augst k s izgl t bas tirgus aspekti latvij n.
Download
Skip this Video
Loading SlideShow in 5 Seconds..
AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS TIRGUS aspekti LATVIJĀ PowerPoint Presentation
Download Presentation
AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS TIRGUS aspekti LATVIJĀ

Loading in 2 Seconds...

play fullscreen
1 / 15

AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS TIRGUS aspekti LATVIJĀ - PowerPoint PPT Presentation


  • 216 Views
  • Uploaded on

AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS TIRGUS aspekti LATVIJĀ. Irēna Krustozoliņa Mg.sc.soc. RPIVA. Darba mērķis. Pamatot augstākās izglītības studiju programmu veidošanas kritērijus. Pētījums uzsākts 2003.g., pabeigts 2005.g .

loader
I am the owner, or an agent authorized to act on behalf of the owner, of the copyrighted work described.
capcha
Download Presentation

PowerPoint Slideshow about 'AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS TIRGUS aspekti LATVIJĀ' - meir


An Image/Link below is provided (as is) to download presentation

Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author.While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server.


- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - E N D - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
Presentation Transcript
augst k s izgl t bas tirgus aspekti latvij
AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS TIRGUS aspekti LATVIJĀ

Irēna Krustozoliņa Mg.sc.soc.

RPIVA

darba m r is
Darba mērķis

Pamatot augstākās izglītības studiju programmu

veidošanas kritērijus

slide3

Pētījums uzsākts 2003.g., pabeigts 2005.g.

    • "Augstāko un profesionālo mācību iestāžu absolventu profesionālā darbība pēc mācību beigšanas" LU profesora J. Krūmiņa vadībā
  • Pētījumi uzsākti 2005.g., pabeigti 2007.g.
    • "Profesionālās un augstākās izglītības programmu atbilstība darba tirgus prasībām" LU profesores B. Slokas vadībā
    • "Detalizēts darbaspēka un darba tirgus pētījums tautsaimniecības sektoros" LU profesores E. Dubras vadībā
    • "Darba tirgus pieprasījuma ilgtermiņa prognozēšanas sistēmas izpēte un pilnveidošanas iespēju analīze" LU profesores L. Frolovas vadībā
slide4
"Augstāko un profesionālo mācību iestāžu absolventu profesionālā darbība pēc mācību beigšanas“LU profesora J. Krūmiņa vadībā
  • Pārmaiņas ekonomikā radījušas izmaiņas darba tirgū, tādēļ svarīga ir darba tirgus pieprasījuma un izglītības piedāvājuma saskaņošana;
  • Absolventu vispārējās prasmes tikai daļēji atbilst darba devēju gaidītajām;
  • Par labām atzītas:
    • prasmes mācīties, datorprasmes, svešvalodu prasmes;
  • Par vidējām atzītas:
    • organizatoriskās, vadības un saskarsmes prasmes;
  • Uzsvērta nepieciešamība pārorientēties no zināšanu apguves uz praksi, teorētisku zināšanu praktiska pielietošana un spējas izmantot apgūtās zināšanas jaunā, mainīgā vidē;
  • Palielinājusies saskarsmes un sociālo prasmju apguves nozīme;
  • Arvien augstāk tiek vērtētas spējas patstāvīgi pieņemt lēmumus, prognozēt, būt aktīvam un atbildīgam dzīves veidotājam.
slide5
"Profesionālās un augstākās izglītības programm atbilstība darba tirgus prasībām“LU profesores B. Slokas vadībā
  • „...darba tirgus prasību izmaiņu ātrums kļūst lielāks nekā reālais darbaspēka pārkvalificēšanās ātrums.”
  • „...ir jāpielieto jauna izglītības paradigma, atsakoties no viena vienīgā izglītībai veltītā dzīves posma un pārejot uz mūžizglītību, kas nozīmē daudzkārtēju atgriešanos izglītības sistēmā.”
  • „Profesionālās un augstākās izglītības attīstības uzdevumi jārisina visai sabiedrībai, sadarbojoties visām ieinteresētajām pusēm ar savu pārstāvju palīdzību. Ar politikas dokumentu palīdzību var atrisināt tikai daļu uzdevumu, jo būtiska daļa nepieciešamo izmaiņu ir atkarīgas no neprognozējamu zinātnisku atklājumu ieviešanas, no inovāciju grūti prognozējamas izmantošanas.”
  • Labāku rezultātu sasniegšani nepieciešams palielināt visu procesā iesaistīto pušu ieinteresētību.
slide6
"Detalizēts darbaspēka un darba tirgus pētījums tautsaimniecības sektoros“LU profesores E. Dubras vadībā
  • LR tautsaimniecības attīstības un nodarbinātības stratēģisko un politikas plānošanas dokumentu „izstrādes process ne vienmēr balstās uz pietiekami detalizēti veiktu darba tirgus analīzi, tajos izvirzītie mērķi pamatā ir kvalitatīva rakstura, kas kavē izvērtēt veikto pasākumu rezultātus un efektivitāti”.
  • Daži no secinājumiem:
    • gandrīz 20% gadījumu jaunus darbiniekus pieņem, samazinot prasības attiecībā uz pretendentu izglītību un pieredzi;
    • darba devēji orientējas uz ekstensīvu darbaspēka pieaugumu nākotnē, kas ir pretrunā ar demogrāfisko prognožu atzinumiem par sagaidāmo iedzīvotāju skaita un darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanos;
    • darba devēji ignorē būtiskās problēmas darba tirgū: zemu darba samaksu, vidēji ilgāku nekā ES darba nedēļu un sliktākus darba apstākļus, kas mudina darbaspēka aizplūšanu no Latvijas;
    • veidojot darba tirgus politiku, jāievēro tāds svarīgs aspekts kā izglītības sistēmas tuvināšana darba tirgus prasībām, ievērojot darba pieprasījuma pa profesijām izmaiņas nākotnē, attīstot mūžizglītības sistēmu.
slide7

