M.Pūķis, Dr.oec., LU docents A.Jaunsleinis, LPS priekšsēdis Gulbenē, 2013.gada 3., 4.oktobrī

1. Latvijas – Igaunijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programma 2007-2013Projekts „Atbalsts vietējo pašvaldību attīstībai ar mērķi uzlabot dzīves kvalitāti lauku apvidos”Ekonomiskās teorijas Latvijā M.Pūķis, Dr.oec., LU docents A.Jaunsleinis, LPS priekšsēdis Gulbenē, 2013.gada 3., 4.oktobrī

2. Fiskālā politika • Nodokļu politika • Valsts budžeta politika • Pašvaldību budžetu politika • Fiskālās politikas mērķi: • Nodokļu sistēmas stabilitāte • Makroekonomiskie priekšnoteikumi ekonomikas izaugsmei (stabilizēšanai) • Resursu sadales taisnīgums (efektivitāte)

3. Fiskālās politikas ietekme

4. Monetārā politika • Apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšana • Banku procenta likmju un aizdevuma procentu regulēšana • Mērķis: • Nodrošināt zemu inflāciju • Nodrošināt optimālu nodarbinātību • Nodrošināt ārējo maksājumu līdzsvaru • Nodrošināt valūtas stabilitāti

5. Klasiskās ekonomiskās teorijas skatījums • Pamatlicējs ir Ā.Smits, un tās pamatā ir vairāki pieņēmumi: • Ekonomikā pastāv pilna nodarbinātība • Darba algas, cenas un procentu likmes ir elastīgas • Ražošanas apjoms atbilst potenciālajam

6. Pieņēmums, ka kopējais piedāvājums pilnas nodarbinātības gadījumā nosaka ražošanas apjomu. Savukārt par galveno kopējo pieprasījumu ietekmējošo faktoru klasiķi uzskatīja naudu, pamatojot šo apgalvojumu ar to, ka reālā ražošanas apjoma realizācija ir atkarīga no tā naudas daudzuma, kas ir uzņēmēju un mājsaimniecību rīcībā un no šīs naudas pirktspējas, ko nosaka attiecīgais cenu līmenis.

7. Klasiskā ekonomika • kontrolējot naudas piedāvājumu valstī, var nodrošināt cenu stabilitāti un vēlamo kopējā pieprasījuma apjomu. • nominālā naudas masa nosaka kopējo preču un pakalpojumu pieprasījumu, taču monetārā politika neietekmē reālo ekonomisko aktivitāti, bet tikai cenu līmeni.

8. Keinsa ekonomiskās teorijas pamatprincipi • ekonomikas lejupslīdes un krīzes cēloņi ir nevis ārējie faktori, kā to pieņēma klasiķi, bet gan tas, ka savlaicīgi un sinhroni netiek pieņemti nepieciešamie ekonomiskie lēmumi, it īpaši attiecībā uz uzkrājumiem un investīcijām. • lai izkļūtu no ekonomiskās krīzes, valstij vajag iejaukties ekonomikā, regulējot produkcijas izlaides un nodarbinātības līmeni. • galvenais ekonomikas regulēšanas instruments ir fiskālā politika.

9. Periodos, kad privātais pieprasījums ir zems un, lai to stimulētu, valdībai būtu jāpalielina savi izdevumi, tādējādi palielinātos arī kopējā ekonomiskā aktivitāte un varētu izvest ekonomiku no pagrimuma. • Attiecībā uz monetāro politiku, Keinss pieļāva, ka tā var ietekmēt reālos ekonomiskos rādītājus, jo darba algas ir neelastīgas un pastāv naudas ilūzija (drukājot naudu, var veicināt ekonomikas aktivitāti)

10. Monetārisma pieeja • Čikāgas universitātes profesors, Nobela prēmijas laureāts Miltons Frīdmens. • Monetāristi piedāvāja ietekmēt ekonomiku ar monetārās politikas instrumentiem, regulējot naudas masu

11. Neoklasiskā pieeja • Uzskati bija līdzīgi iepriekšējiem klasisko ekonomistu uzskatiem, lai gan neoklasiķi pieļāva īslaicīgu valsts iejaukšanos ekonomikā kritiskajos brīžos. • Neoklasiskā ekonomiskā teorija balstās uz racionālo paredzējumu hipotēzi, saskaņā ar kuru • ekonomiskajiem aģentiem (mājsaimniecībām, firmām) ir pilnīga informācija gan par pagātni un tagadni, gan nākotni, • veicot savu plānošanu, viņi izmanto savas zināšanas par ekonomikas funkcionēšanas principiem.

