«Zaļā karotīte » Publiskie iepirkumi un Tiešo maksājumu nākotne

1. «Zaļā karotīte» Publiskie iepirkumi un Tiešo maksājumu nākotne Rigonda Lerhe Zemkopības ministrija Tirgus un tiešā atbalsta departaments 2014.gada 7.marts

2. Saturs 1. «Zaļā karotīte» un publiskie iepirkumi 2. Izmaiņas tiešajos maksājumos 2014.gadā 3. Tiešo maksājumu finansējums 4. Tiešie maksājumi 2015.g. un turpmāk

3. LLKC novadu konsultantu iesaiste Latvijas teritorijā darbojas pavisam 125 novadu lauku attīstības un 26 uzņēmējdarbības konsultanti. 2013. gadā apkopota informācija no 86 novadu pašvaldībām par iepirkumu procesu, ar 24 – izveidojusies sadarbība. Reāla darbība iepirkumu dokumentu sagatavošanā LLKC uzsākuši sarunas ar pašvaldībām

4. LLKC iesaiste piedāvājuma un pieprasījuma apzināšanā 1. Novada lauku attīstības konsultants apzina un apkopo informāciju par kopējo katra novada ražotājupiedāvājumu • 2013.gada martā izveidota datu bāze, lai apkopotu informāciju par novadā šajā un nākamajā gadā ražošanas apjomiem un produktu klāstu 2. Novada lauku attīstības konsultants apzina un apkopo informāciju par kopējo pašvaldības iestāžu pieprasījumu • 86 novados apzināti pašvaldību un to iestāžu plānotie iepirkuma apjomi par 2012.gadu 3. Informē ražotājus un pašvaldības par: • novadā saražotajiem produktiem un apjomiem • dalības iespējām izsludinātajos pašvaldību iepirkumu konkursos, nepieciešamības gadījumā apvienojot tos kopīga piedāvājuma iesniegšanai • ZM izstrādātajiem ieteikumiem efektīvākai iepirkumu organizēšanai, kā arī • palīdz ražotājiem iepirkuma dokumentācijas sagatavošanā un iesniegšanā • 24 novados notiek diskusijas un informācijas apmaiņa ar pašvaldību par iepirkumu nolikumu un tehnisko specifikāciju sagatavošanu tā, lai iepirkumā var pretendēt vietējie ražotāji: Alojas, Alsungas, Alūksnes, Auces, Beverīnas, Ciblas, Daugavpils, Gulbenes, Ikšķiles, Krimuldas, Ķeguma, Lielvārdes, Nīcas, Ogres, Pāvilostas, Pļaviņu, Raunas, Rēzeknes, Riebiņu, Salas, Sējas, Siguldas, Skrīveru, Skrundas novads

5. Aktuālā problēma • Praksē ir sākusi darboties sistēma, kas paredz, ka valsts un pašvaldību iepirkumos kā viens no kritērijiem, kas dod papildu priekšrocības, ir dalība Nacionālajā pārtikas kvalitāte shēmā – «Zaļā karotīte» • Tomēr ne visas novadu pašvaldības izvirzot publiskajā iepirkumā augstāk minēto prasību, apzinājušas sava novada ražotājus, jo daudzi pārtikas ražotāji (jo īpaši augļu un dārzeņu ražotāji) nav pārtikas kvalitātes shēmas dalībnieki

6. 1. “Zaļās karotītes” darbība un atpazīstamības veicināšana no 2013.gada 1.janvāra

7. «Zaļās karotītes» izmaksas dārzeņiem • Primāro produktu sertifikācijas un kontroles vidējās izmaksas PVD: • Operatora pirmreizējā kontrole/inspektora 1 darba stundas izmaksa - 10.67 EUR/h • Operatora ikgadējā kontrole/ inspektora 1 darba stundas izmaksa - 10.67 EUR/h • Transporta pakalpojumi - 0,26 EUR/km (Attālums no PVD reģionālās pārvaldes (< 30 km)) • Par preču zīmes lietošanas tiesību izmantošanu ne vairāk kā 14,23 EUR gadā par vienu produktu.

