1 / 50

Tiesiskie finansējuma ieguves veidi NVO darbībai

Tiesiskie finansējuma ieguves veidi NVO darbībai. Dr.iur., Bc.paed. Kitija Bite 2014.gada 22.janvārī. 1 . Finansējuma ieguves veidi no valsts. 1. Deleģētā funkcija vai pārvaldes uzdevums.

Download Presentation

Tiesiskie finansējuma ieguves veidi NVO darbībai

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Tiesiskie finansējuma ieguves veidi NVO darbībai Dr.iur., Bc.paed. Kitija Bite 2014.gada 22.janvārī

  2. 1. Finansējuma ieguves veidi no valsts

  3. 1. Deleģētā funkcija vai pārvaldes uzdevums • Likums par budžetu un finanšu vadību paredz, ka biedrība un nodibinājums saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju no budžeta izpildītāja saņem dotāciju vai mērķdotāciju uz līguma pamata vai tiesību akta deleģējuma kārtībā kā līdzekļu nodrošinājumu konkrēta valsts pārvaldes uzdevuma izpildei vai noteikta mērķa (projekta vai pasākuma) īstenošanai.

  4. Piemēri normatīvā akta deleģējumam: • Valsts pārvaldes uzdevumu izpildei Latvijas Studentu apvienībai ir deleģēti uzdevumi Augstskolu likuma 64.panta kārtībā. • LSA ir nevalstiska organizācija, kurai piešķirts sabiedriskā labuma statuss. • Augstskolu likumā noteikts, ka LSA ir studējošo pašpārvalžu koleģiāla apvienība, kurā ietilpst visu akreditēto augstskolu studējošo pašpārvalžu pārstāvji, kuru izveido studējošo pārstāvībai un viedokļa paušanai. • UZDEVUMI: Organizācijai ir jādeleģē pārstāvji Augstākās izglītības padomei un citās ar likumu noteiktajās institūcijās, kā arī jāsniedz atzinumus par normatīvo aktu projektiem, kas skar studējošo intereses, un savas kompetences ietvaros jārisina citus ar studējošo pārstāvību saistītus jautājumus.

  5. Latvijas Zvērinātu advokātu padome • Nav nevalstiska organizācija, reģistrējusies kā nodokļu maksātājs • Izpilda Advokatūras likumā noteiktos uzdevumus • Likumā noteikto uzdevumu izpilde ļauj valstij paredzēt finansējumu

  6. Līguma/vienošanās slēgšana par valsts finansējuma piešķiršanu • Parlīdzdalību tiek slēgts līgums, kurā, ja tiek piešķirti budžeta līdzekļi, norāda šo līdzekļu izlietojuma un finanšu pārskata iesniegšanu. • Par finanšu līdzekļu piešķiršanu (ziedošanu), uzdevumu deleģēšanu, līguma slēgšanu u.c. darbībām, būs atbildīgs iestādes vadītājs, kurš ne tikai pārvalda iestādes finanšu, personāla u.c. resursus, bet arī atbild par iestādes administratīvo darbu un iestādes funkciju izpildi.

  7. Piemērs: līgumam/vienošanās • Labklājības ministrija 2013.gada grozījumi līgumos par valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu veikšanu – sociālās aprūpes jomā. • Pieejams: http://mail.lm.gov.lv/web/library.nsf

  8. 2. Dalība konkursos • Atklātie konkursi • Ministriju konkursi

  9. Atklātie konkursi • Valsts ar ministriju vai to iestāžu palīdzību izsludina iepirkuma konkursu, kas piedāvā tirgū veikt: • būvdarbus; • preču piegādi; • pakalpojumu sniegšanu. • Visi iepirkumi atrodami Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā: http://www.iub.lv/?object_id=7 (Projekta apmācību semināra organizēšana vai Apmācības «Projektu vadība») • Procedūra notiek saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=133536

