Solvita Lodiņa KLKI vadītāja 15.01.2012.

1. Solvita LodiņaKLKI vadītāja15.01.2012.

2. Laikmeta izglītība cilvēkam, kurš grib • būt laimīgs, apzināties un izprast sevi, savu identitāti, savas dzīves jēgu, sūtību un mērķi • būt mīlēts un veidot harmonisku ģimeni • būt noderīgs sabiedrībai, tautai, valstij, cilvēcei • izprast eksistences jēgu un Visuma radīšanas Nodomu

3. Laikmeta izglītība Latvijas cilvēkam: • sniegs metodiku, kā apzināties un izprast sevi • ieaudzinās domāšanas, jušanas, attieksmju, uzvedības un rīcības kultūru, izmantojot etniskās kultūras tēlu, simbolu sistēmu • dos iespēju apgūt vismodernākās zināšanas, kuras ir nepieciešamas dzīves sūtības īstenošanai

4. Pabeidzis obligāto izglītību, audzēknis: • spēs sevi apzināties, kontrolēt, motivēt, izvērtēt • apjautīs savas dzīves sūtību un spēs mērķtiecīgi nospraust tās īstenošanas uzdevumus • būs nobriedusi radoša personība, kas mīl savu ģimeni, tautu, valsti, cilvēci • spēs apstrādāt milzīga apjoma informāciju, domājot tēlos • mācēs iegūt un izmantot informāciju galvenokārt intuitīvā, nepastarpinātā veidā • nojautīs cilvēces evolūcijas virzību un izpratīs cēloņsakarību likumības (kopveseluma redzējuma spēja)

5. Laikmeta izglītības uzbūve

6. Pasaules uzskatu veido sapratne par • Visuma rašanos • Visuma eksistences (Dabas) likumībām • sevi pašu, ģimeni, sabiedrību, tautu, cilvēci • vērtībām

7. Pasaules uzskats kā tādsjeb cilvēks Dabā, sabiedrībā un Mūžībā • Pasaules uzskats ir atbilžu kopība par dzīves uzdevumu, jēgu, mērķi, atzinumiem par pasauli kā totalitāti. (Z.Mauriņa) • Pasaules uzskats – ir cilvēka pieņemta zināšanu un uzskatu sistēma par pasauli un cilvēka vietu tajā, cilvēka attieksmi pret pasauli un sevi. Pasaules uzskats nosaka cilvēka dzīves pamatpozīcijas, viņa pārliecību, ideālus, mērķus un vērtību orientāciju. Pasaules uzskats ir daļa no indivīda identitātes, ar tā palīdzību viņš kontrolē mijiedarbību ar vidi.Pasaules uzskatam ir vairāki uzdevumi indivīda dzīvē:1.tas ievieš dzīvē kārtību;2.palielina pārliecību par drošību un pareizo ceļu dzīvē, 3.apvienojot vienādi domājošos indivīdus, pasaules uzskats uztur sociālo kārtību;4.ar ideoloģiju var aizsargāties no sevis apdraudošajām parādībām (piemēram: politisks pasaules uzskats daudziem ir svarīgs drošības avots).

8. Holistiski-etniskais pasaules uzskats: mītiskā un zinātniskā harmonisks veselums

9. Viengabalainība. Pasaules jaunajā vīzijā viena patiesība netiek konfrontēta ar citām, nodēvējot tās par maldiem, zinātne netiek pretnostatīta mistikai, ārējā pasaule un subjektīvā (t.i. uztveres un domāšanas radītā) realitāte tiek savstarpēji integrētas, norobežotu un relatīvi neatkarīgu “daļiņu” vietā tiek saskatīti “kustībā esoši lauki” utt. Šī viengabalainība tiek atspoguļota jaunā pasaules uzskata nosaukumā - holistiskā paradigma. • Holistiskā paradigma - tā nav tikai pasaules apraksta, koncepcijas izmaiņa… tā (pirmām kārtām!) nozīmē domāšanas veida izmaiņu. Un atšķirībā no tradicionālās Dekarta-Ņūtona zinātnes, holistiskajā paradigmā īpaša nozīme ir pasaules izjūtai. Ne velti slavenais dāņu fiziķis Nilss Bors reiz teica: “Ja kvantu mehānika nav satriekusi jūs līdz dvēseles dziļumiem, tad tas nozīmē, ka jūs to vēl neesat sapratis”.

