Sadzīves atkritumu poligonu TEP vērtēšanas kritēriji un process

1. Sadzīves atkritumu poligonu TEP vērtēšanas kritēriji un process

2. Poligonu (poligonu kārtu) būvniecības tehnisko ekonomisko pamatojumu vērtēšanas komisija (turpmāk - Komisija) nodrošina poligonu (poligonu kārtu) būvniecības tehnisko ekonomisko pamatojumu izvērtēšanu atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada 13. jūnija noteikumiem Nr.474 „ Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi””. Komisiju izveido un sastāvu nosaka ar Vides ministra rīkojumu. Komisija poligonu (poligonu kārtu) būvniecības tehnisko ekonomisko pamatojumu vērtēšanas ietvaros: izvērtēt poligonu (poligonu kārtu) būvniecības tehnisko ekonomisko pamatojumu atbilstību Ministru kabineta 2006. gada 13. jūnija noteikumiem Nr.474 „Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi; akceptēt iesniegtos poligonu (poligonu kārtu) būvniecības tehnisko ekonomisko pamatojumus vai pieprasīt noteiktā termiņā veikt labojumus.

3. Ja Komisija kādā no vērtēšanas stadijām pieņem lēmumu projekta pieteicējam veikt labojumus vai iesniegt papildu informāciju (dokumentus), Komisija atliek jautājuma izskatīšanu un rakstveidā informē projekta pieteicēju par nepieciešamo papildu informāciju, nosakot šādas informācijas iesniegšanas termiņus. Komisija atkārtoti izvērtē precizēto projekta dokumentāciju.

4. TEP vērtēšanas kritēriji • Komisijas vērtē TEP atbilstību šādiem kritērijiem: • TEP administratīvās atbilstības kritēriji; • TEP kvalitātes atbilstības kritēriji. • Komisija vērtē TEP administratīvo atbilstību šādiem kritērijiem: • TEP lapas ir numurētas; • TEP ir iesiets. • Izvērtējot TEP atbilstību, komisija vērtē: • informācija par reģionu, kurā paredzēts ierīkot poligonu savākto atkritumu apglabāšanai: • attiecīgās teritorijas apraksts, reģiona iedzīvotāju skaits un blīvums, kā arī uzņēmējdarbības veidi un infrastruktūras raksturojums;

5. atkritumu rašanās avoti, atkritumu daudzums un sastāvs, apgla­bājamo atkritumu veidi, attālums starp paredzamo poligona vietu un būtiskiem atkritumu rašanās avotiem, esošā atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra; • atkritumu apsaimniekošanas institucionālie, tehniskie un ekono­miskie aspekti attiecīgajā teritorijā, arī esošā un plānotā tarifu sistēma; • prognozes par radīto un poligonā apglabājamo atkritumu daudzuma, sastāva un veidu maiņu poligona paredzamās darbības laikā; • atkritumu dalītas vākšanas, apstrādes, pārstrādes un apglabāšanas tehnoloģiskās alternatīvas, to ieviešanas un izmantošanas izmaksas; • esošo izgāztuvju slēgšanas kārtība un rekultivācijas izmaksu novērtējums; • sociāli ekonomiskā situācija attiecīgajā teritorijā, plānotā tarifu sistēma un tās ietekme uz iedzīvotāju maksātspēju;

6. poligona būvniecības ieceres atbilstība reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna nosacījumiem; • sabiedrības informēšana par atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un uzdevumiem, kas jārisina tās ietvaros; • informācija par poligona būvniecības un ar to saistītās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas finansēšanas iespējām, shēmu un prognozējamo darbu izpildes kalendāro grafiku; • informācija par iespējamo poligona būvniecības vietu: • atbilstība attiecīgās administratīvās teritorijas attīstības programmai un teritorijas plānojumam, ja tādi ir izstrādāti; • inženierģeoloģiskās un hidroģeoloģiskās izpētes dati; • zemes īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinošie dokumenti vai vienošanās ar zemes īpašniekiem par poligona būvniecības vietu; • zemes transformācijas nepieciešamība;

