1 / 31

Nabadzība un sociālā atstumtība pasaulē, Eiropā, Latvijā

Nabadzība un sociālā atstumtība pasaulē, Eiropā, Latvijā. Feliciana Rajevska, Dr.pol.sc.; Vidzemes Augstskolas asoc.profesore. Nabadzība un sociālā atstumtība Latvijā, Eiropā, pasaulē.

addo
Download Presentation

Nabadzība un sociālā atstumtība pasaulē, Eiropā, Latvijā

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Nabadzība un sociālā atstumtība pasaulē, Eiropā, Latvijā Feliciana Rajevska, Dr.pol.sc.; Vidzemes Augstskolas asoc.profesore

  2. Nabadzība un sociālā atstumtība Latvijā, Eiropā, pasaulē • Pasaules valstu galotņu tikšanas 1995 Kopenhāgenā, kas bija veltīta sociālās attīstības jautājumiem (The World Summit for Social Development) izvirzija sociālās integrācijas konceptu, lai veidotu sabiedrību visiem. • Tūkstošgades (Millenium) Deklarācija (2000) uzsvēra mieru, drošību, attīstību un cilvēktiesības • Kas ar to tika un tiek saprasts?

  3. Iekļaujošā sabiedrība/nevis atstumjošā, izslēdzošā • Stabila, • Droša • Iecietīgā, pieņem dažādību • Nodrošina iespēju vienlīdzību • Visu cilvēku līdzdalību, iekļaujot mazāk aizsargātas grupas un personas • Apkaro nabadzību un veicina nodarbinātību

  4. Jā tāda politika cieš neveiksmi • Tad tas noved pie: • Sabiedrības fragmentācijas un polarizācijas • Nevienlīdzības pieauguma • Deformē indivīdus, ģimenes, kopienas un institūcijas • Veicina migrāciju un liela cilvēku skaita masu pārvietošanās

  5. Nabadzības izpausmes • Ienākumu trūkums cilvēka cienīgai dzīvei • Bads un nepietiekams uzturs • Slikta veselība • Ierobežota piekļūšana izglītībai vai tas trūkums • Pieaugoša saslimstība un mirstība • Bezpajumtnieki vai dzīvojošie nepiemērotā dzīvoklī • Sociālā diskriminācija un atstumšana • Nespēja piedalīties lēmumu pieņemšanā

  6. Nabadzības veidi • Galēja nabadzība – 1 USD dienā, • kopš 2005. gada – 1.25USD dienā -PB aprēķini, ANO aprēķini: 1.4 mlrd.cilvēku (2008.) pret 1.9 mlrd. (1981.) • Situācija uzlabojas Austrumāzijas un Klusā Okeāna valstīs, bet pasliktinājās Dienvidāzijā un Āfrikā, arī tādās valstīs kā Kirgīzija, Tadžikija, Grūzija • 963 miljoni cilvēku pasaulē dzīvo badā, katru dienu no pārtikas trūkuma mirst 25 tūkstoši bērnu

  7. Plaisa pieaug draudoši • 72 mln.bērnu skolas vecumā neapmeklē skolu • 1 mlrd.cilvēku analfabēti, • 1.1 mlrd.cilvēku ir liegta adekvāta ūdens pieeja; • Ienākumu plaisa globālā mērogā plēšas platumā: • 40% visu planētas iedzīvotāju rīcībā ir tikai 5% globālo ienākumu; • Kamēr 20% turīgāko pārvalda 75% pasaules ienākumu

  8. Absolūtā nabadzība ES • Absolūtās nabadzības līmenis ES ir zems: • 2% iedzīvotāju, kuru ienākumi nepārsniedz 2.15 USD dienā • 37 LVL = 70 USD

  9. Relatīvā nabadzība • Katrā valstī savs līmenis, visai krasi atšķirīgs, jo to mērā attiecībā pret vidējiem ienākumiem visā valstī; Zem 40% no vidējiem ienākumiem • Zem 50% no vidējiem ienākumiem • Zem 60% no vidējiem ienākumiem • Baltijas valstīs, Ungārijā, Polijā, Slovākijā tas ir zem 200 EUR vienai personai gadā, bet Dānijā, Īrijā, Luksemburgā, Somijā un Lielbritānijā nabadzības slieksnis ir tuvu 900 EUR mēnesī vienai personai; starpība turpat 4-5 reizēs;

  10. Kas ir trūcīgs Latvijā? • Latvijā – trūcīga persona, ja ienākumi uz vienu personu sastāda pusi no minimālās algas, tātad pusi no 180 LVL ir 90 LVL; • Garantētais minimālais ienākums (GMI) ir 37 LVL uz vienu ģimenes locekli; ja ienākumi ir zemāki par šo summu, personai ir tiesības griezties pēc palīdzības pašvaldību sociālajā dienestā; • Valsts kopš 2010. gada sedz pašvaldībai pusi no izdevumiem šim mērķim

