dr biol nils rostoks lu biolo ijas fakult te n.
Download
Skip this Video
Loading SlideShow in 5 Seconds..
Dr. biol. Nils Rostoks LU Bioloģijas fakultāte PowerPoint Presentation
Download Presentation
Dr. biol. Nils Rostoks LU Bioloģijas fakultāte

Loading in 2 Seconds...

play fullscreen
1 / 73

Dr. biol. Nils Rostoks LU Bioloģijas fakultāte - PowerPoint PPT Presentation


  • 289 Views
  • Uploaded on

Ģenētiski modificēti organismi. Dr. biol. Nils Rostoks LU Bioloģijas fakultāte . Mācību plāns un lekciju saraksts . DNS – iedzimtības informāciju nesošais materiāls . DNS – iedzimtības informāciju nesošais materiāls . Gēni – cik to vispār ir? .

loader
I am the owner, or an agent authorized to act on behalf of the owner, of the copyrighted work described.
capcha
Download Presentation

PowerPoint Slideshow about 'Dr. biol. Nils Rostoks LU Bioloģijas fakultāte' - molimo


An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Presentation Transcript
dr biol nils rostoks lu biolo ijas fakult te

Ģenētiski modificēti organismi

Dr. biol. Nils Rostoks

LU Bioloģijas fakultāte

g ni cik to visp r ir
Gēni – cik to vispār ir?
  • Cilvēka genomā ir aptuveni 20 000 - 25 000 gēni
  • Nematodes genomā ir aptuveni 20 000 gēni
  • Rīsu genomā ir aptuveni 35 000 gēni
  • Kviešu genomā varētu būt ap 50 000 – 70 000 gēni

Genomu izmēru salīdzinājums

http://www.ornl.gov/sci/techresources/Human_Genome/faq/genenumber.shtml

sve i g ni transg n organism
‘Sveši’ gēni transgēnā organismā?
  • Gēns no viena dzīva organisma ievietots citā dzīvā organismā izmantojot noteiktas gēnu inženierijas metodes
  • Transgēns organisms papildus savam gēnu komplektam parasti satur vēl vienu vai nedaudzus gēnus
  • Transgēns parasti tiek translēts par proteīnu, tas nozīmē, ka transgēns organisms papildus savam proteīnu kopumam satur vēl vienu vai nedaudzus proteīnus
mo defin cija
ĢMO: definīcija

12.03.2001 Directive2001/18/EC on the deliberate release into the environment of genetically modified organisms and repealingCouncil Directive 90/220/EEC

5.11.2007 Latvijas Republikas Ģenētiski modificēto organismu aprites likums (ar 10.07.2012 grozījumiem)

ĢMO tiek definēts kā „...organisms, izņemot cilvēku, kurā ģenētiskais materiāls, izmantojot vismaz kādu no šā panta 2.punktā minētajām metodēm, ir pārveidots citādi nekā dabiski krustojot vai dabiski rekombinējot”.

Vai

“genetically modified organism (GMO)” means anorganism, with the exception of human beings, in whichthe genetic material has been altered in a way that doesnot occur naturally by mating and/or naturalrecombination

mo ieg anas metodes
ĢMO iegūšanas metodes

Ģenētiskās modifikācijas metodes:

1. nukleīnskābju rekombinācijas metodes - jaunu ģenētiskā materiāla kombināciju veidošana, ārpus organisma ar dažādiem līdzekļiem ievadot nukleīnskābju fragmentus vīrusā, baktēriju plazmīdā vai citā vektorsistēmā, kā arī tādu nukleīnskābju nogādāšana šūnās, kuras tajās neveidojas dabiski, taču spēj turpināt vairošanos,

2. metodes, kas saistītas ar ārpus organisma vai mikroorganisma izveidota ģenētiskā materiāla tiešu ievadīšanu organismā vai mikroorganismā, arī izmantojot mikroinjekciju, makroinjekciju, mikroinkapsulāciju,

