Urāns

1. Urāns Jeļena Šorohova

2. Planētas atklāšana • 1690.gadā angļu astronoms Džons Flemstīds reģistrēja Urānu kā zvaigzni 34 Vērša zvaigznājā. • Viljams Heršels pirmo reizi novēroja Urānu 1781.gada 13.martā un secināja, ka tā nevar būt zvaigzne, bet komēta, par to viņu uzskata par Urāna pirmatklājēju. • Vācu astronoms Johans Bode aprakstīja šo objektu kā „kustībā esošo zvaigzni, kuru var uzskatīt kā planētai līdzīgu, pa riņķi rotējošu ārpus Saturna orbītas” un secināja, ka šī orbīta ir vairāk līdzīga planētas orbītai nekā komētas. Šis secinājums drīzumā pierādījās, un 1783.gadā Heršels pats par to ziņoja Karaliskai biedrībai. Viljams Heršels

3. Planētas nosaukums • Heršels piedāvāja nosaukt jaunu planētu par „Georgium Sidus” (no latīņu valodas – „Džordža Zvaigzne”) par godu karalim Džordžam III. • Johans Bode pirmais piedāvāja nosaukt to par Urānu, motivējot to tā: „tā kā Saturns bija Jupitera tēvs, tad jauna planēta jānosauc Saturna tēva vārdā”. • Urāns ir vienīgā planēta, kura ir saukta grieķu dieva vārdā, nevis romiešu. • Urāna astronomiskais simbols ir Marsa un Saules simbolu hibrīds, tā kā grieķu mitoloģijā Urāns atrodas Saules un Marsa varā. • Urāna astroloģisko simbolu piedāvāja Žozefs-Žeroms Lalands 1784.gadā, aprakstot to kā „Zemes lodi, kura ir vaiņagota ar Heršela vārda pirmo burtu”. • Ķīniešu, japāņu, vjetnamiešu un korejiešu valodā planētas nosaukuma burtiskais tulkojums ir „Debess Karaļa Zvaigzne”.

4. Urāna orbīta un rotācija, redzamība • Vidējais attālums līdz Saulei – 19,19 ua (~2,8 mljrd. km). • Urāna sideriskais periods – 84 gadi. • Urāna rotācijas periods – 17 stundas 24 minūtes. • Rotācijas ass slīpums – 97,77°. • Urāna zvaigžņlielums svārstās no +5,6 līdz +5,9.

5. Urāna iekšējā uzbūve • Pastāv uzskats, ka Urāns sastāv no trim daļām – akmens kodola, ledus apvalks un ūdeņraža-hēlija atmosfēra. • Ledus apvalks faktiski nav ledus tādā nozīmē, kurā mēs to parasti saprotam. Tas sastāv no karsta un blīva šķīduma, kas ir ūdens, amonjaka un metāna maisījums. • Pateicoties „ledum” Urāna un Neptūna iekšienē, tas planētas sauc par „ledus gigantiem”, kas ir milzu planētu atsevišķa klase, un to vidēja temperatūra ir -220°C.

6. Urāna iekšējā uzbūve Attēls parāda, ka Urāna iekšējas uzbūves modelis īsti nesakrīt ar Jupitera un Saturna uzbūves modeļiem.

7. Urāna fizikālie apstākļi • Urāns ir smagāks par Zemi 14,5 reizes. • Siltuma izstarojums ir ļoti vājš. • Viszemākā temperatūra ir reģistrēta tropopauzē – 49K (-224°C), kas padara Urānu par visaukstāko planētu Saules sistēmā. • Atmosfēra sastāv no molekulāra ūdeņraža, hēlija un metāna. • Magnētiskais lauks ir asimetrisks un slīps. • Urānam ir raksturīgas polārblāzmas.

8. Urāna klimats • Urāna atmosfēra ir neparasti mierīga samērā ar citam milzu planētam, kas var būt izskaidrojams ar ļoti zemu temperatūru uz planētas. • Urānam ir raksturīga “dienvidu cepure”, kas ir blīvi metāna mākoņi. • 2006.gadā bija novērots un nofotografēts atmosfēras viesulis. • Vislielākais vēja ātrums bija fiksēts ziemeļu puslodē +50 grādu plašumā – 240 m/s.

9. Urāna “dienvidu cepure” „Dienvidu cepure” dabiskā krāsā un īsākos redzama spektra viļņos.

10. Urāna gredzeni • Urāna gredzeni bija atklāti 1977.gada 10.martā. • Ir zināmi 13 gredzeni. • Vismazākais rādiuss – 38000 km, vislielākais – ~98000 km. • Urāna gredzenu vecums nepārsniedz 600 mljn. gadus. • Ķīmiskais sastāvs vēl nav zināms, bet ir skaidrs, ka tie lielākoties sastāv no putekļiem. Ļoti tumša gredzenu krāsa var norādīt uz to, ka tajos var būt arī organiskas vielas. • Ir līdzīgi Neptūna gredzeniem. • Pagaidām nav skaidrs, kāds mehānisms saglabā gredzenu robežas.

11. Urāna pavadoņi • Ir atklāti 27 pavadoņi. • Visi ir nosaukti Viljama Šekspīra vai Aleksandra Poupa lugu varoņu vārdos. • Pirmos divus pavadoņus, Titāniju un Oberonu, atklāja Viljams Heršels 1787.gadā. • Pēdējais pavadonis, Margareta, bija atklāts 2003.gadā. • Visi pavadoņi ir sadalīti trīs grupās – iekšējie, lielieun neregulārie.

12. Urāna pavadoņi • Attēlā ir redzams Paks un 5 lielie pavadoņi – Miranda, Ariels, Umbriels, Titānija un Oberons. • Lielie pavadoņi ir pietiekami masīvi, lai hidrostatisks līdzsvars piešķirtu tiem sfērisku formu. • Lielie pavadoņi sastāv no ledus un iežiem. To virsma ir pārklāta ar krāteriem, un četriem no pieciem lieliem pavadoņiem ir atjaunošanas pazīmes. • Zinātnieki uzskata, ka Ariela virsma ir visjaunākā un Umbriela – visvecākā, un tā neatjaunojas.

13. Urāna izpēte ar kosmiskajiem aparātiem • 1986.gadā NASA kosmiskais aparāts „Voyager 2” šķērsoja Urāna orbītu 81500 km no planētas virsmas, un tas ir vienīgais Urāna apkārtnes apmeklējums kosmonautikas vēsturē. • Pašlaik NASA plāno jauna aparāta ”Uranus orbiter and probe” palaišanu 2020.gados. • 168 zinātnieku grupa iesniedza Eiropas Kosmosa aģentūrai ierosinājumu, kurā aprakstīja ceļojumu uz Saules sistēmas ārēju daļu, kura galamērķis ir Urāns. Misijas nosaukums ir „Uranus Pathfinder”.

14. Paldies par uzmanību!