Nodarbinātības valsts aģentūras un pašvaldību sadarbība

1. Nodarbinātības valsts aģentūras un pašvaldību sadarbība Baiba Paševica NVA direktore Rīgā, 2008.gada 14. oktobrī

2. Saturs:1. Bezdarba situācija Latvijā2. NVA un pašvaldību sadarbībanodarbinātības problēmu risināšanā3. NVA administrētās ESF programmas

4. Bezdarba līmenis Latvijā pārskata perioda beigās

5. Bezdarbnieku skaits Latvija pa reģioniem pārskata perioda beigās 2008.gada septembra beigās Nodarbinātības valsts aģentūrā bija reģistrēti 57 644 bezdarbnieki. Salīdzinot ar augustu bezdarbnieku skaits palielinājies par 1311 cilvēkiem.

6. Bezdarba līmenis Latvijā • Reģistrētais bezdarba līmenis valstī 2008.gada septembrī paaugstinājies par 0,1 % punktu salīdzinot ar augustu (par 0,3% salīdzinot ar 2008.g. janvāri). • Augstākais reģistrētā bezdarba līmenis: Latgales reģionā – 9,3% (septembrī bezdarba līmenis Ludzas rajons – 14,5%, Rēzeknes rajons – 12,9%, Preiļu rajons – 11,4%). • Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis: Rīgas reģionā – 4,0% (septembrī bezdarba līmenis Tukuma rajonā – 3,2%, Rīgas rajonā – 4,0%, Jūrmalas rajonā – 4,2%) • 2008.gada septembrī bezdarba līmenis palielinājies 19, samazinājies 7, bet palicis nemainīgs 7 rajonos un pilsētās. • Lielākais reģistrētā bezdarba līmeņa pieaugums: • Rēzeknes pilsētā 0,4% (septembrī bezdarba līmenis - 9,0%) • Bauskas rajonā par 0,4% (septembrī bezdarba līmenis 5,4%), • Lielākais reģistrētā bezdarba līmeņa samazinājums: • Talsu rajonā, Ludzas rajonā par 0,4%. (septembrī bezdarba līmenis Talsu rajonā – 4,8%, Ludzas rajonā – 14,5%)

7. Ekonomiskās situācijas izmaiņas – jauni izaicinājumi • Bezdarba līmeņa palielināšanās: • kopš 2008.g. maija bezdarba līmenis palielinās; • Kopš maija bezdarbnieku skaits vidēji mēnesī pieaudzis par 1350 bezdarbniekiem. • LM prognoze – 2009. gadā bezdarba līmenis sasniegs 8% • Mainās bezdarbnieku struktūra – palielinās bezdarbnieku ar augstāko izglītību īpatsvars (11,8% š.g.31.janvārī līdz 12,6% š.g. augustā)

8. Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētās brīvās darbvietas (pārskata perioda beigās)

9. Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētās brīvās darbvietas • Kopš 2007.gada augusta būtiski samazinājies NVA reģistrēto brīvo darbvietu skaits – no 24613 (08.2007.) līdz 8304 (09.2008.) • Mazākais reģistrēto brīvo darbvietu skaits – 8304 septembrī, salīdzinājumā ar augustu skaits ir samazinājies par 2697 brīvajām darbvietām. • Darba devēji septembrī NVA reģistrējuši 4740 brīvās darbvietas, kas ir par 27 mazāk nekā augustā. • Lielākais reģistrēto brīvo darbvietu pieaugums septembrī (salīdzinājumā ar augustu): • Rēzeknes filiālē par 140 (septembrī Rēzeknes filiālē reģistrētas 277 brīvās darbvietas), • Jūrmalas par 90 (septembrī Jūrmalas filiālē reģistrētas 147 brīvās darbvietas), • Krāslavas par 80(septembrī Krāslavas filiālē reģistrētas 130 brīvās darbvietas). • Lielākais samazinājums: • Rīgas reģionālajā filiālē par 447(septembrī Rīgas reģionālajā filiālē reģistrētas 2175 brīvās darbvietas), • Talsu par 51 (septembrī Talsu filiālē reģistrētas 117 brīvās darbvietas), • Liepāja par 47 reģistrētajām brīvajām darba vietām (septembrī Liepājas filiālē reģistrētas 151 brīvās darbvietas).

10. Pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai Pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai 2008.gadā iesaistīti 93 bezdarbnieki: Rīgas reģionālā filiāle: 27 Balvu filiāle – 13 Daugavpils filiāle – 20 Krāslavas filiāle – 7 Ludzas filiāle – 6 Preiļu filiāle – 3 Rēzeknes filiāle – 17

11. NVA un pašvaldību sadarbība nodarbinātības problēmu risināšanā (1) • Informācijas apmaiņa – katru mēnesi pašvaldības (domes un padomes) saņem informāciju par bezdarba rādītājiem, NVA filiālē reģistrētajām vakancēm. • Ikgadējie Nodarbinātības veicināšanas pasākumu plāni (2008.gadam izstrādāts 541 nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu: 508 pilsētām, pagastiem un novadiem, 7 republikas nozīmes pilsētām un 26 rajoniem. 2007.gadā – 512 pagastiem un novadiem, 7 republikas nozīmes pilsētām un 26 rajoniem • Filiāļu konsultatīvās padomes; • Pašvaldību iesaiste NVA organizētajos pasākumos – Algotie pagaidu darbi, pasākumi noteiktām personu grupām, Nodarbinātības pasākums vasaras brīvlaikā; • Pašvaldības atbalsta ar transportu, telpu izīrēšanu informatīvo pasākumu organizēšanai, palīdz risināt dažādus saimnieciskos jautājumus. • Sadarbība pašvaldību īstenoto ESF līdzfinansēto projektu īstenošanā, kuru mērķis – nodarbinātības veicināšana un pašnodarbinātības uzsākšana; • NVA filiāļu darbinieki piedalās pašvaldību rīkotajos informatīvajos pasākumos, sniedz pieprasīto informāciju, kas nepieciešama pašvaldībām izstrādājot un realizējot projektus nodarbinātības, darba tirgus izpētes jomā. • NVA līdzdarbojas pilsētas domes un rajona padomes sēdēs, kā arī informatīvajās sanāksmēs;

12. NVA un pašvaldību institūciju sadarbība NVA darbinieku dalība lekcijās un darba grupās (piemēri): • „Sociālās iekļaušanās pasākumu komplekss Rugāju pagasta darbspējīgiem bezdarbniekiem”. • „Motivācija, zināšanas, aktivitāte - ceļš uz labklājību” (Balvu pilsētas Pašvaldības aģentūra “Sociālais Serviss”) • "Pirmspensijas vecuma cilvēku integrācija darba tirgū" (Balvu pilsētas Tālākizglītības centrs) • "Iesaisties mūžizglītībā - padari sevi vērtīgāku". (Balvu pilsētas Tālākizglītības centrs konference) • U.c. Sadarbība pētījumu veikšanā (piemēram, pētījums „Par Balvu pilsētas sociāli atstumto grupu iespējām darba tirgū”; sadarbībā ar Cēsu rajona padomes izglītības pārvaldi veikts pētījums „Karjeras izvēle 9. un 12. klašu skolniekiem Cēsu rajonā”); Sadarbība investoru piesaistē – jaunajam investoram apmeklējot Liepāju, lai iepazītos ar vietējiem apstākļiem, tas apmeklē arī NVA filiāli, lai izrunātu jautājumus un iespējamos risinājumus darba spēka piesaistē. Sadarbība ar Sociālo dienestu darbiniekiem – regulāras tikšanās, kurās tiek pārrunāts kā sekmēt klientu motivāciju uz likumisko nodarbinātību, kā arī lai veicinātu klientu līdzdarbības pienākumu kontroli.

13. NVA un pašvaldību sadarbība projektu īstenošanā: Sadarbība projektu (t.sk. ESF) īstenošanā (piemēri): • ,, Darba tirgus izpēte Preiļu novada attīstībai“ (2007.-2008.g.), kā rezultātā izstrādāts rīcības plāns, novada attīstības programma līdz 2015. gadam. • ,, Izglītības un attīstības centra izveide jauniešiem ar speciālām vajadzībām Preiļu novada Sociālajā dienestā". • 2008. gadā turpinās ,,Apmācību programmu nodrošināšana komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai sociālās atstumtības pakļautajām personu grupām Riebiņu novadā" realizācija. • ,,Sociālā tīkla izveidošana un motivācijas pasākumi sociālās atstumtības grupām Aglonas pagastā" (2006.- 2008. g.) • "Darba prakšu vietu nodrošināšana jauniešiem bezdarbniekiem projektu sagatavošanas un finanšu vadības nozarē Krāslavas rajona padomē“. • Liepājas pašvaldības aģentūra “ Nodarbinātības projekti“ – sadarbība ar NVA aktivitāšu un projektu īstenošanā, • U.c.

