Starptautiskais mārketings un cenas

1. Starptautiskais mārketings un cenas

2. Cenu veidošanas jēdziens Cena ir produkta vērtība naudas izteiksmē, patērētāju maksa par produkta lietošanas rezultātā gūto patēriņa labumu. Cenu veidošanas koncepcija ir cenu noteikšanas faktoru, principu, metožu un aprēķinu kopa. • Iekšējie faktori: • mārketinga mērķi; • mārketinga darbības • stratēģijas; • uzņēmuma izmaksas; • mārketinga darbības • organizācija. • Ārējie faktori: • tirgus tipi; • pieprasījuma • elastīgums; • Likumdošana un • valsts politika; • pārējie faktori. Cenu veidošana

3. Cenu noteikšanas principi starptautiskajā tirdzniecībā Eksistē trīs cenu veidošanas pamatprincipi pasaules tirdzniecībā: • Atkarībā no ekspluatāciju izdevumiem un rentabilitātes līmeņa; • Atkarībā no preču izmantošanas rezultātiem ar pircējiem (atkarībā no preces dzīves cikla rādītājiem); • Konkurences materiāli – tie ir ekonomiska, tehniska un tehnoloģiska rakstura informācija pa precēm.

4. Tirgus tipu ietekme uz cenām Kā cenu veidošanas ārējais faktors pastāv dažādi tipi: • tīrās konkurences tirgus- pircējs nevar iegādāties preci par cenu, kas būtu zemāka par tirgus cenu, jo tieši par tādu cenu šo preci var pārdot jebkurš pārdevējs. Pasaules tirgū vērojams tikai atsevišķām precēm- dažāda veida metāliem, vērtspapīriem; • monopolistiskās konkurences tirgus- preces netiek pārdotas un pirktas par vienotām tirgus cenām, bet gan par cenām, kas ir plašā diapazonā; • oligopolistiskās konkurences tirgus- veido neliels skaits pārdevēju, kuri pārdod līdzīgas (metāls) vai atšķirīgas (automašīnas, datori) preces. Konkurentiem šajā tirgū ļoti grūti iekļūt; • tīrā monopola tirgus- ir tikai viens pārdevējs. Tāds var būt tirgus, ko pilnīgi pārņēmusi valsts institūcija (pasts), vai prece, kuras cenu nosaka valsts. Šādos apstākļos cenas var noteikt arī zemākas par sabiedrisko ražošanas izmaksu līmeni.

5. Cenu piemērošana tirgum • Atlaides: • par ātru • apmaksu; • par pirkumu • vairumā; • funkcionālās; • sezonas • pabalsti. • Diferencē- • šana: • pēc pircēja; • pēc preces; • pēc vietas; • pēc laika. • Psiholoģiskais • faktors: • piemērojas • pircēju • psiholoģijai. • Komplekss • vērtējums: • kvalitāte • un serviss; • preču • sortimenta • līnija. • Stimulējošais • faktors: • īslaicīga • bāzes cenu • pazemināšana. • Teritoriālais • faktors: • ražošanas • vieta; • pēc • vienošanās; • zonālas; • bāzes • punkts. • Starptautis- • kās cenas: • pēc • vienošanās; • atkarībā • no valsts • specifikas.

6. Starptautiskās cenas Starptautiskās cenas piemērotas pasaules tirgum un ārvalstu specifiskajiem faktoriem. Veidojot cenu eksporta precēm, uzņēmumi ņem vērā konkrētās sadarbības valsts specifiskos faktorus: • sociāli ekonomiskais stāvoklis; • konkurences situācija; • likumdošana un valsts regulēšana; • tirdzniecības sistēma; • pircēju rīcības īpatnības.

7. Ēnu ekonomika Par ēnu ekonomiku dēvē uzņēmējdarbību, kas noris nelegāli, nepakļaujas valsts kontrolei, par ko netiek informēts Valsts ieņēmumu dienests. No ienākumiem, kas gūti šādā veidā, netiek maksāti nodokļi. Ēnu ekonomikai ir trīs sastāvdaļas: • melnā ekonomika – (vismazākā daļa) kontrabanda, narkotiku tirdzniecība, prostitūcija un citas noziedzīgas aktivitātes, par kurām iestājas kriminālatbildība; • korupcija- produktus nerada, bet pārdala valsts resursus šauras indivīdu grupas interesēs;  • pelēkā ekonomika- tiek radīti produkti un pakalpojumi, bet, lai samazinātu izmaksas, netiek maksāti nodokļi, alga tiek maksāta aploksnēs.

8. Ēnu ekonomika Eiropā A.T.Kearney 2005. gada pētījums rāda, ka Ēnuekonomika veidoja: • Austrijā - 9,3% no IKP; • Lielbritānijā - 10,3% no IKP; • Vācijā - 15,4% no IKP. • Visā ES vidēji ēnu ekonomikas veidoja 16,6% no IKP. • Naudas izteiksmē ēnu ekonomikas apmērs ES sasniedzot 1,8 triljonus eiro (1,27 triljoni latu).

9. Ēnu ekonomika jaunajās valstīs gadu gaitā

10. Paldies par uzmanību! • Gita Ancāne (0104) • Kristīne Belte (0102) 2010