1 / 51

Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana

Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana. Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā 2012.gads. Mācību materiāla mērķi.

shea
Download Presentation

Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā 2012.gads

  2. Mācību materiāla mērķi • radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu izlietošanu un pelnīšanu nākotnē; • iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā; • Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance un tās pārraudzība); • parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās no nelietderīgiem pirkumiem; • sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram, parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu); • radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

  3. Mācību materiāla saturs Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” iekļauti: interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos; prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem; videomateriāli; 2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt katra skolēna individuālās zināšanas. Materiālam ir versija angļu valodā.

  4. Uzdevumi (1) Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem. Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un individualizācijas principi. Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu, piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes integrēti. Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

  5. Uzdevumi (2) Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu. Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā. Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem, uzdevumiem un situācijai var mainīt. Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

  6. Mācību materiālā iekļautās tēmas un temati • Kur un kā iepirkties? • Veikalā • Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka • Lielveikali • Iepirkumi • Izvēlies un tērē atbildīgi • Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu? • Iepakojums. Reklāma • Preču izvietojums plauktos • Svētki un finanses • Kā iegūst naudu? • Profesijas • Naudas pelnīšana • Sapņu uzņēmums • Kas ir nauda? • Kā veidojas ģimenes budžets? • Kā krāt vai aizņemties naudu? • Naudas krāšana • Kur un kā naudu var aizņemties

  7. Kā iegūst naudu? Temats: «Profesijas» (1) Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību, nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim, profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties, ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts. Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un uzņēmums. Darbības: savietošana, analīze, diskusija. Jēdzieni: Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats. Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods. Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats, amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

  8. Kā iegūst naudu? Temats: «Profesijas» (2) Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi – 36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un finansisti – 22%. Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%); skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%); celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji (7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki, metinātāji u.c.) (5%).

  9. Kā iegūst naudu? Temats: «Profesijas» (3) Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas „Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%). Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti - politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju arodi.” (Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību ekonomiskās ilgtspējas indekss”. http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229) Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

  10. Tēma: «Kas ir nauda?» (1) Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību. Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība. Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija. Jēdzieni: Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta, banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru vērtību tie ir vienojušies. Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo naudas vērtību. Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas finanšu operācijas.

  11. Tēma: «Kas ir nauda?» (2) Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās 1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2. novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo valsts centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to nodrošinājuma un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus. (http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

  12. Tēma: «Kas ir nauda?» (3) Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas, t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes. 1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100 latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no 1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze). (http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

  13. Tēma: «Kas ir nauda?» (4) Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

  14. Tēma: «Kas ir nauda?» (5) Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols. • http://www.bank.lv/nauda/cucina

  15. Tēma: «Kas ir nauda?» (6) Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu • Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas "Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis. Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos. Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi. Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

  16. Tēma: «Kas ir nauda?» (7) Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt “Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas. “Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt. “Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa. “Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā. “Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

  17. Tēma: «Kas ir nauda?» (8) Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu. Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem, kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem. Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes, Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara, tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja uzticēties papīra naudai. Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek izmantotas elektroniskās naudas formas.

  18. Tēma: «Kā veidojas ģimenes budžets» (1) Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu. Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana. Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija. Jēdzieni: Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm. Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt, būtiski ņemt vērā šos aspektus.

  19. Tēma: «Kā veidojas ģimenes budžets»(2) Papildinformācija (1). Pētījumsparmājsaimniecības budžeta plānošanu Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara! Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu, tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību. (Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību ekonomiskās ilgtspējas indekss”. http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

  20. Tēma: «Kā veidojas ģimenes budžets»(3) • Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana • Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus: • 1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju. • 2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3 gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem). • 3. Ikmēneša izdevumu uzskaite. • 4. Kontrolē savus izdevumus. • 5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu. • 6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt. • http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html • Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un sasniegšanā.

  21. Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam. Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja pienākums ir maksāt nodokļus. Tēma: «Kā veidojas ģimenes budžets» (4)

  22. Tēma: «Kā veidojas ģimenes budžets»(5)Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm • 2012.gadā: • neapliekamais minimums – 45 Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likme – 25%, • Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%, • IIN atvieglojuma apmērs par apgādībā esošu personu – 70 Ls, Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna kopšanas pabalsts (no gada līdz diviem gadiem) 30 Ls. • Plānots 2013.gadā: • neapliekamais minimums – 45 Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likme – 24%, • Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%, • IIN atvieglojuma apmērs par apgādībā esošu personu – 80 Ls, Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna kopšanas pabalsts (no gada līdz diviem gadiem) 100 Ls.

