1 / 11

“Tavā varā!”: kā dzīvosim nākotnē

“Tavā varā!”: kā dzīvosim nākotnē. Riebiņu vidusskolas direktore Ineta Anspoka Pedagoģiskās padomes sēde 2011./2012.mācību gada 1.semestra noslēgumā. Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa videoblogs.

kasen
Download Presentation

“Tavā varā!”: kā dzīvosim nākotnē

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. “Tavā varā!”: kā dzīvosim nākotnē Riebiņu vidusskolas direktore Ineta Anspoka Pedagoģiskās padomes sēde 2011./2012.mācību gada 1.semestra noslēgumā

  2. Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa videoblogs • Izglītības un zinātnes ministrijā prezentējām Valdības rīcības plāna pasākumus izglītībā, kas praktiski nozīmē sarakstu ar konkrētiem uzdevumiem, ko esmu apņēmies paveikt, lai ieviestu dzīvē tās salīdzinoši vispārīgās lietas, kas ierakstītas valdības deklarācijā. • Lai arī kopējā valdības rīcības plāna prezentācija sastāv no vairāk nekā 15 izvērstām sadaļām, visplašāko atbalsi un skaļākās domas apmaiņas sabiedrībā radīja piedāvājums pagarināt mācību gadu skolās. Precizējuma labad jāpiebilst, ka šis jautājums ir daļa no plašākas tēmas par mācību darba noslodzi. • Jau iepriekš esmu uzsvēris, ka neviena no būtiskām reformām izglītībā netiks īstenota, iekams par to nebūs notikusi plaša diskusija ar iesaistīto pušu pārstāvjiem un ņemti vērā visi racionālie argumenti. Vārds „racionālie” ir mazliet jāpasvītro, jo svarīgi pamanīt, ka dažkārt mūsu izvēles nosaka arī pieradums un emocionāli priekšstati, taču tie itin bieži izrādās kavēkļi tādu risinājumu ieviešanai, kas patiesībā būtiski atvieglotu un sakārtotu mūsu dzīvi. • Analizējot situāciju ar esošo slodzes izkārtojumu mācību gada laikā, esmu sastapies ar virkni iebildumu no bērnu un vecāku puses un aicinājumiem situāciju risināt. Šobrīd atsevišķos izglītības posmos pusaudžu vecuma skolēnu slodzes izkārtojums paredz, ka jaunajiem cilvēkiem jāmācās 36 stundas nedēļā, turklāt mājās jāpilda mājas darbi. Atgādināšu, ka 40 stundu darba nedēļa ir pieaugušu cilvēku norma, bet tas ir par daudz augošiem organismiem. Mācību gada pagarināšana ļautu samazināt stundu skaitu dienā. • Daudzās mācību stundas un blīvais mācību saturs, īpaši tumšajos rudens un ziemas mēnešos, neveicina kvalitatīvu un dziļu mācību vielas apguvi. Pagarinot mācību gadu, rastos iespēja veltīt vairāk laika mācību vielas apguvei – mācīties lēnāk un pamatīgāk. Savukārt, pienākot siltajiem mēnešiem, mācības varētu organizēt, izmantojot interaktīvas mācību metodes – stundas svaigā gaisā, ekskursijas, projektu darbus, • Vecāki savukārt iebilst pret to, ka, pārnākot mājās, bērniem ir jāpilda mājas darbi. Tas vai nu atņem kopā pavadīto laiku, vai arī prasa vecāku līdzdalību un palīdzību mājas darbu risināšanā. Pagarinot mācību gadu, mūsu bērnu mājas darbu apjoms samazinātos, un tos varētu izpildīt, vēl skolā esot. Vakari kļūtu brīvi atpūtai un ģimenes kopā būšanai.