  11. Nabadzīgo cilvēku īpatsvara dinamika • 2004 2005 2006 2007 • ES –27 16 16 17 17 • Čehija 10 10 10 9 • Igaunija 18 18 19 19 • Lietuva 21 20 19 20 • Latvija 19 23 21 26 • Avots: Eurostat dati

  12. Nabadzības risks reģionos • 2007 2008 • Rīgā – 11% 16% • Pierīgā 13% 17% • Zemgalē 23% 26% • Kurzemē 26% 31% • Vidzemē 28% 38% • Latgalē 40% 42% • Avots: LR CSP dati

  13. Kas ir atstumtība? • Sociālā atstumtība iekļauj sevī nabadzību; taču tā nozīmē ne tikai mazākus materiālos resursus, bet arī nespēju efektīvi piedalīties ekonomiskajā, politiskajā un kultūras dzīvē, piederības sajūtas zaudēšanu, zināmā mērā atsvešinātību un noteiktu attālināšanos no sabiedrības pamatcentieniem. • Atstumtību var traktēt kā sociālās sakļaušanas, sasaistes zudumu;

  14. atstumtība • Indivīds ir sociāli atstumts, ja • (a) tas ģeogrāfiski atrodas sabiedrībā, bet • (b) ārpus tā kontroles esošu iemeslu pēc tas nespēj pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē, • (c) neskatoties uz vēlēšanos to darīt. • Atstumtībai var piemīt arī izteikts telpisks izvietojums, depresīvie reģioni, pilsētas, ciemati, pagasti, mikrorajoni lielpilsētās. •  Lielbritānijas Sociālās atstumtības analīzes centrs (Centre for Analysis of Social Exclusion -CASE)

  15. Atstumtību veicinošie faktori • Atstumtība ir process, kuru nosaka daudzi faktori: • 1)      ražošanas un tehnisko pārmaiņu ātrums; • 2)      ģimenes struktūru evolūcija, migrācija, • 3)      tradicionālo solidaritātes formu sabrukums; 4) individuālisma pieaugums.

  16. Piederības deficits • Katram cilvēkam ir svarīgi apzināties savu piederību mazākai un lielākai kopienai: ģimenei, radu un draugu lokam, draudzei, darba vietai un dzīves vietai, etniskai grupai, politiskajai partijai vai kustībai, valstij, reģionām utt. Šī apzināšānas palīdz labāk izprast sevi, dod spēku un cerību uz atbalstu pārbaudījumu brīžos. • Attiecību sarāvums ar darba tirgu ir centrālais faktors, kas producē sociālo atstumtību/bezdarbs

  17. Eirobarometer, 2009. Oktobris, kas ir riska grupa? • Mājsaimniecībā var būt vairāki ienākumu avoti, ienākumus var nodrošināt vairāk nekā viens mājsaimniecības loceklis. Vai, domājot par Jūsu mājsaimniecības mēneša ienākumiem, Jūsu mājsaimniecība spēj savilkt galus?

  18. Vai spēj savilkt galus? • Viegli Viduvēji Grūti Nezinu • ES-27 30% 56% 12% 2% • LATVIJA 12% 56% 30% 2% • IGAUNIJA 20% 65% 13% 2% • LIETUVA 20% 60% 18% 2% • Source: Eurobarometer, Survey on Poverty and Social exclusion, October, 2009

  19. Nevienlīdzība Latvijā • Starpība ienākumu ziņā starp 20% turīgāko valsts iedzīvotāju grupu un 20% trūcīgāko turpina pieaugt • 1999 2002 2005 2006 2007 2008 • 5.1 5.5 6.7 7.9 6.3 7.3 • Salīdzinājumam • ES15 – 4.6 (1999) ES-27 – 4.8 – (2007) • Lietuva – 5.9; Igaunija – 5.5; Zviedrija-3.9; • Bulgārija – 3.5 (2007)

  20. Nevienlīdzība pieaug • Džini koeficients mēra nevienlīdzības pakāpi sabiedrībā: 0 –pilna vienlīdzība, 100 – bagātības koncentrācija dažu vai pat viena rokās • Latvija • 1999 2002 2005 2006 2007 2008 • 31 34 36 39 35 38

  21. Sociālie izdevumi uz vienu iedzīvotāju • absolūtos skaitļos EUR • Latvija, Lietuva Igaunija, ES-25 • 2000 541.7 558.9 623.4 5358.7 • 2001 559.4 574.1 664.2 5595.0 • 2002 577.5 609.6 724.6 5834.8 • 2003 586.3 646.0 807.8 5981.7 • 2004 624.5 701.4 932.8 6216.0 • 2005 700.4 802.1 1043.0 6441.9 • + 158.7 +243.2 +419.6 +1083.2

