1 / 47

Demogrāfiskās izmaiņas pilsētu un pašvaldību novadu griezumā un to ietekmējošie faktori

Demogrāfiskās izmaiņas pilsētu un pašvaldību novadu griezumā un to ietekmējošie faktori. Jānis Dombrava. Iedzīvotāju izmaiņas pagastos un pilsētās 1996-2011. Talsu novads. Talsu novads. Talsu novads. Vispārīgās negatīvās tendences. 2004. Eiropas Savienības darba tirgus atvēršana.

orsen
Download Presentation

Demogrāfiskās izmaiņas pilsētu un pašvaldību novadu griezumā un to ietekmējošie faktori

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Demogrāfiskās izmaiņas pilsētu un pašvaldību novadu griezumā un to ietekmējošie faktori Jānis Dombrava

  2. Iedzīvotāju izmaiņas pagastos un pilsētās 1996-2011

  3. Talsu novads

  4. Talsu novads

  5. Talsu novads

  6. Vispārīgās negatīvās tendences 2004. Eiropas Savienības darba tirgus atvēršana. Eiropas Savienības un valsts investīciju nevienmērīgs sadalījums. Monocentriskums. Ražotņu slēgšana.

  7. Iedzīvotāju izmaiņas pagastos un pilsētās 1996-2011

  8. Attīstības salas

  9. Kādi ir ietekmējošie apstākļi? • Vispārīgās tendences • Tautību struktūra, emigrācija • Rajonu dalījumā • Pagastu dalījumā • Vispārīgās tendences, kas iezīmējas – tuvums Rīgai. • Apskatīt fenomenus: • Pierobeža • Jaunlaicenes pag. • Rēzeknes nov./Krustpils nov. • Jūrkalnes/Ēdoles/Zlēku • Salacgrīvas • Preiļu

  10. Salīdzinot 2000.gada tautas skaitīšanas datus ar 2011.gada datiem, nākas secināt, ka šo gadu laikā latviešu skaits ir samazinājies par 85 567, savukārt cittautiešu skaits ir samazinājies par 221 445. Šo tendenci Saeimas demogrāfijas apakškomisijā apstiprināja arī LU profesors Mihails Hazans, kurš atzina, ka cittautiešu dzimstības rādītāji Latvijā ir krietni zemāki nekā latviešu, un cittautieši biežāk nekā latvieši pārceļas uz dzīvi ārvalstīs.

  11. Ja aplūkojam dzimušo un mirušo latviešu skaitu konkrētajā gadā, pēdējos piecos gados latviešu skaits vidēji ir samazinājies par aptuveni 1200 latviešiem gadā. Tai pat laikā cittautiešu skaits ir samazinājies vidēji par aptuveni 7800 katru gadu. Tas ļauj secināt, ka pēdējos desmit gados latviešu skaits ir tikai nedaudz sarucis zemās dzimstības dēļ, bet galvenokārt samazinājums ir uz emigrācijas rēķina. No aptuveni 86 000 lielā latviešu sarukuma starp tautas skaitīšanām, tikai aptuveni 12 000 liels ir samazinājums nepietiekamās dzimstības dēļ, pārējie ir devušies emigrācijā.

  12. Iepriekšējos desmit gadus ir notikusi monocentriska attīstība. Rīgā un Pierīgā atalgojuma līmenis ir augstāks un darba vietu skaits lielāks nekā vidēji valstī, tāpēc ļoti daudzi latvieši ir pārcēlušies tieši uz iepriekš minētajām vietām (Rīgas rajonā latviešu skaits 10 gadu laikā ir pieaudzis par ~24 000 (+26,41%).

  13. Iedzīvotāju izmaiņas pagastos un pilsētās 1996-2011

  14. Pierobežas problēma

  15. Vaiņodes novada vecuma struktūra

  16. Vaiņodes novada latviešuvecuma struktūra

  17. Vaiņodes novada cittautiešu vecuma struktūra

  18. Izmaiņas Vaiņodes novadā(2007-2011)

  19. Zilupes novada vecuma struktūra

  20. Zilupes novada latviešu vecuma struktūra

  21. Zilupes novada cittautiešu vecuma struktūra

  22. Dagdas novada vecuma struktūra

  23. Dagdas novada latviešu vecuma struktūra

  24. Dagdas novada cittautiešu vecuma struktūra

  25. Šobrīd Latvijas pierobežā ir vērojamas vairākas tendences. Latviešu dzimstība ir salīdzinoši augstā līmenī, bet kopā ar nelielo emigrāciju tā nespēj kompensēt cittautiešu skaita straujo sarukumu, tāpēc ir nepieciešams rast risinājumu, lai motivētu jauniešus palikt dzīvot pierobežā un atbalstīt jaunās ģimenes, lai varētu veidot vienmērīgu teritorijas attīstība.