3. šūnu un protoplastu sapludināšanas vai hibridizācijas metodes - šūnu veidošana ar jaunām ģenētiskā materiāla kombinācijām, sapludinot divas vai vairākas šūnas no sistemātiski attālām organismu grupām un izmantojot paņēmienus, kas nav sastopami dabā

mo regul cija
ĢMO regulācija
  • ĢMO regulācija ir balstīta uz “procesu” – jebkurš organisms, kas izveidots ar GI metodēm, tiek regulēts
  • Visi ar ĢMO saistītie aspekti – ierobežota izmantošana zinātnē, lauka izmēģinājumi, kultivēšana, vides risks un pārtikas drošība – tiek regulēti gan ES, gan citur pasaulē
termini
Termini
  • ĢMO – skat. definīciju ĢMO aprites likumā vai ES direktīvā 2001/18/EG
  • Gēnu inženierija – metožu kopums manipulācijām ar organismu iedzimtības materiālu
  • Transgēns – gēns, kas ticis ievietots cita organisma genomā ar GI metodēm
  • Rekombinantā DNS – ar GI metodēm izveidota ‘mākslīga’ DNS molekula
  • Cisģenēze – gēnu pārnese no viena organisma citā izmantojot GI metodes, ja tie savā starpā varētu brīvi krustoties
g nu in enierija
Gēnu inženierija

“Genetic engineers don't make new genes, they rearrange existing ones”

Thomas E. Lovejoy

gi pamat eso ie atkl jumi
Restrikcijasendonukleāžuatklāšana un aktivitātespētījumiGI pamatāesošieatklājumi

PamatāirWerner Arber 60-to gadupētījumi par baktērijurestrikcijas - modifikācijassistēmām (1978. gadaNobelaprēmija)

gi pamat eso ie atkl jumi1
Mertz un Davis 1972. gadāraksturorestrikcijasfermentu no Escherichia colicelma R, kurunosauc par EcoRI, kaspazīstpalindromiskusecību G*AATTC un šķeļotveido 4 nukleotīdupārkaresGI pamatāesošieatklājumi

Hamilton O. Smith 1970. gadāaprakstapirmorestrikcijasfermentu no Haemophilusinfluenzae - HindII un tāsaitspecifiskumu. HindIIšķeļ DNS secībuGTPy*PuAC

gi pamat eso ie atkl jumi2
GI pamatāesošieatklājumi

Walter Gilbert

Frederick Sanger

Paul Berg

1980. gada Nobela prēmija ķīmijā par nukleīnskābju secības noteikšanas metožu izstrādi un rekombinanto DNS tehnoloģiju attīstību(http://www.nobel.se/laureates/chemistry-1980.html)

mo v sture pirmie mo
ĢMO vēsture – pirmie ģmo
  • Pirmie ĢMO – ģenētiski modificēti vīrusi un mikroorganismi
  • Rekombinanto plazmīdu DNS konstruēšana no dažādām dabiskajām plazmīdām, antibiotiku rezistences marķieri, restrikcijasendonukleāzes

Cohenetal. (1973) Construction of biologically functional bacterial plasmids in vitro. PNAS, 71: 1030

mo v sture moratorijs
ĢMO vēsture – moratorijs
  • 1974. g. zinātnieki nosaka moratoriju gēnu inženierijas eksperimentiem, līdz brīdim, kad izstrādās drošas darbības kritērijus ar transgēniem organismiem
  • 1975. g. Asilomaras (ASV) konference par rekombinanto DNS tehnoloģijas drošību, kurā nosaka bioloģiskos un tehniskos kontroles pasākumus

Berg etal. (1974) Potentialbiohazardsofrecombinant DNA molecules. Science, 185: 303