10. Nevar aprakstīt kultūru tikai “uzskaitot faktus” - ir nepieciešama parādību interpretācija, mēģinājumi noskaidrot, ko šīs parādības nozīmē, kāda jēga tajās slēpjas • Holistiski-etniskā paradigma- atrodot jēgu etniskajās tradīcijās, uzskatos, tie tiek bagātināti ar starpdisciplināro zinātņu jaunākajiem atklājumiem. Tā pasaules veselums tiek pārdzīvots jaunā veidā

11. Tēlu un simbolu nozīme pasaules uzskata veidošanas procesā • Savā apkārtējā Dabā redzamos tēlus- būtnes, parādības, lietas, cilvēks uztver ar savām maņām, pārvēršot šo informāciju subjektīvās sajūtās un, veidojot savu attieksmi, nofiksē to savā apziņā, piešķirot šim tēlam simbolisku nozīmi. • Ja šajā pašā vidē dzīvojošiem vairākiem indivīdiem rodas līdzīga rakstura procesi, tad viens un tas pats tēls var kļūt par kopējo objektīvo simbolu ar vairākām nozīmēm • Koncentrējoties uz simbolu, var izsaukt tā jēgas pārdzīvojumu vairākos līmeņos. Tādā veidā individuālā apziņa tiek paplašināta līdz kolektīvajai apziņai. • Simbolos ir ietverti tautas indivīdu jušanas, uztveres, domāšanas, rīcības arhetipi, algoritmi, kas ir pamats pasaules uzskata veidošanai • Kad cilvēka zemapziņā ir atlasīti raksturīgākie, nozīmīgākie jušanas, uztveres, domāšanas un rīcības algoritmi, apziņā iesakņojas vērtības, kas arī ir pasaules uzskata galvenais balsts

12. Izglītības filosofijasmatrica

13. Laikmeta izglītības galvenā iezīme ir spēja pašizglītoties jeb būt sev pašam par skolotāju gan garīgā, gan citās nozīmēs. Tas ir īsts pētnieka un radoša radītāja Gars, kuram ir vajadzīgi tikai domubiedri un dažreiz konsultanti. Un tikpat labi, var sacīt, ka jaunā laikmeta cilvēkam visi apkārtējie cilvēki un notikumi ir kā pieredzes skolotāji. • Laikmeta izglītībā svarīgākais pamatprincips ir garīgais pārdzīvojums, kurš ir neatņemama mātes Dabas sastāvdaļa. Tieši tam ir jābūt izglītības galvenajai motivācijai, kura liks izzināt sevi kopsakarībās ar Dabu un Visuma eksistenci. Ja līdz šim sevis izziņa bija atdalīta no Dabas izziņas, tad Jaunajā laikmetā tas neizbēgami apvienosies vienotā veselumā. Tieši tas būs pamats būtiskām psihofizioloģiskām cilvēces izmaiņām.