  23. Tēma: «Kā veidojas ģimenes budžets»(6) Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un dažādu institūciju atbildība Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets. Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu ministrija un iesniedz Ministru kabinetā. Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

  24. Tēma: «Kā veidojas ģimenes budžets»(7) Papildinformācija (5B). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un dažādu institūciju atbildība Saeima izskata valsts budžeta likumprojektu divos lasījumos un lemj gan par ieņēmumu daļu, gan par izdevumu daļu - likumdevējiem ir tiesības mainīt jebkuru normu MK sagatavotajā valsts budžeta likumprojektā. (http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/valsts_budzets/) Video par to, kā veidojas valsts budžets (fragments no raidījuma “Naudas zīmes”) skatāms adresē http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/ Foto: LETA

  25. Kā krāt vai aizņemties naudu? Temats: «Naudas krāšana» (1) Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu. Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi, vēlmes un vajadzības. Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija. Jēdzieni: Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot, piemēram, krāt santīmu pie santīma. Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu, piemēram, tērēt naudu par niekiem. Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā. Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

  26. Kā krāt vai aizņemties naudu? Temats: «Naudas krāšana» (2) Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt “Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu. “Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu. “Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

  27. Kā krāt vai aizņemties naudu? Temats: «Naudas krāšana» (3) Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums. No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas. Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu. Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!). Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem. Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem. http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

  28. Kā krāt vai aizņemties naudu?Temats: «Naudas krāšana» (4) • Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana • Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana. • Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz vairāk. • Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

  29. Kā krāt vai aizņemties naudu?Temats: «Naudas krāšana» (5) • Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi • Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi, uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1., 2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi. • Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos. Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus. • (http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

  30. Kā krāt vai aizņemties naudu? Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?» Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un atbildību, iegūstot naudu aizņemoties. Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa. Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija. Jēdziens: Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas personas lietošanā. http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html • Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”. Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības, vienošanās un godīguma jēdzienus.

  31. Kur un kā iepirkties? Temats: «Veikalā» (1) Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību. Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi. Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija. Jēdzieni: Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces. Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts ekonomikas nozares.

  32. Kur un kā iepirkties? Temats: «Veikalā» (2) Papildinformācija (1). Svītrkodi Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces krājumi nav jāpapildina. Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis, kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

  33. Kur un kā iepirkties? Temats: «Veikalā» (3) Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas, neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā. Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus (bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi. Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

  34. Kur un kā iepirkties? Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka» Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi, preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu veidošanos. Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un lietošana. Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde, plānošana, diskusija. Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu pieņemšanu.

  35. Kur un kā iepirkties? Temats: «Lielveikali» (1) Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā laika pavadīšanas iespējām. Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi, brīvais laiks. Darbības: situāciju analīze, savietošana, ierakstīšana, diskusija.

  36. Kur un kā iepirkties? Temats: «Lielveikali» (2) Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar “Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

  37. Kur un kā iepirkties? Temats: «Iepirkumi» Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro darbu fragmentiem. Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes. Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana, savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija. Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar “Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

  38. Kur un kā iepirkties? Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi» Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas pārtikas izvēli. Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika. Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija. Papildinformācija.Cilvēku uzskati par taupīgumu Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem. (Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību ekonomiskās ilgtspējas indekss”. http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

  39. Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu? Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1) Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu. Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums. Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija. Jēdzieni: Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas, sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas, degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi, popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu. Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds, apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

  40. Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu? Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2) Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču, ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga noformējums. Papildinformācija (2). Reklāmas veidi Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku (potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti debesīs.

  41. Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu? Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3) Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam, ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana, simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids. Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

  42. Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu? Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4) Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ. Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai tiek organizētas reklāmas kampaņas, veidoti reklāmas produkti atbilstoši dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti bezmaksas produktu paraugi.

  43. Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu? Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1) Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē. Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu plānošana. Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

  44. Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu? Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2) Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma. Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu, piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu). Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši. Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt, pagaršot, pielaikot.

  45. Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu? Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3) Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens, atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm, iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas? Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

  46. Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu? Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4) Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā. Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

  47. Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu? Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

  48. Tēma: «Svētki un finanses» Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu. Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta. Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana (pareizrakstība), jaunrade, diskusija. Papildinformācija.5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi • Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt! • Nolem, cik naudas tērēsi! • Sagatavojies laicīgi! • Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas! • Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi! (http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

  49. Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei 2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem atbilžu varantiem: -Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi; -Zināšanas finanšu plānošanas jomā. Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite – skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes. Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana) nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

  50. Izmantotā literatūra un noderīgas saites (1) Izmantotā literatūra: Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC; Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005; Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006 Izmantoto fotoattēlu adreses: http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_wb.jpg http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKIUtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_headphone_gift_fashion.jpg

More Related