Berg etal. (1975) Asilomarconferenceonrecombinant DNA molecules. Science, 188: 991

mo v sture asilomaras konferences
ĢMO vēsture – Asilomaras konferences
  • 1975. gada Asilomaras (ASV) konference par rekombinanto DNS tehnoloģijas drošību
  • Izstrādā drošības kritērijus un principus
  • - rDNS un to saturošo vīrusu, mikroorganismu un eikariotisko šūnu kultūru izplatības vidē kontrole jāiekļauj eksperimenta plānošanā
  • - kontroles pasākumiem jāatbilst sagaidāmajiem eksperimenta riskiem
  • Bioloģiskie kontroles pasākumi – vidē vairoties nespējīgas baktērijas; plazmīdas, kas replicējas tikai noteiktā saimniekorganismā
  • Fiziskie kontroles pasākumi - lamināri, boksi, negatīvā spiediena telpas, kultūru un laboratorijas materiālu sterilizācija, laba mikrobioloģiskā prakse
slide22

Vir D1 & D2 cut T-DNA at right and left borders.

Vir Gene expression induced

Formation of T-complex

AGROBACTERIUM

Phenolics detected by the VirA/VirG two component sensor system.

T-DNA

VirD2 attaches to exposed 5I end

Bacterial Plasmid

Formation of T-Pilus

VirA VirG

PLANT CELL

Phenolics Produced by Wounded Plant cell

VIP1 associates with the complex to target it to the nucleus

VIP2 associates the complex to transcriptionally active DNA

Gall Formation!

T-DNA integrates into plant DNA and gall production is initiated.

http://arabidopsis.info/students/agrobacterium/mechanism.html

slide23

http://www.bio.davidson.edu/people/kabernd/seminar/2002/method/dsmeth/ds.htmhttp://www.bio.davidson.edu/people/kabernd/seminar/2002/method/dsmeth/ds.htm

transform jamie audi
Transformējamie audi

Explantaembriji

Explantasomatiskās šūnas, tai skaitā protoplasti

InplantaAgrobacteriumtransformācija

CloughandBent (1998) Floral dip: a simplified method for Agrobacterium-mediated transformation of Arabidopsis thaliana.Plant J, 16:735

slide26

Zhangetal. (2006). Agrobacterium-mediated transformation of Arabidopsis thaliana using the floral dip method. Nature Protocols1, 641-646

slide27

http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/a/ab/Transformation_with_Agrobacterium.JPGhttp://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/a/ab/Transformation_with_Agrobacterium.JPG

t dns vektori
T-DNS vektori
  • Ti-plazmīdas
  • Binārās vektoru sistēmas – nekaitīga AgrobacteriumTi-plazmīda, kas nodrošina T-DNS pārnesi uz augu un atsevišķa T-DNS plazmīda, kas satur tikai T-DNS rajonu, kas nepieciešams pārnesei, un kurš parasti tiek konstruēta E. coli
  • “Doublecassette” vektori – T-DNS plazmīdas, kas satur divus T-DNS rajonus – vienu ar interesējošo gēnu, otru ar selektīvu marķieru. Abas T-DNS integrēsies auga genoma dažādās vietās un transgēno augu pēcnācējiem skaldoties būs iespējams iegūt augus, kas satur interesējošo gēnu, bet ne selektīvo marķieri
  • http://cshprotocols.cshlp.org/cgi/content/full/2006/30/pdb.ip29
pcambia t dns vektori
pCAMBIA T-DNS vektori
  • Augsts kopiju skaits E.coli
  • pVS1 replikons stabilai replikācijai Agrobacterium
  • Nelieli izmēri,7-12 kb, atkarībā no plazmīdas
  • Restrikcijas saiti plazmīdas modifikācijai un polilinkeris svešās DNS insercijai
  • Baktēriju selekcija ar hloramfenikolu vai kanamicīnu
  • Augu selekcija ar higromicīnu B vai kanamicīnu
  • Iespēja veidot proteīnu “fusion” ar gusAreportiergēnu

http://www.cambia.org/daisy/bios/585.html

transform cijas metodes
Transformācijas metodes

Agrobaktēriju transformācija

Balistiskā bombardēšana (genegun)

mo v sture m augi
ĢMO vēsture – ĢM augi

Marc van Montagu un Jozef Schell

Mary-DellChilton

AgrobacteriumTi plazmīdu T-DNS rajons tiek integrēts augu genomā. T-DNS sastāvā esošos gēnus iespējams aizvietot ar citiem un tādējādi panākt augu transformāciju

