1 / 22

Kultūra Krievijā 18.-19.gs.

Kultūra Krievijā 18.-19.gs. Kulturoloģija 12.klasei. 18.gs. Krievijā. Krievijas kultūras dzīvē 18. gadsimts bija ļoti svarīgs: Pētera I reformas atstāja iespaidu gan uz ekonomiku un valsts pārvaldi, gan sabiedrisko domu, izglītību un zinātni;

lilith
Download Presentation

Kultūra Krievijā 18.-19.gs.

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Kultūra Krievijā 18.-19.gs. Kulturoloģija 12.klasei

  2. 18.gs. Krievijā • Krievijas kultūras dzīvē 18. gadsimts bija ļoti svarīgs: • Pētera I reformas atstāja iespaidu gan uz ekonomiku un valsts pārvaldi, gan sabiedrisko domu, izglītību un zinātni; • Līdz ar Pētera I diplomātisko misiju uz Rietumiem Krievijā ienāca Eiropas kultūras vēsmas. Krievu sūtņi iepirka Eiropā mākslas darbus; • Uz Krieviju tika aicināti ārzemju kultūras speciālisti. Uz Eiropu mācīties devās labākie augstskolu absolventi. Krievijā apgaismība radīja tādas aktivitātes, kuras Itālijā, Vācijā un Nīderlandē paveica renesanse. Nav brīnums, ka „saspiestības laiks” radīja kāda viena stila uzslāņojumu pār otru, kas Eiropā hronoloģiski nomainīja cits citu.

  3. 18.gs. Krievijā 18. gadsimta sākumā kultūra sāka ieņemt principiāli jaunu vietu sabiedrībā. Māksla ieguva laicīgu valstisku nozīmi. Mākslas darba pasūtītājs kļuva zinošāks. Turpināja pieaugt mākslas audzinošā loma. Pēterburga sasaistīja Krievijas kultūras dzīvi ar ārzemēm, Maskava – ar valsts provincēm. Māksliniekam bija jākļūst zinošam profesionālim, pašdarbība, lai arī nacionāla, vairs nelikās svarīga.

  4. Pēteris I Dzimis 1672. gada 9. jūnijā, miris 1725. gada 8. februārī; dēvēts arī par Pēteri Lielo - Пётр I Великий) bija Krievijas cars no 1682. gada, un pirmais Krievijas imperators no 1721. gada 20. janvāra. Pēteri neuzskatīja par pretendentu uz troni - viņš tēvam bija divpadsmitais bērns. Pirmkārt, neviens nevarēja paredzēt, ka cars Fjodors III mirs 22 gadu vecumā. Otrkārt, jebkurā gadījumā uz troni pretendēja vecākie Alekseja I bērni. Tāpēc Pēteri neaudzināja par valstsvīru, atšķirībā no vecākajiem bērniem - Fjodora, Ivana un Sofijas, - kuri guva savam laikam iespējami labāko izglītību. Viņu skoloja djaks Zotovs (Зотов, Никита Моисеевич), nebūt ne spoža prāta cilvēks, bet gan galma āksts un žūpa. Pētera izglītošana aprobežojās ar lasīt un rakstīt prasmi, "Evanģēlija" un "Psalmu" lasīšanu. Rezultātā nākamais Krievijas imperators bija pusanalfabēts.