  10. Ministriju, to iestāžu konkursi • Ārvalstu finanšu instrumenti, kas tiek noformēti Ministru kabineta noteikumu veidā un izsludināti ministriju mājas lapās. • Piemēram, Kultūras ministrijas izsludinātais projekts: „Atbalsts romu kopienas integrācijai un līdzdalības veicināšanai”. Pieejams: http://www.km.gov.lv/lv/ministrija/konkursi.html • Sabiedrības integrācijas fonda (ar likumu izveidots nodibinājums) uzraugāmie projekti. Pieejams: http://www.sif.lv/ • ES fondu aktivitātes un projekti. Pieejams: http://www.esfondi.lv/page.php?id=654

  11. Piemērs iestāžu pakalpojumu iepirkumam: • LR Ģenerālprokuratūra izsludināja iepirkuma procedūru par apmācību prokuroriem, kuri strādā ar nepilngadīgām personām. • Pakalpojumu nodrošina Centrs «Dardedze». • Abas puses turpina sadarbību arī citās jomās.

  12. 3. Demokrātijas kvotas • Ideja: budžeta un budžeta grozījumu likumprojektā tiek iestrādāts finansējums, ko novirza nozares ministrijai, kas ar NVO slēdz līgumu par pakalpojumu vai NVO darbības finansēšanu. • Saeimas kārtības rullis nosaka, ka iesniegt priekšlikumus likumprojektam, t.sk., arī budžeta likumprojektam, var: • Valsts prezidents; • Saeimas komisija; • Saeimas frakcija; • deputāts vai deputātu grupa; • ministrs; • parlamentārais sekretārs, • Saeimas juridiskais birojs; • Tiesībsargs.

  13. Procedūra: • Budžeta likumprojekts vai grozījumi Budžeta likumā tiek nodoti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kura apkopo iesniegtos priekšlikumus un virza tos izskatīšanai Saeimai; • Saeimas debatēs deputāti vai citi subjekti skaidro nepieciešamību šo priekšlikumu iekļaut likumprojektā vai grozījumos; • Saeima balso par priekšlikumu atbalstīšanu vai neatbalstīšanu.

  14. 2013.gada situācija: • 2012.gada budžeta likumā Saeima atbalstīja nevalstiskajam sektoram Ls 3 172 953 2013.gadā; • 2013.gada likumprojektam tika iesniegti vairāk kā 800 priekšlikumi, no kuriem Saeima atbalstīja 3 803 090 eiro, t.s., nevalstiskajam sektoram. • Pieejams: http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs11.nsf/WEBAllKA?OpenView&count=1000&RestrictToCategory=948/Lp11|1 • Teorētiski – iespēja ir, praktiski – liela konkurence.

  15. 2. Finansējuma ieguves veidi no pašvaldības

  16. Pašvaldība var: 1. Izveidot vai dibināt nevalstisku organizāciju vai izmantot jau dibinātas nevalstiskās organizācijas, lai realizētu kādu jautājumu (NVO kā līdzeklis); 2. Atbalstīt nevalstisko organizāciju sektoru kopumā (NVO kā mērķis) Deleģēšana, pilnvaru sniegšana uzdevumu veikšanai; pakalpojumu pirkšana Projektu konkursi; administratīvo izmaksu segšana, telpu īre…

  17. 1. Izpildot deleģētu funkciju/uzdevumu vai nodrošinot pakalpojumu • Likums «Par pašvaldībām» 4.pants nosaka, ka pašvaldība, realizējot vietējo pārvaldi, tiesīga slēgt publisko tiesību līgumu. • Piemēram, sadarbības līgums (NVO piešķir tiesības veikt kādu konkrētu pārvaldes uzdevumu. Pašvaldība paralēli var to veikt arī pati), • Deleģēšanas līgums (NVO tiek nodotas tiesības pieņemt pārvaldes lēmumu. Pašvaldībai jābūt pārliecinātai, ka NVO uzdevumu veiks efektīvāk), • Līdzdarbības līgums (NVO un pašvaldība sadarbojas uzdevuma izpildē, bet nepieņem lēmumu).