Zambryskietal. (1980) Tumor DNA structureinplantcellstransformedbyA. tumefaciens. Science, 209: 1385

mo v sture m augi1
ĢMO vēsture – ĢM augi

Dr. LuisHerrera-Estrella 1984. g. saņēma Ph.D. no Ģentes universitātes, Beļģijā

Doktorantūras laikā tika izstrādāts darbs, kurā tika pirmo reizi iegūti transgēni augi, kas saturēja antibiotiku rezistences gēnu no baktērijas

A. Caplan, L. Herrera-Estrella, D. Inzé, E. Van Haute, M. Van Montagu, J. Schell, P. Zambryski (1983) Introduction of geneticmaterial into plantcells. Science, 222: 815 – 821

g nu in enierija latvij
Gēnu inženierija Latvijā
  • ArgēnuinženierijuLatvijāsāknodarboties 1978. gadā
  • 1980. gadātiekklonētspilnshepatīta B vīrusagenoms
  • 1984. gadātiekatklātsjaunscilvēkainterferonagēnsIFN-aN
  • 1985. gadātieknoteiktapilna HBV genomastruktūra
  • 80 - 90-tie gadi – rekombinantocilvēkainterferonu un interleikīnuproducēšanaEscherichiacoli šūnās

Intervijaarprof.PauluPumpēnukrājumāMillenium. SkatsuzLatviju. Valters un Rapa, 1999

gi perspekt vas latvij
GI perspektīvas Latvijā
  • Fundamentālā zinātne – gēnu funkciju pētījumi, cilvēku, dzīvnieku un augu slimību molekulārie mehānismi
  • Pielietojumi biomedicīnā, biotehnoloģijā un augu un dzīvnieku selekcijā – jaunu rekombinanto vakcīnu izstrāde, mikroorganismu metabolisma inženierija, jaunu molekulāro marķieru izstrāde augu un dzīvnieku selekcijai (bet ne ģenētiski modificēti kultūraugi vai dzīvnieki)
gi perspekt vas latvij1
GI perspektīvas Latvijā
  • Pētniecībasiestādes, kurāsizmanto GI metodes:

- LUBioloģijasfakultāte, LU BF Bioanalītisko metožu laboratorija

Mikroorganismu un augu gēnu inženierija

- Biomedicīnas pētījumu un studijucentrs

Rekombinanto vakcīnu izstrāde

- LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijasinstitūts

Mikroorganismu producentu inženierija

m kult raugi pasaul
ĢM kultūraugi pasaulē

2011. gadā – 160 miljoni ha

Salīdzinājumam:

Latvijas teritorija – 6.5 miljoni ha

Francijas teritorija – 67.5 miljoni ha

Ar ĢMO kultūraugiem apsēto platību pieaugums pasaulē

http://www.isaaa.org

m kult ru plat bas asv
ĢM kultūru platības ASV

Soja

Kokvilna

http://www.gmo-compass.org

m kult ras es ha
ĢM kultūras ES (ha)

