1 / 13

Prezentācija 2012.Gada 22.maijā Saeimas Valstiskās Audzināšanas apakškomisijas sēdē

Pedagoģiskie principi bērnu audzināšanā Latvijas izglītības sistēmas mācību saturā un Latvijas valsts ideoloģiskais pamats. Prezentācija 2012.Gada 22.maijā Saeimas Valstiskās Audzināšanas apakškomisijas sēdē Kustība par latvisku kultūru izglītībā. Solvita Lodiņa -vadītāja.

lela
Download Presentation

Prezentācija 2012.Gada 22.maijā Saeimas Valstiskās Audzināšanas apakškomisijas sēdē

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Pedagoģiskie principi bērnu audzināšanāLatvijas izglītības sistēmasmācību saturā unLatvijas valsts ideoloģiskais pamats. Prezentācija 2012.Gada 22.maijā Saeimas Valstiskās Audzināšanas apakškomisijas sēdē Kustība par latvisku kultūru izglītībā Solvita Lodiņa -vadītāja

  2. Problēmjautājumu loks: • valstī nav nodefinēts ideoloģiskais pamats, morāli-ētiskie principi un normas, pēc kuriem vadoties varētu izstrādāt mācību saturu izglītības jomā (standarti, programmas, grāmatas, interešu izglītības pulciņu programmu satura pamats) • valstī nav nodefinēts, kādas personības, ar kādām kvalitātēm tā vēlas izaudzināt caur izglītības sistēmu

  3. Konkrēti piemēri diskusiju uzsākšanai: • Mācību literatūrā • Koru pulciņos • Tautas deju pulciņos

  4. “ Zīle” grāmata lasīšanai un domāšanai4.kl. Zvaigzne ABC, 2005.g • 132. - 139. lpp. Guntis Berelis. Fragments no grāmatas ,,Agnese un Tumsas Valdnieks" , kā arī jautājumi un uzdevumi par izlasīto: 1) iztēlojies, kāds varētu būt Tumsas valdnieks. 2) bērni sadalās grupās, 1. grupa zīmē Tumsas Valdnieka portretu, 2. grupa uzraksta Tumsas Valdnieka mērķus, 3. grupa Tumsas Valdnieka rīcību. • Psihologa (Z.S.)komentārs: Lasot šo fragmentu, rodas iespaids, ka: 1) šis darbs ir vai nu alkohola delīrija rezultāts, vai arī 2) autora katarse ( kādas paša personīgās problēmas risinājuma sekas)? Abos gadījumos šis darbs nav iekļaujams mācību grāmatā! Kādēļ bērniem jāpievērš uzmanība Tumsas Valdniekam (jo - kam pievēršam uzmanību, turp seko arī enerģija! Tas arī ietekmē bērna psihi) Un vēl - kurš veiks pētījumu par to, vai un cik bērniem pēc šī darba tik pamatīgas apguves bija miega traucējumi naktī un noturīgas bailes ilgākā laika periodā?

  5. Koru dziesmasP.Brūveris, I.Arne “ Datorvīruss”/fragmenti/ 1.-4.kl. repertuārā 1.pants: Nosūcam mēs jūsu failus, Izdzēšam mēs jūsu ziņas, Nav no godīgiem mums bailes, Mums ir melnas sirdsapziņas. 6.pants: Esam mēs ar viltu priekšā Pilsētā un mazā miestā Ko līdz tiekam kompī iekšā. Tūlīt kompis saiet sviestā.

  6. „Ja man būtu, patiesi būtu Visas zemītes spožais zelts, Tad kļūtu es miljonārs kļūtu Kļūtu slavens un godā celts. Ja man būtu, patiesi būtu Kuģis Baltijas jūriņā. Visas zemes es apceļotu.....” 2.pantā: Ja man būtu patiesi būtu Gaisa balons, kas mani nes. Tad es kļūtu, laimīgāks kļūtu, Ja tur būtu meitenes. Ja man būtu, patiesi būtu Menedžeri kā Britnijai, Tad es kļūtu, nopietni kļūtu ...... „ Un 3.pantiņā: „ ....Ja man būtu, patiesi būtu Maza mājiņa Floridā.... Tad mums netrūktu itin nekā”. Koru dziesmas: I.Aizgale :”Ja man būtu”, 1-4.kl.repertuārā

  7. Tautas deju kolektīva dejaA.Kozaks “ Nevaldāmā klase” 3.-5.kl Stāv direktors pie ārdurvīm Un neļauj iet uz mājām, Man jāpiedalās pulciņos Līdz kritīšu no kājām. Es aktu zālē noģībšu Ar prožektoru sejā Visapkārt kora dziesmas dūks Un dimdēs tautu dejas Rīt ir atkal sliktā diena Litene un latene, Baigi besī šitās abas Vairāk vēl kā matene. Meibī labāk nobastošu Liteni un lateni, Mājās paskatīšos klipus Braukāšos ar riteni.