  18. 2. Dalība konkursos • Konkursu izsludināšanai var būt visdažādākie mērķi: • atbalstīt NVO vispār, • stiprināt to kapacitāti, • atbalstīt jaunās NVO, • atbalstīt tās NVO, kuru mērķis sakrīt ar pašvaldības autonomajām funkcijām – izglītība, kultūra, sociālā joma utt. • interešu aizstāvības NVO utt. • Pašvaldība izsludina konkursu, izstrādājot nolikumu un paredzot finanšu atskaites kārtību. • Valstī nav vienota regulējuma, kā organizējami šie konkursi, vienīgi nolikumā jānorāda pašvaldības mēķis atbalstīt NVO, lai īstenotu vietējo iedzīvotāju intereses un vajadzības.

  19. Piemēram: • http://www.stopini-salaspils.lv/lv/ezk/ezf-projektu-konkursi/izsludinatie-konkursi/ • http://www.krustpils.lv/lv/nevalstiskas-organizacijas-biedribas

  20. Pakalpojumu pirkšana (PIeL) • Abpusēji izdevīgs darījums; • Jānošķir no projektu konkursiem. Galvenā pazīme – finanšu interese no pašvaldības puses. • Pašvaldība iegūst labāko pakalpojumu par zemāko cenu: tas būs iepirkums. • Ja pašvaldība grib atbalstīt NVO kopumā un uzlabot vietējās kopienas sabiedrisko dzīvi, tad tas būs projektu konkurss.

  21. Atvieglota procedūra iepirkumiem • Ja tiek slēgts līgums par: • izglītības un profesionālās apmācības, • veselības un sociālās aprūpes, • atpūtas, • kultūras un sporta, • juridiskiem atbalsta, • palīgtransporta pakalpojumiem, • tad nevajag publiskā iepirkuma procedūru, bet pietiek ar uzsaukumu mājas lapā un piedāvājuma iesniegšanas termiņu. • Par pakalpojumu tiek slēgts jebkura veida civiltiesisks līgums – uzņēmuma, piegādes, nomas, pakalpojuma utt. • Svarīgs ir līguma saturs ne nosaukums.

  22. 3. Citi pašvaldības atbalsta veidi • Mantas atsavināšana un telpu īre – nozīmīgs atbalsts NVO. • Atsavināšana – publiskas personas mantas pārdošana, mainīšana, ieguldīšana kapitālsabiedrībā un nodošana bez atlīdzības, kā rezultātā īpašuma tiesības no mantas atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam. • Pašvaldībām iespēja neizmantotās vai nolietotās mantas nodot NVO. • Publiskas personas mantas atsavināšanas likums paredz tikai valsts iestādēm nodot kustamo mantu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizāciju īpašumā (43.1p.).

  23. Pašvaldība (arī valsts) var mantubezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijām par pazeminātu cenu vai ar patapinājuma līguma starpniecību • Šeit darbojas «Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums». • Mantu var nodot bezatlīdzības lietošanā kopā ar pārvaldes uzdevumu vai deleģējumu. • Lēmumu pieņem Ministru kabinets vai pašvaldības dome. • Šāds piešķīrums/patapinājums var ilgt: • kamēr NVO ir sabiedriskā labuma statuss; • bet, ne ilgāk kā uz 10 gadiem. Likums neaizliedz mantu nodot bezatlīdzības lietošanā atkārtoti. • Tiesību subjekts, kuram nodota manta bezatlīdzības lietošanā, nodrošina attiecīgās mantas uzturēšanu, arī sedz ar to saistītos izdevumus.

  24. 3. Finansējuma ieguve no fiziskas personas vai juridiskas personas

  25. 1. Dāvinājuma un ziedojuma jēdzieni • Dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību (Civillikums 1912.p.). • Ziedojums – ir manta vai finanšu līdzekļi, kurus persona bez atlīdzības, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, nodod SLO tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai un kuriem var piemērot nodokļu atvieglojumus (SLOL 9.p.). Biedrībai un nodibinājumam varēs dāvināt, bet SLO – ziedot.