  3. Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa videoblogs • Gan darba devēji, kas pārstāv vecākus, gan paši vecāki bieži vien nav mierā ar vasaras brīvlaika garumu. Trīs brīvie mēneši, kuros bērniem nav skolas, rada papildus tēriņus vai grūtības darbā tiem vecākiem, kuriem nav vecvecāku vai tuvu radinieku, kas pieskatītu bērnus. Nākas vai nu algot auklīti, vai arī maksāt par dārgām nometnēm. Ne visiem tas ir pa kabatai. Īsāks vasaras brīvlaiks ļautu vecākiem ietaupīt un samazinātu risku, ka bērni paliek nepieskatīti. • Ilgais brīvlaiks rada grūtības arī pašiem bērniem. Gan skolotāju apkopota pieredze, gan arī objektīvi pētījumi uzrāda, ka pēc triju mēnešu pārtraukuma iemācītais var būt aizmirsies, un darbs jādara dubultā – proti, reiz apgūtā mācību viela jāatkārto. • Pārbaudes darbu grafiks mācību gada noslēgumā mēdz būt pavisam blīvs. Pagarināts mācību gads varētu to padarīt mazāk saspringtu un, iespējams, sagādātu labākus rezultātus. • Šie ir daži no argumentiem, par kuriem aicinu jūs padomāt. Plānoto reformu mērķis ir vienkāršs un skaidrs – tās iecerētas, lai atvieglotu, padarītu veiksmīgāku un efektīvāku veidu, kādā mūsu bērni un arī mēs mācamies. Neviena no tām nav pašmērķis. • Protams, mācību gada pagarinājums ir tikai viens no veidiem, kā varētu risināt mūsu bērnu pārslogotību un celt mācību kvalitāti. Taču, iespējams, tas ir gana iedarbīgs. • Jāņem vērā, ka arī citas valstis pēdējā laikā aktīvi pievēršas mācību gada garuma jautājumiem. Piemēram, 2010.gadā šo jautājumu saistībā ar ASV atpalikšanu starptautiskajos rādījumos ierosināja ASV prezidents Baraks Obama.

  4. “Skolotāja uzdevums – pamanīt katra skolēna talantus un censties tos attīstīt.” Izglītības un zinātnes ministrs R. Ķīlis, www.pedagogiem.gov.lv Aktīvs, harismātisks, radošs, ar labu humora izjūtu – tāds ir konkurētspējīgs, tātad labs skolotājs. Pedagogam jābūt personībai, viņam jāpiemīt kompetencei un iedvesmai. Skolotājam jāstrādā no sirds, jo "skolēni nemīl tos skolotājus, kuri tikai skrūvē, skrūvē un cilpo uz kasi pēc algas“ Skolotājam jāspēj skolēnos iedegt dzirksteli. Turklāt mūsdienīgam skolēnam ne tik daudz jāmāca, cik jāveicina skolēna vēlme mācīties pašam un jāpalīdz bērnam izglītošanās ceļā.

  5. Reģiona attīstība Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, 2011. • Perspektīvais pakalpojumu klāsts (“grozs”) atbilstoši apdzīvojuma līmeņiem • Daugavpils – starptautiskas nozīmes attīstības centrs • Rēzekne – nacionālas nozīmes attīstības centrs • Preiļi, Līvāni, Balvi, Ludza, Krāslava – reģionālas attīstības centri • “Grozs” (izglītībā, zinātne, jaunatne un sports) • Pamatskolas un vispārējā vidējā izglītība valsts ģimnāzijās, pirmā un otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība augstskolu filiāles • reģionālas nozīmes sporta bāzes • Pieaugušo izglītība

