Lauksaimniecības konkurētspēja un ilgtspējība Baltijas valstīs Agricultural competitiveness and sustainability in Balt

1. Lauksaimniecības konkurētspēja un ilgtspējība Baltijas valstīsAgriculturalcompetitiveness and sustainability in Baltic countries Ants-Hannes Viira Pētnieks Kekava, 23.03.2012

2. Prezentācijas plānsOutline of the presentation • Igaunijas (Baltijas) lauksaimneicības attīstības fāzes • Strukturālās izmaiņas • Nodarbinātība lauksaimniecībā • Investīcijas lauksaimniecībā • Izmaiņas lauksaimnieciskajā ražošanā un produktivitātē • Lauksaimniecības preču un pārtikas tirdzniecība • Cenas un izmaksas • Tiešie maksājumi • Secinājumi

3. Attīstības fāzes Igaunijā (un Baltijā?) lauksaimniecība pēdējos 25 gados Source: Viira (2011)

4. Duāla saimniecību struktūra un nevienlīdzīgs saimniecību lieluma sadalījums – konkurētspējas priekšrocība vai trūkums? Source: Eurostat (2011), Statistics Estonia (2011)

5. Piena lokopības saimniecību struktūras atšķirības

6. Strukturālās izmaiņas Igaunijas lauksaimniecībā • Vidējās saimniecību skaita izmaiņas • 2001-2010 • Igaunija -10,9% • Latvija -5,7% 2001-2007 • Somija -2,5% • ES12 -2,5% • 2001-2007 • <2 ESU -16,5% • ≥2 ESU -2,1% • Saimniecību skaita samazināšanās palēlinās, bet tā joprojām straujāka kā ES 12 Source: Statistics Estonia (2012), Central Statistical Bureau of Latvia (2012)

7. Kādēļ saimniecības pārtrauc darbību? • Dažādi iemesli, tomēr Igaunijā galvenie (Viira 2011): • Saimnieka vecums (neviens nevar ietekmēt) • Darba iespējas ārpus lauksaimniecības (jaunākiem cilvēkiem) • Zināšanu trūkums sekmīgai ražošanai šodienas ekonomiskajos apstākļos • Vai tā ir problēma? • Personīgi – Jā, tā var radīt neveiksmes sajūtu • Sociāli – Nē, jo vairums zemnieku kas pārtrauc saimniekošanu pensionējas vai arī strādā ārpus lauksaimniecības (lielāki ienākumi) • Lauksaimniecības konkurētspēja - Nē, jo konkurētspējīgāki zemnieku pārņems ražošanas līdzekļus un tie var kļūt ievērojami konkurētspējīgāki

8. Nodarbinātība lauksaimniecībā 1992-2010

9. Ievērojama nodarbinātības samazināšanās lauksaimniecībā, tomēr algas pieaug Source: Statistics Estonia (2011)

10. Straujā lauksaimniecības darba spēka samazināšanās izraisa sociālās problēmas laukos Source: Eurostat (2011)

11. Investīcijas lauksaimniecībā ievērojami pieaugušas Source: Eurostat (2011)

12. Investīcijas un nodarbinātība Igaunijas lauksaimniecībā SAPARD programma Source: Statistics Estonia (2012)

13. Lauksaimniecība kļūst arvien kapitālietilpīgāka Source: Statistics Estonia (2012)

14. Igaunijas lauksaimnieku saistības pieaug– pieaug cenu svārstību risks Saistības/aktīvi (meža nozare) Saistības/aktīvi (lauksaimniecība Aktīvi/darbinieki (lauksaimniecība) Source: Statistics Estonia (2012)

15. Graudaugu ražošana ir atguvusies Source: Eurostat (2012)

16. Produktivitātes uzlabošanās – graudaugi Source: Eurostat (2011)

17. Piena ražošana nav atguvusies, tomēr Baltijas valstis joprojām ir eksportētājas Source: Eurostat (2011)

18. Produktivitātes uzlabošanās – piens Source: Eurostat (2011)

19. Piena sausne (tauki+proteīni) – ietekme uz piena ķēdes konkurētspēju? Source: Eurostat (2011)

20. Gaļas ražošana nav atguvusies Source: Eurostat (2011)

21. Pārtikas un lauksaimniecības preču tirdzniecība Source: Eurostat (2011)

22. Cenu – izmaksu attiecība Source: Eurostat (2012)

23. Piena ražošanas izmaksas uz kg piena 2009

24. Tiešie maksājumi • Atdalīti • Tiešmaksājumu mērķis ir neskaidri • Nav tieša ietekme uz ražošanas lēmumiem vai produktivitāti • Ietekmē ražošanas lēmumus caur savstarpējo atbilstību • Ietekmē produktu kvalitāti un agrovidi caur savstarpējo atbilstību • Ievērojami ietekmē ražotāja ienākumus, bet nav atkarīgi no ražotāja ienākumu lieluma • Tiešā veidā neietekmē patēriņa cenas • Nestabilizē tirgus • Stabilizē ražotāja ienākumus • Ietekmē zemes cenas