14. Jaunā laikmeta izglītībā neizbēgami dominēs domāšana, kura spēj operēt ar tēliem un simboliem tā, kā tas līdz šim ir dabīgā veidā noticis cilvēka zemapziņā sapņu laikā. Šī situācija izmainīs arī cilvēka spēju regulēt savu noguruma pakāpi. Iemācoties operēt ar informāciju daudzdimensionālu tēlu, simbolu veidā, cilvēce var nonākt līdz ļoti augstai koncentrēšanās spēju attīstīšanas pakāpei. Tas nodrošinās īsta radošuma attīstīšanos, kurš spējīgs nemitīgi ģenerēt inovatīvas idejas. • Tas viss nav iedomājams bez etniskās kultūras tēlu sistēmas, kura ir radusies vietējā vidē. Pārdzīvot virtuālu vidi ar visiem maņu orgāniem objektīvi nav iespējams. No šī viedokļa TV un citi virtuālās vides raidītāji deformē personības un līdz ar to arī dezorientē viņu zemapziņas vērtību izstrādāšanas procesā. Rezultātā - katra indivīda pasaules uzskats individualizējas un nerod neko kopīgu ar citiem šajā pašā vidē dzīvojošiem indivīdiem. Sāk dominēt subjektīvisms, egoisms un līdz ar to priekšplānā parādās seklas vērtības, piezemēta, bezjēdzīga kultūra. Pasaules uzskats vairs neietvert attieksmes pret mūžīgajām vērtībām, jo indivīds nav spējīgs izjust kolektīvo, kopīgo.

15. Izglītības filosofijas Matricas sastāvdaļas Būtība Dimensijas Mērķi Konteksti Jēga Izglītības vērtības Kultūras vērtības Personības veidošanas nosacījumi Izglītības īstenošanas principi Izglītības filosofijas matricas īstenošanas sistēma

16. Būtība Izglītības Augstākā Būtība ir sevis apzināšanās un pilnveidošanās ceļš, process ar nolūku redzēt sevī Radītāju un atkal kļūt ar To vienotam Apziņā Izglītības Zemākā Būtība ir apzinātas piepūles, koncentrēšanās rezultātā mainīt esošo pašapziņas stāvokli nolūkā sasniegt izvirzīto mērķi personiskajā vai sociālajā kontekstā

17. Transcendentālā Psihiskā Mentālā Emocionālā Vitālā Fiziskā Cilvēks ir daudzdimensionāla būtne, tādēļ, izglītības saturu veidojot, ir jāņem vērā ne tikai mentālā un fiziskā dimensija, bet viss cilvēka kopums Dimensijas

18. Mērķi: • Transcendentālais- izpaust Garu Matērijā • Eksistenciālais – izpaust dievišķā Nodoma saturu dievišķā formā • Globālais – virzīt cilvēces evolūciju, saskaņā ar Dabu • Kolektīvais – īstenot inteliģentu harmoniju sadarbībā • Individuālais - realizēt Dievapziņu, izpaužot dvēseli ķermenī; pilnveidot Personību, paplašinot to līdz spējai kalpot ģimenei, tautai, cilvēcei

19. Konteksti • Visuma eksistence • Dabas un cilvēces globālā evolūcija • Radītāja Nodoms - Sapnis indivīdā • Ģimenes labklājība • Sabiedrības vajadzības – tautas kultūrvērtības, Valsts attīstība

20. Jēga • Meklēt Mūžīgo Mainīgajā (Visuma eksistence) • Būt Saskaņā ar Radītāja Dzīvo Nodomu(Dabas un cilvēces globālā evolūcija) • Apzināties sevi, īstenot Radošo potenciālu, pašam mācoties kļūt par Radītāju(Radītāja Nodoms,- Sapnis indivīdā) • Apgūt nepabeigtās mācības(Ģimenes labklājība) • Dzīvot samērīgi, būt devējam, uzņemties atbildību, iepriecināt un paplašināt savu apziņu Ierobežotajā līdz sākotnējai Bezrobežībai (Sabiedrības vajadzības – Tautas kultūrvērtības, Valsts attīstība

21. Izglītības vērtības • Garīgās – mīlestība, prieks, līdzjūtība, miers, vienotība • Intelektuālās – informācija, zināšanas, ieinteresēta attieksme, radošums • Emocionālās – labvēlīgums, atvērtība, sadarbība, iedvesma • Vitālās – griba, veselīga dzīvesveida ieradumi • Materiālās – piemērotas telpas, attīstošs aprīkojums, pietiekams finansējums, labi organizēts process

