Aizkrauklē populāri cilvēki- mācītāji

1. Aizkrauklē populāri cilvēki-mācītāji 9.a klases skolēni Ingus Zariņš Klāvs Kalniņš Jānis Apeināns Nils Mosejonoks Aizkraukle, 2010. gada februāris

2. Aizkraukles Sv. Terēzes no Bērna Jēzus Romas katoļu baznīca Pirmā svētā mise Aizkrauklē notika 1991. gada 10. februārī. 1995. gada 3. martā tiek nopirkta zeme (34.14 ha) Aizkrauklē, "Krastos". Tanī pat gadā arī iesākta baznīcas celtniecība (arhitekts J.Letinskis). 1996. gada 1.novembrī par prāvestu Aizkrauklē tiek iecelts Viktors Stulpins.Baznīca tiek konsekrēta 2000. gada 16. janvārī. Celtniecībā izmantots klasisks baznīcas tips, kur galvenā ir lūgšanas funkcija. Pirmo reizi pēc kara jauno baznīcu būvniecībā tiek pielietota katoļu dievnama visspecifiskākā detaļa – 2 torņi, kas iezīmē konfesionālo piederību. Draudzes locekļu skaits: aptuveni 1500 cilvēki.

4. Intervija ar prāvestu Viktoru Stulpinu Kur esiet dzimis un pavadījis bērnību? Esmu dzimis Rīgā, 1971. gadā. Tur arī pavadīju savu bērnību un jaunību. Kādas bija Jūsu lielākās nebēdnības kuras Jūs sastrādājāt bērnībā? Vai, tādu bija daudz! Taču noteikti pašas lielākās no tām tika izstrādātas laukos vasaras brīvlaikos. Par ko vēlējāties kļūt bērnībā? Vēlējos kļūt par tehniķi vai arhitektu. Vēlāk tas arī piepildījās, jo pēc 8. klases beigšanas iestājos Rīgas Celtniecības tehnikumā, kuru vēlāk arī absolvēju. Kā radās doma izvēlēties mācītāja profesiju? Tas bija aicinājums, tāpēc pēc tehnikuma beigšanas iestājos Rīgas garīgajā seminārā. Tur mācījos 6. gadus, līdz ieguvu bakalaura grādu Teoloģijā. Kā nokļuvāt Aizkrauklē? Pēc semināra absolvēšanas 1. gadu kalpoju Gulbenes baznīcā. Pēc tam mani pārcēla uz Aizkraukli. Šajā pilsētā kalpoju jau vairāk nekā 15. gadus

5. Kā ikdienā Jūs sākat savu dienu? Cikos celieties? Parasti no rītiem mostos ap 6:00. Rītu vienmēr uzsāku ar lūgšanām , kuru man kā priesterim ir ļoti daudz. Pēc tam ēdu brokastis. Kāds ir interesantākais atgadījums jūsu dzīvē? Nu... Es pat nezinu vai to var stāstīt. Pirms daudziem gadiem kādās bērēs vēloties paiet malā, netraucējot kapračus, es iekritu kapā... Kāda, pēc jūsu domām, ir lielākā problēma mācītāja dzīvē? Laikam skatoties pēc vienkārša cilvēka viedokļa, tas ir celibāts, kas aizliedz katoļu priesteriem precēties. Ko Jūs domājat par Latvijas stāvokli pašlaik? Es domāju, krīze bija gaidāma. Latviešiem ir pat teiciens – kas augstu kāpj, tas zemu krīt. Diemžēl cilvēki to neņēma vērā. Kāda ir jūsu attieksme pret ieroču veikalu Aizkrauklē? Pēc manām domām, tas nav nekas traks. Tik un tā jebkurš cilvēks no ielas tos nevarēs tā pat vien nopirkt. Tas vienkārši ir žurnālistu radīts skandāls. Kā jūs pavadāt savu brīvo laiku? Lasu visu veidu grāmatas, mans mīļākais žurnāls ir DEKO. Bieži skatos arī filmas. Tā kā esmu beidzis Celtniecības institūtu dažkārt arī tā pat vien kaut ko uzskicēju. Mūziku klausos visdažādāko. Kāda būs baznīca nākotnē? Noteikti daudz modernāka. Visticamāk ar projektoriem un citām 21.gs. Ierīcēm. Es domāju, baznīca ies līdzi laikam un veiksmīgi attīstīsies!

