Politikas problēmas strukturēšana 3.lekcija

1. Politikas problēmas strukturēšana 3.lekcija

2. Politikas analīze un politikas process

3. Problēmas formulēšana. 19.gs/ 20.gs.sāk. • Pozitīvistu pieeja– problēmas, kas pavada cilvēci, ir atrisināmas, pateicoties zināšanām un gara spējām. Fakti norāda uz problēmām, tos var analizēt ar zinātniskām metodēm; atklājot cēloņus, mēs varam atrisināt problēmas. • Funkcionālisti - problēmas uzlūko kā objektīvus faktus, problēmas rodas sabiedrības kā sociālās sistēmas disfunkcijas rezultātā. Problēmas ir iespējams analizēt, pētot to izcelšanos un sociālos apstākļus. Spējot atklāt tos apstākļus, kas ved pie sistēmas disfunkcijas, mēs varam atklāt gan manifestētās gan latentās problēmas. • Dirheims – deviance – integrāla gludi funkcionējošās modernās sabiedrības daļa.

4. Problēmas formulēšana. Funkcionālisms • T. Parsons pēckara socioloģijā nozīmīgākais funkcionālistu pieejas pārstāvis sociālo problēmu izpētē. Pēc Parsona sabiedrības tiecas uz līdzsvaru - sociālā problēma sakārto, rosina jaunu funkciju rašanos sistēmas iekšienē. • Piemēram, ja ir atšķirīgi ienākumi, tad cilvēki cenšas iegūt labāku izglītību, augstāku statusu (cenšanās ir jauna funkcija, kas rodas sistēmas iekšienē).

5. Problēmas formulēšana. Interakcionisms • Funkcionālistus kritizē simboliskā interakcionisma skolas piekritēji. Attīstās Čikāgā starpkaru laikā. Atklāj, kā simboli tiek iekļauti komunikācijā. • Blumers 1969. definē šī virziena galvenās premises: • Cilvēka darbība balstās uz nozīmēm (jēgas), ko viņš piešķir lietām • Nozīme veidojas sociālajās interakcijā (ir soc. interakcijas rezultāts) • Nozīmes mainās, tās ietekmējas no interpretatīvā procesa ko veic indivīds attiecībā pret zīmēm, ar kurām viņš sastopas

6. Problēmas formulēšana. Pozitīvisti - fenomenologi • Pozitīvistu/funkcionālistu pieeja - aplūko soc. problēmas kā ‘faktus’, kurus var izmērīt un un pateicoties to funkcijām, tās stabilizē sabiedrību. Sociālo zinātņu loma šajā aspektā ir identificēt tos apstākļus, kas rada disfunkciju sabiedrībā, attīstīt zināšanas par problēmām, analizēt to cēloņus un atklāt zāles pret tām. Sociālie zinātnieki ir sabiedrības sirdsapziņa un aizstāvji. • Fenomenoloģiskā pieeja , kas izveidojusies no simboliska interakcionisma skolas, problēmas redz kā subjektīvas sociālās konstrukcijas. Sociālo zinātņu loma ir gūt skaidrību par formulējumiem un pieņēmumiem, parādīt kuri formulējumi darbojas (ir vadošie), kādi alternatīvi uzskati pastāv.

7. Problēmas formulēšana Konstruktīvisms • Berger, Luckman The Social Construction of Reality. 1966. sociālā realitāte ir konstruēta nevis objektīva. • 70. Blumer attīsta konstruktīvisma pieeju skaidrojot sociālās problēmas posmus – 5 • sociālās problēmas parādīšanās, • problēmas leģitimizācija • darbību aktivizēšana • oficiāla plāna veidošana • politikas plāna īstenošana • Problēma nav uzlūkota ka objektīva realitāte, bet kolektīvas darbības rezultāts. • Maus 75. arī norāda ka problēmas ir subjektīva uztvere, ne objektīva realitāte, sociālās problēmas ir dažādu soc kustību aktivitāšu rezultāts. Ja analizējam procesu, kā soc problēmas nonāk dienas kartība, redzam to veidu kā tā tiek izstumtas, to dara cilvēki, m-m, kam ir resursi, laiks, nauda.

