KS «Mūsmāju Dārzeņi»

1. KS «Mūsmāju Dārzeņi»

2. Augļu un Dārzeņu tirdzniecības tendences Eiropā un Latvijā, likumdošana, sadarbības modeļi, kooperācijaJelgava, 07.03.2014.

3. ES situācija(ES 27)KTO • Augļu un dārzeņutirgus kopīga organizācija ir daļano KLP un cita starpā ir vērsta uz to, lai • atjaunotu līdzsvaru pārtikas apritē, • veicinātu augļuun dārzeņunoietu, • vairotu konkurētspēju un atbalstītu inovāciju; tādējādibūtu jāpanāk ražotāju organizāciju (RO) biedru skaita pieaugums, arī tajos reģionos, kur vairākus gadus nav bijuši pieejami darbības fondi un/vai kur ir novecojušas ražošanas metodes, un tas būtu jādara, padarot sistēmu pievilcīgāku, jo vairāk nekā puse no visiem ES audzētājiem joprojām nav iestājušies nevienā RO, lai gan Komisija ir noteikusi mērķi panākt RO biedru skaita 60 % īpatsvaru; • tā kā viens no zemas līdzdalības iemesliem dažās dalībvalstīs ir RO darbības apturēšana, kas ražotājiem ir radījusi zināmu nenoteiktību; • tadir ļoti svarīgi novērst ražotājiem radīto nenoteiktību, precizējot ES tiesību aktus par RO atzīšanu, jo RO darbība ir nozīmīga, lai augļu un dārzeņu ražotāji iegūtu spēcīgākas • pozīcijas sarunās par cenu noteikšanu;

4. ES situācija (ES 27) KTO • saskaņā ar Eurostat datiem ES lauksaimnieku kopējās resursu izmaksas laikposmā no 2000. līdz 2010. gadam vidēji palielinājās gandrīz par 40 %, • turpretim iepirkuma cenu vidējais pieaugums šajā laikposmā bija mazāks par 25 %; • resursu izmaksas saistībā ar sintētiskajiem mēslošanas līdzekļiem un augsnes uzlabotājiem palielinājās gandrīz par 80 %, sēklām un stādiem — gandrīz par 30 % un augu aizsardzības līdzekļiem — gandrīz par 13 %; šobrīd šī tendece turpinās, tikai mazliet lēnākos tempos, vairākiem dārzeņiem un kartupeļiem vēl šobrīd ir 2003. gada cenu līmenis. Tādēļ šobrīd nav praktiski ekonomiski pamatota biznesa plāna dārzeņkopības attīstībai, bet ja tiek veikti ieguldījumi saimniecībās ar mēŗķi uzlabot produktu kvalitāti, tad rezultātā saimniekošana ir ar mīnusiem.

5. Aizvien grūtāk novērst, kontrolēt un izskaust augu kaitēkļus un dārzeņu kultūrām ir pieejams aizvien mazāk augu aizsardzības līdzekļu, un tas varētu nelabvēlīgi ietekmēt lauksaimniecības daudzveidību un dārzeņu kvalitāti Eiropā; • Bieži vien dārzkopības uzņēmumi ir vienlaikus gan ražotāji, gan pārdevēji, gan pakalpojumu sniedzēji; • Dārzkopības nozarē uz ražotāju pleciem tiek uzvelts viss likumu apjoms, kas attiecas uz pārtikas ražošanu, kā arī uz audzēšanu, vides prasībām, kvalitātes prasībām, officiālajām kontrolēm utml. • Birokrātiskais slogs nevis samazinās, bet tieši pretēji pieaug. • Savukārt pie produkcijas realizācijas mazumtirdzniecības tīklos nākas saskarties ar pamatīgu spiedienu(pat nepamatotu) uz cenām, akciju apjomiem, un vēl dažādiem citiem noteikumiem, kas traucē sabalansētu ražošanu un plānotu attīstību.

6. 1. ir svarīgi popularizēt ES dārzkopības nozari un uzlabot tās • konkurētspēju pasaules tirgū, sekmējot inovāciju, un pasākumus, kas veicina noietu tirgū, turklāt ir svarīgi arī turpmāk censties novērst nelīdzsvarotību starp tirgotājiem un piegādātājiem, šajā nolūkā panākot nozarē spēcīgāku koncentrāciju; • 2. EP uzsver, ka ir jāpanāk, lai ražotājiem būtu vieglāk pieejami trešo valstu tirgi; aicina Komisiju intensīvāk atbalstīt augļu, dārzeņu, ziedu un dekoratīvo augu eksportētājus, lai palīdzētu tiem pārvarēt ar tarifiem nesaistītus šķēršļus, kuru kļūst aizvien vairāk, piemēram, dažu trešo valstu fitosanitārie standarti, kuru dēļ ir grūti vai pat neiespējami eksportēt ES produkciju; • 3. aicina Komisiju nodrošināt, lai tirdzniecības standartu, cilmes vietas nosaukumu un citu nosacījumu ziņā tirgus būtu vienādi pieejams visiem ES tirgus dalībniekiem, un veikt pārbaudes, kas garantētu, ka šie nosacījumi ir ievēroti, tā nepieļaujot konkurences izkropļojumus; • 4. mudina popularizēt augļu un dārzeņu patēriņu dalībvalstīs, īstenojot tādus izglītojošus pasākumus kā ES programma „Augļi skolai”, kā arī, piemēram, Apvienotajā Karalistē īstenotās programmas „Izaudzē kartupeļus pats” un „Gatavo paša audzētos kartupeļus”;