  22. Sociālie izdevumi, % no IKP • Latvija, Lietuva Igaunija, ES-25 • 2000 15.3 15.8 14.0 26.6 • 2001 14.3 14.7 13.1 26.8 • 2002 13.9 14.1 12.7 27.1 • 2003 13.8 13.6 12.6 27.4 • 2004 12.9 13.3 13.1 27.3 • 2005 12.4 13.2 12.5 27.4 • - 2.9 -2.6 - 1.5 +0.8

  23. Vienlīdzīgākās sabiedrības gandrīz vienmēr ir veiksmīgākās • Grāmata: The Spirit Level: Why More Equal Societies Almost Always Do Better • Autori: mediķi Richard Wilkinson ir epidemioloģijas profesors Notingēmas Universitāte, Kate Picket ir epidemioloģijas lektore Jorkas universitātē (UK)

  24. Vienlīdzīgākās sabiedrības ir veiksmīgākās • attīstītajās, tātad bagātajās valstīs, gandrīz katrai sociālai problēmai – lejupejošam mūža līmenim, bērnu mirstībai, narkotiķu lietošanai, noziedzībai, slepkavību līmenim, garīgām slimībām un liekam svaram - ir viens cēloniskais izskaidrojums – un tā ir nevienlīdzība. • .

  25. Vienlīdzīgākās sabiedrības ir veiksmīgākās • atbilde ir psiho-sociālajā laukā, kas saistīts ar hierarhiju un statusu. Liela nevienlīdzība veicina zemo uzticēšanas līmeni, provocē noziedzību. • No lielas nevienlīdzības cieš ne tikai trūcīgie, bet sabiedrības vairākums: piemēram, garīgo slimo personu īpatsvars ir piecās reizēs augstāks sabiedrībās ar lielāku plaisu salīdzinājumā ar sabiedrībām ar zemāku ienākumu plaisu. To viņi skaidro ar augstāko stresa līmeni visā sabiedrībā

  26. Vienlīdzīgākās sabiedrības ir veiksmīgākās • Sabiedrībās, kurās ienākumi ir samērīgi vienlīdzīgi, ir zemais stresa līmenis un augstais uzticēšanas līmenis, līdz ar to cilvēki tur jūtas droši un līdzcilvēkos saskata partnerus. • Nevienlīdzīgajās sabiedrībās turpretī turīgie cieš no bailēm no trūcīgajiem; tie savukārt uztraucas par savu statusu, lūkojoties uz sekmīgiem ar rūgtumu un uz sevi ar kaunu.

  27. Augsta paļaušanas uz tirgus risinājumiem • Valsts ilgu laiku piekopta neiejaukšanas politika un paļaušanas uz tirgus risinājumu, kā arī uz pašvaldību dzīvokļa subsīdijām. • Pozitīvās izmaiņas iezīmējas ar iestāšanos ES, tomēr tie bija nesamērīgi ar problēmas mērogiem. • Latvijā katastrofāli trūkst lēta dzīvojama fonda; Sociālo mājokļu īpatsvars (0.1%) ir 100x zemāks par vidējo ES valstīs (11%).

  28. Pensiju politika, 1.un 2.līmenis līdzekļu pārdale • Jāsaka gan, ka Labklājības ministrija jau sākotnēji bija pret tik lielu 2.līmeņa likmi, tomēr toreiz banku lobijs bija pārāks par racionāliem iebildumiem. Turklāt 2000.gadā spriedām par lietām, kas šķita relatīvi tālu un reālajā dzīvē nepārbaudāmas. • Jana Muižniece, LM departamenta direktore • Delfi, 2009, 26.03.

  29. Līdzekļu pārdale starp pirmo un otro līmeni • Latvijā 1.līmenis 2.līmenis • 2001-2006 18% 2% • 2007 16% 4% • 2008 12% 8% • 2009(plāns) 11% 9% • 2009(fakts) 12% (1-V1) 8% • 2009(fakts) 18% (V11-X11) 2% • 2010 (fakts) 18% 2% • 2011 (plāns) 16% 4%

  30. Pensiju 1.un 2.līmenis • Igaunijā: 1.līmenis - 16% • 2.līmenis - 4% plus 2%, ko maksā persona • Stabili, bez izmaiņām • Latvija: optimālais – 14%+6%, iekļaujot no jaunā Valsts Kasi garas naudas administrēšanā un vairāk to investējot Latvijā • Izlemt par pensionēšanas vecuma pakāpenisku celšanu un darīt to zināmu sabiedrībai

  31. Galvenā mācība • Pārāk liela paļaušanas uz tirgus spēku spēli vien noveda pie nabadzības iesakņošanas, sabiedrības noslāņošanās. Ir vajadzīga valsts un pašvaldību, pašas sabiedrības aktīvā iesaistīšanas: dalītā bēda ir pusbēda, dalīts prieks ir dubultprieks. • Tikai realizējot pārdomātu ekonomisko un sociālo politiku vienlaicīgi, aktīvi iesaistoties valstij var veicināt nodarbinātību, mazināt nevienlīdzību un nodrošināt taisnīgumu

More Related