"Darba tirgus pieprasījuma ilgtermiņa prognozēšanas sistēmas izpēte un pilnveidošanas iespēju analīze“ LU profesores Ludmilas Frolovas vadībā

  • Radītā sistēma piedāvā iespēju valsts mērogā:
  • noteikt izglītības nozarei nepieciešamos līdzekļus, tos sadalīt;
  • prognozēt budžeta vietu skaita sadalījumu pa specialitātēm, izglītības līmeņiem un nākotnē arī pa reģioniem.
l dz im veikto p t jumu secin jumi
Līdz šim veikto pētījumu secinājumi
  • Nepieciešams dziļi un regulāri pētīt tautsaimniecības attīstības tendences un darba tirgus transformāciju gan reģionālā, gan nozaru aspektā.
  • Ņemot vērā Latvijas stratēģiskās attīstības dokumentu vispārīgo raksturu, tautsaimniecības nozaru attīstība nav saistīta ar valsts pārraudzītu un stratēģiski plānotu darbību.
  • Latvijas tautsaimniecības attīstība pilnībā ir atkarīga no privātā kapitāla īpašnieku interesēm. Tātad, valsts līmenī nav iespējams prognozēt tautsaimniecības nozaru attīstības tendences.
  • Šādos apstākļos augstāko izglītības iestāžu darbībā ir augsta riska pakāpe, jo nav iespējams konstatēt pašlaik piedāvāto studiju programmu atbilstību vai neatbilstību tautsaimniecības nozaru prasībām pēc vismaz 2,5 gadiem (aptuvenais 1.līmeņa studiju programmas ilgums) vai 4 – 4,5 gadiem (profesionālā bakalaura studiju programmas ilgums pilna un nepilna laika studijās).
secin jumi
Secinājumi
  • Latvijā liels augstākās izglītības programmu piedāvājums izglītības tirgū, jo darba tirgū ievērojami audzis pieprasījums pēc augstākās izglītības. Daži iemesli:
    • ļoti straujās tautsaimniecības struktūras izmaiņas pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas;
    • likumā noteiktā darbaspējīgā vecuma pagarināšana – no 55 līdz 62 gadiem;
    • izmaiņas izglītības sistēmā - vecuma cenza (35 gadi) atcelšana studiju uzsākšanai augstskolās.

Sekas - vidusskolu abiturientu skaits ir tikai viens no rādītājiem, kas jāņem vērā veidojot augstākās izglītības studiju programmas.

veidojot studiju programmas augst k s izgl t bas iest d m ir j izv rt di krit riji
Veidojot studiju programmas, augstākās izglītības iestādēm ir jāizvērtē šādi kritēriji:
  • potenciālā studenta vecums, iepriekš iegūtā izglītība un tās saistība ar pašlaik veicamo profesionālo darbību;
  • studiju uzsākšanas motivācija – nākošā izglītības līmeņa iegūšana vai mūžizglītība
    • motivācija nosaka potenciālā studenta interesi par programmas veidu – 1. līmeņa, akadēmiskās, profesionālās programmas, īsās profesionālās otrā līmeņa programmas vai moduļu veida studijas;
  • finansējuma avoti un motivācija investīcijām izglītībā
    • potenciālā studenta personīgie līdzekļi, darba devēja līdzekļi, valsts garantētais kredīts vai studiju komerckredīts;
  • valsts pasūtījuma esamība un raksturojums izglītības tirgū
    • speciālista sagatavošanas laiks, joma (nozare), nepieciešamais speciālistu daudzums, dzīves un darbības vieta.