8. Vietējo augļu un ogu pieejamība tirgū

9. Vietējo dārzeņu pieejamība tirgū

10. 2. Izmaiņas tiešajos maksājumos 2014.gadā • Turpina piemērot vienoto platības maksājumu • Palielinās ES tiešo maksājumu apjoms • Atcelts nosacījums par labu lauksaimniecības stāvokli uz 2003.gada 30. jūniju • 2013.gadā piemēro finanšu disciplīnu • Stingrāka prasība LLVN ietvaros

11. ES tiešie maksājumi finansējums palielinās no 146 milj. uz 156 milj. EUR

12. Finanšu disciplīna 2013. un 2014.g. • Mērķis - nodrošināt, ka tiešo maksājumu un tirgus pasākumu (ELGF) finansēšanai paredzētie maksimālie apjomi netiek pārsniegti • 2013.gadā - ja ES tiešo maksājumu summa pārsniedza 2000€, tad summai virs 2000€  piemēro 2,4% samazinājumu • Iespējams tiks piemērota arī 2014. un turpmākajos gados • Neizmantotās summas krīžu rezerves fondā tiks atmaksātas lauksaimniekiem, kuru summām piemēroja finanšu disciplīnas samazinājumu

13. Atcelts 2003.gada 30.jūnija nosacījums • Sākot ar 2014.gadu atbalstu varēs saņemt par ikvienu labā lauksaimniecības un vides stāvoklī esošu LIZ ha lielāku par 0,3ha • Lai LIZ, kura 2003.gada 30.jūnijā nebija labā lauksaimniecības stāvoklī, iekļautu lauku blokos, līdz šī gada 1.maijam LAD RLP iesniedzams lauku bloku precizēšanas iesniegums • Lai iekļautu jaunas zemes, lauku bloka zemes izmaiņām ir jābūt lielākām par 2% no lauku bloka platības

14. Labs lauksaimniecības un vides stāvoklis • Piemērots stingrāks kritērijs prasībai: • par minimālo lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu uz zālāju platībām: 50 ha → 30 ha • Ja VPM platība būs lielāka par 30 ha un zālāju īpatsvars vairāk kā 50%, tad jānodrošina min lauksaimniecības dzīvnieku blīvums vismaz 0,2 vienības uz zālāju hektāra

15. 3. Tiešo maksājumu finansējums – milj. EUR Šiem gadiem ir veikta finansējuma pārdale 7,46% apmērā no TM → LAP, ar mērķi palielināt finansējumu MLA maksājumam

16. ? 4. Tiešo maksājumu struktūra

17. Tiešie maksājumi 2015.gadā un turpmāk • Tiešo maksājumu reforma ieviešama ar 2015.gadu • Lielākā daļa ieviešanas lēmumi ir jāpieņem līdz 2014.gada 1.augustam; • Jau pieņemtie lēmumi KP: • 2015.gadā: • Turpināt VPM • 2015 – 2020: • Mazo lauksaimnieku maksājums 500 eiro / saimniecību • Finansējuma pārdale no TM uz LAP → 7,46% • Neieviest maksājumu apgabalos ar dabas ierobežojumiem • Jautājumi par kuriem turpināmas diskusijas un pieņemami lēmumi par ieviešanu – norādīts ar ?

18. Vispārīgie nosacījumi lauksaimniekiem ? • Tiks definēta atbalstam tiesīga lauksaimniecības zeme • Tiks definēti lauksaimnieciskās darbības kritēriji • Jāievēro atbalsta minimālie saņemšanas nosacījumi (līdzšinējie) • Būs jāievēro savstarpējās atbilstības prasības • Tiem, kuru tiešo maksājumu summa pārsniegs dalībvalsts noteiktu slieksni, piemēros aktīva lauksaimnieka nosacījumu (negatīvā saraksta nozares) • Saimniecībām par 5 % samazinās to summas daļu, kura pārsniegs 150 000 €

19. Provizorisks tiešo maksājumu finansējuma relatīvs sadalījums 2015. un 2019.gados

20. Provizoriski - VPM un zaļās komponentes likmes – eiro/ha Atkarībā no ražošanas vai stāvokļa, papildus varēs saņemt arī saistīto atbalstu, PPVA, jauno lauksaimnieku atbalstu vai pieteikties mazo lauksaimnieku shēmā

21. Pārdalošais maksājums 2015 - 2020 ? • Mērķis - nodrošināt efektīvāku ienākumu atbalstu mazajām saimniecībām • Ikgadējs maksājums par pirmajiem saimniecības ha; • Piešķiršanas nosacījumi: • Maksājums nedrīkst būt lielāks par 122 EUR/ha • Maksājums nedrīkst pārsniegt 30% (47.milj.) no TM aploksnes • Maksājuma ha skaits nedrīkst būt lielāks par 30 ha

22. Mazo lauksaimnieku shēma 2015 - 2020 • Pieņemtais lēmums: fiksēta ikgadēja maksājuma summa uz saimniecību 500 EUR • Aizstāj pārējo tiešo maksājumu shēmu atbalstus • Pievienoties shēmai varēs tikai vienu reizi - līdz 2015.gada 15.oktobrim; izstāties – jebkurā laikā! • Par pieteikšanos shēmā būs jāsniedz iesniegums • Mazie lauksaimnieki atbrīvoti no zaļināšanas prasībām un savstarpējās atbilstības kontrolēm un samazinājumiem • Nepiešķirs tiem, kuri mākslīgi radīs nosacījumus, lai iegūtu priekšrocības no shēmas