8. Problēmas strukturēšanas posmi un paņēmieni

9. Problēmas strukturēšanas fāzes • Problēmas meklēšana • ieraudzīt nevis vienu problēmu, bet problēmu tīklu, kur daudz ieinteresēto grupu • Ieraudzīt situāciju, kad problēma ir nepareizi, slikti strukturēta kādu atsevišķu grupu interešu labā (metaproblēma) • Problēmas definēšana • Atrast galveno problēmu (vai tā ir ek. vai soc. Ek. - alkoh. akcīzes nod. Soc. – pirkšanas uzved.) • Problēmas detalizēts apraksts (var būt mat.mod.) • Problēmas būtības izpratne, tai ir jāatbilst oriģinālajai problēmas situācijai

10. Problēmas strukturēšanas fāzes Metaproblēma Pr. meklēšana Problēmas defin. Problēmas sit. Problēmas strukturēšana Galvenās pr. atrašana Pr. izprašana Detalizēts apraksts Atsevišķā problēma

11. Problēmas strukturēšanas metodes Robežanalīze: • Dalībnieku pilna uzskaite (sniega lavīna) • Visas problēmas • robežu novērtēšana

12. Problēmas robežas 20 15 10 Jaunas idejas 5 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 Politikas dalībnieki

13. Problēmas formulēšanas kvalitāte • Slikti formulēta problēma • Labi formulēta problēma

14. Piemērs: cietumnieki 2 kamerās Tiesnesim ir pietiekami daudz pierādījumu, lai notiesātu: • Viņi var klusēt, • Viņi var atzīties lielākā noziegumā, abiem būs lielāks sods, bet ar mīkstinājumu • Viens var atzīties lielākā noziegumā, to atbrīvo, bet otrajam iedod maksimālo sodu.

15. Problēmas formulēšanas kvalitāte Labi strukturēta problēma: • 1 vai daži lēmumu pieņēmēji • maz politikas alternatīvu • mērķu konsenss, tie skaidri ranžēti, atbilst lēmumu pieņēmēju preferencēm, katras alternatīvas sekas ir zināmas

16. Problēmas formulēšanas kvalitāte Vidēji strukturēta problēma: • 1 vai daži lēmumu pieņēmēji • Ierobežots skaits politikas alternatīvu • ranžēti mērķi • Katras alternatīvas sekas nav tik viegli paredzamas

17. Problēmas formulēšanas kvalitāte Slikti formulēta problēma: • Daudz lēmumu pieņēmēju • Konflikts par mērķiem • Politikas alternatīvas nezināmas • un to sekas nezināmas, riska aprēķins nav iespējams

18. Klasifikāciju shēmas • Sazarotā klasifikācija • Sinhronā analīze: • Mēģināt iztēloties situāciju no citu pozīcijām • Salīdzināt 2 vai vairāk problēmu situācijas • Simboliska analīze: • Mēģināt atrast līdzību starp problēmas situāciju un simbolisku procesu (mat mod. proc.) • Brīva fantāzija: Pilnīgi brīva iztēle, salīdzinot problēmas situāciju ar iztēloto

19. Problēmas strukturēšana un kļūdu labošana P. izvērtēšana Problēmas situācija Problēmas strukturēšana P. Dissolving Strukturēt no jauna P.Unsolving Strukturēt un risināt no jauna Politikas problēma NĒ Problēma? JĀ Problēmas risināšana P. Resolving Risināt no jauna Problēmas risināšana JĀ NĒ Problēmas risināšana

20. Kļūdu labošana problēmas strukturēšanas procesā • Problēmas risināšana no jauna (problem resolving) – pareizi strukturēta problēma, bet īstenotajai politikai nav gaidītā efekta, tiek pārformulēts veids kā problēmu risināt • Neatrisināta problēma (problem unsolving) – kļūdaini formulēta problēma, kļūdains risinājums. • Problēmas kļūdains formulējums (problem dissolving)

21. Politikas analīzes posmi Politikas novērtējums Novērtējums Prognoze P. Strukturēšana Politikas īstenošana P. Strukturēšana Problēma P. Strukturēšana Politikas formulēšana P. Strukturēšana Monitorings Rekomendācijas Politikas izvēle

22. Uzdevums nākošajai lekcijai Veikt savai izvēlētajai politikai problēmas strukturēšanu