sievietēm, kuras baroja bērnus ar krūti, pienā bija triklozāns. • Triklozāns nonākot ūdenī saules iedarbības rezultātā pārvēršas dioksīnā. • Tam ir potenciāli kancerogēna iedarbība.

  15. Parabēni ir vielas, kurus izmanto kā konservantus pārtikā un kosmētikas vielās • Cilvēka ķermenis uzsūc parabēnus caur ādu. Pēc 8 stundām pēc kontakta ar ādu 60% metilparabēna, 40% etilparabēna un 20 % propilparabēna šķērso ādas barjeru. ( International Journal of Cosmetic Science. 29(5):361-367, October 2007 Pedersen, S. 1; Marra, F.; Nicoli, S.; Santi, P). • Parabēni var uzkrāties organismā, galvenokārt taukaudos. Tiem ir estrogēna iedarbība (sieviešu hormona iedarbība); parabēni ir konstatēti krūts vēža šūnās.

  16. Vannas istabas piesārņojums PBDE – sintētiskajos matračos un spilvenos, paklājos un mīkstajā grīdas segumā, matu fēnos, telefonos. Ftalāti – vannas aizkari, nagu lakas, šampūns, dezodorants, matu lakas, ziepes, zobu pastas, gaisa atsvaidzinātāji, vinila grīdas, gumijas rotaļlietas vannai. Pesticīdi – antibakteriālās ziepes, dzīvnieku kakla siksnas insektu (blusu, ērču) atbaidīšanai, grieztie ziedi. Metāli – krāsas, kas satur svinu, cinku.

  17. Guļamistabas piesārņojums PBDE – sintētiskajos matračos un spilvenos, paklājos un mīkstajā grīdas segumā, matu fēnos, telefonos. Ftalāti – vannas aizkari, nagu lakas, šampūns, dezodorants, matu lakas, ziepes, zobu pastas, gaisa atsvaidzinātāji, vinila grīdas, gumijas rotaļlietas vannai. Pesticīdi – antibakteriālās ziepes, dzīvnieku kakla siksnas insektu (blusu, ērču) atbaidīšanai, grieztie ziedi. Metāli – krāsas, kas satur svinu, cinku.

  18. Dzīvojamās istabas piesārņojums PBDE – dīvānos un krēslos, paklājos un mīkstajā grīdas segumā, elektroniskā aparatūra (TV, datori). Ftalāti – vinilu saturošas tapetes, žalūzijas, elektrības vadi, pagarinātāji. Pesticīdi – dzīvnieku kakla siksnas insektu (blusu, ērču) atbaidīšanai, grieztie ziedi. Bisfenoli – Plastmasas pudelīte bērnu ēdināšanai. PFA – mēbeļu audumi.

  19. Virtuves/ēdamtelpas piesārņojums PBDE – kafijas automāts, mikroviļņu krāsns, tosteris. ar smagajiem metāliem piesārņotas zivis (piemēram, dzīvsudrabu). PFA – nepiedegošās pannas. PCB – piesārņotas zivis. Bisfenoli – cietie plastmasas trauki. Ftalāti– vinila grīdas. Dioksīni – trekna zivs, trekna gaļa, piena produkti.

  20. Piesārņojums brīvā dabā Metāli – koka galdi un citas mēbeles apstrādātas ar hromu un arsēnu saturošām vielām, lai uzlabotu koksnes cietību, svinu saturošas krāsas, piesārņojums no apkārtējām ražotnēm. Pesticīdi – mauriņš, dārzs, dzīvnieku apkakles pret insektiem. Dioksīni – trekna zivs, trekna gaļa. PCB – piesārņotas zivis, gaļa. Ftalāti – plastmasas mēbeles, plastikas jumtu segumi, teltis, ūdens caurules dārza liešanai. ar smagajiem metāliem piesārņotas zivis (piemēram, dzīvsudrabu).

  21. Ko darīt? • Nededzināt priekšmetus, kuri satur ķīmiskas vielas. • Padomāt vai labāk lietot plastmasu vai keramikas/stikla traukus pārtikas uzglabāšanai • Atcerēties, ka alumīnija traukos nevajag gatavot skābus produktus. • Atcerēties, ka nepiedegošās pannas ar bojātu virsmu var izdalīt perfluoroktānu, kam ir kancerogēna iedarbība. • Pēc iespējas mazāk izmantot ķimikālijas ikdienā.

More Related