  5. Pēteris I Kad nomira viņa tēvs cars Aleksejs, Pēterim bija tikai 4 gadi. Troni mantoja viņa vecākais pusbrālis Fjodors Aleksejevičs. Cara Fjodora III valdīšanas laiks ilga tikai 6 gadus, viņš neatstāja pēcnācējus. Tādēļ Krievijas troņa nākamais pretendents bija cits Pētera pusbrālis Ivans Aleksejevičs. Bajāru dome, atbilstoši likumam, vēlējās sasaukt visu valsts kārtu pārstāvju saeimu, lai tas apstiprinātu troņmantnieku par caru. Taču kņazu Nariškinu dzimta izvēlējās bruņota apvērsuma ceļu, lai nepieļautu Miloslavsku dzimtas palikšanu pie varas. Puča atbalstītāju vidū bija arī Krievijas pareizticīgās baznīcas patriarhs Joakims (jau sen pastāv hipotēze, ka patriarha dīvainā ieinteresētība saistīta ar to, ka viņš bijis Pētera īstais tēvs). 1682. gada 7. maijā viņi sasauca pūli, lai imitētu visu kārtu pārstāvju saeimu, kas "vienbalsīgi” izsauca par caru Pēteri. (Pat Tolstojs, rakstot savu pasūtījuma propagandas romānu "Pēteris Pirmais", neuzdrīkstējās nepieminēt laikabiedru liecības, ka tos pūlī, kuri uzdrošinājās kliegt par Ivanu, Nariškinu ļaudis uz vietas sadūruši ar nažiem.) Valsts apvērsuma rezultātā Ivanu no troņa atstādināja, tā vietā ieceļot Pēteri, bet, tā kā tas tobrīd bija tikai desmit gadus vecs, tad līdz pilngadības sasniegšanai jāvalda viņa mātei N.Nariškinai kā reģentei.

  6. Pēteris I 15. maijā Karandejeva strēlnieku (strēļu) pulks uzreiz paziņoja, ka šādam nelikumīgam caram uzticību nezvērēs, jo “tronī celts jaunākais, apejot vecāko”, apiets likumīgais troņmantnieks. Likumīgā troņmantnieka pusē nostājās arī pārējā armija.Strēļu dumpja gaitā tika nogalināti daudzi no Nariškinu dzimtas. Pētera I acu priekšā tika saplosīts viens no viņa tēvočiem un arī nepilngadīgajam Pēterim par mata tiesu izdevies izvairīties no nāves. 25. jūnijā par "pirmo" caru kronēja Ivanu Aleksejeviču (Ivanu V), bet Pēteri Aleksejeviču (Pēteri I) par "otro" caru - tika izveidota divvaldība, kurā par abu nepilngadīgo caru reģenti bajāru Dome iecēla to vecāko māsu Sofiju. Ivans Aleksejevičs Sofija Romanova

  7. Pēteris I Bērnību un pusaudža gadus Pēteris pavadīja ārpus galma, Vorobjovas un Preobraženskas muižās. Princis, no dzimtcilvēkiem komplektēja armijas vienības (Preobraženskas pulks ar kazarmām Preobraženskas ciemā, un Semjonovskas pulks ar kazarmām Semjonovskas ciemā), kur dzimtcilvēki tika ietērpti mundieros, apbruņoti un karoja viena ar otru (nogalinātos aizstāja ar klāt rekrutētiem dzimtcilvēkiem). Preobrežanskas ciemā, Jauzas upes krastā, tika uzbūvēts miniatūrs cietoksnis Prešburga.

  8. Pēteris I 1689. gada 27. janvārī (17 gadu vecumā) Pēteris pēc mātes ieteikuma apprecējās ar galminieci Jevdokiju Lopuhinu, taču ģimene izrādījās visai simboliska - jaunais cars vizu brīvo laiku pavadīja spēlējot "karu" vai t.s. Vācu priekšpilsētā žūpojot kopā ar vieglas uzvedības sievietēm (cars bija kļuvis par hronisku alkoholiķi). 1689. gada 27. augustā Pēteris I, balstoties uz uzticamām karaspēka vienībām, īstenoja galma apvērsumu: reģente Sofija tika ieslodzīta uz mūžu Novodjevičjes klosterī, cars Ivans V de jure statusu nemainīja, taču tika izraidīts no galma un norobežots no visiem valsts jautājumiem. Sofijas padomnieks, eiropofils kņazs Goļicins tika izsūtīts trimdā, bet enciklopēdistam Medvedjevam nocirsta galva (kuru sev izlūdzās patriarhs). Valsts pārvaldes augstākajos amatos tika iecelti Pētera I mātes radinieki no Nariškinu dzimtas. Jevdokija Lopuhina