22. Kultūras vērtības • Dainas, dziesmas, rotaļas,spēles, mīklas, pasakas, teikas, sakāmvārdi, parunas, ticējumi • Rituāli - Gadskārtu ieražu svētki, Mūža godi • Dzīvesveida tradīcijas (iešana pirtī, ēšanas, ģērbšanās paradumi, tautas medicīna, mājokļa un vides iekārtojums) • Amatniecība visplašākajā nozīmē – nodarbošanās, darbs, brīvā laika saturīga pavadīšana, darinot pūru

23. Personības attīstības pamatnosacījumi • Spēja pārvaldīt fiziskā ķermeņa motorās funkcijas (kustības,žestikulācija, mīmika, runa, balss intonācija, tembrs, rakstība). • Spēja apzināti vadīt un kontrolēt elpu • Spēja apzināties savu maņu orgānu uztveres īpatnības • Spēja apzināties emocijas un vadīt jūtas • Spēja analizēt un vērtēt savu uztveri, sajūtas, domāšanu, uzvedību un rīcību • Spēja apzināti vadīt jebkuru mentālo procesu no vērotāja pozīcijas • Spēja ideju pārvērst darbībā un sasniegt mērķi • Spēja uzklausīt un ņemt vērā vērtējumu no sabiedrības • Spēja redzēt kopsakarības, komunicējot ar sabiedrību • Izpratne par zemapziņas darbību un instinktiem • Spēja komunicēt ar virsapziņu jeb dvēseli (lūgšana) • Spēja koncentrēties, meditēt, apcerēt.

24. Izglītības īstenošanas principi • Meditācija • Koncentrēšanās • Jušana • Domāšana • Disciplīna • Pareiza rīcība • Vērtēšana

25. Izglītības filosofijas matricas materializācijas sistēma

26. Ārējie komponenti • Politiskās pamatnostādnes, partiju programmas • Valsts stratēģija (nacionālā) • Likumi, MK noteikumi, normatīvie akti • IZM pārvaldības modelis • Valsts budžets izglītībai • Mācību iestādes veids un pakāpe • Izglītības pakāpes apguves laiks

27. Iekšējie komponenti • Mācību iestādes vadītājs, skolotāji, personāls • Mācību saturs, formas, process, metodoloģija, metodes, paņēmieni, līdzekļi • Skolēns un viņa ģimene • Sadarbība ar sabiedrību

28. Izglītības sistēma

29. Noteikumus par mācību gada garumu, sadalījumu pa semestriem, brīvlaiku garumu, stundu skaitu nedēļā, dienā, vienas stundas ilgumu Jautājumus , no cik gadiem skolēniem uzsākt mācības, pabeigt noteiktās izglītības pakāpēs Izglītības veidus – pirmskolas, sākumskolas, pamatskolas, vidusskolas, augsskolas, profesionālo Noteikumus par to, kādi ir apgūstamie priekšmeti –obligātie, izvēles, sākot no kuras klases Noteikumus par eksāmenu un pārbaudījumu skaitu pa mācību priekšmetiem Nosacījumus par programmu beigšanas diplomiem, līmeņiem, grādiem Atzīmju un vērtēšanas sistēmu Esošā izglītības sistēma ietver:

30. Atzīmju esošā sistēma

31. Vēlamās izmaiņas esošajā izglītības sistēmā • Mācību gads beidzas īsi pirms Jāņiem • Katra mācību iestāde izvēlas savu specifiku atkarībā no bērnu vajadzībām • Vispārējā izglītībā ir viens galvenais priekšmets, kurš saucas : “Kultūra” un ietver sevī : • garīgo kultūru • jūtu kultūru, • domāšanas kultūru, • uzvedības, rīcības, fizisko kultūru, kas ir raksturīga valstsnācijas pamattautai – latviešiem. • Mācību process pamazām pilnībā pāriet uz projektu izstrādes principu. • Laikmeta izglītības filosofiskā matrica pieprasa citu vērtēšanas sistēmu, kuras galvenais akcents ir nevis uz zināšanu un prasmju novērtēšanu ar atzīmi, bet uz personības attīstības vērošanu pēc noteiktiem kritērijiem, kā arī uz iegūto zināšanu pielietošanu praksē.

