VZD ģenerāldirektora vietniece kadastra jautājumos Maija Bērziņa 2012.gada 3.augustā

1. Par VZD sadarbību ar pašvaldībām VZD ģenerāldirektora vietniece kadastra jautājumos Maija Bērziņa 2012.gada 3.augustā

2. Noslēgto sadarbības līgumu skaits uz 01.08.2012 Uz doto brīdi sadarbības līgumus nav noslēgušas sekojošas pašvaldības: • Balvu novads • Brocēnu novads • Ciblas novads • Daugavpils novads • Jēkabpils • Jūrmala • Kocēnu novads • Lielvārdes novads • Līvānu novads • Nīcas novads • Ogres novads • Pārgaujas novads • Priekules novads • Rēzekne • Rēzeknes novads • Ropažu novads • Rundāles novads • Saldus novads

3. Datu kopas izmantošanas mērķi • Ģeotelpisko datu kopu var: • izmantot savām vajadzībām, • iekļaut datu izmantotāja sniegtajos pakalpojumos, • nodot izmantošanai trešajaipersonai. • (Trešā persona šo noteikumu izpratnē ir jebkura persona, kas nav datu turētājs vai datu izmantotājs)

4. Datu izmantotāju veidi • Datu izmantotāji iedalās: • gala lietotājs, • pakalpojumu sniedzējs, • datu izplatītājs. • Atkarībā no datu izmantošanas mērķa un izmantotāja veida, atļaujā tiek iekļauti konkrēti nosacījumi.

5. Gala lietotājs • Drīkst ģeotelpisko datu kopu: • izmantot tikai un vienīgi savām vajadzībām. • (Izmantošana savām vajadzībām ir publiskas personas iekšējo darba procesu nodrošināšana normatīvajos aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildei) • Nedrīkst ģeotelpisko datu kopu: • iekļaut datu izmantotāja sniegtajos pakalpojumos, • nodot izmantošanai trešajai personai.

6. Piemēri, ko drīkst gala lietotājs: • Pārlūkot kadastra karti, lai pieņemtu pašvaldībai deleģētus lēmumus; • Veikt kadastra kartes izdrukas, lai izmantotu kā sapulces darba materiālus; • Izmantot kadastra datu (uz noteiktu datumu) teritorijas plānojuma izstrādei (tai skaitā, nodot datus firmai, kas izstrādā teritorijas plānojumu, par to informējot VZD); • Publicēt teritorijas plānojumu kopā ar kadastra kartes datiem, obligāti norādot kadastra kartes datumu; • Nodot datus programmatūras izstrādātājam, uzturētājam, piemēram, SIA ZZ Dats (par to informējot VZD).

7. Pakalpojumu sniedzējs • Drīkst ģeotelpisko datu kopu: • izmantot savām vajadzībām, • iekļaut datu izmantotāja sniegtajos pakalpojumos. • Nedrīkst ģeotelpisko datu kopu: • nodot izmantošanai trešajai personai. • Piemēri, ko drīkst pakalpojumu sniedzējs: • Pievienot dokumentam grafisko pielikumu ar kadastra kartes datiem; • Gatavot izdrukas, kuras izsniedz nekomerciālos nolūkos.

8. Datu izplatītājs • Drīkst ģeotelpisko datu kopu: • izmantot savām vajadzībām, • iekļaut datu izmantotāja sniegtajos pakalpojumos, • nodot izmantošanai trešajai personai. • Piemēri, ko drīkst datu izplatītājs: • Publicēt VZD datus savā mājas lapā interaktīvā veidā ar iespēju iegūt datus; • Nodod datus trešajām personām (ierakstītus datu nesējos, atļaujot publicēt citās mājas lapās). • Datu izplatītājam jāslēdz sublicence ar trešo personu.

9. Kopsavilkums

10. Palīgēku datu kārtošana Autors: Gatis Šļūka

11. Nosaka: Ministru kabineta noteikumi Nr.1620 Rīgā 2009.gada 22.decembrī (prot. Nr.89 175.§) Noteikumi par būvju klasifikāciju Izdoti saskaņā ar Valsts statistikas likuma 7.1 pantu Pielikums Kas ir palīgēkas?

