Teorētiska
Download
1 / 25

Tālis Tisenkopfs un Ilze Lāce LU - PowerPoint PPT Presentation


  • 233 Views
  • Uploaded on

Teorētiska izpratne par lauku un reģionu attīstību : ES ETUDE projekta rezultāti un politikas ieteikumi. Tālis Tisenkopfs un Ilze Lāce LU. Saturs. Par projektu Teorētiskā izpratne: Lauku un reģionālās attīstības (L&RA) tīkls un vietu tipoloģija

loader
I am the owner, or an agent authorized to act on behalf of the owner, of the copyrighted work described.
capcha
Download Presentation

PowerPoint Slideshow about ' Tālis Tisenkopfs un Ilze Lāce LU' - nascha


An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Presentation Transcript

Teorētiskaizpratne par lauku un reģionuattīstību: ES ETUDE projektarezultāti un politikasieteikumi

Tālis Tisenkopfs un Ilze Lāce

LU


Saturs
Saturs

  • Par projektu

  • Teorētiskā izpratne: Lauku un reģionālās attīstības (L&RA) tīkls un vietu tipoloģija

  • Gadījumu studijas: Smiltenes novads un Abavas ieleja

  • Secinājumi un politikas jautājumi


Etude 6 ietvara zin tniskais projekts
ETUDE, 6. Ietvara zinātniskais projekts

http://www.etuderd.eu

  • Uzdevums: Ilgtspējīgas un integrētas lauku attīstības konceptuāla analīze

  • Konceptuālais modelis:

  • Lauku ekonomikas endogenitāte

  • Teritoriju spēja radīt ´jaunumus´

  • Spēja radīt jaunus tirgus

  • Institucionālā sadarbība un pārvaldība

  • Efektīvi un elastīgi ilgtspējas risinājumi

  • Sociālais kapitāls


Att st bas t kli un teritoriju tipolo ija
Attīstības tīkli un teritoriju tipoloģija

Specializētas lauksaimniecī-bas teritorijas

Relatīviaugsta

Segmentētas teritorijas

Lauksaimnie-cības nozīme

‘Sapņu zeme’

Jaunās lauku teritorijas

Perifērās teritorijas

Piepilsēta

Relatīvi zema

Regresija

Attīstība


Reģionālās gadījumu studijas

Abavas ieleja

Smiltenes novads

  • Pilsēta un 8 pagasti

  • Iedzīvotāji – 5911 + 8718

  • Teritorija –7.2 + 941.8 km2

  • Tipoloģija – ‘jaunie lauki”

Abavas ieleja

  • Ģeogrāfiska nevis administratīva vienība

  • 7 novadi un pagasti

  • Iedzīvotāji – apmēram 9000

  • Teritorija – apmēram 360km2

  • Tipoloģija – segmentētie lauki


Smiltenes st sts novada att st ba
Smiltenes stāsts: novada attīstība

Teritorijas dinamika: RĪCĪBA

  • Uzņēmējdarbības aktivitāte un

  • daudzveidība

  • Lauku un pilsētas mijiedarbība: vienota dzīves, darba un pakalpojumu telpa

  • Apvienošanās (administratīvi teritoriālā reforma)

  • Savas politiskās kapacitātes veidošana

  • Konsekvents vietējais attīstības plāns

  • Starptautiskas sadarbības pieaugums

  • Ikdienas kontakti un neformālais komunikāciju tīkls

  • Iedzīvotāju piedalīšanās kultūrā, sportā, sabiedrības dzīvē

  • Uzņēmēju un organizāciju sadarbība

  • Jauna institucionālā organizācija

Vietas raksturojums: KAPITĀLI

  • Dabas kapitāls: Reljefs, meži, ezeri, bioloģiskā daudzveidība, vides kvalitāte, izmanto mežsaimniecībā, pārtikas ražošanā, lauku tūrismā

  • Ekonomiskais kapitāls: Mežsaimniecība un kokapstrāde, ceļu būve, lauksaimnieciskā ražošana un pārstrāde, tirdzniecība

  • Sociālais kapitāls: Rosīga sabiedriskā dzīve, sports, kultūra, pašdarbība, pasākumi, savstarpējā uzticēšanās vietējais patriotisms

  • Cilvēkkapitāls: Iedzīvotāji, migrācija, izglītības iestādes, jaunieši, līdzsvarota paaudžu situācija

