IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

1. IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ Liela rādiusa sensoru lietošanas iespējas dzērveņu (Vaccinium macrocarpon Ait.) stādījumu pasargāšanai no salnām Māris Alberts, Pēteris Brūns, Uģis Grīnbergs, Dzidra Kreišmane, Andris Špats, BaibaTikumaEiropas Reģionālās attīstības fonda 2.1.1.1. aktivitātes “Atbalsts zinātnei un pētniecībai” projekts Nr. 2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/116 “Liela rādiusa bezvadu sensoru tīkla izstrāde precīzās lauksaimniecības pielietojumiem Latvijā”

2. Tēmas aktualitāte • plašas kūdras purvu platības, • Latvijā labvēlīgi apstākļi dzērveņu audzēšanai, • salnu veidošanos veicina sausie kūdras lauki, kas dienā  stipri izžūst un naktīs pastiprināti izžāvē nekustīgo gaisa slāni virs dzērveņu laukiem, • pēdējo trīs gadu salnu kaitējums dzērveņu stādījumos • dzērveņu audzēšana ir saistīta ar izmainītā klimata faktoru radītajiem riskiem un zaudējumiem audzētājiem,

3. Salnu iedarbība • Salna - gaisa temperatūra ir 0°C vai zemāka, 1.25 m līdz 2.0 m virs augsnes. • Salnu radītās traumas - augu audos t° pazeminās zem kritiskās vērtības, kas veicina augu bojāeju vai tā darbības traucējumus šūnās. • Bojājumi - atkarīgi no t° (pazemināšanās un atdzišanas līmeņa) pirms ūdens sasalšanas augu audos. • Kritiskā temperatūra atkarīga no augu salizturības.

4. Salnu iedarbība • Salnu kaitējums - ledus veidojas augu audu iekšpusē un aizskar to šūnas. • Nodarītie bojājumi var ietekmēt visu augu vai tikai nelielu daļu no tā audiem, samazinot ražu vai produktu kvalitāti. • Salna nav pazemināta temperatūra, bet gan ledus veidošanās, kas faktiski bojā augu

5. Salnu veidi • Salnas var iedalīt divās kategorijās: advektīvās un radiācijas salnās. • Var notikt advektīvo un radiācijas salnu kombinācija. • Parastā jeb advektīvā salna - vēja ātrums ir virs 5 km/h, saistītas ar liela mēroga aukstā gaisa masu, vējainu laiku un temperatūru, kas bieži vien ir tuva nullei pat dienas laikā. var būt arī mākoņi, bet aukstā gaisa slānis ir 170 – 1700 m augsts , brīdina valstu meteo dienests (LVĢMC) un ES dienesti pieņem reģistrētos meteo datus kā pamatojumu ražas zaudējumu kompensācijai.

6. Salnu veidi • Radiācijas salna - globālās sasilšanas radītās sekas - ir kad skaidras debesis vai ļoti lēns vējš, zems rasas punkts un gaisa temperatūras, kas parasti ir zemākas par 0°C naktī, bet virs 0°C dienas laikā. - Dabā salna vērojama, ja gaisa temperatūra 10 – 70 m slānī ir tuvu 0 °C, vēja ātrums neliels, zem 5 m/s, debesīs nav mākoņu, gaiss ir sauss. Ja gaisā ir maz ūdens tvaiku, kas strauji izsēžas uz augsnes, tad gaiss kļūst sevišķi sauss Rezultātā augi atdziest pat līdz -10 ° C (-4°C, -5°C jau bīstami augiem).

7. Salnu veidi • Radiācijas salna piejūrā agrāk bija visai reti (dažas reizes 100 gados). Tās parastas ir kontinentālā klimatā, parādās ļoti nelielā teritorijas daļā un tāpēc par tām meteo dienesti nespēj savlaicīgi brīdināt. - ASV Ziemeļkarolīnas štata Universitātē jau 20 gadus pēta radiācijas salnu. Štats ir sadalīts 104 salnu brīdinājumu zonās, Latvijā ir 2 reizes mazāka platība, tāpēc šeit varētu būt  50  salnas bīstamības zonas.