32. Vēlamo izmaiņu pamatojums • Kultūras priekšmeta saturs tematiski nosaka pārējo mācību priekšmetu saturu. Skolēniem ir viena galvenā grāmata, kura ietver latvisko pasaules uzskatu pilnā mērā. Šīs grāmatas tematika ir sasaistīta ar visiem mācību priekšmetiem un norāda mītiskā un zinātniskā satura sasaistes principus holistiski – etniskā pasaules uzskata veselumā. Galvenajā grāmatā ir ietverts zināšanu minimums un pašu svarīgāko jēdzienu apguve. Pārējais skolēniem ir jāizpēta padziļināti, meklējot informāciju visādos resursos. • Skolēni izvēlas, kuru no priekšmetu blokiem tie apgūs pastiprināti noteiktā perioda (mēneša) laikā, pētot, meklējot informāciju, dodoties ekskursijās, sadarbojoties ar zinātniekiem, uzņēmējiem, sabiedriskajām organizācijām. Noslēgumā informācija un pieredze tiek apkopota un prezentēta saviem vienaudžiem. Tādā veidā pastarpināti skolēni priekš skolēniem kļūst par skolotājiem, bet galvenā priekšmeta: “Kultūra” tematika ir pilnībā izzināta no visiem viedokļiem. Skolotāji patiešām veic tikai konsultantu pienākumus un ir sabiedrotie radošā procesā, arī paši izzinot visjaunākos zinātnes sasniegumus visā pasaulē. (Atrisinās skolotāju jautājums par laika trūkumu, gatavojot kvalitatīvas stundas). • Jau pirmskolā – 5-6 gadnieki apgūst burtus , apzinoties savu ķermeni kā veselumu, savu dzīvojamo telpu kā veselumu, vidi kā veselumu utt.

33. Galvenais priekšmets Sociālais bloks Humanitārais bloks Dabas zinību bloks Mākslu bloks Priekšmetu vadlīnijas nosaka tikai apgūstamos jēdzienus, nevis definē prasmes un iemaņas, attieksmes

34. Vēlamā vērtēšanas sistēma: • Skolēns novērtē sevi, savu paveikto darbu, stāstot citiem par savām sajūtām, pārdzīvojumiem dzīvi un atrakstīvi. Tad viņš analizē sava pētījuma pozitīvās un negatīvās puses, izdara secinājumus • Skolēna vienaudži izsaka savu subjektīvo vērtējumu, kura laikā skolotāja loma ir vērtēt un analizēt skolēnu spēju objektīvi vērtēt, loģiski domāt un arī emocionālo sasaisti ar vērtējamo biedru. • Skolotājs novērtē skolēnu publiski, uzsverot mutiski tikai pozitīvās puses un vēlamo nākotnes situāciju • Savā skolotāja dienasgrāmatā veic savu subjektīvo vērtējumu, kura izpaušana var tiktuzskatīta, kā ētikas kodeksa pārkāpums • Skolotājs vecākiem arī sniedz informāciju tikai par pozitīvo sasniegumu bērna personības attīstībā un zināšanu, prasmju apguvē. • Vecākiem tiek sniegta informācija, kādas prasmes, iemaņas, attieksmes viņiem būtu mājās jāvērtē kā bērna spēja iegūtās zināšanas pielietot ikdienas praksē. Vecāki šo vērtējumu dara zināmu skolotājiem, kuri, savukārt, izdara secinājumus par savām izvēlētajām pedagoģiskajām metodēm bērna apmācībā – tādējādi - pašnovērtējot arī paši sevi.