14. NVA un pašvaldību sadarbība karjeras konsultāciju jomā • Vispārizglītojošās skolās visā Latvijā izvietoti NVA informatīvie stendi (kopā 992 skolās) ar regulāri aktualizētu informāciju; • Karjeras konsultanti NVA filiālēs: • piedalās un organizē pasākumus, sniedz atbalstu dažādu projektu īstenošanā karjeras konsultēšanas un karjeras izvēles jautājumu risināšanā, • informē par NVA karjeras pakalpojumu kabinetu sniegtajiem pakalpojumiem un iespējamajām sadarbības formām. • Pasākumi un aktivitātes, kuros piedalījušies NVA  filiāļu karjeras konsultanti un psihologi 2008.gadā: • Rajona/pilsētas pašvaldību un izglītības pārvalžu sēdes, pasākumi, informatīvas tikšanās; • Izglītības iestāžu pedagogu un psihologu sanāksmes un vecāku sapulces; • Tikšanās un sadarbība ar darba devējiem; • Informatīvas tikšanās un sadarbība probācijas dienestos, cietumos un jauniešu kolonijās; • Informatīvas tikšanās ar pašvaldību sociālo dienestu darbiniekiem; • Informatīvas tikšanās jauniešu pasākumos, invalīdu dienas centros, bērnu namos, pieaugušo izglītības centros, lauku sieviešu atbalsta centros u.c.

15. Sadarbība ar pašvaldībām karjeras konsultāciju jomā – Jelgavas pieredze • Rajona pašvaldība sniedz atbalstu lauku skolēniem un nodrošinot ar transportu skolēnu grupas vai karjeras konsultantus, lai skolēni varētu nokļūt pie karjeras konsultanta vai otrādi un saņemtu konsultāciju profesijas un izglītības izvēles jautājumos. (Piemēram, Jelgavas rajona skolas un Jelgavas filiāles karjeras konsultanti). • NVA karjeras konsultantiem piedalās pagastos organizētajā Jelgavas rajona pašvaldības projektā „Pieprasītākās profesijas” – pašvaldība organizē skolēnu ekskursijas uz darba vietām atbilstoši skolēnu interesēm un profesionālajai piemērotībai, kuru nosaka karjeras konsultācijās. • Jelgavas pilsētas pašvaldība sadarbībā ar NVA karjeras konsultantiem no š.g. 18. – 27. februārim noorganizēja pasākumu jauniešiem „Karjeras dienas”, nodrošinot pasākumam atbilstošas telpas pieaugušo izglītības centrā un mēdiju iesaistīšanos.

16. Sadarbība ar pašvaldībām pasākumā “Pasākums noteiktām personu grupām” (PNPG) Pašvaldību finansiālais ieguvums iesaistoties Pasākumā noteiktām personu grupām: • Līdz 1000 Ls bezdarbnieka - invalīda darba vietas pielāgošanai; • 50% no minimālās algas bezdarbnieku – invalīdu darba algai; • 50% no minimālās pavadoņu pakalpojumiem bezdarbniekiem – invalīdiem; • Aģentūra sedz arī ergoterapeitu un surdotulku pakalpojumu izmaksas bezdarbniekiem – invalīdiem; • 2008.gadā pašvaldībās pasākumā “Pasākums noteiktām personu grupām” iesaistīto bezdarbnieku skaits – 279 • Aktīvākās pašvaldības: • Ilūkstes novada dome; • Jaunsvirlaukas pagasta padome; • Viesītes pilsētas ar lauku teritoriju dome; • Feimaņu pagasta padome; • Līvānu novada dome.

17. Sadarbība ar pašvaldībām pasākumā “Algotie pagaidu darbi” (APD) NVA nodrošina bezdarbniekiem darba samaksu valstī noteiktās minimālās darba algas apmērā un izdevumu segšanu par normatīvajos aktos obligātajām veselības pārbaudēm paredzēto veselības pārbaudi. Darba devējs no saviem finanšu līdzekļiem nodrošina valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī veic piemaksu pie minimālās mēnešalgas atbilstoši iesniegumā norādītajai summai. 2008.gadā pašvaldībās algotajos pagaidu darbos iesaistījušas 5385 bezdarbniekus. Aktīvākās pašvaldības: • Baltinavas pagasta padome; • Jēkabpils pilsētas dome; • Silmalas pagasta padome; • Pilsētsaimniecība Jelgavas domes pašvaldības aģentūra; • Viļakas pilsētas dome.

