1 / 33

Rezidenturas programmu kvalitate, ka to izmerit un uzlabot?

Rezidenturas programmu kvalitate, ka to izmerit un uzlabot?. Ugis Gruntmanis Teksasas Universitate Southwestern un Dalasas Veteranu Universitates slimnicas. Pateiciba. Reinim Jokstam Jevgenijai Lividanei Andai Pazarnovai Janim Vetram Aivaram Lejniekam Valdim Piragam Maijai Radzinai

noam
Download Presentation

Rezidenturas programmu kvalitate, ka to izmerit un uzlabot?

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Rezidenturas programmu kvalitate, ka to izmerit un uzlabot? Ugis Gruntmanis Teksasas Universitate Southwestern un Dalasas Veteranu Universitates slimnicas

  2. Pateiciba • Reinim Jokstam • Jevgenijai Lividanei • Andai Pazarnovai • Janim Vetram • Aivaram Lejniekam • Valdim Piragam • Maijai Radzinai • Evai Steinai • Raimondam Bricim • Ingunai Liepai • Laumai Zarinai • Inesei Carei • Ievai Ruzai • Dainim Krievinam • Ivaram Krastinam • Paulam Princim Irita Bradovska

  3. Rezidenturas uzdevums • Sagatavot arstus kas nakotne bus spejigi aprupet pacientus balstoties uz zinasanam kas pamatotas pieradijumos, tacu kas ir ne mazak svarigi, ar morali un etiski augstu standartu. Dr.William Osler, Johns Hopkins University (1910) • Rezidenturas galvenais merkis ir, sagatavot kompitentus and iejutigus klinicistus, arstus/petniekus, arstus/pasniedzejus un arstus/administratorus kas izprot veselibas aprupi un tas merkus sabiedriba. Dr.Kelly Skeff, Stanford University (2006)

  4. Rezidenturas kvalitate • 1. Cik arsti/rezidenti katra specialitate Latvija un citas valstis. • 2. Rezidenturas kvalitate, vai ta merita, analizeta. • 3. Arstu/pasniedzeju darba kvalitate, vai ta merita, analizeta. • 4. Kai lai piesaista arstus regioniem. • 5. Ieviest sistemu, kur lielaka apmaksa seko labakai apmacibas kvalitatei.

  5. Rezidenturas kvalitate • Ir skaidrs ka rezidentu apmaciba augsta limeni Latvija notiek, tacu tas vairak notika sagadisanas del, nevis tapec ka tika izveidota sistema kas palidz arstiem/pasniedzejiem klut ar vien labakiem.

  6. Kada situacija?

  7. Cik studenti pret 100 000 iedzivotajiem? Latvija 481=24 315=16 231=11 OECD Health at Glance 2009

  8. Cik studenti pret 1000 arstiem Latvija 481=65.8 231=31.6 OECD Health at Glance 2009

  9. Uzlabot rezidenturu Latvija • 1. Cik arsti/rezidenti katra specialitate Latvija un citas valstis. • 2. Rezidenturas kvalitate, vai ta merita, analizeta. • 3. Arstu/pasniedzeju darba kvalitate, vai ta merita, analizeta. • 4. Ieviest sistemu, kur lielaka apmaksa seko labakai apmacibas kvalitatei

  10. Rezidentura • 54% no rezidentiem piedalas klinisko gadijumu, lekciju sagatavosana. • 57% izglito pacientu vai ta gimeni. • 41% piejams internets kur meklet atbildes uz jautajumiem. • 64% piejamas gramatas , tacu 65% pieejami medikamentu firmu sagatavotie materiali. • 80% no rezidentiem uzskata ka rezidenturas organizacija ir jauzlabo. • 50% no rezidentiem uzskata ka vairak nav jadezure ka jau tie dara.

  11. Mes neesam ne sliktaki, ne labaki ka citi, tacu kada ir musu attieksme pret to ko mes daram, padara mus labakus, vai sliktakus par citiem. • Veiksme vienmer uzsmaida sagatavotam pratam Luis Pasteur

  12. Kas pec rezidentu domam padara arstu par labu pasniedzeju? Wright S et al. N Engl J Med 1998;339:1986-1993

  13. Kas pec rezidentu domam padara arstu par labu pasniedzeju? Wright S et al. N Engl J Med 1998;339:1986-1993

  14. Ka mes zinam cik labi daram savu darbu? Ka teica slavens tenisa speletajs: Ja netiek skaititi punkti, tad tas ir tikai kartejais trenins !

  15. Izmainas • Rezidentiem jadezure 72h menesi (pec 1-3 gada telefona dezuras) • 20% 1-3 gada japavada uznemsanas vai reanimacijas nodala visas specialitates • Rezidentam jabut dezur saraksta ka PIRMAJAM dezurantam

  16. Rezidentura Baltijas valstis • Igaunija, 1073Ls • Rezidenta alga 914Ls • Universitatei 73Ls • Personalam kas apmaca 86Ls • Lietuva, 912-981Ls • Rezidenta alga 593-662Ls • Universitatei 319Ls • Latvija, 847Ls • Rezidenta alga 419Ls • Universitatei 427Ls

  17. Universitatei 427Ls Parskaitija slimnicam 419Ls (338+81) algam rezidentiem Universitatem 76Ls (9%) un slimnicam 771Ls (91%) Slimnicai 733Ls, vai 886Ls regionos Viens rezidents 847Ls