35. Latviskas izglītības saturs

36. Pieci apziņas līmeņi: fiziskais – kustība vitālais - griba emocionālais - jūtas mentālais– zināšanas garīgais - pārdzīvojums Mācību uzdevumu trīs pakāpes: 1. pakāpe – reproducējošā: skolēns spēj uztvert mācību saturu un reproducēt to 2. pakāpe – interpretējošā: skolēns spēj padziļināti uztvert mācību saturu un interpretēt to, attīstot savu gribu un izkopjot attieksmes, uzskatus 3.pakāpe – radoši-inovatīvā: skolēns spēj radoši, intuitīvi pielietot mācību saturu atbilstoši mūsdienu situācijai (situativitāte), garīgi pārdzīvo atklāsmes Priekšmetu programmu temati

37. Dažādo apziņas līmeņu īpatsvars izglītības pakāpēs Mācību satura uztveres un pielietošanas spēju vēlamais īpatsvars izglītības pakāpēs

38. Latviskais pasaules uzskats gadskārtās –tematiskā satura pamats

40. Praktisks piemērs:Zirga tēls gadskārtu ciklā Jāņa zirgs brauc no kalna lejā,apjāj tīrumus Māra brauc Zirgi ganos kauj gaili zirgi ved pūru, labību, maizi Saules kumeļi kumeļu barošana Tālu brauc ar zirgu kauj gaili Ziemassvētku kumeliņš

41. 1.Ziemassvētki Sen dzirdēju, nu redzēju Ziemassvētku kumeliņu Līdz zemei krēpes vilka Ledaināmi kājiņāmi. 2.Meteņi Uz Meteni tālu braucu Lai liniņi gari aug. Uz Lieldienu šūpojosi Lai telītes barojās. 3. Lieldienas Iebrauca Saulīte ābeļu dārzā Deviņi ratiņi, simts kumeliņi Neguli ,Saulīte, ābeļu dārzā, Tur tevi ziediņi apbirdināsi. 4.Ūsiņi Ūsiņam gaili kāvu 9 cekuliem, Lai tek mans kumeliņš 9 celiņiem. 5. Jāņi Ai, Jānīti, Dieva dēlsi Tavu augstu kumeliņu, Auga rudzi, auga mieži Apakš Tavu kumeliņu. 6.Māras Jaunas meitas, jauni puiši, Metat kokus no celiņa: Dieviņš brauca, mīļa Māra Svētu rītu baznīcâ. 7.Jumis Jumītim klaipu cepu Triju rītu malumiņu Pieci vīri, seši zirgi Nevar klaipu kustināt. 8.Mārtiņi Mārtiņam gaili kāvu Sarkanâm kājiņâm, Lai guntiņas nevajaga, Kumeliņus barojot. Vakar Mārtiņš No Rīgas laidās, Šodien sētā ierībināja, 9ratiņi, Simts klumeliņi 300 sulaiņi Bruņotu vīru. Veļu zirgi Jūdzat bērus, jūdzat raudus,Vedat mani kalniņâ,Pāries jūsu bēri, raudi,Es jums vairs nepāriešu,Es jums vairs nepāriešuJūsu duru virinàt,Jūsu duru virinàt,Jūsu kannu klabinàt.

42. Dabā(sasaiste ar botāniku) Pār kalniņu Ūsiņš jāja Ar akmeņa kumeliņu Tas atnesa kokiem lapas, Zemei zaļu āboliņu.

43. Lāsumains Loss zirgs Bēri-dārks Zirgs DabāReto krāsu zirgi(sasaiste ar zooloģiju) Melnis Palss Dābolains sudrabskaris Bēri salns zirgs

44. Paldies par uzmanību!