18. Sadarbība ar pašvaldībām, to iestādēm un uzņēmumiem aktīvajā nodarbinātības pasākumā „Nodarbinātības pasākums vasaras brīvlaikā” • Pašvaldību iestādes un to uzņēmumi – aktīvākie skolēnu iesaistītāji: • Rīgas Domes Izglītības, jaunatnes un sporta departaments – 508 skolēni; • Daugavpils izglītības pārvalde – 300 skolēni • Pašvaldības aģentūra Liepājas Nodarbinātības projekti – 231 skolēni; • Jēkabpils pilsētas pašvaldība – 160 skolēni; • Daugavpils reģionālā slimnīca – 105 skolēni. • Kopā 92 pašvaldību iestādēs un uzņēmumos 2008. gadā nodarbināti 3577 skolēni.

19. Sadarbība ar pašvaldībām, to iestādēm un uzņēmumiem aktīvajā nodarbinātības pasākumā „Darba izmēģinājumi” • Pašvaldību institūcijas, kuras iesaistītas pasākumu īstenošanā: • Pašvaldību domes un padomes; • Pansionāti un sociālie centri, sociālie dienesti (piemēram, Jūrmalas sociālās aprūpes centrs, Mālpils, Dobeles pilsētas domas sociālo pakalpojumu centrs, Jēkabpils pansionāts u.c.) • Izglītības iestādes – Balvu amatniecības vidusskola, Jaunmuižas pamatskola, Auces pilsētas pieaugušo izglītības un informācijas centrs, Bulduru dārzkopības vidusskola; • Citas iestādes - „Pilsētsaimniecība” (Dagdas pilsētas pašvaldības iestāde), Tukuma muzejs. Kopumā 2008. gadā 53 pašvaldību iestādēs iesaistīti 105 bezdarbnieki.

20. NVA un pašvaldību sadarbības attīstība (1) • Vietējais nodarbinātības plāns – pašvaldību un NVA vienošanās par kopīgu darbu nodarbinātības veicināšanā pašvaldību teritorijā: • Būtiskāko nodarbinātības problēmu apkopojums pašvaldības teritorijā • Pašvaldību nodarbinātības plāna mērķis • Pašvaldību nodarbinātības plāna īstenošanā sasniedzamie rezultāti; • Aktivitātes pašvaldību nodarbinātības plāna mērķa sasniegšanai un paredzēto rezultātu iegūšanai (gan NVA, gan pašvaldībai)

21. NVA un pašvaldību sadarbības attīstība (2) • Valsts budžeta ietvaros 2009.gadā NVA plāno:

22. NVA un pašvaldību sadarbības attīstība (3) • Sadarbība aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanā ESF līdzfinansēto projektu ietvaros: • ESF projekts “Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība Latvijā” 2009.gadā plānots iesaistīt: • Profesionālā apmācībā, pārkvalifikācijā un kvalifikācijas paaugstināšanā – 2312 bezdarbniekus; • Apmācībā pie darba devēja – 477 bezdarbniekus; • Bezdarbnieku un darba meklētāju neformālās izglītības ieguve – 5135 bezdarbniekus; • 2009.gadā ESF projekta “Pasākumi noteiktām personu grupām” ietvaros plānots iesaistīt 109 mērķgrupu bezdarbniekus, tai skaitā bezdarbniekus ar invaliditāti

23. Nodarbinātības valsts aģentūras un pašvaldību sadarbība • 2004. - 2006.gada periodā • Pašvaldības īstenoja 31 Eiropas Sociālā fonda un valsts līdzfinansētu atklāta projektu iesnieguma konkursa projektu: • Darba prakšu vietu nodrošināšana jauniešiem bezdarbniekiem - 17; • Subsidēto darba vietu nodrošināšana sociālās atstumtības riska grupām - 9; • Atbalsts darba tirgus pētījumu veikšanai - 5 • Nacionālās programmas kapacitātes stiprināšanas projekts, ko īstenoja Latvijas Pašvaldību savienība, iesaistot 556 pašvaldības • Pašvaldības iesaistījušās grantu shēmu projektu īstenošanā