http://www.isaaa.org

mo pielietojuma kategorijas
ĢMO pielietojuma kategorijas
  • Izplatīšana vidē (deliberaterelease) – jebkura darbība, kuras rezultātā ĢMO nonāk vidē (runa ir par autorizētiem ĢMO konkrētam mērķim)
  • Ierobežota izmantošana (containeduse) – attiecas uz ĢMO, kuri tiek izmantoti pētniecības vajadzībām kontrolētos apstākļos
  • Autorizēšanas veids - pielietojums pārtikā, dzīvnieku barībā, kā izejviela rūpnieciskai ražošanai, kultivēšana
mo un eiropas p rtikas nekait guma iest de efsa
ĢMO un Eiropas pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA)
  • EFSA izveidota 2002. gadā (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 178/2002)
  • Eiropas Savienības pārtikas un dzīvnieku barības drošības risku novērtēšanas iestāde
  • Sadarbībā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm EFSA sniedz neatkarīgu zinātnisku atzinumu par dažādiem ar pārtikas un dzīvnieku barības drošību saistītiem jautājumiem
es autoriz t s mo kult ras
ES autorizētās ĢMO kultūras
  • Kukurūza – 27 (2 kultivēšanai)
  • Kokvilna – 8
  • Soja – 7
  • Rapsis – 3
  • Mikroorganismi – 2
  • Kartupeļi – 1 (1 kultivēšanai)
  • Cukurbietes – 1
  • http://ec.europa.eu/food/dyna/gm_register/index_en.cfm
mo ra ot ji
ĢMO ražotāji
  • Monsanto – 23 (cukurbietes, soja, rapsis, kukurūza, kokvilna)
  • Bayer – 7 (soja, rapsis, kukurūza, kokvilna)
  • PioneerandDowAgroSciences – 7 (kokvilna, kukurūza, soja)
  • Syngenta – 8 (kukurūza)
  • BASF – 1 (kartupelis)
  • AjinomotoEurolysine SAS – 1 (Brevibacterium)
  • NOVO Nordisk – 1 (Saccharomycescerevisiae)
  • http://ec.europa.eu/food/dyna/gm_register/index_en.cfm
g ni un paz mes
Gēni un pazīmes
  • Herbicīdu tolerance – ~22
  • Izturība pret insektiem – ~18

Vairumā gadījumu - herbicīdu tolerances un insektu izturības kombinācija

  • Antibiotiku rezistence – ~6
  • Izmainīta garša, kvalitāte, sastāvs - piemēram, kartupeļi ar zemu amilozes saturu
herbic du tolerance glifosf ts
Herbicīdu tolerance – glifosfāts
  • Glifosfāts (Roundupaktīvais komponents) ir sistēmisks herbicīds
  • Darbības mehānisms saistīts ar enzīma 5-enolpiruvilšikimāta-3-fosfāta sintāzes (EPSPS) inhibīciju un attiecīgi aromātisko aminoskābju fenilalanīna, tirozīna un triptofāna biosintēzes kavēšanu
  • Glifosfāta tolerantie ĢM augi satur baktēriju gēnu vai arī modificētu augu EPSPS gēnu, kuri veido enzīmu, kuru glifosfāts nespēj inhibēt
arom tisko aminosk bju biosint ze
Aromātisko aminoskābju biosintēze

Fenilalanīns

Tirozīns

Triptofāns

u.c.