12. Reālā biznesa cikla pieeja • Piekritēji attīstīja tālāk neoklasiķu uzskatus un apgalvoja, ka • ekonomikas svārstībām nav sakara ar monetāro politiku, • nauda vispār to neietekmē, jo ekonomikas stāvokli nosaka tikai reālie faktori - jauni izgudrojumi, tehnoloģijas attīstība u.t.t. • izmaiņām valdības politikā nav nekādas reālas ietekmes, piemēram, ja valdība vairāk līdzekļu izlieto aizsardzībai, tad mazāk resursu tiek novirzīts citām vajadzībām, līdz ar to lēmumi par valdības izdevumiem neietekmē bezdarbu, bet tikai maina galaprodukta struktūru

13. Neokeinsisma pieeja • Kopējās rīcības izpratne jābalsta uz firmu, mājsaimniecību un valdības mijiedarbību darbaspēka, preču un kapitāla tirgos. • Neokeinsistuteorija skaidro biznesa ciklu, IKP, nodarbinātības un cenu izmaiņas ilgā laikā. • Atšķirībā no Keinsa atzina, ka cenas nav konstantas un skaidroja algu un cenu neelastīgumu nevis ar neracionālu cilvēku rīcību, bet gan ar nākotnes līgumiem, ko cilvēki slēdz savā labā.

14. Pretēji ekonomiskās domas virzieni • Vieni uzskata, ka tirgus strādā labi pats par sevi, otri tic, ka valdības iejaukšanās ir svarīga, lai uzlabotu ekonomisko procesu vadīšanu; • Sešdesmitajos gados diskusijās par šo jautājumu no vienas puses iesaistījās monetāristi ar M.Fridmenu priekšgalā un no otras puses keinsisti, kā J.Tobins un F.Modiljani,

15. Septiņdesmitajos gados diskusijas turpinājās un parādījās neoklasiķi, kas principā piekrita monetāristiem, taču pieļāva arī īslaicīgu valdības iejaukšanos, lai regulētu nodarbinātības un izlaides līmeni; • Astoņdesmitajos gados attīstot tālāk neoklasiķu idejas radās reālā biznesa cikla teorija un citas teorētiskas koncepcijas, kas pievienoja ekonomikas teorijai tādus jaunākos sasniegumus kā nepilnīgā konkurence, izmaiņas tehnoloģijā un atzina starptautiskās tirdzniecības pieaugošo nozīmi; • Astoņdesmito gadu beigās popularitāti guva arī trešās paaudzes keinsiānisti, kuru domas atšķīrās no Keinsa pamatatziņām izteiktām trīs un četras dekādes iepriekš, izņemot jautājumu par valdības lomu, viņi ticēja, ka valdības politika palīdz ekonomikai darboties labāk

16. Ekonomisko teoriju salīdzinājums

17. Ekonomisko teoriju salīdzinājums

18. Ekonomisko teoriju salīdzinājums

19. Ekonomisko teoriju salīdzinājums

20. Valdību ekonomiskās simpātijas

21. Valda Dombrovska monetārisms • Taupīšanas koncepcija • Ekonomikas nesildīšanas koncepcija • Vainas nepamatota uzvelšana Kalvītim • Eiropas fondu iesaldēšana • Valsts parāda audzēšana

22. Juridiskā pieeja Latvijā • Plurālisma (uzskatu daudzveidības) pārkāpums ir pretrunā ar Satversmes 1.pantu • Monetārisms ir nostiprināts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pantā!! • Viena ekonomiskā teorija tiek varmācīgi uzspiesta iedzīvotājiem – tas ir sava veida totalitārisms

23. ValdaDombrovska un IlmāraRimšēvča monetārisms • Procentu likmes kanālu izmanto ECB • Aizdevumu kanāls atdots Zviedru bankām • Valūtas kursa kanāls atdots ECB • Bagātības kanālu valdība neprata kontrolēt (tāpat kā citās valstīs), izveidojās nekustamā īpašuma «burbulis»

25. Paldies par uzmanību!