8. Salnu radītie zaudējumi “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā” (LVĢMC) darbojas 23 meteo novērošanas stacijas, taču tikai četras stacijas veic mērījumus, kas nepieciešami radiācijas salnu prognozēšanai. 2008.g. 14. maija radiācijas salnas: • Latvijas Republikas Valsts Meteoroloģiskā dienesta datiem - zemākā gaisa temperatūra (2 m virs zemes, vietā kur nav apauguma) -3,5oC līdz -4,5 o C, - zaļo augu līmenī -10,5oC līdz -11,5oC, (izņemot Ventspili, gaisa temperatūra bija 0 oC, zaļo augu  – 8oC) liecina par dzīviem augiem nāvējošu radiācijas salnu, kas nav raksturīga klimata parādība Latvijas piejūrā,

9. Salnu radītie zaudējumi • Pētnieciskajā jaunsaimniecībā „Gundegas” Bīriņos salnas ilgums līdz 9 stundām, radot ražas zaudējumus: - lielogu dzērveņu oguraža zaudēta100% apmērā + krūmu zariņu, stīgu bojājumi negatīva  ietekme uz nākošo gadu ražu, - upeņu raža  zaudēta 75%, -  smiltsērkšķu ogu raža – 50%. • Zaudējumi ir lielāki par 30%, tāpēc klimata apstākļu (radiācijas salna)radītie zaudējumi ir pielīdzināmi dabas katastrofām

10. Salnu prognozēšana • Sagatavošanās un pasargāšana no parastām – advektīvajāmsalnām • Pasaulē vēl nav radītas  drošu brīdinājumu un automātiskas ieslēgšanas  sistēmas. Tas ir saistāms ar radiācijas salnu specifiski lokālo dabu un informācijas pārraides, apstrādes problēmām.

11. Radiācijas salnu konstatēšana • Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrastrīsmeteo staciju: – Liepājas raj. Nīcas pag., - Rūjienā , - Alūksnes raj. Ziemeru pag. datu analīze par 2008.gada maiju: • Izteiktas radiācijas salnas nav novērotas Rūjienas pilsētā, bet advektīvā salna bija 6 naktis; • Liepājas apkaimē radiācijas salnas bijušas  14.,20., 28.,29.,30. maijā; • Alūksnes apkaimē radiācijas salnas - 7., 9., 13., 14., 15., 16., 26. maijā.

12. Radiācijas salnu konstatēšana Bīstamākās radiācijas salnas konstatētas: • 14. maijā Liepājas raj. Nīcas pag. -7,8 o C augu līmenī; • 16. maijā Alūksnes raj., Ziemeru pag. augu līmenī -7,1 o C , gaiss -0,2 o C un • 26.maijā -8,6 o C augu līmenī.

13. Salnu prognozēšana • Informācijas saņemšana par lokālo radiācijas salnu briesmām (informācijas pārraidīšana, reģistrēšana - izmantot automātisko pretsalnu iekārtu vadīšanas sistēmas). • Liela rādiusa bezvadu sensoru tīklu (BST) izmantošana - brīdinājums par salnas iespēju, - iespēju automātiski iedarbināt konkrēto pretsalnu ierīci. • BST ir iespējams uzkrāt informāciju par - augsnes apstākļiem, - mākoņainību, - miglu, - temperatūras svārstībām - auga jutīgumu pret vides faktoriem, tā īpašībām, kas izmaina jutīgumu, u.c.

14. Salnu prognozēšana • Datorizēts salnu matemātiskais modelis - salnu tuvošanās konstatēšanai un aizsardzības mehānisma automatizētas sistēmas aktivizēšanai. • Precīza brīdināšanas sistēma - dažāda veida pretsalnu ierīču izmantošanai, kad salnas bīstamība ir pamatota. • BST mezglu uzdevums ir veikt periodiskus meteoroloģisko parametru, piemēram, apkārtējās vides temperatūras un mitruma, mērījumus un šo informāciju pārsūtīt resursdatoram. • Vadoties pēc saņemtās aktuālās informācijas un programmā īstenotā matemātiskā modeļa, datorizēti vadīt pretsalnu aizsardzības ierīces, piemēram, iedarbinot dūmu vai miglas pūšanas, laistīšanas ierīces.

15. PALDIES PAR UZMANĪBU!