herbic du tolerance amonija glufosin ts
Herbicīdu tolerance – amonija glufosināts
  • Fosfinotricīns (amonija glufosināts, Basta, Bialophos vai Liberty aktīvais komponents) ir sistēmisks herbicīds
  • Darbības mehānisms saistīts ar glutamīna sintāzesinhibīciju un attiecīgi glutamīna sintēzes kavēšanu, kas noved pie samazināta glutamīna un paaugstināta amonija daudzuma augu audos un fotosintēzes inhibīcijas
  • Pret fosfinotricīnu tolerantie ĢM augi satur no baktērijām Streptomyceshygroscopicusvai S. viridochromogenesiegūtu bar gēnu, kas kodē enzīmu fosfinotricīnaacetiltransferāzi (PAT )
kukai u rezistence
Kukaiņu rezistence
  • Augsnes baktērija Bacillusthuringiensisveido daudzus dažādus proteīnu dabas toksīnus, kas specifiski iedarbojas uz noteiktām kukaiņu grupām
  • Dabiskie Bt toksīni nonāk kāpuru zarnu traktā, kur sārmainā vidē proteāžu klātbūtnē tiek aktivēti, saistās ar noteiktiem kāpuru zarnu šūnu receptoriem, un veido poras zarnu sieniņās novedot pie kāpuru bojāejas
  • Bt toksīnu specifiskums attiecībā uz noteiktu kukaiņu grupu ir saistīts ar kukaiņu receptoriem, kas saista tikai noteiktus aktivētu Bt toksīnu veidus
kukai u rezistence1
Kukaiņu rezistence
  • Zināmie Bt toksīni Cry un Cyt iedalās 32 grupās
  • Bt toksīnu gēni ir modificēti, lai optimizētu to ekspresiju augu genomā, kurā tie tiek ievietoti
  • Bt toksīni specifiski pret tauriņiem (Lepidoptera), mušām (Diptera), vabolēm (Coleoptera) un nematodēm
  • ĢM augi var saturēt vairākus Bt toksīnu gēnus
kombin ta herbic du tolerance un kukai u rezistence
Kombinēta herbicīdu tolerance un kukaiņu rezistence
  • Stackedevents
  • Iegūst tradicionālā ceļā krustojot divas augu šķirnes, no kurām viena ir herbicīdu toleranta un otra izturīga pret kukaiņiem
  • Hibrīdās sēklas ar stackedeventsražos sēklas, kurās dažādas modifikācijas skaldīsies
n kam s paaudzes mo
Nākamās paaudzes ĢMO
  • Veselu metabolisma ceļu inženierija – GoldenRice I un GoldenRice II
  • Slimību izturības pārnese no vienas šķirnes (sugas) citā
  • Abiotiskā stresa tolerance
  • Ievadīti nevis gēni, bet mikro RNS vai antisense RNS, kas regulē genomā esošos gēnus – soja ar augstāku oleīnskābes saturu (FDA autorizēta 11.06.2010)
  • Precīzāka (laikā un telpā) transgēnu regulācija
slide54

http://www.time.com/time/business/article/0,8599,98034,00.htmlhttp://www.time.com/time/business/article/0,8599,98034,00.html

http://www.sciencemag.org/cgi/content/summary/320/5875/468

golden rice zin tne
Rīsi nesintezē b-karotīnu graudos

Graudos trūkst divi b-karotīna biosintēzes enzīmi – fitoēnusintāze (psy) andfitoēnudesaturāze (crt I)

GoldenRice zinātne

http://www.goldenrice.org

exzact tehnolo ija genoma modifik cijai
EXZACT tehnoloģija genoma modifikācijai
  • Zn pirkstu nukleāzes (ZFN) – cilvēka radīti enzīmi, kuri apvieno Zn pirkstu transkripcijas faktoru DNS atpazīšanas domēnu ar restrikcijasendonukleāzes DNS šķelšanas domēnu
  • DNS saistīšanas domēns ir izveidots tā, lai atpazītu noteiktu DNS sekvenci genomā, savukārt endonukleāzes domēns atbilstošā vietā šķeļ abus DNS pavedienus
  • Vienlaicīgi ar ZFN šūnā ievadot lineāru DNS fragmentu, kura gali komplementāri ZFN šķeltajai vietai genomā, notiek homologā rekombinācija un precīza DNS fragmenta insercija genomā

Shuklaetal. (2009) Precise genome modification in the crop species Zeamaysusing zinc-finger nucleases. Nature, 459:437

exzact tehnolo ija genoma modifik cijai1
EXZACT tehnoloģija genoma modifikācijai
  • EXZACT Add – DNS sekvenču insercija noteiktā genoma vietā
  • EXZACT Delete – noteiktu DNS sekvenču delēcija genomā (mutaģenēze, nevis transģenēze)
  • EXZACT Edit – noteiktu DNS sekvenču izmaiņa genomā (mutaģenēze, nevis transģenēze)