  9. Pēteris I Tikai pēc mātes nāves 1694. gada 25. janvārī Pēteris sāk nodarboties ar valsts pārvaldi. • 1697. gadā Pētera I vadībā uz Eiropu devās Lielā sūtniecība, kuras uzdevums bija rast sabiedrotos gaidāmajam uzbrukumam Osmaņu impērijai. Par sūtņiem tika iecelti ģenerāladmirālis F. Leforts, ģenerālis F.Golovins, Sūtņu palādtas vadītājs P.Vozņicins un 250 cilvēku liela svīta. Anonīmi, kā Preobraženskas pulka urjadņiks Pjotrs Mihailovs, līdzi brauca arī pats Pēteris I. Sūtniecība apmeklēja Rīgu, Kēnigsbergu, Brandenburgu, Holandi, Angliju, Austriju. Paralēli sūtniecības darbinieki nodarbojās ar ekonomisko spiegošanu un speciālistu vervēšanu. • 1721. gada 22. oktobrī (2. novembrī) Pēteris I kronējās par "Viskrievijas imperatoru" (Император Всероссийский). • 1725. gada 8. februārī pēc ilgas slimošanas ar aknu kaiti, ko pasliktināja smaga saaukstēšanās 1724. gada rudenī mira Pēteris I.

  10. Pēteris I • Cars Pēteris I laika gaitā izveidoja Krievijā absolūto monarhiju; • Pētera I reformas ietekmēja arī reliģiju: tika kardināli mainītas valsts un reliģijas attieksmes, kas nodarīja lielu ļaunumu, jo cars Pēteris I pasludināja sevi par krievu baznīcas galvu, bet krievu baznīcas augstākās institūcijas pārņēma laicīgie ierēdņi, kas ātri vien atcēla grēksūdzes sakramenta noslēpumu, pamatojot to ar - ja grēksūdzē tiek pateiktas lietas, kas skar valsts intereses, tad tā nevar būt slepena informācija un tā būtu jāpaziņo valsts institūcijām. No Pētera I baidās, jo viņš izceļas ar uzdzīvi un cietsirdīgu attieksmi pret saviem pavalstniekiem un tuvākajiem radiniekiem. Pats personīgi piedalījies strēļu masveida spīdzināšanā un slepkavībās pēc to sacelšanās 1698.gadā. 1700.-1721. Lielais Ziemeļu karš pret Zviedriju un tās sabiedrotajiem. Krievija iekaroja Vidzemi, Igauniju, Ingriju un daļu no Austrumkarēlijas.

  11. Pēteris I • Pēteris I uzsāk Zinātņu akadēmijas un universitātes izveidi – ar 1714.g. Ņevas upes krastā sākas ēku celtniecība (bibliotēka, muzejs, observatorija, akadēmiskais teātris);Universitātē izveidoja 3 katedras:I – matemātika, astronomija, ģeogrāfija, mehānika;II – fizika, anatomija, ķīmija, botānika;III – retorika, vēsture, jurisprudence; • 1755.g. Universitāte tiek nodibināta arī Maskavā, kura mūsdienās tika nosaukta M. Lomonosova vārdā; • 1783.g. Impērijā tika nodibināts Skolotāju seminārs, kur nodibināja T. Mirievo – ļoti daudz reformu izglītības jomā ar Katrīnas II atbalstu;

  12. Zinātņu akadēmija atrodas Pēterburgā Zinātņu akadēmijas dibināšana 1724.gads

  13. Arhitektūra Jaunā laika vēsmas ienāca arī arhitektūrā, kas vairs nebija iedomājama bez striktas plānošanas, taisnām ielām, regularitātes un simetrijas. Arhitektūras attīstība ir saistīta ar Pēterburgas dibināšanu. Īsā laikā tiek uzbūvēta jauna galvaspilsēta, vietā, kas atbilda visiem ekonomiskiem un militāriem nosacījumiem, pilnībā neatbilda cilvēka veselībai, jo to cēla uz mitras, purvainas un mazapdzīvotas vietas. Pēterburga, 1776.gada karte