  8. Jautājumi: • Kāpēc bērniem jāmāca par negācijām, ja viņi ar tām vēl nav saskārušies, attiecīgi- tā priekš viņiem nav aktuāla ikdienas problēma, kuru būtu jārisina un ar aktualizēšanu tai nevajadzīgi jāpievērš pastiprināta uzmanība? • Kāpēc tiek izmantots pedagoģiskais paņēmiens, mācīt bērniem par dzīves negācijām, liekot tiem iztēloties sevi kā ļaunuma iemiesojumu ar melnu sirdsapziņu utt.? • Kāpēc bērniem ir jāmāca par negācijām, izvēloties šim nolūkam koru un deju pulciņus, publiskos svētkus? • Uz kādu pedagoģisko teoriju tiek balstīta šobrīd vērojamā tendence bērnu audzināšanas nolūkiem izmantot degradējoša, žargonismiem un vulgārismiem piesātināta satura tekstus(dzeja, literatūra), vizuālos tēlus (filmas, TV), dziesmas un dejas?

  9. Apgalvojumi - argumenti: • Cilvēka zemapziņa uztver visu, kas notiek cilvēka psihē un apkārtējā vidē tēlu veidā (sajūtu tēli, maņu orgānu uztvertā informācija tēlu veidā) • Cilvēku ietekmē viss (jautājums-kādā pakāpē un kādu blakusapstākļu ietekmē) • Cilvēku vistiešāk ietekmē direktīvā veidā sniegtās zināšanas, taču kā viņš tās spēj/nespēj asimilēt ir atkarīgs no: 1) psihisko procesu faktoriem: uzmanība, uztvere, atmiņa, domāšanas attīstības līmenis; kā arī attieksme un motivācija 2) audzināšanas faktoriem: audzināšana, vide ģimenē, skolā, sabiedrībā, 3) personīgā rakstura iezīmēm, 4)vispārējā intelektuālās attīstības līmeņa • Audzināšanas procesā aplūkotā tēma var kalpot: 1) kā izstrādājusies imunitāte pret aplūkotajām negācijām (priekšstats); 2) kā kairinājums izbaudīt negāciju jeb to pārdzīvot, lai izdarītu personīgos secinājumus un izstrādātu personīgo attieksmi; • Bērnam sākotnēji direktīvā veidā ir jāpiedāvā priekšstats par pasauli, kas ir saskaņā ar augstākās morāles normām (lai bērns skaidri izjūt, ko nozīmē dzīvot tikumīgi, pareizi) • Cilvēks rīkojas saskaņā ar dažāda veida arhetipiem. Svarīgi ir tos apzināties, izprast un sevī sistematizēt

  10. Problēmas risinājuma virzieni • zinātniskā līmenī izpētīt tēlu un arhetipu nozīmi audzināšanā, izziņas, domāšanas procesā; • zinātniskā līmenī izpētīt Tradicionālajā kultūras mantojumā atrodamos tēlus un arhetipus – tā paceļot mūsu tautas kultūras mantojumu moderno zinātņu (psiholoģijas, filosofijas, bioloģijas, kibernētikas) līmenī; • diskutēt ar Latvijas minoritāšu un Latvijā dzīvojošo dažādu reliģiju pārstāvjiem par Latvijas ideoloģisko valsts pamatu, akcentējot tieši kopīgos arhetipu motīvus, tēlu ekvivalentus, tikumiskās vērtības un morālās normas;

  11. Risinājumu iespējas: • Valstiska līmeņa ideoloģijas nodefinēšana, kas balstīta uz valstnācijas (tradicionālās) kultūras pamatiem (Kultūras Kanons ar citiem principiem) • Starpinstitūciju (IZM, KM), starpnozaru (pedagoģija, filosofija, socioloģija, tradicionālā kulturoloģija, reliģija), NVO darba grupas izveide minētās ideoloģijas definēšanai un iestrādei izglītības mācību saturā • Valsts stratēģijas izstrāde, kā koordinēti ieviest praksē ideoloģiskās pamatvērtības izglītības sistēmā (pedagogu izglītošana, mācību grāmatu autoru izglītošana, metodiķu kvalifikācijas celšana)

  12. Rezultāts: • Latvijas valstij ir sava ideoloģija, uz kuru balstīt ilgtspējīgas attīstības politiku, izglītību un kultūru; • Latvijas valstī dzīvojošie izjūt toleranci viens pret otru visdziļākajā nozīmē; • Latvijas valsts iedzīvotāji ir ar pilsonisko apziņu, augstām tikumiskajām vērtībām un morālajām normām; • Latvijas valsts iedzīvotāji ir radoši un inovatīvi domājoši, kas saprot cēloņu un seku likumsakarības un spēj domāt simboliski, izjust dažādu jomu kopveselumu, kā arī spēj apstrādāt informāciju ietilpīgu tēlu veidā;

  13. Paldies par uzmanību!

More Related