Ceturtā ģimenes krīze

1. Ceturtā ģimenes krīze

3. Pēc konsultācijas, griezās māte, kurai ir grūtības dibināt kontaktu ar meitu.  Attiecības ir bijušas apmierinošas līdz meita sasniedza 13 gadu vecumu. Analizējot situāciju, bija atklāts, ka problēmas, kas izraisa neapzinātu konkurenci ar jaunāko meitu, saistītas ar klientes personīgo vēsturi.  Viņa bija trešais bērns ģimenē, vēl bija divas vecākās māsas. Starp viņām bija konkurence par viņu tēva uzmanību un mīlestību.

4. Viņas pieaugušajā dzīvē, katra sieviete neapzināti tika uzskatīta par konkurenti, izsaucot skaudību, dusmas, aizvainojums.   Tādējādi, attiecībās ar savu meitu, viņa visādi nomāc, viņas sievišķību un seksualitāti: neatļauj krāsoties, kritizē viņas izskatu, devalvē ģērbšanās stilu, uzskata, ka ir pārāk agri, lai tiktos ar zēniem.

5. Laika ziņā visgarākais kritiskais periods bērna attīstībā ir pusaudža gadi. Bioloģiski to ietekmē ’’hormonu vētras’’ – straujas izmaiņas iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbībā. Psiholoģiski – atsvešināšanās no vecākiem, no skolotājiem. • Attīstības ātrumu var ietekmēt arī fiziskās izjūtas (piem., seksuāla vardarbība), informācijas apjoms (īpaši par seksualitāti un erotiku), jo tas tiek pārdzīvots domās, tēlos, līdz ar to bērna ķermenis uz šādu informāciju reaģē asi un pāragri nobriest.

6. Izmainās hormonālais līdzsvars, un viss organisms fizioloģiski pārkārtojas. Sevišķi jūtīga ir pusaudžu nervu sistēma, tās uzbudināmība ir paaugstināta. Pusaudzis jāsargā no pārslodzes, no psihiskām traumām. • Dzimumbrieduma periodam raksturīgs izmaiņas skolēnu darbaspējās un uzvedībā. Organisma un audu pastiprināta augšana rada papildu slodzi sirdij. • Arī sirds intensīvi aug, tomēr tās augšanas temps var atpalikt, īpaši raksturīga asinsvadu augšanas atpalicība. Tāpēc pusaudžiem nereti ir paaugstināts asinsspiediens, ir traucēts sirdsdarbības ritms, viņi ātri nogurst.

7. Dzimumnobriešanas laikā, īpaši tā otrajā pusē, pusaudži lielu vērību pievērš ārienei, ļoti kritiski sāk vērtēt trūkumus un nepilnības savā augumā, ķermeņa formā un izskatā, kas var būt par cēloni psiholoģiskās mazvērtības kompleksam. • Pusaudzis nereti dzīvo savā fantāziju pasaulē, neatkarīgi no apkārtējiem. Svarīgs solis viņa psihiskajā attīstībā ir sākt pašam apzināties – kas ir labi, kas slikti, attīstīt savu iekšējo pasauli, kas pieder tikai viņam.

8. Vecāki bieži nesaprot, kas ar bērnu notiek, un nespēj reaģēt uz viņa vajadzībām, nespēj pārkārtot vidi un savu uzvedību atbalstoši bērna izaugsmei. Tādēļ veidojas konflikti, kuri traucē, bremzē bērna attīstību, un zūd sapratne starp vecākiem un bērnu.

9. Pusaudzim jāiziet caur savu identitātes krīzi. Tajā pašā laikā uzturēties tikai, dēla vai meitas sociālajā lomā vairs nav pietiekami, lai pielāgotos pieauguša cilvēka dzīvei.  • Tā rezultātā izejot ārpus ģimenes, viņš atrod jaunu dzīves modeli, paplašinot savu sociālo kontaktu. • Veicinošs faktors šajā procesā ir pieejams atbalsts no ģimenes un pārliecība tās stabilitātē un uzticībā. • Priekš paša bērna pusaudža gadi - ļoti grūts periods. Pusaudža personība vēl nav izveidojusies

10. Jebkura iejaukšanās viņa dzīvē izsauc satraukumu un viņš uztver to kā draudus viņa personībai.  Meklējot savu identitāti pusaudzis var apstrīdēt ģimenes likumus reglamentējot viņa privāto dzīvi, šokējot ģimeni ar netipiskām vērtībām un uzvedību.Tas bieži izraisa konflikta palielināšanos ģimenē, kurā galvenās jomas, ir: • precizitāte, • palīdzība mājsaimniecībā, • sekmes skolā, • komunikācija ar vienaudžiem, • pusaudža izskats, • kaitīgie ieradumi, • erotikas un seksa jautājumi. 

