Epifītiskās sūnas Slīteres Zilajos kalnos

1. Epifītiskās sūnas Slīteres Zilajos kalnos Anna Mežaka Vija Znotiņa

2. Darbamērķis • Raksturot epifītisko sūnu floru un ekoloģiju nogāžu un gravu mežos Slīteres Zilajos kalnos

3. Darba uzdevumi • Noteikt epifītisko sūnu sugas • Raksturot galvenos epifītisko sūnu sugu augšanas ierobežojošos faktorus

4. Pētījums veikts Slīteres nacionālajā parkā, Zilo kalnu Z nogāzes posmā starp 2 sāngravām Pētītāteritorija

5. Pētītāteritorija • Pētītā teritorija ir unikāla, sākotnēji kā Baltijas ledus ezera senkrasts tas pamazām kļuvis par vērtīgu biotopu ar retām sugām • Latvijā maz gāršu, ko cilvēks nebūtu pārveidojis

6. Metodika • Koku sugas (vecums, diametrs, augstums, mizas pH) • Sūnu sugas (sastopamība, projektīvais segums, augstums uz stumbra, debespuse)

7. Rezultāti • Pētītajā teritorijā tika konstatēta bagāta epifītisko sūnu flora • 63 sūnu sugas uz 9 sugu kokiem • 7 DMB indikatorsugas • 3 īpaši aizsargājamās sugas, kas ir arī DMB speciālistu sugas

8. Visvairāk sūnu sugas konstatētas uz apsēm, kļavām, ošiem • Vismazāk – uz bērziem, eglēm

9. Visvairāk sūnu sugas auga stumbra lejasdaļā – līdz 0,5 m, D pusē, mazāk – 0,5 – 2 m, Z, A • Sugas ar plašu ekoloģisko valenci – ložņu strupknābe Amblystegium serpens, ciprešu hipns Hypnum cupressiforme, u. c.

10. Pētītajā teritorijā koku vecums, diametrs, augstums, nogāzes augstums nekorelēja ar: • sūnu sugu skaitu; • ar reto un aizsargājamo sugu sastopamību; • ar DMB indikatorsugu sastopamību.

11. Sūnu sugu augšanu uz kokiem visvairāk ietekmē koka suga un koka mizas pH • Kopējais sūnu sugu skaits un sastopamība korelēja ar koka mizas pH

12. “Bāziski koki” - apse, osis, kļava, goba, vītols, pīlādzis (mizas pH 4,77 – 6,77) • “Bāzisku koku” sugas – parastā vāverastīte Leucodon sciuroides, tievā gludlape Homalia trichomanoides u. c.

13. Vairums no DMB sūnu sugām un īpaši aizsargājamajām sūnu sugām konstatētas uz “bāziskajiem kokiem”–apsēm, ošiem, kļavām, gobām, pīlādžiem, vītola

14. “Skābi koki” - egle, bērzs, melnalksnis (mizas pH 3,06 – 4,8) • “Skābu koku” sugas – kalnu divzobe Dicranum montanum, lielā divzobe Dicranum majus • Mazāka sugu daudzveidība uz šiem kokiem

15. Secinājumi • Pētītajā teritorijā tika konstatēta bagāta epifītisko sūnu flora • Sūnu sugu sastopamību uz kokiem visvairāk ietekmēja koka suga un koka mizas pH • Sūnu sugu sastopamība uz kokiem nekorelēja ar koka vecumu un diametru • Uz “bāziskajiem kokiem” – apsēm, kļavām, ošiem, gobām, vītoliem, pīlādžiem - vislielākais sūnu sugu skaits