120 likes | 298 Views
Lekc25. Domēnu vārdu sistēma DNS. Saturs. Domēnu vārdu sistēmas nepieciešamība Domēnu vārdu hierarhija Klient/servera sadarbība DNS sistēmā Plašāk pazīstamo augstāko domēnu vārdi DNS-pierakstu veidi DNS serveru tipi un to sasaiste. Domēnu vārdu sistēmas nepieciešamība.
E N D
Lekc25 Domēnu vārdu sistēma DNS
Saturs • Domēnu vārdu sistēmas nepieciešamība • Domēnu vārdu hierarhija • Klient/servera sadarbība DNS sistēmā • Plašāk pazīstamo augstāko domēnu vārdi • DNS-pierakstu veidi • DNS serveru tipi un to sasaiste
Domēnu vārdu sistēmas nepieciešamība Domēnu vārdus lieto, lai identificētu konkrētus datorus internetā, jo tas ir vieglāk iegaumējams kā IP-adrese. Domēna vārdam jāsastāv vismaz no 2 daļām – kreisās puses, kas norāda organizāciju, un labās puses, kur uzrādīts augšējā līmeņa domēns, piem., valsts (lv, ca u.c.) vai organizāc. Tips (gov, edu, com u. c.). Domēnu vārdu sistēma (Domain Name System – DNS) ir dalītu datu bāzu (domēnu vārdu serveru) kopums, kas nodrošina atbilstību starp domēnu vārdu adresēm un skaitliskajām IP adresēm. Sistēma DNS atbrīvo interneta lietotājus no nepieciešamības atcerēties garus skaitlisko adrešu sarakstus.
Domēnu vārdu sistēmas nepieciešamība (t) Tā ir viena svarīgākajām TCP/IP pakalpojumu sistēmām, kas sasaista atsevišķus tīklus vienotā internetā, bez kā internets nebūtu tik populārs. Katra atsevišķa datu bāze, ko sauc par segmentu, darbojas neatkarīgi no citām - pārvalda savus datus, darbojoties kā apakšdomēns (subdomain). 15 saknes serveru veido vispasaules DNS galotni jeb sakni (root).
Domēnu vārdu hierarhijas grafiskais kokveida attēlojums;katrs koka mezgls ir sakne apakškokam
Klient/servera sadarbība DNS sistēmā Viena no DNS galvenajām īpašībām ir to autonomija – sistēma projektēta tā, lai katrai organizācijai būtu iespējas izvēlēties un mainīt domēnu vārdus, par to neinformējot centrālo iestādi. Autonomija tiek nodrošināta arī klient/servera līmenī, jo vairums organizāciju, kas lieto internetu, izmanto arī DNS serverus. Katrs serveris glabā arī informāciju, kas saista to ar citiem DNS serveriem, un tādēļ serveru kopa darbojas kā vienota koordinēta DB sistēma. Ja nepieciešams pārveidot vārdu IP-adresē, tad lietojumprocess kļūst par DNS klientu un sūta pieprasījumu DNS serverim, kas atgriež atbilstošo IP-adresi klientam.
DNS hierarhija DNS serveri organizēti hierarhiskā struktūrā, kas atbilst domēnu vārdu hierarhijai, lai gan šīs struktūras var arī nesakrist ar DNS hierarhiju. • Serverī var izvietoties kā viens tā vairāki hierarhijas slāņi un • viena organizācija var izmantot vairākus DNS serverus, lai izlīdzinātu to noslogojumu.
DNS-pierakstu veidi Katrs resursu ieraksts (RR – Resource Record) DNS DB sastāv no 3 elementiem (sk. RFC 1035): <Domēna vārds, Ieraksta tips, Ieraksta vērtība> Ieraksta tips norāda, kā jāinterpretē vērtība. Ir 10 izplatītākie ierakstu tipi: • Adreses ieraksts (address record, A) – kā pārveidot domēna vārdu IP-adrese • Kanoniskā vārda ieraksts (canonical name record, CNAME) pseidonīnu veid. • Hosta informāc. ieraksts (host inform. record, HINFO) – inf. par konkr. hostu
DNS-pierakstu veidi (t) • Pasta ieraksts (mail exchange record, MX) – priekš e-pasta maršrutēšanas • Vārdu servera ieraksts (name server record, NS) – domēna DNS-serveru id. • Rādītāja ieraksts (pointer record, PTR) – IP-adrese domēna vārds • Pilnvaras sākuma ieraksts (Start of Authority r., SOA) – noteic vad. DNS-serv • Teksta ieraksts (text record, TXT) – jebkurš teksts, dokumentācija • Labi zināmu pakalpojumu ieraksts (Well-Known Services record, WKS) – labi zin. pak., piem., FTP, HTTP
DNS serveru tipi un to sasaiste Jebkurā DNS apakšdomēnā izmanto sekojošus 3 DNS-serveru tipus: • Primārais jeb vadošais DNS-serveris (master server), kas glabā tās DB sākotnējos failus, par kuriem tas atbild, piem., zonas failu (zone file). Primārais vadošais serveris atšķiras ar to, ka pie palaišanas vienmēr spēj nolasīt zonas failu no sava diska. • Sekundārais jeb pakļautaisDNS-serveris (secondary master server) -to sauc arī par pakļauto (slave server) – saņem savus datus no vadošā servera un pārbauda, vai tie sakrīt. Katrā zonā kopā ar obligāto primāro serveri jābūt vismaz vienam sekundāram serverim. • Keša serveri (caching serveri) glabā tos DNS-pierakstus no citiem domēniem, piekļuve kuriem tika pieprasīta nesen. Tas vajadzīgs tādēļ, lai nebūtu atkārtoti jāveic līdzīgi pieprasījumi (salīdz. ar ledusskapi). Kešdarbes funkcijas var pildīt arī primārie vai sekundārie serveri, bet bieži katrā zonā tiek izdalīts speciāls keša serveris (caching-only server).