24. Labklājības ministrijas ESF programmas 2007.-2013.gada plānošanas periodā tiek īstenotas divos ieviešanas veidos: • Atklāta projektu iesnieguma atlase (APIA), ja starp Eiropas Savienības fonda projektu iesniegumu iesniedzējiem notiek vienlīdzīga sacensība par projekta iesnieguma apstiprināšanu un Eiropas Savienības fonda finansējuma piešķiršanu. • Jūsu iespējas APIA: • Būt par APIA projekta īstenotāju (finansējuma saņēmēju); • Būt par sadarbības partneri APIA projektā, ko īsteno cits finansējuma saņēmējs • Ierobežota projektu iesnieguma atlase (IPIA), ja iepriekš ir zināms ierobežots Eiropas Savienības fonda projektu iesniedzēju loks, kurus uzaicina iesniegt projekta iesniegumu. • Jūsu iespējas IPIA: • Būt par IPIA projektu īstenotāju • Būt par pakalpojumu sniedzēju

25. Vietējo nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu ieviešanas atbalsts (1.3.1.5. ) APIA • Apakšaktivitāte paredzēta iedzīvotājiem pašvaldībās ar augstu bezdarba līmeni. • Apakšaktivitāte atbalsta (līdzfinansējuma veidā) pašvaldību izstrādāto nodarbinātības veicināšanas projektu ieviešanu. • Finansējumu saņem pašvaldības sadarbībā ar darba devējiem un sabiedriskajām organizācijām. • Minimālā attiecināmo izmaksu kpsumma ir 10 000EUR, bet maksimālā – 50 000 EUR, ja finansējuma saņēmējs ir pagasta pašvaldība, 100 000 EUR, ja finansējuma saņēmējs ir novads, rajona pilsēta, republikas pilsēta vai rajona pašvaldība, 200 000 EUR, ja finansējuma saņēmējs ir plānošanas reģions. • Plānotais projektu iesniegumu pieņemšanas uzsākšanas periods – 2009.gada 2.ceturksnis • Kopējais aktivitātei paredzētais finansējums – 20,0 milj. EUR

26. Atbalsts labāko inovatīvo risinājumu meklējumiem un labas prakses piemēru integrēšanai darba tirgus politikās un ieviešanas instrumentārijos (1.3.1.8.) APIA • Apakšaktivitātes mērķa grupa ir darba tirgus pakalpojumu sniedzēji un saņēmēji. • Atbalsts domāts situācijas izpētei, ārvalstu pieredzes izzināšanai, iespējamo risinājumu modelēšanai, pilotprojektu īstenošanai, rezultātu novērtēšanai un informēšanas pasākumu organizēšanai. • Finansējuma saņēmēji ir nodarbinātības un sociālās iekļaušanas politikas veidotāji un īstenotāji sadarbībā ar pašvaldībām, sociālajiem partneriem un sabiedriskām organizācijām. • Minimālā attiecināmo izmaksu kopsumma projektam ir 10 000 EUR, maksimālā - 300 000 EUR. • Plānotais projektu iesniegumu pieņemšanas uzsākšanas periods – 2009.gada 4.ceturksnis • Kopējais aktivitātei paredzētais finansējums – 4,6 milj. EUR

27. Sociālās rehabilitācijas un institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstība reģionos (1.4.1.2.4.) APIA • Atbalsts domāts sociālās rehabilitācijas, aprūpes un motivācijas programmu izstrādei un ieviešanai, sociālo un funkcionālo prasmju pilnveidošanai, speciālistu apmācībai un pieredzes apmaiņai ES valstīs par sociālo pakalpojumu sniegšanu. • Apakšaktivitātes mērķgrupa ir personas ar garīga vai fiziska rakstura traucējumiem, psihiskām saslimšanām, viņu ģimenes locekļi, bezpajumtnieki un citas sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas. • Finansējuma saņēmēji ir sabiedriskās organizācijas, pašvaldības, valsts institūcijas, kuru darbības veids ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana, izglītības iestādes un citas izglītības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas iestādes. • Minimālā attiecināmo izmaksu kopsumma projektam nav ierobežota, maksimālā – 142 287 EUR. • Kopējais aktivitātei paredzētais finansējums – 14,1 milj. EUR

28. Paldies par uzmanību!