  26. Kur slēpjas atšķirība? • Biedrībai un nodibinājumam var dāvināt bez jebkādiem ierobežojumiem saskaņā ar Civillikumu; • SLO kā speciālā tiesību norma paredz ziedojuma ierobežojumus: • Tikai SLO tiesīgas saņemt ziedojumus; • Ziedot var gan mantu, gan finanšu līdzekļus; • Ziedotājs var būt gan fiziska persona, gan juridiskas persona; • Par ziedojumu netiek saņemta nekāda veida atlīdzība (t.sk., reklāma); • Par ziedojuma nodošanu un saņemšanu ir jāslēdz vienošanās; • Ziedojumu var izlietot tikai organizācijas mērķu sasniegšanai; • Ziedotājs ir tiesīgs saņemt nodokļu atviegolojumus.

  27. 2. Ziedojumu ierobežošana • Ierobežojums summā: ja ziedotāja ziedojums vienai SLO pārsniedz 10 min. mēnešalgas vai ziedojumu kopsumma kalendārajā gadā – 10 min.mēneša darba algas – jāslēdz rakstveida līgums, lai varētu izmantot nodokļa atvieglojumus; • Līgums jāslēdz par tiem ziedojumiem, kas pārsniedz 10 min.mēneša darba algas; • Min. mēneša darba alga no 2014.g. – 320 eiro (3 200 eiro).

  28. Ierobežojums apjomā – ziedot nevar publiskai personai piederošu mantisku tiesību (vērtspapīri, kapitāla daļas kapitālsabiedrībās u.tml.) • Ierobežojums subjektā – publiska persona, izņemot likumos vai Ministru kabineta noteikumos īpaši paredzētus gadījumus, nedrīkst dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus un mantu. • Likumi, kas atļauj ziedošanu, ir Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=36190 • Tas notiks Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma IV nodaļas kārtībā. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=68490

  29. Ziedot var valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības, bet tikai publiskai personai Kapitālsabiedrība likuma noteiktajā kārtībā finanšu līdzekļus vai mantu drīkst dāvināt (ziedot), ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi: 1) dāvinājums (ziedojums) paredzēts kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, sporta, vides vai veselības aizsardzības, kā arī sociālās palīdzības veicināšanai; 2) pastāv iespēja kontrolēt dāvinājuma (ziedojuma) izlietošanu; 3) attiecīgā kapitālsabiedrība dāvināšanas (ziedošanas) brīdī ir samaksājusi valstij vai pašvaldībai visus nodokļus un darbiniekiem izmaksājusi algas; 4) attiecīgā kapitālsabiedrība iepriekšējā pārskata gadā ir strādājusi ar peļņu.

  30. 4. Civiltiesiski darījumi finansējuma iegūšanai

  31. 1. Civiltiesisku darījumu puses • Darījuma dalībniekiem jābūt tiesībspējai un rīcībspējai; • Fiziska perona tiesībspējas iegūst ar dzimšanu, bet rīcības spēju ar pilngadības sasniegšanu; • Juridiska persona tiesībspēju un rīcībspēju iegūst ar reģistrāciju UR vai VID kā nodokļu maksātājs; • Biedrība – ar reģistrēšanos UR. • Gribas izteikums – lai tiesisks darījums būtu spēkā, nepietiek, ka tā dalībnieki izteic savu gribu, ir vajadzīgs, lai šī griba būtu radusies brīvi – bez maldības, viltus vai spaidiem.

  32. 2. Civiltiesisku līgumu veidi • Dāvinājuma līgums – tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību (Civillikums 1912.p.). • Patapinājuma jeb lietošanas aizdevuma līgums – ar kuru kādam nodod lietu bez atlīdzības, bet noteiktai lietošanai, ar nosacījumu atdot to pašu lietu (Civillikums 1947.p.). • Maiņas līgums – divu personu abpusējs apsolījums dot vienu priekšmetu pret otru, izņemot naudu (CL 2091.p.). • Piegādes līgums – viena puse (piegādātājs) uzņemas piegādāt otrai pusei (pasūtītājam) noteiktu lietu par zināmu cenu (Civillikums 2107.p.). • Uzņēmuma līgums – viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu (Civillikums 2212.p.).