23. Saistītais atbalsts 2015 - 2020 ? • Apjoms – līdz 13% + 2% proteīnaugiem • Mērķis - risināt noteiktas grūtības sektoros, kas nozīmīgi ekonomisku vai sociālu vai vides apstākļu dēļ • Atbalstu var piešķirt apmērā, lai nodrošinātu esošo ražošanas apjomu saglabāšanu. • Atbalstāmās nozares var būt: • Piena, liellopu un teļa, aitas un kazas gaļas un rīsa nozares + • labība, eļļas augu sēklas, proteīnaugi, pākšaugi, lini, kaņepes, rieksti, cietes kartupeļi, sēklas, olīveļļa, zīdtārpiņi, sausā lopbarība, apiņi, cukurbietes, cukurniedres un cigoriņi, augļi un dārzeņi un īscirtmetaatvasāji

24. Maksājums jauniem lauksaimniekiem • Līdz 2% (3,6 – 5,6 milj.) no TM aploksnes • Piešķirs 5 gadus kopš saimniecības izveidošanās • Jauns lauksaimnieks ir fiziska persona, kura: • Tiesīga saņemt VPM • pirmo reizi dibina saimniecību kā saimniecības vadītājs, vai kas izveidoja saimniecību 5 gadus pirms pirmās iesnieguma iesniegšanas PMS vai VPM • gadā, kad iesniedz iesniegumu, nav vecāka par 40 gadiem • Izpilda papildus noteiktus kritērijus attiecībā uz izglītības un apmācību praksēm = LAP noteiktās prasmes • Jauns lauksaimnieks var būt juridiska persona ja fiziskā(s) persona(s), kuras kontrolē juridisko personu, izpilda fiziskai personai izvirzītās prasības

25. Gados jauno lauksaimnieku statistika 2012.g.

26. Maksājuma apjoms jauniem lauksaimniekiem – iespējami 3 varianti: ? Jānosaka hektāru limits robežās no 25 līdz 90 ha, attiecīgi par tik daudz tiks piešķirts maksājums →dalībvalsts izvēle

27. ? Zaļā komponente • Zaļās komponentes maksājumu piešķirs lauksaimniekam, kurš tiesīgs saņemt VPM un: 1. bioloģiskās saimniecības - saņem maksājumu automātiski par hektāriem, kurus izmanto bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanai; 2. veic lauksaimniecības prakses, kas labvēlīgas klimatam un videi • Prasību neizpilde rezultēsies sankcijās līdz pat 125% apmērā no zaļināšanas maksājuma.

28. Klimatam un videi labvēlīgas lauksaimniecības prakses

29. Kultūraugu dažādošanas prasību nepiemēro saimniecībām, ja: • Vairāk kā 75% aramzemes izmanto zālāju vai lopbarības zālaugu ražošanai vai papuvei vai kombinēti un pārējā aramzeme, ko neizmanto minētiem mērķiem, neaizņem vairāk par 30 ha; • Vairāk kā 75% no atbalsta tiesīgās zemes aizņem ilggadīgie zālāji, ko izmanto zālāju vai lopbarības zālaugu ražošanai vai kombinēti un pārējā aramzeme, ko neaizņem minētie izmantošanas veidi, nav vairāk par 30 ha; • Vairāk kā 50% no aramzemes, kuru lauksaimnieks deklarējis, bet nebija deklarējis iepriekšējā gadā, un tajā aug cita kultūra, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

30. Ekoloģiskās nozīmes platības (EFA) ?

31. ? EFA – ainavu elementi

32. Ekoloģiskās nozīmes platības Koki rindās Buferjoslas Atsevišķi augoši koki Dzīvžogi

33. Ekoloģiskās nozīmes platības Dīķi Grāvji

34. Ekoloģiskās nozīmes platību prasību neattiecina uz saimniecībām, ja • Vairāk kā 75% no atbalsta tiesīgās zemes aizņem ilggadīgie zālāji, ko izmanto zālāju vai lopbarības zālaugu ražošanai un pārējā aramzeme neaizņem vairāk par 30 ha • Vairāk kā 75% aramzemes izmanto zālāju vai lopbarības zālaugu ražošanai vai papuvei vai pākšaugu audzēšanai vai kombinēti un pārējā aramzeme, ko neizmanto minētiem mērķiem, neaizņem vairāk par 30 ha • DV nolemj, ka praksi neattiecina uz saimniecībām, kuras atrodas MLA teritorijās un ja novadu vai pagastu klāj meži vairāk kā 50% un ja mežu un LIZ attiecība ir augstāka nekā 3:1

35. Paldies par uzmanību! Rigonda Lerhe Zemkopības ministrija Tirgus un tiešā atbalsta departaments 2014.gada 7.marts