  6. Reģiona attīstība Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, 2011. • Reģiona perspektīvajā pakalpojumu kartē uzrādīti novadu centri: Riebiņi, Aglona, Vecvārkava • Uzņēmējdarbībā –biznesa eksperti un biznesa dārzi • Medicīnas jomā – dežūrārsts, speciālistu vizītes, traumpunkti, medicīniskās manipulācijas, zobārstniecības pakalpojumi • Izglītības jomā – pamatskolas, vidējā, speciālā, sporta, pieaugušo izglītība • Pagastu centros un ciemos • sākumskolas izglītība 1.-6.klasei, interešu izglītība, sporta pakalpojumi • Aprūpe mājās, ģimenes ārsts, feldšerpunkts • Bibliotēka, kultūras iestāžu pakalpojumi Riebiņu novada attīstības programma 2012.-2018.gadam. Pašreizējās situācijas raksturojums un analīze 1.redakcija, nodota sabiedriskajai apspriešanai 2011.gada 24. novembrī Sadaļa - Izglītības iestāžu attīstība

  7. Skolotāju diskusiju apkopojums.“Vērtības nevar uzspiest no ārpuses, vērtības var tikai izdzīvot” Galveno skolā apgūstamo vērtību kodols: • Iespēju vienlīdzība, līdzdalība lēmumu pieņemšanā un īstenošanā, kultūras atšķirību izpratne • Gādības gars - par saviem ģimenes locekļiem, kolēģiem draugiem, bet arī atstumtajiem, slimajiem un trūcīgajiem • Pienākuma sajūta – sargāt tradīcijas un apkārtējo vidi, nodrošināt noturīgu attīstību • Sadarbības gars – nevis konkurence • Solidaritāte, kad katrs nes savu daļu no vispārējās atbildības • Uzņēmības gars – gan saimnieciskai produktivitātei, gan visām dzīves situācijām • Jaunrade – lai attīstītu jaunas tehnoloģijas, nodrošinātu progresu, dinamiku • Atvērtība pārmaiņām – ne tikai prast pieņemt pārmaiņas, bet arī būt pozitīvu pārmaiņu izraisītājam Skolotāja spēks ir piemērā, ko viņš rāda, zinātkārē, atklātībā un atvērtībā pasaulei. Skolotāja lielākais spēks ir piemērā, nevis kļūdu labošanā un atzīmju izlikšanā.

  8. Valdības rīcības plāna pasākumi izglītībā Izglītības un zinātnes ministrija 2011. gada 1. decembris • Talantus attīstoša un konkurētspējīga izglītība • Nauda seko bērnam līdz skolai • Mācību uzsākšana no 6 gadu vecuma • Starpnozaru programma mazo skolu saglabāšanai • Skolotāju kvalifikācijas un kvalitātes standartu uzturēšana • Skolu direktoru iecelšana uz noteiktu laiku • Ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu saites ar dzimteni

  9. Pedagoģisko vārdu zvaigznājs HUMANAS PEDAGOGIJAS MANIFESTS Mums, skolotajiem un audzinātājiem, ir svēti vārdi, pēc kuriem var pārbaudīt domas virzienu un stiprināt radošo praksi. Šie vardi paplašina un paceļ mūsu apziņu un aicina uz pašaizliedzīgu rīcību. Šajā zvaigznājā ietilpst vārdi-jēdzieni: Skolotājs, Skolēns, Skola, Audzināšana, Izglītība, Stunda, Bērns, Bērni, Rūpes, Garīgums, Humānums. Humānā pedagoģija pamatojas uz garīgas vienotības ideju, sadarbību un kopīgu radošu darbību, plūstot no sirds uz sirdi. Humānā pedagoģija uzņem Bērnu pilnībā, un tādu, kāds viņš ir. Humānā pedagoģija tiek balstīta uz šādām aksiomām: mīlestību audzina ar mīlestību, labestību – ar labestību, veiksmi veicina ar veiksmi, cēlsirdību audzina ar cēlsirdību... Humānā pedagoģija ir profilaktiska un dziedējoša, jo katrs Bērns atrodas saskaņas, garīgas kopības, mīlestības un cieņas stāvoklī.

  10. Skolai kopā ar pašvaldību jāiemācās un jāuzdrīkstas

  11. Paldies par uzmanību!!!

More Related