  • Kultūras kapitāls: Tradīcijas, vēsture, Smiltenes noslēpums, piederības izjūta

  • Institucionālais kapitāls: Sadarbības vēsture, pašvaldības spēja, organizāciju sadarbība

REZULTĀTS

  • Smiltenes attīstība sekmīga gandrīz visās jomās – uzņēmējdarbībā, kultūrā, izglītībā, infrastruktūras ziņā. Attīstības indekss viens no augstākajiem Vidzemē

  • Izmantojot vietējos resursus, sociālo kapitālu un veidojot jaunu institucionālo ietvaru, Smiltene kļuvusi par veiksmīgu „jauno lauku teritoriju”


Smiltenes att st bas t kla konfigur cija
Smiltenes attīstības tīkla konfigurācija

Ssadarbība starp pašvaldību un uzņēmējiem; uzņēmēju klubs; topošā publiskā un privātā partnerība; saikne starp pilsētu un lauku pašvaldībām; lauku partnerības; novada veidošana; iekšējais institūciju tīkls; iekļaušanās reģionālās politikas tīklā

Sporta klubi, komandas; kultūras iestādes; pašdarbība; kori; deju kolektīvi; amatierteātris; iedzīvotāju iesaistīšanās

Jaunatnes organizācijas

Atzinība jaunām idejām; investīcijas ražošanas tehnoloģijās; pieci augsto tehnoloģiju uzņēmumi; multifunkcionāla lauksaimniecība; tūrisma pakalpojumi; novitātes sportā un kultūrā

300 aktīvu uzņēmumu; lielie, vidējie, mazie; uzņēmumu sadarbība; sociālā atbildība; vietējais, Latvijas un starptautiskais tirgus; uzņēmumu modernizācija; uzņēmējdarbības talants; personības

Vietējais patriotisms; sadarbības gars; identitāte; atbildības kultūra; sabiedriskā dzīve; ļauj pārvarēt barjeras arī politisko partiju starpā


T kls darb b iniciat vas t stiprin anai

Ceļu inovatīvais centrs

Izglītība un darba tirgust

Piena pārstrādes uzņēmums Smiltenes piens

Reģiona tēla veidošana ar produkciju un pasākumiem (“Piena festivālsl”)

Izglītība

Uzņēmējdarbība

LEADER grupa (Palsmane, Variņi)

Kultūras aktivitātes un jaunumi

Kultūra un sports

Uzņēmēju klubs

Institucionāli risinājumi

Uzņēmējdarbība un kultūra

Uzņēmēju sporta komandas

Smiltenes sporta centrs

Institucionāli risinājumi

Komandu sports

Smiltenes amatierteātris

Kultūras jaunumi

Lokālā identitāte un patriotisms

Tīkls darbībā: iniciatīvas tā stiprināšanai


T kla ietekme uz smiltenes konkur tsp ju
Tīkla ietekme uz Smiltenes konkurētspēju

Kāda ir tīkla ietekme uz konkurētspēju?

Endogenitāte: daudzveidīga daba, vēsturiski veidojušās sporta un kultūras tradīcijas, mīkla par “veiksmes stāstu”, cilvēku kapitāls, izteikta identificēšanās ar vietu, “lokalpatriotisms”

Tirgus pārvalde: attīstītas un labi iesakņojušās biznesa tradīcijas, ar vietējiem resursiem saistīta ražošana, sociāli atbildīgi uzņēmumi, kas iesaistās sabiedriskajā dzīvē

Socialais kapitāls: institucionālā sadarbība, sociālā kapitāla izplatība (lobiji galvaspilsētā), aktīva kultūras un sporta dzīve, “komandas gars”, kas vēlāk transformējas individuālā un organizatoriskā konkurētspējā

Jaunais institucionālais ietvars: attīstīta pakalpojumu sfēra, institucionalizēta kultūras un sporta dzīve, pozitīvas un funkcionējošas attiecības starp pilsētu un kaimiņpagastiem


T kla ietekme uz dz ves kvalit ti
Tīkla ietekme uz dzīves kvalitāti

Endogenitāte: ģeogrāfiskā atrašanās vieta, pievilcīga daba, bioloģiskā daudzveidība, lepnums, “lokālpatriotisms”

Novitātes: kultūras un sporta pasākumi, uzņēmēju attiecības problēmu risināšanā un sporta un kultūras dzīves organizēšanā

Tirgus pārvaldība: sadarbība un konkurence, nodarbinātības iespējas, uzņēmumu iesaiste sabiedriskajā dzīvē

Sociālais kapitāls: piedalīšanās kultūras un sporta dzīvē, aktīva sabiedriskā dzīve, izteikts “komandas gars”, iesakņotība, institucionālā sadarbība pakalpojumu nodrošināšanā

Kāda ir tīkla ietekme uz dzīves kvalitāti?