  18. Rigas slimnicam par vienu rezidentu 733Ls • 25.2, ne vairak ka 29% (212Ls) nonak rezidentu praktiskai/teoretiskai apmaciba • 25.2.1 ne mazak ka 90% (191Ls) macibu personala atlidzibai, tai skaita 10% (21Ls) rezidenturu vaditajiem specialitate • 25.2.2 ne vairak 10% (5%+5%) (21Ls) rezidenturas organizesanai, tai skaita 5% rezidenta pasizglitibas izdevumiem. • 26, lidz 20% (42Ls) no 212 Ls rezidenti “pieskir” labakajam macibu personalam jebkura specialitate • Tatad no 212Ls-42Ls-21Ls-21Ls=128Ls • 17, arsts var vadit ne vairak ka 3 rezidentus

  19. Rigas slimnicam par vienu rezidentu 733Ls • 19.3 rezidenta darba samaksa nav zemaka par normativajos aktos noteikto (338+81=419Ls). • 733Ls-212Ls=521Ls (uz roku ~280Ls) • Algai butu jabut 280Ls, visiem kas nostrada 72h dezuras menesi (1-3 gads) vai majas dezuras vecakiem gadiem.

  20. Izmainas rezidentiem • Samaksa rezidentiem palielinasies par 70-90Ls menesi. • 11Ls menesi paliek rezidenturas programmai akademiskiem izdevumiem. 11Ls menesi pasam rezidentam akademiskiem izdevumiem. • Katrus 6 menesus jatiekas ar rezidenturas vaditaju.

  21. Izmainas arstiem/pasniedzejiem • Ieviesis pozitivu konkurenci • Par vienu rezidentu arsts/pasniedzejs sanems 135Ls menesi (lidz trim rezidentiem) + var nopelnit 44Ls menesi no neierobezota skaita rezidentiem • Rezidenturas vaditajs katra specialitate sanem 22Ls par katru rezidentu menesi • Vienreiz gada jatiekas ar universitates rezidenturas vaditaju

  22. ASV medicina • 1860 gads Harvardas medicinas fakultate, visi kas vareja samaksat tika uznemti. • 50% no uznemtajiem neprata rakstit. • Medicinas fakultate bija jamacas tikai divi gadi.

  23. Dr. Carlzs Eliots(1834 – 1926) 1. Dr. Eliots kluva par Harvardas prezidentu (1869-1909). 2. Cinoties pretim milzigam politiskam spiedienam Eliots atlaida dalu no nekompetentiem studentiem/pasniedzejiem un izmainija to uz 4 gadiem. 3. Amerikas universitatem pasam jaizaug, tas nevar but transplantetas no Anglijas, Francijas vai Vacijas.

  24. Profesors Viljams Oslers1849 –1919 1. Bija parliecinats ka medicinas studentiem pec iespejas atrak janonak saskare ar pacientu un ka tiesi pacients ir jauno arstu labakais skolotajs. 2. Izveidoja rezidenturu, kadu visi to zina sodien Kanada un ASV. 3. Akademiskais modelis kura nav ciesa un individuala profesionala saite starp pasniedzeju un studentu/rezidentu ir ka muzigais sasalums.

  25. Abrahams Feksners 1866-1959 1. 1910. gada izdotais zinojums par medicinas izglitibas stavokli ASV satricinaja sabiedribu un radikali izmainija veidu ka medicinas studenti un jaunie arsti tiek apmaciti. 2. Tas kritizeja viduvejo apmacibas limeni. 3. Nepietiekamo lekciju, nodarbibu un telpu daudzumu un kvalitati. 4. Nezinatnisko veidu kada jaunie arsti tika apmaciti salidzinajuma ar Vaciju. Cooke M et al. N Engl J Med 2006;355:1339-1344

  26. Ieteikumi • Izveidot zem katras klinikas arstu/pasniedzeju grupu (neatkarigi no administrativa amata) kam patik un kas tiesam grib piedalities apmacibas procesa. • Jauzsak rezidentu iknedelas konferences (pakapeniski tam jaklust par ikdienas), kur rezidentiem ir iespeja kopa ar daziem arstiem/pasniedzejiem izdiskutet interesantus vai neskaidrus pacientus.

  27. Ko darit sais 8 stundas? • Rezidentu apmaciba jaievies lekcijas/diskusijas, par to ka analizet publikacijas balstoties uz dazada limena pieradijumiem, par veselibas aprupes sistemam Eiropa un pasaule, etikas jautajumiem, un veiksmigiem apmacibas modeliem. • Jacensas izveidot aprupes modelis kura medicinas studenti kas iestajusies augstskola ar milzigu idealismu, altruismu un gribu palidzet cilvekiem to pakapeniski nepazaude (pec vairakiem petijumiem sis labas ipasibas samazinas rezidenturas laika).

  28. Nosleguma • Skaidrs ka lietam ir jauzlabojas un tas var uzlabot, kas ir pats nepatikamakais, MES pasi esam tie kam tas bus jadara! Dr. Charles Eliott. Harvard University

  29. Velejums • Medicina ir reize maksla, zinatne un darbs. Pauls Stradins • The practice of medicine is an art, not a trade; calling, not a business; a calling in which your heart will be exercised equally with your head. William Osler

  30. Paldies ! Ugis.Gruntmanis@utsouthwestern.edu

More Related