7. nedrīkst pieļaut pašu audzētās produkcijas pārdevēju un tiešo tirgotāju diskrimināciju, bet ir jādod tiem iespēja īstenot novatoriskus projektus un vairot savu konkurētspēju; • jo vietējā un reģionālā ražošana un tirdzniecība palīdz radīt pievienoto vērtību, kā arī saglabāt lauku rajonos saimniecisko darbību un darbvietas; • īsāsvērtības veidošanas ķēdespalīdz samazināt klimatam kaitīgas emisijas; • (EP ziņojums par Augļu un dārzeņu situāciju un nozares nākotni)

8. Tirgus un RO mērķi • …nodrošināt ražošanas plānošanu un pielāgošanu pieprasījumam,veicināt piedāvājuma koncentrēšanu un biedru saražotās produkcijas ielaišanu tirgū,samazināt ražošanas izmaksas un stabilizēt ražotāju cenas,kā arī veicinot labas ražošanas prakses paņēmienu un videi draudzīgas ražošanas atkritumu pārstrādes pieredzes izmantošanu.

9. Labā prakse un piemēri ES,Zviedrija • Darbojas 5 RO, kas aptver gandrīz visu Zviedrijas svaigo augļu un dārzeņu tirgu • Neformāli izveidota RO un zemnieku apvienība Odlarna. Se ar savu kvalitātes un atpazīstamības zīmi • Izmantojot instrumentus RO noteikumos, kā mērķi nosaka cenu stabilizācijas un tirgus pieprasījuma, piedāvājuma regulēšanas metodes

10. Cenu stabilizēšanai izmanto iknedēļas aukcionus, kur cena tiek noteikta pēc kopējā piedāvājuma daudzuma konkrētajā tirgū • Princips – lielākie apjomi (no lielākajiem ražotājiem) ir nedaudz lētāki, mazākie apjomi (ja vien nav pārprodukcija) tiek pārdoti par dārgāku cenu • Zemnieki ir iemācīti veidot prognozes par ražu un nākošai nedēļai tiek apkopots jau prognozētais preču apjoms. • Pārprodukcijas variantā prece tiek izsūtīta no valsts, lai nebojātu cenu uz vietas!!! –dažreiz arī par ļoti zemām cenām • Katru nedēļu visi zemnieki zina vidējo pārdošanas cenu, kā arī cenu zem kuras produktus ir nerentabli tirgot (cena, kas tiek uzskatīta par dempinga cenu) • Spēcīgi darbojas kvalitātes kontroles uz visiem audzētājiem –privātās kvalitātes shēmas –audzēšana GLOBALG.A.P, noliktavas BRC, ISO, IFS standarti

11. Sadarbības nosacījumi ar lielveikaliem, pārstrādes uzņēmumiem, HORECA • Eiropas lielākie tirdzniecības tīkli un pārstrādātāji, lai sāktu runāt ar piegādātāju, vispirms noskaidro vai uzņēmums ir sertificēts kādā no privātajām kvalitātes shēmām. • Tad uzņēmums tiek pārbaudīts uz vietas- apjomi, produktu kvalitāte, izsekojamība, marķēšana, loģistika, cenu politika • Lai uzņēmums varētu pievienoties kā piegādātājs, tam ir jābūt izstrādātam produktu katalogam, kuru var viegli piemērot dažādām Electrinical data interchange (EDI) programmām, strādāt elektronisko dokumentu sistēmās, pārzināt šo datu ievades principus, artikulu veidošanas principus, svītru kodu lietošanas noteikumus(pamatvienību, loģistikas, QR kodu uc.) • Latvijā Edisoft, Telema, Zviedrijā 1wordlsync uc. pakalpojumu sniedzēji.

12. Ražotāju pielāgošanās un sadarbība • Koperācija, Ražotāju organizācijas un Ražotāju grupas, to asociācijas • Tirgus izpēte, platību un audzējamo kultūru plānošana • Sadarbība eksporta tirgu meklēšanā • TIRGUS SADALĪJUMS valsts līmenī (pie mums tā ir aizliegtā vienošanās) bet ES regulas 1234/2007 noteikumi pieļauj RO šo principu piemērot • Sarkanās līnijas, kuras arī konkurenti ievēro • Savu brendu, preču zīmju izstrāde, kopējs brendings ar tirgotājiem • Īsās piegādes ķēdes

13. Attīstība, mūsu iespējas • Mūsu mērķi- kvalitatīva vietējā produkta ražošana un tirdzniecība • Sadarbības veidi nozarē – tik mazā valstī kā LV ir iespējama tikai sadarbība nevis konkurence –pretējā gadījumā mēs labprātīgi piepildam vietējo tirgus daļu ar importa precēm • Apjoms un stabilitāte – nemeklējam katru gadu brīnumkultūru • Augsti ētikas, sociālās atbildības un sadarbības principi (šobrīd izskatās, ka dārzkopībā būtu nepieciešams ieviest ētikas kodeksu) • Kopēja informācijas sistēma un neatkarīga vadība • Tirdzniecības vietu un zemnieku tirgus sakārtošana pēc mūsdienīgām metodēm

16. Sortimenta nodrošinājums piedāvājumā

20. Kooperācija - civilizēta egoisma forma. • Tā jau ar savas atbildības vispilnāko mēru iet caur dzīvi sējējs, dēstītājs, dārznieks. • Ja kaķis un suns pēkšņi kļūst draugi, šī viņu draudzība nav nekas cits kā kopīga savienība pret pavāru. • Atradīsim savu «pavāru» un kļūsim draugi! • Edīte Strazdiņa • KS Mūsmāju Dārzeņi • edite@musmajudarzeni.lv