17. Palīgēku statistika Valsts zemes dienesta uzturētajā Kadastra informācijas sistēmā : • reģistrētas 829 025 palīgēkas - to kadastrālo vērtību kopsumma sastāda ~ 253milj. Ls; • 424 677 palīgēkas ir lielākas par 25 m2 - to kadastrālo vērtību kopsumma sastāda ~ 210milj. Ls.

18. Kas var ierosināt būves dzēšanu? Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24.pantā noteiktās personas: • nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, tiesiskais valdītājs; • persona, kurai šādas tiesības vai pienākumu noteikusi tiesa; • zemes īpašnieks - attiecībā uz būvēm ar nenoskaidrotu piederību (būve, par kuru VZD rīcībā nav tiesisku iegūšanu vai likumīgu būvniecību apliecinoši dokumenti); • vietējā pašvaldība, ja tā nav kadastra subjekts, nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām; • cita persona, kurai likumā noteiktas šādas tiesības.

19. Dokumenti, kas jāiesniedz: • Ierosinātāja iesniegums par būves dzēšanu; • Dokuments, kas pamato ieraksta par būvi dzēšanu: 2.1.) pašvaldības būvvaldes izdots dokuments, kas apliecina būves neesību apvidū; vai 2.2.) būves kadastrālās uzmērīšanas rezultātā sagatavota informācija par ēkas neesību– sagatavo, veicot citas būves kadastrālo uzmērīšanu; vai 2.3.) pašvaldības būvvaldes izdots dokuments, kurā apliecināts, ka Kadastra informācijas sistēmā reģistrētais kadastra objekts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvju klasifikāciju nav uzskatāms par būvi.

20. Palīgēkudzēšana Palīgēkas no Kadastra informācijas sistēmās bez maksasvar dzēstlīdz 2012.gada 30.novembrim. Līdz 2012.gada 25.jūlijamKadastra informācijas sistēmā dzēstas 1681 palīgēkas.

21. Ēku datu reģistrācija no iesniegtajām deklarācijām

22. Ko darīt, ja ēka ir dabā, bet nav Kadastra informācijas sistēmā? • Vietējā pašvaldība, ja tā nav kadastra subjekts, var iesniegt ēkas datu deklarāciju, lai Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu uzbūvētu būvi, ja saskaņā ar Kadastra likuma 13.panta otro daļu noteiktajā termiņā nav ierosināta ēkas reģistrācija. 13.pants (2) Kadastra subjektam ir pienākums sešu mēnešu laikā pēc būvatļaujas derīguma termiņa izbeigšanās [izņemot gadījumus, kad būvniecība nav uzsākta, par būvniecību uzsākta tiesvedība vai kad būvniecība ir pārtraukta (apturēta)] ierosināt kadastra objekta reģistrāciju vai kadastra datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā, ja uzbūvēta vai nojaukta būve, veikta būves, būves daļas vai telpu grupas renovācija vai rekonstrukcija. Par šo pienākumu nepildīšanu noteiktā termiņā nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, - tiesiskais valdītājs vai kadastra subjekts ir atbildīgs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 2. Var uzlikt administratīvo sodusaskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu: 152.6 pants. Būvju un telpu grupu nereģistrēšana Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmāPar normatīvajos aktos noteikto dokumentu neiesniegšanu būves vai telpu grupas reģistrēšanai vai kadastra datu aktualizēšanai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz tūkstoš latiem.

23. Kadastra likuma 24.panta trešajā daļā paredzētas tiesības pašvaldībai, ja tā nav kadastra subjekts, ierosināt nekustamā īpašuma nodokļa objekta noteikšanu. Ēku datu deklarācijas iesniegšanas kārtība, forma un aizpildīšanas kārtība paredzēta Ministru kabineta 2012.gada 10.aprīļa noteikumos Nr.263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi”.

24. Samaksas kārtība Noteikta Kadastra likuma 99.2 pantā: (1) Ja pašvaldība šā likuma 24.panta trešajā daļā paredzētajā gadījumā ir ierosinājusi nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšanu, tā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā maksā par nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšanu. (2) Šādā gadījumā pašvaldība pieņem lēmumu par to, ka nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, - tiesiskais valdītājs, vai, ja tāda nav, - lietotājs triju mēnešu laikā atmaksā pašvaldībai nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšanas izmaksas. Lēmuma izpilde notiek Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Dienests līdz 2012.gada 30.novembrim bez maksasveiks būvju reģistrēšanu Kadastra informācijas sistēmā pamatojoties uz iesniegto Ēku datu deklarāciju.