7. poligona ģenerālā plāna shēma, ieskaitot pievadceļus un ārējos inženiertīklus; • poligonā paredzamo būvju (arī vides aizsardzības inženierbūvju) apraksts; • poligona apsaimniekošanas, slēgšanas, rekultivācijas, monitoringa un kontroles plāns; • informācija par tiltiem, ceļiem un dzelzceļa tīklu, kā arī par citām komunikācijām, kas tieši ietekmē atkritumu plūsmu uz poligonu;  • informācija par prognozējamām poligona ierīkošanas, apsaimnie­košanas, slēgšanas, rekultivācijas, monitoringa un kontroles izmaksām, kā arī par iespējām nodrošināt finansējumu projekta īstenošanai; • informācija par poligona projekta atbilstību valsts un attiecīgajam reģionālajam atkritumu apsaimniekošanas plānam.

8. Projekta finanšu plāns (LVL) • Kopējās izmaksas • Neattiecināmās izmaksas • Kopējās attiecināmās izmaksas • Projekta pieteicēja budžets/kredīts • Pašvaldības budžets/kredīts • Valsts budžeta finansējums/valsts budžeta dotācija pašvaldībām • ES finansējums (ievērojot principu, ka atbalsts tiek piešķirts tikai sabiedriskajiem pakalpojumiem) (Komisija nevērtē atbalsta likmi pēc būtības) • Cits (Norādīt)

9. Projekta finanšu un ekonomiskie rādītāji (1) Kritēriji • Ieņēmumi - izdevumi • Naudas plūsma, vai ir pozitīva projekta ieviešanas laikā • Maksājumu par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem īpatsvars attiecībā pret mājsaimniecības ienākumiem (nepārsniedz 1%) • Izmantotie modeļi • Projekta pieteicēja kredītsaistību apjoms projekta īstenošanas laikā Finansiālās darbības rādītāji • Finansiālā ienesīguma vērtība (FRR/C<diskonta likme) • Finansiālā neto pašreizējā vērtība FNPV/C<0

10. Projekta finanšu un ekonomiskie rādītāji (2) Ekonomiskās darbības rādītāji • Ekonomiskā neto pašreizējā vērtība (ENPV>0) • Finansiālā ienesīguma vērtība (ERR>sociālā diskonta likme) • Ieguvumu un izmaksu samērs (B/C>=1) • Vai ir veikta jūtīguma analīze, rezultātu kopsavilkums?

11. Projekta ieguvumu rādītāji (1) • Atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu pārklājums (%) (uzlabojums projekta rezultātā (pirms un pēc projekta)) • Projekta ieviešanas rezultātā nodalīto iepakojuma materiālu daudzums (uzlabojums projekta rezultātā (pirms un pēc projekta)) • Projekta ieviešanas rezultātā samazināts bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzums, kas nonāk poligonā (uzlabojums projekta rezultātā (pirms un pēc projekta)) • Saražotās biogāzes daudzums (uzlabojums projekta rezultātā (pirms un pēc projekta))

12. Projekta ieguvumu rādītāji (2) • Saražotās biogāzes patēriņš (uzlabojums projekta rezultātā (pirms un pēc projekta)) • Attīrītā infiltrāta daudzums (uzlabojums projekta rezultātā (pirms un pēc projekta)) • Funkcionālās būves projekta ietvaros (uzlabojums projekta rezultātā (pirms un pēc projekta)) • Citi (uzlabojums projekta rezultātā (pirms un pēc projekta)) • Tarifu politikas atbilstība sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķina metodikai un principam „piesārņotājs maksā”, t.i. tarifā vismaz daļēji ir iekļauts nolietojums, saglabājoties pakalpojumu saņēmēju maksātspējai. Paredzēti līdzekļu uzkrājumi rekultivācijas veikšanai

13. Projekta ieviešansa kritēriji • Institucionālā kapacitāte (projekta vadības nodrošināšana, tai skaitā projekta ieviešanai un sistēmas ekspluatāciju uzturēšanai) • „Piesārņotājs maksā” principa piemērošana (informācija par principa piemērošanu projektā)

14. TEP vērtēšanas process (1)

15. TEP vērtēšanas process (2)

16. Paldies par uzmanību!