Download
1 / 24
240 likes | 423 Views
Makšķerēšana un tūrisms Latvijā. Apsaimniekoti ūdeņi ir ienesīgi. Ko vēlas makšķernieks. Zivīgas vietas Saprātīgu kontroli Servisu – laivas, “slipi”, autostāvvietas, laipas Viņš ir par to gatavs maksāt
E N D
Ko vēlas makšķernieks • Zivīgas vietas • Saprātīgu kontroli • Servisu – laivas, “slipi”, autostāvvietas, laipas • Viņš ir par to gatavs maksāt • Piemēri – Ālandu salas, Peipuss, Lobe, Radzes pie Daugavas, Salacas upe, Viešura ezers, Taurage Lietuvā
Makšķernieki LV • Makšķernieks tūrists • Makšķernieks vienkāršais • Makšķernieks aktīvais • Makšķernieks advansētais • Trofeju mednieki
Makšķernieks tūrists • Makšķerēšanai regulāri naudu netērē • Ir kāda makšķere, bet zivis ķer dažas reizes gadā • Apciemo viesu mājas, sakoptas vietas, copē atpūtas nolūkos, bieži kopā ar ģimeni • Apsaimniekošanas projektos iesaistīties nav ieinteresēts • Zivju resursus praktiski nepatērē
Makšķernieks parastais • Makšķerēšanai gadā tērē līdz 50 Ls, tai skaitā 10Ls makšķerēšanas kartei • Parasti makšķerē kaut kur tuvumā dzīvesvietai • ķer un priecājas par to, kas ķeras, lomus parasti patur, gadās, ka noķer daudz zivju. • Pārsvarā nedodas uz vietām, kur par makšķerēšanu jāpiemaksā.
Makšķernieks aktīvais • Makšķerēšanas inventāram tērē līdz ~150 Ls gadā • Makšķerē tuvākajos ezeros un upēs, mēdz doties arī uz kādu attālāku vietu • Reti, bet dodas arī ārzemju copes braucienos, parasti kopā ar draugiem uz Somiju vai Zviedriju, ziemā uz Peipusu • Ir ieinteresēts lomos, seko jaunumiem, zivis atlaiž reti • Varētu būt ieinteresēts piedalīties kādas tuvējās ūdenstilpnes apsaimniekošanā gan ar darbu, gan idejām
Makšķernieks advansētais • Makšķerēšanas inventāram tērē līdz 150-500 Ls gadā • Bieži ir savas laivas/motorlaivas īpašnieks • Makšķerē tur, kur zivis ir, pirms tam interesējas par iespējām, lomiem • Vismaz reizi gadā brauc makšķerēt uz Somiju, Zviedriju, Igauniju, izmanto Licenzētās makšķerēšanas iespējas arī Latvijā, piedalās sacensībās • Ir ieinteresēts regulāros lomos, iespējams, apsaimniekošanā, varētu piedalīties arī ar biedru naudu, atbalsta “ķer un atlaid” principu, diemžēl bieži neievēro
Trofeju makšķernieki • Inventāram tērē vairāk kā 300 Ls gadā • Atkarībā no copes specializācijas ir labi aprīkoti ar inventāru, transporta līdzekļiem, laivām • Copēt dodas uz vietām, kur ir augsta trofejas iegūšanas iespēja • Daudz ceļo, parasti meklē sakoptas vietas pie apsaimniekotām ūdenstilpnēm • Noķer daudz, bet daudzi ir “ķer un atlaid” piekritēji. Ja neievēro, tad spēj pamatīgi patīrīt ūdenstilpnes no zivīm, jo ir profesionāli aprīkoti un māk noķert zivis ievērojamos daudzumos.
Pašvaldību ieguvumi • Pēdējās 3 makšķernieku grupas ir reāls ienākumu avots ūdenstilpņu apsaimniekotājiem • Atbalsts vietējiem iedzīvotājiem pie ūdeņiem – maksā par dzīvošanu pie ūdeņiem – teltis, laivu noma • Tirdzniecības vietu apgrozījums • Viesu namu klienti, nodarbinātības atbalsts
Sasniegšanas līdzekļi • Pašvaldībai uzņemties līdera lomu ūdeņu apsaimniekošanā, piem. ALJA • Makšķernieku biedrību veidošana • Apsaimniekošanas biedrības apvienojot spēkus ieinteresētos – viesu nami, makšķernieki, pašvaldība, krasta līnijas iedzīvotāji/saimnieki • LAD, Zivju Fonda, Eiropas līdzekļu atbalsta pieejamība, 80-latu darbaspēks
Pašvaldības galvenā loma • Pašvaldības ir tiesīgas noteikt apsaimniekošanas kārtību publiskajiem ūdeņiem, piemēram, šaurā un garā ūdenstilpnē radīt nosacījumus ūdensslēpošanas attīstībai, bet seklus un zāļainus ezerus attīstīt līņu/karūsu makšķerniekiem. • Pašvaldības varā ir rosināt, atbalstīt vai noraidīt iniciatīvu
Normatīvais atbalsts • Sarežģīta likumdošana • Vadlīniju trūkums • Nepieciešams dokumentu apkopojums , teiksim, trafarets apsaimniekošanas uzsākšanai • Trafarets darbībām, bez kurām nevarēs turpināt uzsākto, piem. – kvalitātes kritēriji, atskaites, nodokļi
Ko vēlas makšķernieks? • Zivīgas vietas • Saprātīgu kontroli • Servisu – laivas, “slipi”, autostāvvietas, laipas • Viņš ir par to gatavs maksāt • Piemēri – Valles dīķis; Pērnavas līcis un upe; Kuršu joma; Alūksnes ezers; Burtnieks.