11. Starp šādu konfliktu cēloņiem ir vissvarīgākie: • bērnu un vecāku dažāda pieredze, galvenokārt saistībā ar pusaudža gadiem, • nenoformējusies atsevišķos posmos pāreja no bērnības atkarības uz pieaugušo neatkarību, • noteikumu trūkums, kas reglamentē pavājināšanos vecāku varā, • psiholoģiskā un sociālās atšķirības starp vecākiem un bērniem.

12. Pusaudžu personības attīstība • Laikā, kad bērns ieiet pusaudžu gados, laulātie bieži vien saskaras ar pārmaiņām savā dzīvē, kas bieži izraisa atkārtotu novērtēšanu laulības attiecībām.  • Gadījumā, ja tas noved pie vecāku (laulāto) šķiršanos, bērns mēdz saistīties ar vienu, vai otru vecāku, lai iegūtu lielāku brīvību.  • Tā rezultātā, ģimenē var rasties, strukturāli pārkāpumi, kā starppaaudžu koalīcija.

13. " Atbildības krīze " • Šādos apstākļos ģimene pārdzīvo ļoti grūtu periodu, kuru varētu saukt par "atbildības krīzi."  • Tā ir saistīta ar nepieciešamību pārdalīt atbildības zonas ģimenē un, it īpaši, lai noteiktu, kāda ir pusaudža atbildības daļa.  • Ģimenē ir jāizstrādā vienošanos par, ko, varētu būt atbildīgs bērns, un par ko - nē, kādi ir tagad vecāku pienākumi. 

14. Vecāku mēģinājumi palielināt kontroli pār pusaudzi un emocionālu atsvešināšanos no savām reālajām grūtībām, nespēja pieņemt savu jauno statusu. • Šis process var būt ļoti sāpīgs, kopā ar konfliktu, izpratnes trūkumu no abām pusēm, nevēlēšanās rēķināties ar otru jūtām.

15. Strukturālas pārmaiņas Tipiskākie jautājumi, kuri uztrauc vecākus ir šādi: • Vai man ir jāuzstāda stingrus ierobežojumus? • Vai dot pusaudzim lielāku brīvību? • Cik ilgi var dot bērnam brīvību? • Kā attiekties uz kādiem šokējošiem brīžiem bērna uzvedībā? • Vai ir vērts kontrolēt saziņu ar pusaudžu draugiem? • Kādas īpašības bērna uzvedībā var uzskatīt par tipiskām šajā vecuma grupā, un kādi signalizē par nepatikšanām? 

16. Ping – pong • Tādējādi, ja vecāki kādreiz bija saskārušies ar grūtībām atdaloties no savas ģimenes, lai saglabātu emocionālo līdzsvaru, tiem rodas nosliece kultivēt atkarību savā bērnā.  • Viņa personības attīstība var noslēpt draudus ģimenei ar problēmām laulības apakšsistēmā, provocējot šķiršanās trauksmi un vientulības bailes vecākiem.  • Šajā gadījumā laulātie nevarēs atpazīt pieaugošo vajadzību bērna patstāvībā, un pēdējais, lai iegūtu to apstiprināšanu, savukārt, būs spiests ignorēt savas vēlmes.

17. Noskaidrojot mātes attieksmi uz šo faktu, viņas biogrāfijā, izdevās saprast, ka aiz tā slēpjas viņas satraukums zaudēt vecāku mīlestību. • Turpmākajā darbā māte saprata, ka paklausība un atbilstība vecāku cerībām, bija viņas vienīgais veids, lai saņemtu no viņiem atbalstu un pieņemšanu. • Kļuva skaidrs, ka māte pārnes savu pieredzi uz attiecībām ar savu meitu, un uztver viņas uzvedību kā nepatikas izpausmi pret viņu. 

18. Turpmākais darbs ar šo ģimeni bija virzīts uz paplašināšanos diapazonu formu izpaušanos mīlestībā vienam pret otru, un meitas individualitātes pieņemšanā. Pareizs režīms, mierīgs noskaņojums ģimenē un skolā, apkārtējo labvēlība un sapratne, iesaistīšanās nodarbībās, sports – tie ir nosacījumi, kuri var palīdzēt pārvarēt pubertātes vecuma krīzi.

20. Paldies par uzmanību!