7. Kristus Spēka Aizkraukles evaņģēliski luteriskā baznīca Draudze Aizkrauklē dibināta 1991.gadā. Dievnams iesvētīts 1998.gadā.Draudzei ir koris, Svētdienas skola, tiek organizētas Bībeles stundas, jauniešu sadraudzības vakari. Baznīcai ir iecere veidot izglītojošas nodarbības jaunajām māmiņām, ģimenēm un ielu bērniem. Draudzes mācītājs –+++++++++++++++++++++++ Ainārs Spriņģis

9. Intervija ar mācītāju Aināru Spriņģi Pastāstiet nedaudz par sevi! Esmu dzimis 1958. gada 4. martā Rīgā. Man ir 8. gadus jaunāks brālis, sieva Sulamite un divi bērni – Ausma un Daniels. Kā pavadījāt savu bērnību? Mācījos Rīgas 39. vidusskolā. Tā kā man ļoti patika matemātika, fizika un rasēšanas, pēc 8. klases beigšanas studēju Rīgas elektromehāniskajā tehnikumā, pēc tehnikuma beigšanas sekoja 2. gadi Padomju armijā, tad Rīgas Politehniskais institūts. Kā izvēlējāties kļūt par mācītāju? Jau pusaudža vecumā ar sev līdzīgiem jauniešiem apmeklējām baznīcu. Mani tas ļoti saistīja. Es vēlējos stāstīt un sludināt Dieva vārdu citiem. Pēc apprecēšanās vēlme kļūt par mācītāju pieauga arvien vairāk. Kur mācījāties, lai kļūtu par mācītāju? Tā kā man bija ģimene es nevarēju studēt pilna laika studijās, taču tajā laikā LELB 1997. gadā nodibinājās Lutera akadēmija, kurā es arī iestājos nepilna laika studijās. Pēc studiju beigšanas mani ordinēja par mācītāju.

10. Kāda ir bijusi jūsu lielākā palaidnība? Vēl mazs puika būdams izveidoju nelielu spridzekli. To ieliku burkā un lai vecāki nepamanītu ieliku skapī pie ievārījuma burciņām. Naktī no virtuves atskanēja liels troksnis. Spridzeklis bija sprādzis, bet visas ievārījuma burciņas – pagalam! Kāda ir jūsu mācītāja ikdiena? Dienu sāku ar lūgšana, tad seko kopējas brokastis ar ģimeni, vēlāk seko dažādi darbi, kuri saistīti ar baznīcas pārvaldīšanu. Kāds ir jūsu mīļākais hobijs? Tā laikam būs ceļošana un izbraukumi ar savu ģimeni. Katru gadu cenšamies organizēt kādu ceļojumu tepat pa Latviju! Kā jūs pavadāt savu brīvo laiku? Man patīk skatīties dokumentālās filmas par dabu, lasīt vēstures grāmatas. Es abonēju arī žurnālus – Patiesā dzīve, Ilustrētā zinātne, Mājas viesis. Klausos meditatīvo un klasisko mūziku. Kādi ir jūsu mīļākie sporta veidi un svētki? Man pašam patīk spēlēt badmintonu, volejbolu. Televizorā sekoju Latvijas izlasei hokejā, futbolā un basketbolā. Runājot par svētkiem, man patīk visi lielākie baznīcas svētki – Lieldienas, Vasarsvētki un Ziemassvētki. Ko domājiet par šī brīža situāciju valstī? ... Krīze no Grieķu valodas nozīmē “Dieva sods.” Cilvēki ieslīga materiālismā un paļāvās uz veiksmi. Lūk, mēs redzam rezultātu. Kādas problēmas jūs saskatiet mācītāja profesijā? Tās laikam ir psiholoģiskās problēmas – iespējama izdegšana. Par laimi man ir ļoti liels ģimenes un līdzcilvēku atbalsts. Kādas ir jūsu nākotnes ieceres? Turpināt darīt svētīgo darbu, palīdzēt līdzcilvēkiem un draudzei.