26. Norāda tās zemes vienības, uz kuras atrodas ēka. Ja ēka atrodas uz vairākām zemes vienībām, norāda visu zemes vienību kadastra apzīmējumus un kā pirmo tās zemes vienības kadastra apzīmējumu, uz kuras atrodas ēkas apbūves laukuma lielākā daļa.

27. Aizpilda, ja ēka ir pirmsreģistrēta Kadastra informācijas sistēmā. Ja ēka Kadastra informācijas sistēmā nav pirmsreģistrēta, tad 2.punktu neaizpilda.

28. Norāda Valsts adrešu reģistrā reģistrēto ēkas vai zemes vienības, uz kuras atrodas ēka, adresi. Ja adrese nav reģistrēta Valsts adrešu reģistrā un ēka ir adresācijas objekts, tad deklarācijai pievieno vietējās pašvaldības lēmumu par adreses piešķiršanu. Norāda datumu, kurā ēka apsekota apvidū.

29. Norāda ēkas tipu (astoņu decimālzīmju kodu) atbilstoši Būvju klasifikācijai: 1.Ja ir būvprojekts, tad atbilstoši tam; 2.Ja būvprojekta nav, tad nosaka ēkas galveno lietošanas veidu atbilstoši faktiskajai izmantošanai. 3.No Būvju klasifikācijas izvēlas vienu no attiecīgajam galvenajam lietošanas veidam atbilstošajiem tipiem, to nosakot pēc ēkas konstruktīvā risinājuma - platības, stāvu skaita, ārsienu materiāla u.tml.

30. Galvenā lietošanas veida četru decimālzīmju kods atbilstoši Būvju klasifikācijai: 1230 Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas Tipa astoņu decimālzīmju kods atbilstoši Būvju klasifikācijai: 12300101 Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas, izņemot tirdzniecības kioskus un segtos stendus 12300102 Vienstāva tirdzniecības ēkas bez apkures, ar apbūves laukumu līdz 25 m2 un segtās tirdzniecības vietas

31. Aizpilda obligāti: 6.1. Norāda ēkas apbūves laukumu saskaņā ar pašvaldības rīcībā esošo informāciju vai apsekošanā apvidū iegūtajām ziņām; 6.4. Norāda ēkas virszemes stāvu skaitu. Ja ēkai nav neviens virszemes stāvs, kā stāvu skaitu norāda „0”;

32. Aizpilda, ja pašvaldības rīcībā ir šāda informācija: 6.2. Norāda ēkas kopējo platību saskaņā ar pašvaldības rīcībā esošo informāciju vai apsekošanā apvidū iegūtajām ziņām, sareizinot ēkas apbūves laukumu ar ēkas stāvu skaitu (virszemes un pazemes stāvu skaitu summu). Ja deklarācijā nav norādīta minētā informācija, to aprēķina VZD; 6.3. Norāda ēkas būvtilpumu saskaņā ar pašvaldības rīcībā esošo informāciju vai, apsekošanā apvidū iegūtajām ziņām, sareizinot ēkas apbūves laukumu ar aptuveno ēkas augstumu. Ja deklarācijā nav norādīta minētā informācija, to aprēķina VZD, sareizinot ēkas apbūves laukumu ar stāvu skaitu un vidējo stāva augstumu, pieņemot, ka vidējais stāva augstums ir 3 m; 6.5. Norāda ēkas pazemes stāvu skaitu. Ja ēkai nav neviens pazemes stāvs, kā stāvu skaitu norāda „0”. Ja deklarācijā nav norādīta minētā informācija, to norāda VZD.

33. Norāda informāciju par būves tiesisko valdītāju vai lietotāju. Deklarācijai pievieno kādu no šo noteikumu īpašuma tiesības apliecinošiem dokumentiem, ja tas ir pašvaldības rīcībā. Ja pašvaldības rīcībā nav tiesisku iegūšanu vai likumīgu būvniecību apliecinošo dokumentu, tos nepievieno. Šādā gadījumā Kadastra informācijas sistēmā deklarācijā norādīto personu reģistrē kā lietotāju.

