alva un svins n.
Download
Skip this Video
Loading SlideShow in 5 Seconds..
Alva un Svins PowerPoint Presentation
Download Presentation
Alva un Svins

Loading in 2 Seconds...

play fullscreen
1 / 13

Alva un Svins - PowerPoint PPT Presentation


  • 191 Views
  • Uploaded on

Alva un Svins. Atrašanās dabā.

loader
I am the owner, or an agent authorized to act on behalf of the owner, of the copyrighted work described.
capcha
Download Presentation

PowerPoint Slideshow about 'Alva un Svins' - tuesday


Download Now An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Presentation Transcript
atra an s dab
Atrašanās dabā
  • Pēc ķīmisko elementu izplatības zemes garozā alva ieņem 46. vietu. Cilvēki alvu pazīst jau 6000 gadu. Alva dabā nav sastopama brīvā veidā, bet ir sastopama savienojumos oksīdu rūdā. Alvas rūdas atradnes ir Dienvidaustrumāzijā, Latīņamerikā, Ķīnā, Nigērijā un Zairā.
  • Brīvā veidā svins dabā ir sastopams ļoti reti. Svins pēc ķīmisko elementu izplatības Zemes garozā ieņem 35. vietu. Dabā svins atrodas tādu rūdu veidā, no kurām to relatīvi vienkārši var iegūt, rūdās, no kurām svarīgākā ir svina spīde (galenīts) PbS. Svina saturs iežos ir neliels, līdz ar to svinu var pieskaitīt pie maz izplatītiem elementiem. Lielākās svina rūdas raktuves atrodas Andorā un Zviedrijā
ieg ana
Iegūšana
  • Alvuiegūst, alvasakmeni (SnO2) reducējotaroglekli.

SnO 2 + 2CO → Sn + 2CO2

  • Pirmā metalurģiskā operācija svina iegūšanai ir apdedzināšana, kurā svina(ll) sulfīds pārvēršas oksīdā.

PbS + 3O2→ 2PbO + 2SO

Lielu daļu svina iegūst no sulfīdu rūdas, ir sastopamas arī karbonātu un sulfātu rūdas(svina sulfāts ir maz šķīstošs). Lielu daļu svina iegūst arī, pārstrādājot nolietotus svina izstrādājumus.

misk s pa bas
Ķīmiskāsīpašības
  • Alva ir mazaktīvs metāls. Paaugstinātā temperatūrā tā reaģē ar skābekli un halogēniem. Ar atšķaidītām skābēm tā reaģē ļoti lēni. Savienojumos alvai var būt oksidēšanas pakāpes +2 un +4. Stabilāki ir četrvērtīgās alvas savienojumi. Alvas (IV) hlorīds SnCl4, atšķirībā no daudziem citiem metālu hlorīdiem, normālos apstākļos ir šķidrums. Alva nereaģē ar H2 , N2, Si2 , C.
  • Svins ir salīdzinoši mazaktīvs metāls - tas ir pēdējais elements vidēji aktīvo metālu rindā. Tas oksidējas lēnām normālā temperatūrā. Augstā temperatūrā reaģē ar ūdeni, veidojot oksīdu. Svins var arī izspiest ūdeņradi no vājām vai atšķaidītām skābēm. Svins reaģē ar mazāk aktīvu metālu sāļu šķīdumiem veidojot dažādus citus sāļus.
popul r kie savienojumi
Populārākie savienojumi
  • Alvas sakausējumi

Vispārīgā gadījumā par bronzām sauc vara sakausējumus. Parasti ar jēdzienu "bronza" saprot alvas bronzu, jo tā tika atklāta visātrāk. Bronzai ir labākas mehāniskās īpašības un zemāka kušanas temperatūra nekā tīram varam.

Viens no svarīgākajiem alvas sakausējumiem ir lodalva. Tās sastāvā ir 65% alvas un 35% svina. Lodalvas kušanas temperatūra ir 180 °C.