  26. Rēzeknes vecuma struktūra

  27. Rēzeknes latviešu vecuma struktūra

  28. Rēzeknes cittautiešu vecuma struktūra

  29. Baltinavas novada vecuma struktūra

  30. Tomēr kāpēc vieni pagasti attīstās labāk kā citi?

  31. Alsunga

  32. Alsunga Iedzīvotāju skaits 1996.gadā – 2416 Iedzīvotāju skaits 2011.gadā – 1470 Attālums līdz lielākai pilsētai - Kuldīga 27km Attālums līdz galvaspilsētai - 181 km Pirmskolas izglītības iestādes - 1 Vidusskola – 1 Valsts ģimnāzija – 1 Mākslas skola – 1 Muzejs – 2 Bibliotēka – 1 Kultūras nams – 1

  33. Alsunga Iedzīvotāju skaits 1996.gadā – 2416 Iedzīvotāju skaits 2011.gadā – 1470

  34. Salacgrīva

  35. Salacgrīva Iedzīvotāju skaits 1996.gadā – 1143 Iedzīvotāju skaits 2011.gadā – 2930 Attālums līdz lielākai pilsētai - Limbaži 48km Attālums līdz galvaspilsētai - 100 km Pirmskolas izglītības iestādes - 1 Vidusskola – 1 Mūzikas un mākslas skola – 1 Muzejs – 1 Bibliotēka – 1 Kultūras nams – 1

  36. Salacgrīva Iedzīvotāju skaits 1996.gadā – 1143 Iedzīvotāju skaits 2011.gadā – 2930

  37. Jaunlaicenes pag.

  38. Jaunlaicenes pag. Iedzīvotāju skaits 1996.gadā – 508 Iedzīvotāju skaits 2011.gadā – 458 Attālums līdz lielākai pilsētai - Alūksne 20km Attālums līdz galvaspilsētai - 201 km Pirmskolas izglītības iestādes - 1 Pamatskola – 1 Muzejs – 1 Bibliotēka – 1 Kultūras nams – 1

  39. Jaunlaicenes pag. Iedzīvotāju skaits 1996.gadā – 508 Iedzīvotāju skaits 2011.gadā – 458

  40. Preiļu pag.

  41. Preiļu pag. Iedzīvotāju skaits 1996.gadā – 1061 Iedzīvotāju skaits 2011.gadā – 1092 Attālums līdz lielākai pilsētai - Preiļi 5km Attālums līdz galvaspilsētai - 230 km Ar pilsētu: Pirmskolas izglītības iestādes - 1 Vidusskola – 2 Valsts ģimnāzija - 1 Mūzikas un mākslas skola – 1 Muzejs – 2 Bibliotēka – 1 Kultūras nams – 1

  42. Preiļu pag. Iedzīvotāju skaits 1996.gadā – 1061 Iedzīvotāju skaits 2011.gadā – 1092

  43. Secinājumi • Turpmākajos gados Latvijā samazināsies iedzīvotāju skaits negatīvās cittautiešu vecumstruktūras dēļ. Šī tendence būs vērojama līdz brīdim, kad latviešu dzimstība to spēs kompensēt. • Jauna imigrācija nebūtu apspriežama, jo šobrīd ir vērojama pakāpeniska atgūšanās no PSRS radītajām sekām. • Valsts un pašvaldības līmenī ir jārada ražošanas attīstības atbalsta mehānisms Latvijas mazpilsētās un pagastos. • Pašvaldības nedrīkst (izņemot Pierīgu) lielāko daļu pašvaldības līdzekļu novirzīt kultūrai un izglītībai, nedomājot par uzņēmējdarbības attīstību novadā.

  44. Secinājumi • Svarīgi ir saglabāt skolu pagastos. Tas veicina vietas apdzīvotību. • Īpašu attīstības programmu būtu jāparedz pierobežas pašvaldībām. • Pašvaldībām un valstij kopā ar NVA būtu jāpopularizē iespēju cilvēkiem pārcelties uz dzīvi pagastos, kur ir ražotnes, bet trūkst darbinieki.Būtu jādomā par šādu akciju arī latviešu kopienās ārvalstīs. • Valstij savā attīstībā būtu jāvirzās uz iespējami policentriskāku attīstību.

More Related