34. Norāda Kadastra informācijas sistēmā reģistrētās ēkas kadastra apzīmējumu, ja deklarējamā ēka ir funkcionāli ar to saistīta. Piemēram: deklarē pirti, kura ietilpst vienā saimniecībā ar dzīvojamo māju. Deklarācijā norāda dzīvojamās mājas kadastra apzīmējumu. Līdz 2012.gada 31.decembrim Valsts zemes dienests uzsāks Kadastra informācijas sistēmā reģistrēt informāciju par funkcionāli saistītajām ēkām.

35. Kā grafiskais pielikums, kurā attēlota būves kontūra, var būt kāds no šādiem dokumentiem: 1. izdruka no Kadastra informācijas sistēmas kadastra kartes; 2. ģenerālplāns mērogā 1:500; 3. topogrāfiskais plāns; 4. zemes robežu plāns vai situācijas plāns. Ja būves kontūra iepriekš nav attēlota, tad kādā no iepriekš uzskaitītajiem dokumentiem to attēlo shematiski, iezīmējot to manuāli vai ar atbilstošu programmatūru.

36. Līdz 2012.gada 26.jūlijamKadastra informācijas sistēmā uz pašvaldības iesniegtas Ēku datu deklarācijas pamata reģistrētas 14 ēkas. Deklarācijas iesniegušas: Grobiņas novada dome (1), Beverīnas novada pašvaldība (3), Jelgavas novada pašvaldība (10), Rīgas pilsētas būvvalde (pasūtījums ir izpildē – 1 ēka).

37. Lai nodrošinātu likuma „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” 6.panta uzdevuma izpildi līdz 2012.gada 30.novembrim, Valsts zemes dienests ir nosūtījis pašvaldībām sarakstus:

38. Lai nodrošinātu likuma „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” 6.panta uzdevuma izpildi līdz 2012.gada 30.novembrim, Valsts zemes dienests nosūtīs pašvaldībām sarakstus:

39. Administratīvo teritoriju robežu apraksti • VZD visām pašvaldībām ir nosūtījis administratīvo teritoriju robežu aprakstus (01.06.2012.) • Uz 01.08.2012. ir saņemti iebildumi par 3 administratīvo teritoriju robežu aprakstiem (Jūrmalas pilsēta, Liepājas pilsēta un Ķekavas novads) • VZDlīdz 01.09.2012. gaida atbildes no Rēzeknes pilsētas domes, Bauskas novada domes, Jelgavas pilsētas domes un Ventspils pilsētas domes • 2012.gada novembrī visus sagatavotos robežu aprakstus plānots izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē

40. Ciemu robežas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums nosaka: • ciema statusu piešķir un atceļ novada dome, pamatojoties uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, kurā ir noteikta ciema robeža un pamatota ciema izveides nepieciešamība; • ciema statusu var piešķirt tādai novada teritorijas daļai, kurā ir vai tiek plānota koncentrēta apbūve, pastāvīgi dzīvo cilvēki un ir izveidota attiecīga infrastruktūra.

41. Uz 01.08.2012. pamatojoties uz pašvaldību lēmumiem VAR IS ir reģistrēti 7159 ciemi, un atbilstoši informācijai no pašvaldību teritoriju plānojumiem ir attēlotas 938 ciemu robežas. • VAR IS ir reģistrēti 373 ciemi, kuros nav reģistrēta neviena ēka. Lielākā daļa no tiem – 309 ciemi ir Latgales reģionā.

42. Konstatētās problēmas • Teritorijas plānojumos nav attēlotas visu ciemu robežas • Piemēram: • Viļakas novada Šķilbēnu pagastā VAR IS pamatojoties uz pašvaldības lēmumiem ir reģistrēti 63 ciemi, bet pagasta teritorijas plānojumā attēlotas tikai 3 ciemu robežas.

43. Ciema statuss tiek piešķirts viensētu grupām, kas sastāv no vienas vai divām viensētām

44. Saskaņā ar lēmumu ēkas atrodas ciemā, bet atbilstoši Teritorijas plānojumam ārpus ciema robežām

45. Paldies par uzmanību!