http://www.exzactprecisiontechnology.com

mo potenci lie riski
ĢMO potenciālie riski
  • Riski cilvēka un dzīvnieku veselībai (pārtika, dzīvnieku barība, alerģija, autoimūnās saslimšanas, liekā svara problēmas)
  • Nekontrolētas ĢMO izplatīšanās riski (transgēnu pārnese uz citām nemodificētām šķirnēm, vai pārnese uz lauksaimniecības augu savvaļas radiniekiem apputeksnēšanās ceļā)
  • Riski nemērķa organismiem (bites, citi kukaiņi, barības ķēde)
likumdo ana mo jom
Starptautiskās saistības

ES regulējums

Nacionālā likumdošana

Likumdošana ĢMO jomā
starptautisk s saist bas
Konvencija par bioloģisko daudzveidību

Kartahenas protokols par bioloģisko drošumu

Orhūsas konvencija par sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā

Starptautiskās saistības
es regul jums
Direktīva Nr. 2001/18/EC par ĢMO izplatīšanu vidē

Regula Nr. 1829/2003 (ĢM pārtika un dzīvnieku barība)

Regula Nr. 1830/2003 (ĢMO izsekojamība un marķēšana)

Regula Nr. 1946/2003 (ĢMO pārrobežu kustība)

Direktīva Nr. 2008/27/EC par direktīvas Nr. 2001/18/EC papildināšanu

Direktīva Nr. 2009/41/EC par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu

ES regulējums
en tiski modific to organismu aprites likums
15.11.2007 ar grozījumiem

Mērķis

panākt augstu drošuma līmeni visos ģenētiski modificēto organismu aprites posmos, lai novērstu negatīvo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi, saglabātu bioloģisko daudzveidību, veicinātu ilgtspējīgas lauksaimniecības un biotehnoloģijas attīstību, arī ģenētiski modificēto kultūraugu pastāvēšanu līdztekus bioloģiskajai un konvencionālajai lauksaimniecībai.

Ģenētiski modificēto organismu aprites likums
en tiski modific to organismu aprites likums1
Darbības joma

Likums nosaka valsts institūciju kompetenci, fizisko un juridisko personu (turpmāk - persona) tiesības un pienākumus, ģenētiski modificēto organismu aprites, tai skaitā ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas, principus, uzraudzību un kontroli, sabiedrības līdzdalību, personu atbildību un tiesisko aizsardzību, kā arī drošības pasākumus un informācijas apriti jebkura iespējamā ārkārtas gadījuma novēršanai

Ģenētiski modificēto organismu aprites likums
en tiski modific to organismu aprites likums2
Likums neattiecas uz:

1. gēnu terapijas izmantošanu medicīnā;

2. zāļu izmantošanu klīniskajā izpētē, ja tās satur, sastāv vai ir iegūtas no ĢMO

3. organismiem, kas iegūti ar mutaģenēzi, augu šūnu saplūšanu, fertilizācijuinvitro, konjugāciju, transdukciju un transformāciju

4. ĢM mikroorganismiem, kuri atbilst nekaitīguma kritērijiem ierobežotai izmantošanai

Ģenētiski modificēto organismu aprites likums
ministru kabineta noteikumi
1. 21.04.2010. saistošie noteikumi Nr.2010/3 "Saistošie noteikumi par aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai Carnikavas novadā" (Apkārtraksts, 29.04.2010.)

2. 26.05.2009. MK noteikumi Nr.457 "Noteikumi par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu"

3. 19.05.2009. MK noteikumi Nr.453 "Noteikumi par valsts nodevu par ģenētiski modificēto organismu riska novērtējuma atzinuma sagatavošanu" (Latvijas Vēstnesis, 81 (4067), 26.05.2009.)