T kla ietekme uz vietas att st bu
Tīkla ietekme uz vietas attīstību

1) Resursi ražošanai un inovācijām (arī lauksaimniecībā)

2) Cilvēkresursi, komandas darbs

Endogēnie resursi (cilvēkresursi)

Iniciators

1) Saikņu un tīklu veidošana sociālā kapitāla ietvaros ar kultūras un sporta pastarpinājumu vēlāk sekmē attīstību(komandas gars, lobēšana)

2) Lokālpatriotisms, spēja pārvarēt politisko partiju sāncensību

3) Individuāls un kolektīvs

Sociālais kapitāls

Iniciators

1) Lielāki sadarbības tīkli, tīklu un teritoriju apvienošanās

2) Vairāk resursu attīstībai

Jauns institucionālais ietvars

Rezultāts

1) Stabila ekonomiskā izaugsme

2) Veselīga konkurence

Tirgus pārvaldība

Rezultāts

Jauninājumu radīšana

Rezultāts

Sociālais kapitāls

Eļļotājs

1) Pašvaldības atbalsts jaunām uzņēmējdarbības idejām

2) Kultūras un sporta inovācijas

3) Tehnoloģiskās inovācijas

1) Pakalpojumi, funkcionāls centrs apkārtējām pašvaldībām

2) Darba tirgus iespējas un jauni profesionāļi

Ilgtspējība

Rezultāts


Tīklojuma potenciāls: saistīt un veicināt attīstību, uzlabot dzīves kvalitāti un konkurētspējuSmiltenē


Secin jumi par smilteni
Secinājumi par Smilteni uzlabot dzīves kvalitāti un konkurētspēju

  • Smiltenes veiksmes pamatā ir sociālā kapitāla, institucionālās organizācijas un tirgus tīklojums

  • Kultūra un sociālais kapitāls veido vienojošu platformu institucionālai organizācijai un pārvaldei

  • Sociālais kapitāls ir nozīmīgs visu faktoru mijiedarbībā

  • Turpmāk svarīga būs organizacionālā spēja nostiprināt esošos tīklus un veidot jaunus

  • Galvenais izaicinājums ir tīkla gatavība iekļaut jaunus uzdevumus:

    • Kā tīkls varēs nodrošināt jaunās vajadzības un pakalpojumus pēc administratīvi teritoriālās reformas?

    • Kā tīkls risinās jauniešu un cilvēkresursu piesaistīšanu novadam?

    • Kā tiks veicināta dzīves kvalitātes uzlabošana, veselības aprūpe, vides infrastruktūra, nodrošinot privāto un publisko partnerību?

    • Kā tiks sekmēta vietējā ekonomika, inovācijas?


Abavas ielejas st sts jaunie lauku pakalpojumi

L&RA uzlabot dzīves kvalitāti un konkurētspēju iniciatori

Jauninājuma radīšana

Endogēnie resursi

Sociālais kapitāls

L&RA saistītājs

Tirgus pārvalde

L&RA saistītājs

Jaunais institucionālais ietvars(formālais/neformālais)L&RA saistītājs

Ilgtspēja

Rezultāts

Abavas ielejas stāsts: jaunie lauku pakalpojumi

Abavas ielejas lauku/reģionālais tīkls


Pakalpojumu uz mumu t kls abavas ielej
Pakalpojumu uzņēmumu tīkls Abavas ielejā uzlabot dzīves kvalitāti un konkurētspēju

Vecsīmaņi (Viesu nams)

Nav tiešas sadarbības

Upeslīči (izjādes)

Biernes (saimniecība, pirts)

Imulas (viesu nams, restorāns, meža taka)

Indāni (bioloģiskā saimniecība, naktsmītnes)

