1 / 17

APĢĒRBI SENAJĀ ROMĀ

APĢĒRBI SENAJĀ ROMĀ. 8. gs. p. m. ē. – 5. gs. Romieša apģērbs neatļāva strauji kustēties. Lēna, cienīga gaita, teatralizēti žesti un pozas, nevainojams apģērba krokojums skaitījās elegances virsotne Galvenais apģērba tips – uzliktais (pār galvu velkamais). VĪRIEŠU APĢĒRBS.

lindley
Download Presentation

APĢĒRBI SENAJĀ ROMĀ

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. APĢĒRBI SENAJĀ ROMĀ 8. gs. p. m. ē. – 5. gs.

  2. Romieša apģērbs neatļāva strauji kustēties. Lēna, cienīga gaita, teatralizēti žesti un pozas, nevainojams apģērba krokojums skaitījās elegances virsotne Galvenais apģērba tips – uzliktais (pār galvu velkamais)

  3. VĪRIEŠU APĢĒRBS Pamatapģērbs – tunika, plecos sašūta un velkama pār galvu, priekšā ciet. Klasiskais garums līdz ikru vidum Tikai tunikā sabiedriskajās vietās ierasties skaitījās nepieklājīgi Aukstā laikā, ziemā, romieši valkāja vairākas tunikas, vienu virs otras Imperators Augusts vilka pat četras tunikas

  4. tunika toga Privilēģija valkāt togu bija tikai Romas brīvajiem pilsoņiem Toga – taisnstūra vai elipsveidīgs vilnas auduma gabals 6x1,8 m, tāpēc grūti drapējama Romieši 4 un vairāk stundas dienā pavadīja spoguļa priekšā, lai sakārtotu togas drapējumu un iestudētu cēlo pozu un gaitu, kas nepieciešama valkājot togu

  5. Vergi, ārzemnieki un bērni valkāja tikai tunikas Karavīru apģērbi bija tunikas, lai varētu ātri un brīvi kustēties

  6. AB – 4,80 – 6 m CD – 1,50 – 1,80 m EF – 1,80 m toga togas izmēri 1 2 Togas aplikšana 3

  7. tunika ar garām piedurknēm lacerna Kā parādes apmetnis kalpoja arī neliels taisnstūra auduma gabals (līdz ceļgaliem) – LACERNA, kas apsedza abus plecus un muguru. Gali tika sasieti Parasti šis apmetnis bija no ļoti dārga auduma, izšūts ar zelta un purpura diegiem vai tajā ieausti zelta un sudraba pavedieni

  8. penula Nabadzīgie cilvēki un lauku iedzīvotāji nēsāja vilnas apmetni PENULU Penula - apaļa veida auduma gabals ar caurumu galvai, kur piešuva arī kapuci

  9. Bikses romieši nevalkāja Pirmie tās sāka valkāt karavīri karagājienos Pakāpeniski bikses parādījās arī romiešu apģērbā 3. gadsimtā īsās bikses jau ieņēma paliekošu vietu daudzu romiešu garderobē

  10. SIEVIEŠU APĢĒRBS Pēc silueta sieviešu apģērbs līdzīgs vīriešu apģērbam Romiešu sievietei vajadzēja izskatīties monumentāli, kustēties cēli

  11. Augstāko aprindu sieviešu frizūras bija ļoti sarežģītas Matus ieviļņoja, daļu pacēla uz augšu virs pieres un ar speciālu karkasu nostiprināja puslokveidīgi Pārējos matus sapina bizēs un uz pakauša savija mezglā Ja savu matu nepietika, pievienoja šinjonu Blondās bizes romietes dabūja no barbaru zemju iekarotājiem

  12. Mājas un apakštērps bija dažāda veida TUNIKAS - parasti vilnas Tunika - intima bija plata un gara līdz zemei

  13. Sieviešu tunika sastāvēja no diviem (1,50x0,95 m un 1,50x1,05 m) savā starpā savienotiem auduma gabaliem Plecos savienota ar podziņām Plecos sašūta vīle Plecos savienota ar fibulām

  14. Virs tunikas dižciltīgās romietes nēsāja STOLU - pietiekoši platu un garu Stola bija grezna - rotāta izšuvumiem, apakšējā malā piešūts plisēts vai krokots volāns Stola varēja būt gan ar īsām, gan arī bez piedurknēm Stolām aplika jostiņu ap vidu vai arī sajoza zem krūtīm Tās bija no vilnas vai zīda auduma Zīda audums bija visdārgākais. Viena mārciņa zīda auduma maksāja vienu mārciņu zelta (0,453 kg)

  15. Sievietes virstunikas vai stolas uzlika apmetni – PALLU Apmetni dažādi drapēja ap augumu Lietus gadījumā apmetņa galu uzlika uz galvas

  16. Dižciltīgās sievietes bieži vien virs stolas uzlika PENULU īsu apaļu apmetni, izrotātu izšuvumiem vai arī audumā ieaustiem rotājumiem

  17. Lai figūra izskatītos staltāka, zem apakšējās tunikas krūšu daļu nostiprināja ar sajoztu auduma gabalu, arī ap vidu apņēma stingru audumu (vēlākās korsetes attīstības pamats)

More Related