  33. 3. Dāvinājuma/Ziedojuma pieņemšanas noformēšanas paraugs • Vairāku līgumu paraugi: http://nometnes.gov.lv/customimg/6c1d1873676d15c98ffb5994fbdbb7cc.pdf http://sadarbibasabc.lv/ligumu-un-dokumentu-paraugi/ http://www.e-tiesa.lv/docs.html

  34. Ziedojuma pieņemšana • Ziedotāja nosaukums – fiziska persona/juridiska persona • Ziedojuma mērķis – mērķziedojums vai ziedojums vispār, piemēram, iestādei, tās struktūrvienībai • Ziedojuma veids (nauda/manta) – grāmatas/drēbes/telpas….. • Ziedojumu novērtējuma summa (eiro) – • Detalizēts izvērtējuma pamatojums iestādes vajadzībām – ziedojums tiks izlietots….jāskatās no mērķa • Ziedojuma pieteikšanas datums – • Apliecinu, ka ziedojuma saņemšanā ir ievēroti likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» 14.panta nosacījumi. • Ziedojuma saņēmēja paraksts.

  35. 5. Netiešais atbalsts nevalstiskajām organizācijām

  36. 1. Nodokļu atlaides ziedotājiem • Iedzīvotāju ienākuma nodoklis – fiziskām personām līdz 20% no maksātāja apliekamā ienākuma lieluma. • Izdevumi, kas tiek atskaitīti no aplikšanas ar nodokli: • summa, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodota budžeta iestādei vai LR reģistrētai biedrībai, nodibinājumam, reliģiskai organizācijai vai to iestādei, kurai piešķirts SLO statuss; • nauda vai cita lieta, kuru fiziskā persona nodod bez atlīdzības organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā noteikto mērķu sasniegšanai.

  37. Uzņēmuma ienākuma nodoklis – juridiskām personām. • Nodokļa atlaidi piemēro 85% apmērā no ziedotajām summām, kas ziedotas budžeta iestādēm, valsts kapitālsabiedrībām, kuras veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas, kā arī LR reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss; • Piemērojamā nodokļa atlaide nedrīkst pārsniegt 20% no nodokļa kopējās summas. • Ziedotājiem nedrīkst būt nodokļa parādu; • Ziedotāji nevar prasīt pretpienākumu, t.sk., reklāmu.

  38. 2. Nodokļu atlaides nevalstiskajām organizācijām • Pievienotās vērtības nodoklis – piemēro saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību, t.sk., jeburu ražotāju, tirgotāju vai pakalpojuma sniedēju darbība. • Saimnieciskās darbības veikšanu paredz arī BNL • No nodokļa atbrīvojamas SLO, kuras veic preču piegādes un pakalpojuma sniegšanu bērnu un jauniešu tiesību aizsardzības mērķiem. • PVN nemaksā tās NVO, kuru sniegto pakalpojumu vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 50 000 eiro.

  39. Nekustamā īpašuma nodoklis – MKN nosaka, kuras NVO netiek apliktas ar NĪN. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=258347 • Pārējām NVO ir noteikti kritēriji, pēc kuriem nepiemēro NĪN: • īpašumtiesības uz ēkām un būvēm ir nostiprinātas zemesgrāmatā; • ēkas un būves pieder biedrībai, kurai ir piešķirts SLO statuss vai invalīdu biedrībai; • ēkas un būves tiek izmantotas tajā sabiedriskā labuma darbības jomā, kas noteikta lēmumā par SLO statusa piešķiršanu. • Ja zūd kaut viens no šiem kritērjiem, ir jāpiemēro NĪN.

  40. Izložu un azatrspēļu nodoklis – NVO netiek aplikta ar šo nodokli, ja tās organizē likumā noteiktās vietējā mēroga vienreizēja rakstura izlozes.

  41. Paldies par uzmanībubitija@inbox.lv

More Related