25. VPM un zemes noma Sources: FADN database, ARIB database, own calculations

26. Vai tiešmaksājumi jāsaista ar pārtikas ražošanu? • Mērķis • Lauksaimniecības zeme tiek turēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī • No šī aspekta ir nebūtiski kurš (aktīvs zemnieks) uztur zemi labā lauksaimniecības un vides stāvoklī • Rezultāti • 109,4 tūkst.ha (11,5%) lauksaimniecības zemes netiek lietota lauksaimnieciskajai ražošanai un tiek uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī • Mazie ražotāji nespēj nomāt papildus platības ražošanas paplašināšanai • Daļa tiešie maksājumi aiziet investoriem – zemes īpašniekiem • Ja izmaksas zemes uzturēšanai labā lauksaimniecības un vides stāvoklī ir 30 €/ha, tad kādēļ būtu to nepieciešams kompensēt pārmērīgi? • Maksājot „godīgas“ kompensācijas zemes uzturēšanai labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, stiprināsies lauksaimnieku konkurētspēja zemes tirgū

27. Tiešmaksājumi kā „drošības tīkls“ Source: Statistics Estonia (2011)

28. Baltijas valstis ES27 kontekstā • Ekonomiskie rādītāji • 0,5% no IKP • 1,6% no iedzīvotājiem • 3,1% no LIZ • Lauksaimniecība • 1,1% no lauks. ražošanas vērtības • 1,6% no saražotā piena vērtības • 2,1% no graudaugu ražošanas vērtības • 3,4% no eļļas augu ražošanas vērtības Augsts LIZ rādītājs uz vienu iedzīvotāju (eksporta potenciāls) Relatīvi zema lauksaimnieciskās ražošanas intensitāte Source: Eurostat (2011)

29. Secinājumi (1) • Baltijas lauksaimniecība un pārtikas rūpniecībai ir izaugsmes potenciāls • Kas ir izaugsmes pamatā? • Investīcijas un produktivitātes izaugsme • Kooperācija starp lauksaimniekiem • Kooperācija piegādes ķēdēs (zemnieki, pārstrādātāji, ...) • Tiešmaksājumi, vienlīdzība un godīgums ir svarīgi, tomēr .... • Augstāk minētie trīs izaugsmes faktori ir daudz nozīmīgāki • Svarīgi vērst uzmanību uz lauksaimniecības vides ilgtspējību, bet šis aspekts nedrīkst tik risināts uz lauksaimniecības ekonomiskās un sociālās ilgtspējības rēķina • Vides aizsardzības pasākumiem (zaļošanai) jāstiprina lauksaimniecības dzīvotspēja ilgtermiņā un nevis otrādi • Ekoloģiskā fokusa teritorijas (7%) – ko mēs risinām ar šo pasākumu Baltijas valstīs? Ja nekas nav „sabojāts/salūzis“ tas nav arī jālabo!

30. Secinājumi (2) • Tā kā lauksaimniecība Baltijas valstīs ir augoša nozare, izaugsmes potenciāls ir jāņem vērā aprēķinot vidējos maksājumus par ha. • LAP budžeta plānošanā zemais iedzīvotāju blīvums un augstā IKP izkliede reģionālajā sadalījumā ir jāņem vērā • Mums svarīgi ir abi – mazie un lielie zemnieki, tomēr abām grupām būs nepieciešamas atšķirīgas attīstības stratēģijas: • Lielās saimniecības – mēroga ekonomika, efektivitāte, augsta ražība • Mazās saimniecības – augstvērtīgākas aktivitātes (dārzeņi, augļi, bioloģiskā ražošana) un kooperācija produktu realizācijā • Ir nepieciešamas arī vidējas saimniecības (vienlīdzība zemes nomas sadalījumā) • Pārtika ir stratēģisks jautājums un Baltijas valstīm ir izaugsmes potenciāls šajā sektorā. Nacionālās pārtikas stratēģijas var palīdzēt virzīt potenciālu reālai izaugsmei • Laba izglītība zemniekiem un augsta līmeņa pielietojamā zinātne ir būtiskas ilgtspējīgai lauksaimniecībai igtermiņā

31. Paldies! ants.viira@emu.ee