Pedvāles brīvdabas skulptūru muzejs

Plosti

(sporta un atpūtas nometnes)

Zviedru cepure

(rodeļtrase

50 000 clientu)

Kandavas Tūrisma informācijas centrs

Abava valley development centre

Drubazas (botāniskā taka, kempings)

Sadarbība mārketingā

Tīkla attiecības

Informācija

Kopīgi projekti


T kla ietekme uz vietas att st bu1

1) uzlabot dzīves kvalitāti un konkurētspējuInovācijas un jauni lauku pakalpojumi pilsētas klientiem

2) Vietējo resursu novērtēšana un izmantošana pa jaunam (jaunpienācēju devums)

1) Endogēno resursu mobilizēšana (ainava+ kultūras + vēsturiskais mantojums)

2) Lauksaimniecības, dzīvesveida un dabas resursu integrācija

RD initiators

Jauninājuma radīšana

Vietējie resursi

1) Pieaugoša sadarbība starp pakalpojumu sniedzējiem

2) Informācijas un zināšanu apmaiņa

Sociālais kapitāls

R&D saistītājs

Tirgus pārvalde

R&D saistītājs

Jaunais institucionālais ietvars (formālais/neform.)

R&D saistītājs

1) Ielejas, dabas resursu pārvalde

2) Tūrisma attīstības potenciāla novērtējums un attīstība

3) Kopīgas ielejas identitātes attīstība

4) Abavas ielejas attīstības centrs

Ilgtspējība

Rezultātse

1) Sadarbība starp ģeogrāfiski vienotiem pakalpojumu sniedzējiem

2) Pakalpojumu daudzveidība un papildinātība, uzņēmumu ‘klāsteris’

1) Lauku ekonomikas daudzveidība

2) Dabas aizsardzība

Tīkla ietekme uz vietas attīstību


T kla ietekme uz konkur tsp ju un dz ves kvalit ti abavas ielej

Konkurētspēja uzlabot dzīves kvalitāti un konkurētspēju

Endogenitāte: Ainavas vērtība, dabas resursi, vēsturiskas tūrisma tradīcijas, reģionālais “brends”

Tirgus pārvalde:

Lauku pakalpojumu tīklu rašanās/ “klāsteri”, lauku pakalpojumu piedāvājuma dažādošanās un piesātināšanās

Jauninājumi: Jauns lauku pakalpojumu nodrošinājums un organizācija, jauna pieeja dabas un kultūras lieguma zonu pārvaldē (starppašvaldību NVO)

Endogenitāte: Pievilcīga un daudzveidīga ainava, biodaudzveidība, vēsturiskais un kultūras mantojums

Ilgtspēja: Ielejas pārvaldība, biodaudzveidība

Jaunais institucionālais ietvars: NVO, kas vērsts uz sadarbību ielejas attīstībā, profesionālo organizāciju ( un sociālo tīklu) loma pakalpojumu attīstībā

Tirgus pārvalde: sadarbība un konkurence, ienākumi un nodarbinātība, ielejas pārvaldība

Sociālais kapitāls: biznesa sadarbība, institucionālā sadarbība, dabas resursu apzināšanās ar kopīgām darbībām

Dzīves kvalitāte

Tīkla ietekme uz konkurētspēju un dzīves kvalitāti Abavas ielejā


Tīklojuma potenciāls: saistīt un veicināt attīstību, uzlabot dzīves kvalitāti un konkurētspējuAbavas ielejā


Secin jumi par abavas ieleju
Secinājumi par Abavas ieleju uzlabot dzīves kvalitāti un konkurētspēju

  • Abavas ieleja ir ‘segmentēta’ lauku teritorija, ekonomika pārstrukturējas

  • Attīstība balstīta uz vietējo resursu izmantošanu inovācijā – jaunu lauku pakalpojumu radīšanā

  • Sociālais kapitāls veidojas uzņēmēju vidū, bet mazāk droši un ilgtspējīgi – vietējā kopienā un pārvaldībā

  • Veidojas aizmetņi integrētam teritorijas attīstības tīklam, taču to apgrūtina administratīvās barjeras un sociālā kapitāla vājums


Kop ji secin jumi par latviju
Kopēji secinājumi par Latviju uzlabot dzīves kvalitāti un konkurētspēju