4. 22.12.2008. MK noteikumi Nr.1078 "Ģenētiski modificēto organismu riska novērtēšanas metodoloģija"

5. 22.09.2008. MK noteikumi Nr.784 "Ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotas izmantošanas, kā arī atļaujas izsniegšanas un anulēšanas kārtība"

Ministrukabinetanoteikumi
probl mas nost dne
Problēmas nostādne
  • Jebkura saimnieciskā darbība ietekmē vidi

Vai ĢMO kultivēšana ietekmē vidi negatīvāk nekā tradicionālās un bioloģiskās lauksaimniecības metodes?

  • Cilvēka un dzīvnieku veselība ir tieši atkarīga no pārtikas un barības

Vai ĢMO saturoša pārtika un barība ir veselībai kaitīgāka salīdzinot ar ĢMO nesaturošu pārtiku un barību?

probl mas nost dne1
Problēmas nostādne
  • ĢMO riska novērtējums balstīts uz zinātnisku pētījumu rezultātiem (EPNI), bet zinātniski pētījumi var būt:

- nepieciešami, bet nepietiekami

- bieži vien nepilnīgi, pretrunīgi, neobjektīvi

- ierobežotas iespējas neatkarīgiem pētījumiem (tehniskas, politiskas)

- sabiedrībai nesaprotami

- neatrisina sabiedrības problēmu, jo zinātnieki nekad nedos 100% garantijas par drošību (teorijas var apgāzt, bet ne apstiprināt)

probl mas nost dne2
Problēmas nostādne
  • ĢMO monopols

- ĢMO audzēšanas priekšrocības izjūt biotehnoloģijas firmas un zemnieki, bet ne patērētāji

- pazīmes, kas svarīgas zemniekiem, bet ne patērētājiem

- sēklu monopols

probl mas nost dne latvij
Problēmas nostādne Latvijā
  • Patērētāju viedoklis? Vai tāds maz pastāv?

- VidM veidotā sabiedrības aptauja

- Kampaņa ĢMO brīvo zonu veidošanai

  • Varbūt tiešām Latvijā nevajag audzēt ĢMO?
  • Vai vispār iespējams izvairīties no saskarsmes ar ĢMO?
  • Vai Latvijas (un ES) iedzīvotāji ir pietiekoši informēti, lai varētu pieņemt uz zināšanām balstītus nevis emocionālus lēmumus ĢMO jomā?
probl mas nost dne latvij1
Problēmas nostādne Latvijā
  • Tālejošas sekas nākotnē

- negatīva sabiedrības attieksme pret gēnu inženieriju un visiem zinātniskiem pētījumiem, kas saistīti ar ģenētiski modificētiem organismiem

- potenciāls speciālistu trūkums biomedicīnā un biotehnoloģijas rūpniecībā

- potenciāli tuvredzīga valsts politika, kas var liegt realizēt pētījumus, kuros izmanto ģenētiski modificētus organismus

vai m s dam mo
Vai mēs ēdam ĢMO?
  • ... jā...
  • Produktiem, kas ražoti no ĢM augiem, jābūt atbilstoši marķētiem, bet ...

- produkti jāmarķē, ja autorizētu ĢMO saturs tajos pārsniedz noteiktu slieksni (0.9%)

- rapša eļļa ir marķēta, bet šajā eļļā cepti kartupeļi var nebūt marķēti

- liela daļa dzīvnieku barības satur ĢM soju vai kukurūzu, bet nav prasības atbilstoši marķēt dzīvnieku gaļu vai no tiem iegūtu pienu

papildus inform cija
Papildus informācija
  • http://croptechnology.unl.edu/index.shtml
  • http://www.efsa.europa.eu/
  • http://www.sciencemag.org/plantgenomes/map.html
  • http://ec.europa.eu/food/food/biotechnology/authorisation/index_en.htm
  • http://engl.jrc.ec.europa.eu/
  • http://www.gmo-compass.org/eng/home/
  • http://web.archive.org/web/20080413144544/www.geo-pie.cornell.edu/gmo.html (GMO urbanlegends)
  • http://bch.cbd.int/
  • http://lv.biosafetyclearinghouse.net/