  • Svina sakausējumi

Svinasavienojumus (galvenokārttetraetilsvinu) arīizmantoja, laidegvielaipalielinātuoktānskaitli, kāarī, laitātikātrineizgarotu

Svina oksīdu (PbO) lieto arī svina stikla (kristālstikla paveids) ražošanai. Šie stikli labi lauž gaismu un absorbē rentgenstarus, tāpēc tos lieto optiskajās ierīcēs un kineskopu priekšējiem stikliem. Svina oksīds ir viens no PZT pjezoelektriskās keramikas komponentiem. Agrāk svina oksīdu lietoja arī keramikas glazūrām, taču tām ir slikta ķīmiskā izturība un svins šķīst ārā, nonākot apkārtējā vidē.

alvas izmanto ana
Alvas izmantošana
  • Alvu izmanto skārda ražošanai, aizsargkārtiņas veidošanai uz citu metālu virsmām (piemēram, konservu kārbām). Alvu izmanto dažādu sakausējumu, piemēram, bronzas ražošanā. Bronzas pulveri maisījumā ar laku izmanto dažādu priekšmetu krāsošanai. Alvu izmanto arī foliju ražošanai, mērinstrumentu detaļu, ērģeļu stabuļu un māksliniecisku izstrādājumu izgatavošanai, lodēšanai un pat viltotās naudas izgatavošanai.
svina izmanto ana
Svina izmantošana
  • Svinu plaši izmanto akumulatoru, munīcijas, arī cauruļvadu un blīvju izgatavošanā, kā arī dažādās ierīcēs aizsardzībai pret radioaktīvo starojumu. Svina savienojumus (galvenokārt tetraetilsvinu) arī izmantoja, lai degvielai palielinātu oktānskaitli, kā arī, lai tā tik ātri neizgarotu, taču svins piesārņo dabu, nosēžas uz augiem, kurus vēlāk uzņemam barībā, kā arī piesārņo pēcsadegšanaskatalizatoru. Lai palielinātu oktānskaitli, mūsdienās lieto citas degvielas piedevas, piemēram, metil-terc-butilēteri (MTBE). Tetraetilsvinu vēl joprojām mēdz lietot par piedevu aviācijas benzīnam.
biolo isk noz me
Bioloģiskā nozīme
  • Alvas fizioloģiskā nozīme ir neskaidra, taču cilvēks dienā ar pārtiku uzņem 3-5 mg alvas. Uzņemot vairāk par 350-500 mg, rodas kuņģa un zarnu darbības traucējumi. Alvas neorganiskie savienojumi ir maztoksiski (indīgi mēdz būt alvorganiskie savienojumi), turklāt alva neuzkrājas audos, kā indīgie smagie metāli. Alvu var uzņemt ar konservētiem pārtikas produktiem, medu. Alva ietilpst arī zīdaiņu un mazo bērnu uztura produktos un mātes piena aizstājējos. Alva tiek izmantota pretmikrobu, pretsēnīšu, pretinsektu un prettārpu līdzekļu pagatavošanai
  • Svins ir toksisks. Tas var iedarboties uz gandrīz visiem cilvēka orgāniem. Visvārīgākā ir nervu sistēma, sevišķi bērniem: zūd reakcijas ātrums, rodas nespēks ekstremitātēs (pirkstos, plaukstas locītavās, potītēs), notiek izmaiņas asins sastāvā (anēmija), cieš arī nieres un reproduktīvā sistēma. Kā to rāda virkne pētījumu, svins intensīvi uzkrājas augos, stādījumos un kokos, kas aug tiešā autoceļu tuvumā.
svina pies r ojums
Svina piesārņojums
  • Svina izmantošanas iespējas tehnikā ir novedušas pie tā, ka lieli svina daudzumi nokļūst apkārtējā vidē. Atmosfērā atrodas ap 180 000 t svina. Taču autotransports ir uzskatāms par vienu no būtiskākajiem avotiem piesārņojumam ar svinu. Ņemot vērā, ka gaisa masas pārvietojas lielos attālumos, nav pārsteidzoši, ka pēdējā laikā pat no industriālajiem reģioniem vistālākajos apgabalos ir konstatētas pieaugošas svina koncentrācijas (Grenlandes ledū līdz 2 mg/kg, Barguzinas biosfēras rezervātā 1,2 mg/kg, Abramova ledājā 0,2 mg/kg).

Veselības aizsardzības apsvērumu dēļ svina lietošana jau ir samazināta daudzu produktu, piemēram, krāsu, keramikas izstrādājumu, cauruļvadu blīvju ražošanā. Notiek pāreja uz bezsvina benzīna izmantošanu.

izmantot literat ra
Izmantotā literatūra
  • http://www.dzm.lv/kim/IT/K_11/index.html
  • http://lv.wikipedia.org/wiki/Alva
  • http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/svins-apkarteja-vide.html
  • http://lv.wikipedia.org/wiki/Svins
  • http://www.zb-zeme.lv/kimija/kimisko-vielu-apraksti
  • Un citi interneta resursi
paldies par uzman bu
Paldies par uzmanību!

Sanija Turlaja

11. Klase

2010