  • L&RA tīkliem ir pozitīva ietekme uz vietu konkurētspēju un dzīves kvalitāti

  • Latvijā ‘stiprie’ tīkli balstīti uz:

    • Ekonomiku, uzņēmēju sadarbību

    • Kultūru un sportu

  • ‘Vājāki’ ir:

    • Izglītības tīkli

    • Teritoriālās pārvaldības tīkli

  • Jāveicina dažādi novadu un pārnovadu attīstības tīklojumi:

    • Sadarbība (starp dažādiem aģentiem, organizācijām, pašvaldībām, pilsētām un laukiem)

    • Partnerības

    • Vietējas un reģionālas inovāciju platformas

    • Attīstības alianses

    • Jaunu zināšanu un prakses kopienas

    • Vietu, novadu, teritoriju zīmološana


Kop ji eiropas secin jumi un politikas jaut jumi viet jais re ionu l menis
Kopēji Eiropas secinājumi un politikas jautājumi: vietējais/ reģionu līmenis

  • Pašreizējais lauku un reģionālās politikas budžeta sadalījums ir nevienlīdzīgs un bloķē lauku un reģionālās attīstības tīklojumu

  • Par LA publisko finansējumu jālemj, iesaistot visus lauku tīkla dalībniekus, šim nolūkam jāveido reģionālus forumus

  • Lauku tīklu ietekmē dažādas politikas; tās jāvērtē no tīkla perspektīvas – cik lielā mērā tās ņem vērā visu lauku tīkla dalībnieku intereses

  • Reģionālajā līmenī vajadzētu veidot vienojošu institūciju – platformu, kas koordinētu reģionālo sadarbību

  • Līdzdalības process lauku attīstībā jāreformē un jāpadara patiesi atvērts visiem lauku un reģionālās attīstības tīkla dalībniekiem: zemniekiem, lauciniekiem, pašvaldībām, zinātniekiem, pilsētniekiem, patērētājiem uc. jārada iespēja iesaistīties


Kop ji eiropas secin jumi un politikas jaut jumi nacion lais l menis
Kopēji Eiropas secinājumi un politikas jautājumi: nacionālais līmenis

  • Jāstiprina vietējās attīstības instrumenti

  • Tīklošanās un sadarbība prasa uzticēšanos un prasmes, jāmāca un jāatbalsta tīklošanās prasmes

  • Jāatbalsta zemnieku saimniecības kā daudzveidīgu aktivitāšu un daudzfunkcionālas lauksaimniecības vietas

  • Tirgus panākumi ir svarīgs LA iniciatīvu mērķis; ir jāizmanto prasmīga tirgus pārvaldība, lai efektīvi izmantotu lauksaimniecību un lauku teritorijas

  • Ir jārada ‘telpa’, kur rasties jaunumiem: piemēram – riska fondi jaunu iniciatīvu sācējiem laukos un mazpilsētās


Kop ji eiropas secin jumi un politikas jaut jumi nacion lais l menis1
Kopēji Eiropas secinājumi un politikas jautājumi: nacionālais līmenis

  • Kuram pārvaldes līmenim Latvijā vajadzētu “iekustināt” un intensificēt L&RA tīklu? Pagastiem? Novadiem? RAA? NVO – Lauku tīklam? RAPLM?

  • No šaura uz plašu politikas skatījumu?

  • No atbalsta individuāliem labumu guvējiem uz sistēmisku pieeju un atbalstu tīkliem

  • No lauku uz lauku-pilsētas politiku?


Kop ji eiropas secin jumi un politikas jaut jumi es l menis
Kopēji Eiropas secinājumi un politikas jautājumi: ES līmenis

  • KLP reforma un LA pīlāra stiprināšana – vai LA virzīšana Kohēzijas politikas virzienā?

  • Pašreiz ES LA programmā vienpusīgs iedalījums: lauksaimniecība – ne-lauksaimniecība?

  • Jāveic KLP ‘veselības pārbaude” – pārāk mazs uzsvars un lauku tīklu, sevišķi cilvēka aspektiem?

  • ES jāveic valsts atbalsta pārbaude – vai pašreizējā atbalsta sistēma laukiem nebremzē uz vietējiem resursiem balstītu un integrētu attīstību?


Paldies par uzman bu

Paldies par uzmanību! līmenis

Tālis Tisenkopfs, [email protected]

http://www.etuderd.eu


ad