  14. Pilsētas centrs tika būvēts kontinentālajā daļā, kaut gan sākotnēji to aizsāka būvēt Vasilija salā, kur vēl ir saglabājušās celtnes no tiem laikiem (Meļņikova pils (arhitekti M. Fontana un G. Žadels, 1722 - 1742) un 12 kolēģiju ēka (D. Trezīni un M. Zemcovs, 1722 - 1742)). Kontinentālajā daļā uzcēla Admiralitētes ēku, kas gan tika vairākkārt pārbūvēta. Tai jau Pētera I laikā pietuvojās pilsētas galvenā iela - Ņevas prospekts, kā arī tika izveidots speciāls vasaras dārzs ar regulāru plānojumu un speciāli pasūtītām skulptūrām no Itālijas. Vasaras dārzs Vasīlija sala Ņevas prospekts

  15. Vasaras dārza skulptūras Pēterburgā

  16. Vēlākajā laika periodā (18.gs. 30., 40.gadi) no Krievijas aizbrauc ārzemju arhitekti un mājās no ārzemēm atgriežas pašmāju topošie arhitekti. 18.gs. vidū, Krievijā kā valdošais stils – baroks. Itāļu izcelsmes krievu arhitekts. (1700 – 1771.) Krievijā ierodas kopā ar tēvu (tēlnieku) 1716.gadā, Pēterburgā. No 1738.-1763.gadam ir galma virsarhitekts. Darbojies arī Kurzemē 1735. – 1740.gadam.  Frančesko Bartolomeo Rastrelli.  Frančesko Bartolomeo Rastrelli, Katrīnas pils

  17. Kijevas Andreja baznīca - Rastrelli

  18. Katrīna II Krievijas 18. gs. 2. puses kultūra un apgaismība lielā mērā saistīta ar Katrīnu II. Viņa aktīvi centās izveidot trešo jeb vidusšķiru , aktīvi attīstot tirdzniecību un uzņēmējdarbību. Katrīna II uzmanīgi sekoja literatūras un teātra jaunumiem, atbalstīja zinātniekus un dzejniekus. Pateicoties Katrīnas II centieniem, tika izveidota viena no lielākajām mākslas krātuvēm pasaulē – Ermitāža. Katrīna II pievērsa uzmanību pilsētbūvniecībai, mākslai, žurnālistikai un grāmatu izdošanai, sekmējot to attīstību valstī. Katrīna II

  19. Katrīna II MUZEJIErmitāža – sāka veidoties 18.gs. 60-tajos gados, kad Katrīna II iegādājās 255 Rietumeiropas mākslinieku gleznas, kuras novietoja Ziemas pils telpās;Vārds “ermitage” (no franču val.) – vieta vientulībai;Mūsdienās Ermitāžas kolekcijas izvietotas 350 zālēs 5 ēkās:1) Ziemas pils2) Mazā ermitāža3) Vecā ermitāža4) Ermitāžas teātris5) Jaunā ermitāžaViena no lielākajām mākslas darbu kolekcijām – Tretjakova galerija – 1856.g. Dibināta kā mākslas vēsturnieka un kolekcionāra P. Tretjakova privātā galerija;Tajā ir bagātīga 11. – 17.gs. krievu ikonu, 18. – 20.gs. krievu gleznu krātuve, tajā izvietotas arī tēlniecības un grafikas kolekcijas.

  20. Valsts ermitāža - Pēterburga

  21. Valsts ermitāža - Pēterburga Uz 2011.gadu ermitāžā glabājas ap 3 000 000 dažādu mākslinieku darbi no dažādiem laika posmiem. Muzejs atrodas 4 ēkās. Izstādīti ir gan skulpturālie darbi, gan numismātikas kolekcijas, gan arī dažādi gleznojumi.

  22. Literatūras avoti • http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/krievija/teksts.htm • http://www.atlants.lv/prezentacija/kultura-krievija-18-19gadsimta/345134/ • http://www.atlants.lv/konspekts/18gadsimta-kultura-krievija/985221/ • http://lv.wikipedia.org/wiki/P%C4%93teris_I • http://moscow.gramota.ru/map209.shtml

More Related